KONSULTĀCIJAS

JAUTĀJUMS.

Grozījumi likumā «Par bāriņtiesām un pagasttiesām» paredz, ka bāriņtiesu (pagasttiesu) lietu paraugnomenklatūru pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs. Ir radušās šaubas par termina paraugnomenklatūra lietošanu likumā. Kāds ir šī termina skaidrojums un kādi varētu būt tā sinonīmi? (Jautātājs: LR Saeimas Juridiskā komisija.)

ATBILDE.

Kā mūs informēja lietvedības un grāmatvedības speciālisti, kā arī Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas terminologi, termins paraugnomenklatūra, tāpat kā termini lietu nomenklatūra un lietu paraugnomenklatūra, joprojām tiek plaši lietots postpadomju valstīs. Šo terminu noturīgumu praksē balsta to fiksējums normatīvajā dokumentā “Instrukcija par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu” (R., 1995). Uz šo instrukciju balstās pašreizējais valsts arhīvu darbs ar iestādēm un iestāžu lietvedības un arhīvu darba uzraudzība. Šajā instrukcijā dots termina lietu nomenklatūra skaidrojums: «Lietu nomenklatūra ir sistematizēts lietvedībā kārtojamo lietu virsrakstu saraksts ar to glabāšanas termiņu norādi. ..Tā ir dokumentu indeksēšanas un lietu glabāšanas termiņu rādītājs..» (sk. 2.3.1.1. p.) un norādīts, ka «lietu nomenklatūras iedala individuālajās un paraugnomenklatūrās». Skaidrojot paraugnomenklatūru būtību, teikts: «Lietu paraugnomenklatūru izstrādā, lai unificētu dokumentu grupēšanu lietās un noteiktu to glabāšanas termiņus tādām juridisko personu grupām, kurām ir līdzīgs darbības raksturs un dokumentu sastāvs. Lietu paraugnomenklatūru parasti izstrādā ministrijas un pašvaldības to pārziņā esošām juridiskām personām un to saskaņo ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju. Lietu paraugnomenklatūra ir metodisks līdzeklis, ko izmanto individuālās lietu nomenklatūras sastādīšanai» (sk. 2.3.1.5. p.).

Viens no iemesliem terminu lietu nomenklatūra un lietu paraugnomenklatūra noturīgumam latviešu valodā ir to ilgstošā un tradicionālā lietošana praksē, kaut arī ir bijuši mēģinājumi latviešu valodā tos aizstāt ar saprotamākiem terminiem, piem., “lietu nomenklatūras” vietā lietot lietu saraksts vai lietu veidošanas plāns (pēdējais — ja runa ir par to lietu sarakstu, kuras vēl ir tikai paredzēts radīt laika gaitā).

Patlaban, kad Latvijas dokumentu sistēma tiek pieskaņota ES dalībvalstīs spēkā esošiem standartiem, aktuāls ir latviešu valodas terminu sastatījums ar atbilstošajiem terminiem angļu valodā un dabiska ir vēlme šo terminu grupu pārskatīt.

Kā konstatējusi Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, terminam lietu nomenklatūra jēdzieniski tuvākie angļu valodā ir records schedule, disposal schedule, retention schedule; lietu paraugnomenklatūrai — general records schedule.

Secinājums.

Ievērojot pārmaiņas Latvijas starpvalstu sadarbības kontekstā un plašos sakarus ar Rietumu valstīm un valodām, kā arī iepriekš sniegto problēmas raksturojumu, ir pamats atteikties no iepriekš lietotā termina «paraugnomenklatūra» un aizstāt to, piem., ar terminu paraugsaraksts.

