Valsts valodas komisijas 2004. gada darbs

2004. gada 29. martā, Rīgas pilī notika Valsts valodas komisijas rīkotais tulkotāju seminārs par situāciju tulkošanas un tulku apmācības jomā saistībā ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un iespējām popularizēt latviešu autorus svešvalodās. Seminārs tika saskaņots arī ar plānoto prezidentes valsts vizīti Nīderlandē, uzsverot latviešu –nīderlandiešu literāros tulkojumus. Pasākumā Latviešu literatūras centra vadītāja Marta Dziļuma prezidentei svinīgi pasniedza Latvijas bērnu zīmējumu grāmatu, kas dāvināma Nīderlandes princesei vizītes laikā, tika prezentēts arī fragments no animācijas filmas "Kaķīša dzirnavas" ar tulkojumu nīderlandiešu valodā, ko ierunājis Nīderlandes vēstnieks Latvijā. Valsts vizīte uz Nīderlandi ir pārcelta Nīderlandes karalienes mātes nāves dēļ. Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs lūdza pasākuma dalībniekus pieminēt aizgājēju ar klusuma brīdi.

2004. gada 14. aprīlī, Rīgas latviešu biedrības Baltajā zālē Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija, Valsts valodas aģentūra un LU Latviešu valodas institūts svinēja grāmatas “Evangelia toto anno (1753). Pirmā latgaliešu grāmata” atvēršanas svētkus, kas veltīti Evangelia toto anno (1753) 250 gadu jubilejai un latīņu burtu drukas aizlieguma atcelšanas (1904) simtgadei.

2003. gadā aprit 250 gadu, kopš Viļņā tika izdota pirmā grāmata latgaliešu rakstu valodā – “Evangelia Toto Anno..” Tā ir pirmā grāmata, ar kuru aizsākās latgaliešu rakstu valodas tradīcija, kas cauri gadsimtiem ir palīdzējusi saglabāt latvisko identitāti Latgales novadā. Šī grāmata ir būtiska latviešu tautas garīgā un kultūras mantojuma daļa.

“Evangelia Toto Anno..” ir ne tikai ievērojams kultūrvēstures piemineklis, bet arī ļoti nozīmīgs valodas piemineklis, kurā bagātīgi atspoguļotas senas, mūsdienās jau nereti zudušas valodas parādības, kuras nozīmīgas ne tikai latviešu, bet arī baltu valodu vēsturei kopumā. Par šo grāmatu interesi ir izrādījuši arī citu valstu zinātnieki.

Izdevumā iekļauts 1753. gada “Evangelia Toto Anno..” faksimilatveidojums, vārdu un to gramatisko formu rādītājs, kā arī kultūrvēsturisks apcerējums latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, kā arī lietuviešu un angļu valodā par latgaliešu rakstu valodas attīstības gaitu.

Grāmata izdota ar Latvijas Zinātnes padomes un Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izdevuma zinātniskās daļas sagatavotāja un atbildīgā redaktore Dr. philol. Anna Stafecka.

PROGRAMMA

Piedalās: V. Em. kardināls Jānis Pujats, Latvijas vēstnieks Vatikānā Dr.philol Alberts Sarkanis, LZA prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, LU profesore akadēmiķe Janīna Kursīte, dzejniece Anna Rancāne, izdevuma zinātniskās daļas sagatavotāja Dr. philol. Anna Stafecka, Rēzeknes rajona Nautrēnu vidusskolas skolotāju ansamblis “RONA”

2004. gada 21.–22. aprīlī Starptautiskā forumā “Baltic IT&T 2004”, kas risināsies Rīgā no 21. līdz 24. aprīlim, pirmo reizi Baltijā tiek rīkota konference “Valodu tehnoloģijas – Baltijas perspektīva” (Human Language Technologies – The Baltic Perspective). Konferenci organizē valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātā Valsts valodas komisija.  

 Konferencē piedalīsies vairāk nekā 80 dalībnieku – valodnieki, politikas veidotāji, IT speciālisti un valodas tehnoloģiju eksperti – no Baltijas valstīm, Čehijas, Krievijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Pakistānas, Polijas, Somijas un Zviedrijas. Valodu tehnoloģijas (Human Language Technologies) veicina valodas lietojumu informācijas tehnoloģiju sfērā. Jaunās tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas un jaunus izaicinājumus, kas ir būtiski valodu nākotnei. Lai nodrošinātu latviešu valodas un pārējo Baltijas valstu valodu attīstību, tām nepieciešams izveidot tādas pašas iespējas jaunajās tehnoloģijās, kādas ir angļu, franču, vācu, spāņu un citām lielajām valodām. Tas ietver automatizēto tulkošanu, cilvēka balss sintēzi un atpazīšanu, teksta meklēšanas un analīzes līdzekļus un citas iespējas.

Valsts valodas komisijas rīkotā konference ļaus Latvijas speciālistiem apgūt citu valstu pieredzi un palīdzēs iesaistīties Eiropas Savienības atbalstītajās programmās.

