Terminoloģiskie mutanti mūsdienu latviešu valodā

Valodā notiekošo procesu pielīdzināšana dzīvam organismam nav nekas jauns, taču šoreiz bioloģijas termins virsrakstā izmantots galvenokārt ekspresivitātei, lai, runājot par problēmu līdzībās, piesaistītu lielāku uzmanību nevēlamām parādībām latviešu literārās valodas attīstībā.

Mutācijas ir evolūcijas sastāvdaļa, arī valodu nosacīti var aplūkot kā organismu, kas noteiktos apstākļos ir pakļauts īpašu iekšējo un ārējo faktoru (“mutagēnu”) ietekmei, kurai raksturīga ,,iedzimtības faktoru” deformācija. Šajā rakstā galvenokārt aplūkota ārējo faktoru iedarbība, taču dažkārt tā ir papildināta ar latviešu valodas lietotāju pašiniciatīvu, kas veicina vēl dziļāku maldīšanos mutācijas līkločos. Domājams, ka ārējā ietekme ir bijusi vienmēr, tikai dažādos vēstures periodos tās izpausmes ir bijušas vairāk vai mazāk atšķirīgas. Valodnieki vēl nav pietiekami detalizēti izpētījuši šo problēmu, iespējams, tādēļ, ka līdz pat šodienai nav objektīvi izvērtēta tulkošanas un tulkojumu loma latviešu valodas attīstībā.

Lasot dažādus tekstus, var konstatēt izmaiņas (novirzes) un jauninājumus gan leksikā, gan morfoloģijā un sintaksē. Daļa no tiem pirmajā acumirklī šķiet neizprotami, pat pārsteidzoši. Šādos gadījumos jācenšas noskaidrot visus iespējamos jauno vienību rašanās iemeslus, resp., ,,mutagēnus”, to ietekmes galvenos sektorus un intensitāti. Lai to izdarītu, nepieciešama specifiska sagatavotība, piemēram, jāzina valodas attīstības īpatnības dažādos periodos, valodu kontaktu mehānisms, jābūt latviešiem tradicionālo kontaktvalodu filoloģiskai kompetencei.

Zinot Latvijas vēsturi, diezgan droši var pieņemt, ka galvenā ietekmju izraisītāja ir dominējošā kontaktvaloda. Ja aplūkojam latviešu valodas attīstību tikai pēdējos 50-60 gados, gandrīz visu žanru tekstos var konstatēt lielāku vai mazāku skaitu ārējās ietekmes izpausmju. Tās veido daudzkrāsainu spektru, kurā ir arī negatīvi vērtējamas parādības, it īpaši burtiskums – ,,mutagēnu” kontekstā nosauksim to par ,,burtiskuma radiāciju”. Šīs ,,radiācijas” rezultāts ir burtisks pārcēlums, kas parasti asociējas ar tulku un tulkotāju nekvalitatīvu darbu. To jau 1953. gadā labi raksturojis Jānis Ozols: ,, Ja tulkotājam trūkst pieredzes un amata prasmes, ja viņa izteiksmes līdzekļi neizkopti, ja viņam nav dzirdīgas ausis pret tulkojamai valodai svešiem teicieniem un teikuma uzbūvi, ja viņš neprot allaž būt modrs pret pārmērīgu oriģināldarba ietekmi, ja viņa pietāte pret oriģināldarbu īstenībā ir verdziskums, tad tulkotājs ieslīd burtiskumā” (7). Šī parādība var būtiski ietekmēt profesionāla tulkotāja darba rezultātu, un vēl jo vairāk ,,burtiskuma radiācija” var skart lielu daļu sabiedriski aktīvo iedzīvotāju, it īpaši divvalodības, svešvalodu masveida apguves vai plašsaziņas līdzekļu globālas izplatības apstākļos. Vispirms tā iedarbojas uz salīdzinoši nelielu valodas lietotāju skaitu, uz tiem, kas ir vistuvāk radiācijas avotam – dominējošās kontaktvalodas runātājiem un tekstiem. Ja šī priekšpulka pārstāvji nespēj citā valodā gūto informāciju apstrādāt, stingri nodalot svešvalodu no dzimtās valodas, t. i., nepakļaujoties interferencei, un, tēlaini sakot, nespēj savā filtrā atšķirt organiski iederīgo no svešā un piesārņojošā, uzbāzīgās svešās leksēmas (kurām jau ir ekvivalenti latviešu valodā), pazīstamu un starptautiski izplatītu vārdu neparastās nozīmes (kuras latviešu valodā izsaka ar citiem vārdiem), netipiski vārddarināšanas modeļi un teikumu konstrukcijas sāk pārņemt savā varā ne tikai viņus, bet arī pārējos valodas lietotājus. Visumā šāda notikumu attīstība ir dabiska, jo tā saucamie ierindas valodas lietotāji vieni paši nevar tikt galā ar minētajām valodu kontaktu problēmām. Šādā situācijā var ieskanēties protesta vai padoma balsis, jo tautā ir arī cilvēki ar labāku valodas izjūtu, ar svešvalodu zināšanām, kuras tomēr nenomāc dzimtās valodas tradicionālos pamatus, kā arī cilvēki, kuri principā ir pret citu valodu elementu pārņemšanu.