Domājams, ka ir svarīgi paturēt šajā terminā salikteni paraugsaraksts, jo «paraugs», kā skaidrots daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā, ir «tas, pēc kura veido, rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu; raksturīgs; vispiemērotākais rīcības, darbības veids, kādā rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu kam citam, panāk vēlamo rezultātu» (61 sēj., 299.–300. lpp.). Iespējams, ka tieši šī nianse ir svarīga termina izvēlei un lietošanai «Grozījumos likumā «Par bāriņtiesām un pagasttiesām»», kas patlaban tiek gatavots Saeimā. Bez tam, paturot terminā elementu «paraug-», tas atvieglo jaunā termina identificēšanu ar līdz šim lietoto terminu «paraugnomenklatūra», kura aizstāšanai jaunais termins paredzēts.

JAUTĀJUMS.

Sakarā ar tiesvedību civilllietā, kuras iztiesāšanas gaitā starp pusēm radās strīds, lūdzam sniegt LR Civillikumā un likumā «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» lietoto terminu kopīpašnieks un līdzīpašnieks skaidrojumu. (Jautātājs: Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju Dome.)

ATBILDE.

Vārda nozīmes izpratnē palīdz vārda sastāvdaļu analīze. Termini kopīpašnieks un līdzīpašnieks atšķiras ar vārdu sākumdaļām kop- un līdz-. Kā lasāms skaidrojošajā vārdnīcā: kop- nozīmē ‘kopīgs’; ‘tāds, kas saistīts ar visiem, attiecas uz kopumu, kopējs’, piem., kopīpašums, kopsaimniecība, koplietošana; līdz- nozīmē ‘tāds, kas darbojas kopā ar kādu; tāds, kas piedalās’, piem., līdzbraucējs, līdzgājējs, līdzzinātājs.

Secinājums: kop- un līdz- ir atšķirīga nozīme un lietojums. Visskaidrāk nozīmes atšķirība vērojama vārdu kopatbildība un līdzatbildētājs skaidrojumos: kopatbildība — ‘atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem’; līdzatbildētājs — ‘tas, kas atbild par kādu nodarījumu, likuma pārkāpumu kopā ar kādu citu, galveno atbildētāju’. Vārdu kopīpašnieks un līdzīpašnieks nozīmes šķīrums daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā iezīmēts, tomēr stingri nav norobežots.

LR Civillikumā ir definēta kopīpašuma tiesība: tā ir «īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs». Tātad runa ir par vairāku personu — kopīpašnieku — kopīpašuma tiesību uz vienas un tās pašas nedalītas lietas domājamām daļām.

Savukārt likumā «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» runāts par privatizētā uzņēmuma līdzīpašniekiem, kuriem pieder apstiprinātās kapitāla daļas, citiem vārdiem — reālas daļas. Šeit netiek minēts kāds «galvenais īpašnieks», līdz ar to nav iespējams novērtēt, vai termins līdzīpašnieks izvēlēts pamatoti.

JAUTĀJUMS.

Lūdzam dot oficiālu atbildi par vārda vai vārdu salikuma «gaisakuģis» rakstību. Pēdējos gados izdotajā grāmatā «Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca» šis vārds ir rakstīts kopā, bet Saeimas izdotajā un Latvijas Valsts eksprezidenta G. Ulmaņa parakstītajā likumā «Par aviāciju» «gaisa kuģis» rakstīts atsevišķi. (Jautātājs: RTU Aviācijas institūts.)

ATBILDE.

Valodas praksē un vispārlietojamās vārdnīcās šis termins rakstīts dažādi. Vārdnīcā «Starptautiskās civilās aviācijas terminoloģija, terminu definīcijas un saīsinājumi» (R., 1998), kas izstrādāta LZA Terminoloģijas komisijas (TK) Aviācijas terminoloģijas apakškomisijā un saskaņota ar LZA TK lēmumiem, publicēts termins gaisa kuģis (divos vārdos), kas arī uzskatāms par normatīvu. Vārdkoptermina izvēles pamatā ir tas, ka abas saliktā termina daļas saista vietas nozīme: pirmais vārds nosauc vietu, pa kuru notiek otrajā vārdā nosauktā transportlīdzekļa kustība. Šādos gadījumos, kā liecina terminu pētījumi, parasti veido vārdkopterminus. Sal. arī: gaisa flote, ūdens motocikls, kosmosa kuģis, jūras kuģis.