Konferences galvenie mērķi:

● veicināt sadarbību starp Baltijas valstu, ES un citu valstu speciālistiem, apzināt kopēju projektu iespējas ES programmu ietvaros;

● dalīties pieredzē par jaunākajām izstrādēm HLT jomā;

● izveidot starpnozaru saites starp datorzinātņu, lingvistikas un informācijas tehnoloģiju speciālistiem;

● veicināt publisko un privāto līdzdalību HLT lietojumprogrammu izstrādē.

Konferences programmas komitejā ir universitāšu, institūtu un Valsts valodas komisijas pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes.

Līdz šim datorlingvistikas un HLT Baltijas speciālistiem ir bijis tikai viens kopīgs pasākums— Eiropas Savienības (ES) atbalstīts seminārs 1994. gadā. Tagad, pēc desmit gadiem, šī konference sniegs pārskatu par pašreizējo situāciju un būs nozīmīgs stimuls Baltijas valstu valodu datortehnoloģiju izpētē, izstrādē un ieviešanā. Konference notiks tikai 10 dienas pirms Eiropas Savienības paplašināšanas. Tā būs lieliska iespēja dalīties pieredzē un nodibināt sakarus starp jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm.

Konferences programma internetā: http://www.ebaltics.com/hlt.

Konferences sponsori: eVikings II (Igaunija), Tilde.

2004. gada 23. aprīlī, Rīgā LU Filoloģijas fakultātē Visvalža 4^a 4. stāva zālē latgaliešu drukas aizlieguma atcelšanas simtgadei (1865 – 1904) veltīta starptautiska konference “Identitāte un rakstība”.

 Konference veltīta nozīmīgam notikumam Latvijas un Lietuvas kultūrvēsturē – latīņu burtu drukas aizlieguma atcelšanas simtgadei. Četrdesmit gadus (1865 – 1904) latgaliešiem līdz ar lietuviešiem cariskajā Krievijā bija aizliegts iespiest grāmatas dzimtajā valodā, kas nozīmēja arī jau iepriekš izdoto grāmatu iznīcināšanu. Izveidojās rokrakstu literatūra (19. gadsimtā!), kas ir unikāla parādība gan latviešu, gan vēl jo vairāk Eiropas literatūras 19.gs. beigu kontekstā. Latgalisko (un tajā pašā laikā latvisko) identitāti palīdzēja saglabāt baznīca, baznīcas grāmatas, mutvārdu tradīcija.

Konferencē tiek aplūkota arī rakstības simboliskā daba, rakstoša cilvēka fenomens, bet arī konkrēts jautājums – kā notika latviešu valodas pāreja no gotiskās uz latīnisko druku un rakstību.

PROGRAMMA

10:00 – 10:15 Konferences atklāšana

10:15 – 10:35 Janīna Kursīte “Raksta/rakstības simboliskā daba”

10:35 – 10:55 Anna Stafecka “Latgales rokraksta grāmatas drukas aizlieguma laikā”

10:55 – 11:15 Lidija Leikuma “Par dažiem drukas aizlieguma laika iespieddarbiem latgaliski”

11:15 – 11:35 Māsa Klāra “Latgaliešu rakstība baznīcā”

11:35 – 11:55 Anna Rancāne “Latgaliešu rakstība literatūrā”

11:55 – 12:15 Ināra Klekere “Latviešu grāmatniecība Eiropas kultūras laukos”

Kafijas pauze (12:15 – 12:30)

12:30 – 12:50 Danguole Mikulēniene “Drukas aizliegums Lietuvā”

12:50 – 13:10 Snorre Karkonens-Svensons “Jaunnorvēģu valoda norvēģu valodas kontekstā”

13:10 – 13:30 Linda Kussiņa  “Sieviešu rakstība un identitātes jautājumi 19. gs. Beigās: Hulda Garborga un Minna Freimane”

13:30 – 13:50 Jānis Kušķis “Gotiskā rakstība un latviskā identitāte”

13:50 – 14:10 Māra Zālīte “Ventiņu valoda “Tobago””

14:10 – 14:30 Julgi Stalte “Lībiskais latviskajā un latviskais lībiskajā”

14:30 – 14:50 Ella Buciniece “Runājošais cilvēks: runa un rakstība latviskās identitātes koordinātēs”

Pusdienas pārtraukums (14:50 – 15:30)

15:30 – 16:30 Diskusija par rakstību un identitāti vēsturiskā un mūsdienu perspektīvā

2004. gada 5. februārī

Rīgā

Rīkojums Nr. 1. 