Varam izšķirt četras valodas lietotāju grupas: 1) svešo ietekmju aktīvi ierosinātāji vai atbalstītāji (viņi to dara apzināti vai daļēji neapzināti, dažādos vēstures posmos viņu motivācija nedaudz atšķiras); 2) liels skaits vienaldzīgo ar samērā vājām dzimtās valodas  zināšanām, kas visumā seko pirmajai grupai, tomēr var mainīt savu lingvistisko uzvedību (runa ir tikai par atsevišķiem problemātiskiem jautājumiem), ja uztver un pieņem trešās vai ceturtās grupas viedokli; 3) valodas līdzsvarotas attīstības aizstāvji, kuri mudina izmantot latviešu valodas iekšējos resursus, tomēr pieļauj arī citu valodu ietekmi, ja tai ir objektīvs pamats; 4) stingri  svešu valodas elementu pretinieki jeb pūristi. Nav šaubu, ka šo grupu pārstāvjiem ir dažāda izpratne (vai izpratnes trūkums) par valodas attīstību, turklāt savas pārliecības pamatošanai viņi izmanto ne vien objektīvus kritērijus, valodas faktus,  vairāk vai mazāk loģiskus secinājumus un atsauces uz autoritātēm, piemēram, Jāni Endzelīnu, bet arī uz citām valodu kopienām attiecināmas patiesības, kas neatbilst latviešu valodas situācijai, manipulēšanu ar trūcīgu valodas materiālu, klaju demagoģiju (piemēram, jebkura izmaiņa ir attīstība), nenopietnus vai pat komiskus argumentus, dažādus subjektīvus spriedumus (man šķiet, es domāju  u. tml.), ko nebalsta autentiski valodas fakti.  

 Sava un svešā sintēzes, līdzāspastāvēšanas vai konflikta problēma latviešu valodā vērojama jau kopš visvecāko 16. gadsimta rakstu pieminekļu un G. Manceļa 1638. gada vārdnīcas ,,Lettus” laikiem, tomēr izteiktāks raksturs tai ir sākot ar jaunlatviešu periodu. Literārās valodas izkopšanas posmā (sākot ar 19. gadsimta beigām) latviskas cilmes valodas vienību prioritāte kļuva par svarīgu normēšanas, resp., standartizācijas sastāvdaļu, tomēr saglabājās arī daudzi aizgūti elementi (gan identismi, gan kalki), kas bija organiski saauguši ar latvisko apkaimi vai kurus bija grūti aizstāt. 20. gadsimta 20.-30. gados visumā vērojams līdzsvars starp ārējo ietekmi un mantoto resursu izmantošanu. Padomju režīmā par šo jautājumu drīkstēja runāt tikai pusvārdos, ja tika vērtēta krievu valodas ietekme (saskaņā ar valdošo ideoloģiju ,,lielā brāļa” valoda visas pārējās valodas ietekmēja tikai pozitīvi). Tāpēc 40.-50. gados ,,mutagēniem” nevarēja izrādīt pienācīgu pretestību, un kaut cik efektīva cīņa gan ar uzkrāto, gan aktuālo ietekmi sākās tikai pēc pirmā ,,Latviešu valodas kultūras jautājumu” laidiena iznākšanas 1965. gadā. Toties pēc neatkarības atgūšanas latvieši īsā laika sprīdī ir paspējuši gūt tik iespaidīgu angļu valodas ,,starojuma” dozu, ka dažos valodas sektoros jau vērojama tāda kā paralēlu valodu funkcionēšana, mutvārdu formā veidojas ,,jaunvaloda” (newspeak), kas, apvienojoties ar dažiem profesionāliem žargoniem, var (ja netiks veikti mērķtiecīgi izglītošanas pasākumi) pārvērsties par īpatnēju pidžinveida valodu. Tā ir ļoti komplicēta, mediķu valodā runājot, ielaista problēma, kas ir jārisina, lai mūsu valoda saglabātu literārās, resp., standartizētās valodas segmentu.