Tādējādi secināms, ka eksprezidenta G. Ulmaņa parakstītajā likumā «Par aviāciju» lietotais vārdkoptermins gaisa kuģis atbilst normatīvi apstiprinātā termina formai, savukārt grāmatā «Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca» (R., 2001) publicētais saliktenis «gaisakuģis» atzīstams par atkāpi no apstiprinātās formas.

JAUTĀJUMS.

Kā latviešu valodā jāsauc divas dažādas Eiropas padomes, kurām angļu valodā ir atšķirīgi nosaukumi: vienas nosaukums ir Council of Europe, otras nosaukums — European Council? (Jautātājs: LETA.)

ATBILDE.

Tā kā runa ir par diviem dažādiem veidojumiem, tie arī latviešu valodā saucami atšķirīgi, kā tas arī apstiprināts LZA Terminoloģijas komisijas Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā:

Council of Europe — Eiropas Padome,

European Council — Eiropadome.

JAUTĀJUMS.

Vai latviešu valodā var lietot vārdu kusums, ja tas nevienā vārdnīcā nav dots? Vai šāds vārds vispār vajadzīgs, ja ir vārds kušana? (Konsultācija redaktorei.)

ATBILDE.

Protams, ka vārdu kusums var lietot, jo tas ir no darbības vārda kust regulāri darināts rezultāta nosaukums, tāpat kā kušana ir regulāri atvasināts procesa nosaukums no tā paša darbības vārda kust. Kušana un kusums ir vārdi ar atšķirīgām nozīmēm — attiecīgi procesa un tā rezultāta nosaukšanai, tāpēc tie abi valodā ir derīgi: vajadzība runāt par kusumu kā par kušanas rezultātu var rasties, piem., tad, ja tiek raksturota kusuma kvalitāte: vai tas ir vienmērīgs, viendabīgs, bet varbūt tajā ir sārņi, kas kusumu padara nelīdzenu.

Vārdnīcās regulāros atvasinājumus no darbības vārda procesa un rezultāta nosaukšanai (ja vien tiem nav kādas īpašas nozīmes) parasti neuzrāda, jo iespēju tos darināt no jebkura darbības vārda (ar retiem izņēmumiem) paredz pati latviešu valodas gramatikas sistēma. (Piem., rezultāta nosaukumu nevar darināt no darbības vārda ciest, jo cietumam ir cita nozīme).

Citādi tas ir terminu vārdnīcās, kur parasti dod lietvārdus, bet darbības vārdus — tikai īpašos gadījumos, — ja ar tiem saistīts kāds speciālajā tekstā aktuāls vārdlietojums.

Pa publicētā pēdām...

Profesiju klasifikatora grozījumos kā profesijas nosaukums minēts pīrsinga meistars, tā profesionālās darbības pamatuzdevums, kā rakstīts projektā, ir «dekoratīvi caurdurt ķermeni, izdaiļojot to ar juvelierizstrādājumiem».

Angļu valodā ar piercing (no to pierce ‘izdurt; izurbt’) apzīmē gan izduršanas procesu, gan pašu  skaistumkopšanas veidu. Turpretī latviešu valodā gan praksē lietotais vārds caurduršana, gan piedāvātais īsākais variants caurdure ir tikai procesa nosaukumi. Bet kā saukt ķermeņa daiļošanas procedūru un pašu daiļošanas resp. daiļduršanas meistaru?

Atrodot labskanīgu sinonīmu aizguvumam «pīrsings», iespējams, varētu apmierināt dažādas gaumes: gan tos, kuriem «pīrsings» ausij tīkams, gan tos, kuri priekšroku dotu citam vārdam.