Par Valsts valodas komisijas personālsastāva apstiprināšanu

Sakarā ar 2002. gada 31. janvārī izveidotās Valsts valodas komisijas personālsastāva izmaiņām un nepieciešamību arī turpmāk apzināt valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādāt konkrētus ieteikumus latviešu valodas – valsts valodas – pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, apstiprināt jauno Valsts valodas komisijas sastāvu:

Komisijas priekšsēdētājs:

Andrejs Veisbergs – Dr. habil. philol., LU prof., LU Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas vadītājs, Eiropas Savienības sertificēts tulks

 Komisijas locekļi:

 Ludmila Azarova-Vāciete – rakstniece, LZA goda locekle

Maija Baltiņa – Dr. philol., Ventspils augstskolas asoc. prof., LU Matemātikas un informātikas institūta vad. pētniece

Māris Baltiņš – Dr. habil. med., LU prof., Medicīnas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs

Ina Druviete – Dr. habil. philol., LU prof., LZA kor. loc., LR 8. Saeimas deputāte

Dzintra Hirša – Dr. philol., LU LVI pētniece

Marta Jaksona – Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore

Ivars Kalviņš – Dr. habil. chem., LZA īst. loc., Organiskās sintēzes institūta direktors

Lidija Kravčenko – Rīgas Ukraiņu skolas direktore, IZM konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos priekšsēdētāja

Janīna Kursīte – Dr. habil. philol., LU prof., LZA īst. loc., LU Filoloģijas fakultātes dekāne

Dace Markus – Dr. habil. philol., LU prof., LZA īst. loc., LU Baltu filoloģijas nodaļas vadītāja

Ilmārs Mežs – Dr. hist., Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs

Valdis Rūmnieks  – Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs

Jānis Sīlis – Dr. philol, Ventspils augstskolas asoc. prof., Tulkošanas studiju fakultātes dekāns, Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Valentīna Skujiņa – Dr. habil. philol., Liepājas PA prof., LZA īst. loc., LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, LU LZA Terminoloģijas nodaļas vadītāja

Jānis Stradiņš – Dr. habil. chem., LU prof., LZA īst. loc., LZA prezidents,

Jānis Valdmanis – Dr. habil. philol., LU prof., LZA kor. loc., LU LVI direktors

Andrejs Vasiļjevs  –  SIA “Tilde” programmu izstrādes direktors

Valsts prezidente

Ministru prezidents

                                      Einars Repše

Finanses

VVK darbības nodrošināšanai

2002. gadā tika piešķirti 20 000,– Ls

2003. gadā – 47 890,– Ls

2004. gadā – 44 844,– Ls

Valodas projektiem

2002. gadā tika piešķirti 20 093,– Ls, kurus administrēja IZM

•        Valodas vortāla izveides uzsākšanai 3 520,– Ls

•        Studijas kursu “Latviešu valodas kultūra” un “Zinātniskā darba valoda” 8 473,– Ls

•        LZA TK darbības jaudas palielināšanai 2 100,– Ls

•        Informatīvais izdevums “Valodas Latvijā” sešās valodās 6 000,– Ls

2003. gadā – 100 296,– Ls, kurus administrēja IZM

•        Eiropas valodu portfelis vidusskolēniem un pieaugušajiem 4 128,– Ls

•        Dokumentālā filma “Latvietis runā” 4 775,– Ls

•        “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca A-D” 3 400,– Ls

•        Kā to sauc latviski? 4 894,– Ls

•        Dokumentālā filma “Latgales valoda” 4 978,– Ls

•        LZA TK terminu publicēšana interneta datu bāzē 4 920,– Ls

•        Konkurss “Mans latviešu valodas skolotājs” 4 248,– Ls

•        Pētījums “Latviešu valodas lietojuma un vajadzību izpēte darba vietās” 4 592,– Ls

•        Latviešu valodas kā ES oficiālās valodas popularizēšana Latgalē 3 407,– Ls

•        D. Markus grāmata “Bērna valoda – no pirmā kliedziena līdz pasakai” 3 994,– Ls

•        Valsts valodas politikas un tiesiskā regulējuma ilgtermiņa risinājums 4 700,– Ls

•        Metodiskās pieejas dzimtās valodas mācīšanai pamatskolā 4 547,– Ls

•        VVK interneta resurspunkta attīstībai 4 950,– Ls

•        Studiju kurss “Valodas kultūras aktualitātes” 3 461,– Ls

•        Akcija “Latviešu valodai draudzīgā vide” 2 128,– Ls

•        O. Bušs “Vietvārdi un personvārdi: vērojumi un pētījumi” 2 289,– Ls

•        Studiju kurss doktorantiem “Zinātniskā darba valoda” 4 596,– Ls

•        Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas elektroniskā versijas pilnveide 4 850,– Ls

•        Pētījums “Latviešu valodas mācību kvalitāte izglītībā” 4 950,– Ls

•        Latviešu valodas seno tekstu kopusa papildināšana 4 280,– Ls

•        Grāmata “Mana novada valoda: Lejaskurzeme” 3 221,– Ls

•        Padomu portfelis skolēnu vecākiem latviešu valodas un literatūras apguvei 4 000,– Ls

•        I. Rozenvalde “Preses lasītāja vārdnīca” 3 293,– Ls

•        Ceļojošā izstāde “Valodas spogulis – 2003” 1 988,– Ls

2004. gadā – 70 000,– Ls valodas projektiem administrēs VVA

Valsts valodas aģentūras nodrošināšanai

2003. gadā – 21 867,– Ls VVA darbības uzsākšanai

2004. gadā – 97 629,– Ls VVA darbības nodrošināšanai

____________________________________________________________

KOPĀ: 422 619,– Ls