Tāpēc valodniekiem ar lielu nopietnību ir jānovēro valodas lietojums un kritiski jāizvērtē izplatītākie ,,mutāciju” paveidi, pirmkārt, jau minētās burtiskuma radiācijas sekas, par kurām plašāka sabiedrība un valodu krustpunktos strādājošie šodien runā pārāk maz.

Burtiskuma izpausmes ir dažādas, šeit galvenokārt aplūkosim leksiski semantiskās ietekmes: klasiskos tulkotāja viltusdraugus un pamatekvivalenta hipertrofiju.

Viens no izteiksmīgākajiem pēdējā gadu desmita piemēriem, kurā abas minētās izpausmes ir cieši savijušās, ir vēl pavisam nesen tik bieži lietotā vārdkopa zinātne un tehnika, ko angļu valodas apžilbināti cilvēki ir aizstājuši ar zinātne un tehhnoloģija(s), nemaz neiedziļinoties to semantiskajās atbilsmēs. Lai arī par šo vārdu savienojumiem jau rakstīts (2), nepieciešams tālāks problēmas iztirzājums, lai tulkotājiem, terminologiem un citiem interesentiem būtu vispusīgāka informācija un izveidotos apstākļi terminoloģiskā mutanta neitralizēšanai.

20. gadsimtā vārdi zinātne un tehnika kļuva par apzīmējumu mūsdienu pasaulei tik svarīgajam abu sfēru kopumam, kas palīdz izmantot dabas resursus, radīt jaunas mašīnas, ierīces un materiālus, uzlabot cilvēku dzīvi un paplašināt radošās iespējas. Taču šī stabilā un visiem zināmā vārdkopa sāka izzust no latviešu valodas 90. gados, savukārt arvien biežāk parādījās savienojums ,,zinātne un tehnoloģija(s)”. Izskaidrojums ir vienkāršs – angļu valodā tiek lietota vārdkopa science and technology, taču semantiski tā nav pilnīgi atbilstošs ekvivalents kopjēdzienam ‘zinātne un tehnika’. Gan vārdkopa science and technology, gan arī tās atsevišķie komponenti atšķiras no latviešu vārdiem pēc nozīmes un lietojuma.

Pirmkārt, latviešu valodā vārds zinātne attiecināms uz visām zinātņu nozarēm, arī vārds zinātnieks var apzīmēt gan fiziķi, gan valodnieku vai vēsturnieku. Angļu valodas praksē ar vārdu science pamatā apzīmē dabaszinātnes (plašā izpratnē) un it īpaši fiziku. Šo pamatnozīmi labi ilustrē atvasinājums scientist (zinātnieks), ko vienu pašu attiecina tikai uz dabaszinātnēm. Angļu vārdu science ar nozīmi ‘nozares zinātniskā puse’ izmanto arī citās jomās (piemēram, computer science, political science), izņemot humanitāro zinātņu sfēru.

Otrkārt, līdz 20. gadsimta beigām latviešu vārda tehnoloģija un angļu vārda technology semantika būtiski atšķīrās. Latviešu valodā vārdu tehnoloģija lietoja ar cieši saistītu nozīmju kopumu ‘zinātne par izejvielu, materiālu, pusfabrikātu vai izstrādājumu īpašību pārmaiņām ražošanas procesā’, kā arī ‘metožu un procesu kopums [kā] apstrādei vai pārveidošanai’ vai ‘šāds apstrādes vai pārveidošanas process’. Šim nozīmju kopumam bija pieskaņots arī vārds tehnologs ‘speciālists, kas pārzina kādas ražošanas nozares tehnoloģiju’.

Angļu valodas vārda technology semantika veidojusies aptuveni trīs gadsimtu garumā un pakāpeniski akumulējusi visdažādākās nozīmes, kuru kopums atšķiras no latviešu vārda. Bez kompleksās nozīmes ‘tehnoloģija’ tam ir vairākas citas: ‘tehnika’, ‘tehniskās [lietišķās] zinātnes’, ‘aparatūra’, ‘līdzekļi’,  ‘metode(s)’, ‘paņēmiens (-i)’.

20. gadsimta 90. gados informātikā plašāku izplatību guva vārdkopa informācijas tehnoloģija (angļu information technology, kur vārds technology, atbilstoši angļu valodas praksei, lietots kā tehnikas, aprīkojuma, tehnoloģijas un metožu apkopojums, sal. information technology – any equipment or technique, used by people to handle information. (6, 260. lpp.) Lai gan dažas latviešu vārdnīcas terminu informācijas tehnoloģija skaidro arī tikai kā „informācijas vākšanas, pārveidošanas, uzglabāšanas un pārraides metožu kopums” (1, 244. lpp.), kas ir tuvāks tradicionālajai vārda tehnoloģija izpratnei latviešu valodā, šī vārdkopa (information technology resp. informācijas tehnoloģija) kļuva par savdabīgu paraugu, netieši dodot impulsu jaunai vārda tehnoloģija interpretācijai un lietošanai visdažādākajos kontekstos, kur agrāk to nelietoja. Šādu valodas praksi pastiprina arī Latvijas vārdnīcu sastādītāju metode – diezgan burtiski pārņemt citās valodās izdoto vārdnīcu un enciklopēdiju definīcijas, piemēram, 1996. gadā izdotajā „Svešvārdu vārdnīcā” (8, 741. lpp.) vērojam dažu vārdu nozīmju skaidrojumu aizgūšanu no angļu valodā izdotiem avotiem, nemaz neņemot vērā, ka dažādās valodās starptautiski atpazīstamiem vārdiem var būt dažādas nozīmes vai nozīmju nianses: nepietiekami pieredzējis antropoloģijas speciālists vārdam tehnoloģija deva šādu pamatskaidrojumu: „visu to līdzekļu (prasmju, zināšanu, darbarīku un resursu izmantojuma) sakārtots kopums, ar kuriem cilvēku kopa ražošanas procesā iedarbojas uz savu vidi..”. Tas ir būtisks nozīmes paplašinājums, jo iznāk, ka arī vārda tehnika semantikas lielākā daļa jāpārceļ uz vārdu tehnoloģija. Diemžēl šo terminoloģiski nesaskaņoto formulējumu pārņēma arī dažas citas vārdnīcas. 2001. gadā tika publicēta „Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca”, kur jau burtiski pārņemts līdzīgu angļu vārdnīcu nosaukums (dictionary of science and technology), kas ir pretrunā ar šo abu vārdu tradicionālo lietojumu latviešu valodā, taču interesanti, ka vārda tehnoloģija definīcija vārdnīcā nav sagrozīta pēc angļu valodas parauga (rodas pretruna starp šķirkli un nosaukumā lietoto vārdu).

            Tomēr daudz smagāku triecienu tradīcijai deva Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi, kuri bez jebkādām pārdomām pieņēma angļu valodā lietoto terminoloģiju un formulējumus, it īpaši tik svarīgā dokumentā kā ,,Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības vadlīnijas 2002.- 2010. gadam” (2, 29. lpp.). Šobrīd izveidojusies traģikomiska situācija – cilvēki norāda uz dažādiem aparātiem, tehniku, aprīkojumu, programmatūru, sistēmām, standartiem, metodēm  (metodiku) un citām lietām, bet nosauc tās ar vārdu tehnoloģija(s). Lūk, daži interneta piemēri:

- [Reklāma par ,,Philips” skuvekļu jauno modeli] Tehnoloģijas padarījušas tavu dzīvi vienkāršāku.

- Jaunās meklēšanas tehnoloģijas pazīst latviešu vārdu locījumus..

- Aicinām Jūs piedalīties līdz šim lielākajā LINUX tehnoloģijām veltītajā pasākumā..

- Toyota ir pasaulē izcilākais automašīnu tehnoloģiju pētnieks un izstrādātājs.

- Drošības tehnoloģija. SSL tehnoloģija šifrē datus...  Lai izmantotu standartu SSL..

- Jaunas mācību grāmatas un mācību līdzekļi un tehnoloģijas valodu mācībās.

- Šis ekskluzīvais treniņseminārs jūs iepazīstinās ar pašām efektīvākajām sarunu biedra ietekmēšanas tehnoloģijām.

Gandrīz ikvienā vēstures periodā un sabiedriski politiskajā iekārtā izveidojas zināms ,,lingvistiskais šamanisms” – satura ziņā izplūduši vārdi un vārdkopas, kas, līdzīgi buramvārdiem, tiek izmantoti oficiālajā komunikācijā. Pietiek atcerēties padomju perioda ,,visu progresīvo cilvēci”, ,,brālīgās tautas” vai ,,proletārisko internacionālismu”. Arī Eiropas Savienības oficiālajā leksikā ir ne mazums šādu ,,rotājumu”, piemēram, izaicinājumi, stratēģijas, iniciatīvas, risinājumi. Latvieši ļoti ātri ir pielāgojušies bezjēdzīgu modes vārdu savārstīšanai, ko labi ilustrē Laimas Linužas ,,Vārdu krājuma paplašinātājs priekšniekiem”, kas publicēts portālā apollo.lv un ierosinājis dzīvu diskusiju (10).

Par vienu no 21. gadsimta lingvistiskā šamanisma buramvārdiem ir kļuvusi arī vārdkopa modernās tehnoloģijas. Uz jautājumu, kāpēc viņa vēstulē ministrijai tulkošanas programmatūru nosaukusi par modernām tehnoloģijām, augstskolas docētāja atbild, ka ministrijas ierēdņi to adekvātāk uztvers. Sirma kultūras darbiniece no Mazsalacas skaidro televīzijas sižetā, ka fonda piešķirtos līdzekļus izmantojusi jaunu mēbeļu un moderno tehnoloģiju iegādei (bet ekrānā redzams jauns dators). Rīgas Domes amatpersona televīzijas raidījumā saka, ka ,,Domes jaunā ēka jāpiepilda ar modernām tehnoloģijām”. ,,Panorāma” informē, ka ,,..klases aprīkos ar jaunām tehnoloģijām” (bet domāti datori). Ļoti līdzīgā veidā LNT informēja, ka Nacionālā teātra skatuvei būšot jaunas tehnoloģijas.

Tomēr ne visi pakļaujas šim savdabīgajam ,,šamanismam”. Juris Kaža raidījumā “Futūršoks” sarunājās ar kādu apdāvinātu skaņu inženieri no Viļāniem un uzdeva vairākus jautājumus, kuros bija ietvertas jau minētās ,,modernās tehnoloģijas”. Taču speciālista atbildēs buramvārda nebija, viņš ļoti korekti lietoja apzīmējumu mūsdienu tehnika. Līdzīgu korektumu demonstrē arī Latvijas Lauksaimniecības universtāte, sal.:

-          Specializācijas virzieni: koksnes zinātne, kokapstrādes tehnika un tehnoloģija..

-          ..izveidot MPS ,,Vecauce” par 21. gadsimta zinātnes, tehnikas un tehnoloģiju līmenim un tā attīstības prasībām atbilstošu LLU sastāvdaļu.

Situācijas pilnīgākam raksturojumam jāpiebilst, ka latviešu valodā aktīvi lieto vairākus desmitus vārdkopu ar vārdu tehnika (piemēram, biroja tehnika, celtniecības tehnika, dārza tehnika, drošības tehnika, lauksaimniecības tehnika), Latvijā ir daudz tirdzniecības uzņēmumu ar izkārtnēm, kas atspoguļo šo lietojumu, piemēram, veikalā ar izkārtni ,,Datortehnika” var nopirkt datortehniku un programmatūru, nevis ,,modernās tehnoloģijas”.

            Vai ir jāsamierinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas un citu valsts institūciju ierēdņu, žurnālistu un reklāmas speciālistu burtiskuma radiācijas ietekmē radītajām aplamībām? Atbilde ir ,,nē”, ja vēlamies skaidrus terminus un sistēmiskuma caurstrāvotu, stabilu terminoloģiju. Atradīsies cilvēki, kuri teiks, ka ir par vēlu labot šīs kļūdas. Par pretargumentu var izmantot stāstu par terminiem rēķins un konts. Kā zināms, krievu valodā ar vienu vārdu (счет) apzīmē divus dažādus finanšu jēdzienus: ‘rēķins’ un ‘konts’. Šāds lietojums stipri ietekmēja arī latviešu valodas runātājus. Vairākus gadu desmitus notika izmisīga cīņa starp apzinīgākajiem grāmatvedības speciālistiem, kuriem palīdzēja terminologi, un visu pārējo vienaldzīgo tautas masu (5 ). Gandrīz visās iestādēs un uzņēmumos (arī krājkasēs un bankās) bija iespiestas neskaitāmas veidlapas, kur pareizā konta vietā dižojās ,,rēķins”. Šo maldīšanos sekmēja arī daļa mācību grāmatu un daudzas vārdnīcas (sk., piemēram, šķirkli rēķins ,,Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (3, 607. lpp.), ,,Latviešu valodas vārdnīcā” (4, 673. lpp.), arī angļu-latviešu un vācu-latviešu vārdnīcās šķirkļu account un Konto tulkojumi bija neprecīzi). Jau šķita, ka kontam nav nekādu izredžu, tomēr notika neliels brīnums. Pēc neatkarības atgūšanas par dominējošo kontaktvalodu kļuva angļu valoda, kurā (ak, laime!) ‘rēķinam’ un ‘kontam’ bija atšķirīgi apzīmējumi. Pamazām pareizais lietojums sāka dominēt, lai gan arī jaunākajos rakstu avotos un pat vārdnīcās dažkārt vēl var atrast veco aplamību. Mutvārdu runā situācija ir nedaudz bēdīgāka, pat šodien rēķina un konta šķīrums daudziem cilvēkiem ir atklājums. Tas sakāms arī par sporta komentētājiem – gūtos vārtus jāieraksta spēlētāja kontā, nevis rēķinā.

Tikko minētais piemērs ar kontu un rēķinu ļauj diezgan droši apgalvot, ka arī pēdējos desmit gados ieviestajām kļūdām nav noilguma imunitātes, tās ir jālabo. ES dokumentos pieļautās kļūdas izlabot būtībā nav iespējams, taču jācenšas tās nevairot nākotnē. Jāķeras pie metodiska izglītības un leksikogrāfiska darba un jāsakārto šis terminoloģijas mikrosektors.

            Nevar neminēt vēl kādu daļēju tulkotāja viltusdraugu, kura lietojums pēdējā laikā ieguvis jaunus ,,vaibstus”. Runa ir par vārdu nominācija. Jau 20. gadsimta sākumā tas sporādiski parādījās ziņās no ASV par partiju kandidātu izvirzīšanu prezidenta amatam. Tika lietots arī darbības vārds nominēt. Citos kontekstos to nav izdevies fiksēt. Tā laika svešvārdu vārdnīcām īsti ticēt nevar, jo tās pamatā ir kompilācijas. Pēc Otrā pasaules kara nomināciju lieto valodniecības terminoloģijā (6), jau tuvāk gadsimta beigām tas guva popularitāti ne vien ar ASV prezidenta kandidātu nosaukšanu, bet arī ar pretendentu izvirzīšanu Oskara balvai. Lai arī šajos kontekstos bez vārda nominācija varētu iztikt, pret to nevar īpaši iebilst, ja netiek aizmirsti tā sinonīmi (izvirzīt, nosaukt, arī iecelt). Taču pēdējos 10-15 gados šis vārds ir pārceļojis uz Latvijas vidi, ne tikai augstākās amatpersonas vēlēšanu vai Oskara ceremonijai līdzīgu pasākumu kontekstā, bet daudz plašākā diapazonā. Izrādās, ka tas ļoti patīk arī vismazākā pagasta vadītāja amata kandidātiem un citiem līdzīgiem pretendentiem. Un kur tad vēl dažādie konkursi. Tomēr jau Oskara balvas sakarā šo vārdu sāka lietot nozīmē, ko pareizāk būtu apzīmēt ar vārdu kategorija (piemēram, kategorijā ,,Labākā filma” Oskara balvai tika izvirzītas šādas filmas..). Daži cilvēki tā arī darīja, taču pārējie vēl vairāk pievērsās nominācijai. Bez jau ierastā lietojuma, piemēram, Viskuplāk pārstāvētā nominācija “Labākais sportists”. Nominēto vidū: sporta vingrotāja Agneta Ērgle no Rīgas Vingrošanas skolas, cīkstonis Sergejs Djomins no bērnu un jaunatnes sporta skolas „Rīdzene”.., arvien biežāk parādījās arī šādi:

- Nomināciju  „Labākais sporta skolotājs” saņēma Jānis Rītiņš, Iļģuciema  vidusskolas skolotājs, par kuru bijušie audzēkņi teica šādus vārdus: „Viņš bija, ir un būs sporta guru un dvēsele.”

- Tika piešķirtas arī īpašas nominācijas:

“Ziedošākā daudzdzīvokļu māja” – Ozolu ielā 18,

- Lattelecom Technology iegūst prestižu nomināciju

9. jūnijā Rīgas Biznesa Skola jau ceturto gadu pēc kārtas piešķīra nomināciju „Employer of the Year”. Nominācijas mērķis ir izcelt darba devējus, kas visvairāk nodarbina Rīgas Biznesa Skolas absolventus.

- Žurnāls ,,Mūsmājas” lietuviešu firmai SIA Optimata piešķīra nomināciju ,,Galds ģimenei”.

Šie interneta piemēri liecina, ka latviešu valodā aizguvums nominācija pārvēršas par īstu mutantu, tādēļ ir nepieciešams norādīt uz tā lietojuma aplamajiem līkločiem un atgādināt, ka latviešu valoda bez tā var iztikt.

            Viena no burtiskuma radiācijas izpausmēm ir arī pamatekvivalenta hipertrofija. Atšķirībā no tulkotāja viltusdraugiem, kur problēmu rada identisku vārdu semantikas atšķirības, pamatekvivalents kā vienas valodas vārda pamatnozīmes izteicējs otrā valodā tiek hipertrofēts ar papildnozīmēm, kuras mērķvalodā izsaka citi vārdi.

Aplūkosim vienu no populārākajiem pēdējo gadu hipertrofētajiem pamatekvivalentiem – angļu vārda develop pamatekvivalentu attīstīt (arī development – attīstība un developer – attīstītājs). Valodu kontaktu procesa pamatā ir informācijas plūsma. Mūsdienās informācijas apguvei un veidošanai ir zināma specifika – visdažādāko angļu tekstu izmantošana, tos lasot vai dažādi apstrādājot. Diezgan bieži to veic nevis pieredzējuši tulkotāji vai speciālisti, bet gan cilvēki ar visai trūcīgām zināšanām tulkošanā un valodas jautājumos vispār, kuri pieļauj elementāras kļūdas.

Izmantojot vārdnīcas, šādi „darbinieki” parasti izvēlas pirmo ekvivalentu, nemaz neanalizējot vārda nozīmju struktūru un nepievēršot uzmanību speciālajām norādēm, jo pamatekvivalents viņiem ir pazīstamākais. Piemēram, ļoti izplatīta kļūda ir angļu darbības vārda develop tulkojums ar latviešu vārdu attīstīt jebkurā lietojumā, lai gan konkrētā kontekstā visbiežāk adekvāts ir kāds cits vārdnīcā minēts variants (izstrādāt, izveidot, radīt, apbūvēt, apgūt utt.). Nevēlēšanās izskatīt līdz galam polisemantiska vārda šķirkli ar vairākiem tulkojuma variantiem ir izplatīta parādība ne tikai neprofesionāļu vidū, dažkārt kļūdās pat tulkotāji ar zināmu pieredzi. Paradoksāli, bet kļūmīgus jauninājumus, resp. burtiskās atbilsmes sabiedrība akceptē ar lielāku gatavību nekā pareizi veidotus terminus, piemēram, pētniecību un izstrādi pēdējā laikā nomaina vārdkopa ,,pētniecība un attīstība” (angļu research and development). Lūk, daži citi vārdu attīstīt, attīstība un attīstītājs interneta piemēri:

..attīstīt veloceliņu tīklu.

Labāk: [iz]veidot.

..attīstīt iekšpagalmus.

Labāk: labiekārtot, apbūvēt, pārveidot par (kaut ko) (atkarībā no konteksta).

Īpaši tiek atbalstīta jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība..  

Pareizi: izstrāde.

 ..izdevuma ,,Baltic Timber Journal” (angļu valodā) attīstības projekts.

Tālāk tekstā tomēr ir arī latviešiem pazīstamāks formulējums: projekta mērķis ir sagatavot un izdot šo žurnālu.

Zīmols “Dzintara Projekti” ir augsta līmeņa kvalitātes zīme dzīvojamo ēku projektu attīstības nišā. Ievērojami ekskluzīvi dzīvojamo apartamentu projekti tiek realizēti Jūrmalā - Dzintaros, Bulduros un Mellužos, bet kopš 2005. gada “Dzintara Projekti” veiksmīgi attīsta projektus arī Rīgā.

Pirmkārt, šis piemērs ilustrē vārda projekts nozīmju sadursmi: tradicionālā nozīme – ‘būves plāns’; pēdējos gados ieviesusies nozīme – ‘darbību vai darbu kopums kāda plānota rezultāta sasniegšanai’. Šeit domāts apbūves projekts (angļu development project), kurā bez būvēšanas burtiskā nozīmē vēl ietilpst vai var ietilpt (jo ir dažādi varianti) projektēšana, zemes gabala iegūšana, finansēšana un objekta pārdošana. Tā vai citādi, projektus vispirms izstrādā, pēc tam realizē (īsteno), savukārt ēkas un citas būves projektē un būvē, nevis ,,attīsta”.

Piemērā  ..lai ierobežotu projektu attīstītāju patvaļu šajos jautājumos.. acīmredzot domāts iepriekšējā piemērā minēto projektu realizētājs (nekustamo īpašumu jomā ir vismaz 2-3 šādu realizētāju paveidi; dažādās situācijās tiem var būt lielāks vai mazāks funkciju skaits, piemēram, sastopami kompleksi uzņēmumi, kas izstrādā projekta ideju un plānu, atrod līdzekļus, veic būvdarbus un pēc tam īpašumu pārdod).  Centrālais jēdziens šajā uzņēmējdarbībā tomēr ir ‘apbūve’, tādēļ   pats uzņēmējs būtu saucams par apbūvētāju, apbūves realizētāju, apbūves uzņēmēju u. tml.). Nebūtu vēlams kādu no tiem saukt par ,,attīstītāju”.

Visos šajos interneta piemēros ir hipertrofēti ekspluatēts angļu-latviešu vārdnīcās minētais pirmais tulkojums (pamatekvivalents). Apbūves un projektu izstrādes vai realizācijas jomā šobrīd atliek pielikt pēdējo punktu – nosaukt uzbūvētu objektu, piemēram, ēku kopumu par ,,attīstījumu” (lai būtu pēc iespējas burtiskāka atbilsme angļu vārdam development).

Daudzi piemēri liecina, ka šodien dzimtās valodas vārdu semantiskā satura un funkcionālā diapazona nianses, kā arī jau izveidotā jēdzieniskā mikrolauka struktūra atkāpjas burtiskuma priekšā. Kopēšana acīmredzot ir vieglāka nekā patstāvīga izteiksmes veidošana. Drīz kādam var rasties jautājums, kāpēc latviešu valodas leksiski semantisko sistēmu, frazeoloģiju un vārddarināšanu nevar lielākā mērā pieskaņot angļu valodai (piemēram, ja var attīstīt pilsētu, zinātni vai novada rūpniecību, kāpēc nevar attīstīt veloceliņus, ietves, parkus, iekšpagalmus, balkonus, kāpņu telpas, pagrabtelpas vai produktus, projektus, programmatūru, mācību līdzekļus, žurnālus)? Vārdu valence, protams, ir mainīga, taču terminoloģiskā aspektā visi potenciālie jauninājumi ir rūpīgi jāizsver.

Secinājumi rodas paši no sevis. 90. gadu vidū izveidojās diezgan plaša valodu kontaktu un tulkošanas vide, kurā tikai nedaudziem dalībniekiem bija pietiekamas zināšanas un profesionālās prasmes. Pieaugot angļu valodā rakstītu oficiālu un informatīvu tekstu straumei, no kuras daļu bija obligāti jātulko latviešu valodā,  samērā daudziem angļu terminiem netika atrasti atbilstoši ekvivalenti latviešu valodā, nepietiekamas koordinācijas un informācijas aprites apstākļos institūcijas un atsevišķi valodas lietotāji radīja variantus, kas pastiprināja terminoloģijas nestabilitāti. Dažos terminoloģijas mikrosektoros izveidojās nepieņemams stāvoklis, jo īpatnēja apmātība ar angļu valodu, burtiska angļu valodas vienību kopēšana radīja nevēlamas izmaiņas tradicionālajā lietojumā, nevajadzīgas pretrunas un vēl dziļāku terminoloģijas samudžināšanu. Vai valodniekiem būtu jāiejaucas, lai uzlabotu situāciju? Domāju, ka aplamības un neprecizitātes, kas skar arī oficiālus un pusoficiālus tekstus  būtu pēc iespējas jānovērš. Valodas attīstība nevar būt pilnīgi neregulējams process, pat ekonomikā un citās svarīgās jomās, saskaņā ar jaunākajām atziņām, nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās. Valodniekiem efektīvāk jāveic sabiedrības izglītošanas funkcija, jāgādā par mūsdienīgiem palīglīdzekļiem dažādām valodas lietotāju grupām, it īpaši tādiem, kas palīdz izvairīties no pārāk lielas un burtiskas angļu valodas ietekmes.

1.                            Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca. Rīga: Avots, 2001.

2.                            Baldunčiks J. Vārdu zinātne, tehnika un tehnoloģija lietojums mūsdienās. No: Valsts valodas komisijas Raksti. 2. sēj. Valodas kvalitāte. Rīga: Valsts valodas komisija, 2006. 23.-33. lpp.

3.                            Latviešu literārās valodas vārdnīca. 62 sēj. Rīga: Zinātne, 1987.

4.                            Latviešu valodas vārdnīca. Rīga:Avots, 1987.

5.                            Lukstiņš J. Grāmatvedības termini rēķins un konts. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 27. laid. Rīga: Avots, 1993, 178.-181. lpp.

6.                            Oxford Dictionary of Computing. 5th ed., Oxford, 2004.

7.                            Ozols J. Divas precizitātes tulkojumos. Literatūra un Māksla, 1953, Nr. 1, 4. lpp.

8.                            Svešvārdu vārdnīca. Sast. autoru kolektīvs. Rīga: Norden, 1996.

9.                            Valodniecības terminu vārdnīca. Sast. autoru kolektīvs. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1963.

10.                        http://www.apollo.lv/portal/life/48/articles/53524?comm_page=1

 Publicēts:

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 3. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 26.-37. lpp.