ZINĀTNISKĀS VADĪBAS PRINCIPS

Sekmīgs terminoloģijas darbs nav iedomājams bez noteiktas tā organizēšanas, bez dažādās iestādēs strādājošo speciālistu terminoloģiskās darbības koordi­nē­ša­nas un zinātniskas vadīšanas. Šim nolūkam ir nepieciešams vienojošs zinātniski meto­doloģisks centrs, ir nepieciešama organizācija, kuras lēmumi būtu obligāti visām iestādēm un personām. Latvijā šāda organizācija ir LZA Terminolo­ģi­jas komi­sija, kuru ir pilnvarojis LR Ministru kabinets.

Zinātniskās vadības principa īstenošanu nodrošina TK struktūra un darba paņē­­­­mieni. Komisijas centrālā institūcija ir TK plēnums, kura locekļu sastāvu ap­stip­­­rina LZA Senāts. Pēc vajadzības tiek dibinātas dažādu nozaru terminolo­ģi­­jas apakškomisijas un apakšnozaru sekcijas vai darba grupas. TK plēnumā ietilpst visi apakš­komisiju vadītāji un vēl papildus dažādu nozaru eksperti, to skai­tā arī valodnieki, kā arī izdevniecību pārstāvji. Darbs tiek veikts pakā­peniski, mērķ­­tiecīgi un posmsecīgi.

Nozares terminoloģijas izstrādāšana sadalāma četros atsevišķos posmos.

Pirmais posms — nozares pamatjēdzienu apzināšana un atlase, nozares terminu apko­­­pošana, vienveidošana un sistematizēšana, vajadzības gadījumā arī jaunu ter­mi­­nu radīšana. Šis darbs sākas vai nu ar nozares speciālistu iniciatīvu, vai pēc TK vadības ierosinājuma un notiek ciešā sadarbībā ar TK vadošajiem termino­lo­giem, kas paskaidro terminu atlases un terminoloģijas izveides pamatprincipus, ter­mi­nu sistematizēšanas noteikumus, iepazīstina ar veicamā darba metodiku. Ter­minu apkopošanu un jaunradīšanu pirmajā posmā veic dažādu LZA institūtu, augstā­ko mācību iestāžu, dažu citu iestāžu vai organizāciju attiecīgās nozares spe­ciā­listi saziņā ar citiem savas nozares kolēģiem (parasti bez īpašas valodnieku līdzdalības).

Latviskie termini tiek apkopoti no dažādām mācību grāmatām, vārdnīcām, rokas­grāmatām u. c. izdevumiem, kritiski pārskatot publicētos terminus, veicot nepie­ciešamo terminu atlasi un vienveidošanu. Atsevišķos gadījumos tiek atstāti divi, trīs (vai vairāki) sinonīmi apspriešanai tālākajos terminoloģijas izstrādes posmos.

Jaunās zinātņu nozarēs, kur latviešu valodā vēl nav ne atsevišķu grāmatu, ne kādu citu latvisko terminu avotu, terminoloģija tiek radīta tikpat kā no jauna, par pamatu ņemot attiecīgo teorētisko literatūru citās valodās un rīkojoties pēc principa: terminus netulkot, bet dot attiecīgā jēdziena izteikšanai piemērotāko ekvivalentu.

Pirmā darbības posma rezultātā tiek izveidota terminu kartotēka vai saraksts tematiskā vai alfabētiskā ligzdu kārtojumā. Blakus latviskajam terminam vienmēr tiek dots atbilstošais termins kādā citā (krievu, angļu, vācu, latīņu) valodā.

Otrais posms ir terminu apspriešana speciālistu kolektīvā. Šis darbs notiek ter­mi­no­loģijas apakškomisijās vai sekcijās (darba grupās), vajadzības gadījumā uz apspriedēm pieai­cinot arī citus speciālistus. Apakškomisijas vai sekcijas darbā parasti piedalās kāds no valodniekiem, kura uzdevums ir raudzīties, lai termina valodiskā forma atbilstu latviešu valodas formu sistēmai un normām, un palīdzēt izvēlēties pie­mē­­ro­tākos vārddarināšanas līdzekļus jaunu terminu veidošanai. Termino­loģijas apakš­komisijās vai sekcijās tiek precizēti terminējamie jēdzieni, pārbau­dīta piedāvāto terminu iederība attiecīgās nozares terminu sistēmā. Termino­­loģijas apakš­ko­misija ir mazākā TK struktūrvienība, kas ir tiesīga izlemt strīdīgos jautā­jumus savā nozarē. Terminoloģijas apakškomisijas sēdēs apspries­tos terminu sarakstus, kā arī speciālistu neizšķirtos strīdīgos jautājumus iesniedz tālākai izskatī­šanai TK plē­numam.

Trešais posms ir speciālistu kolektīvos (apakškomisijās vai sekcijās) apstip­ri­nāto terminu sarakstu izskatīšana un/vai apstiprināšana TK plēnumā. Nozares terminu apspriešanai uz TK plēnuma sēdēm tiek aicināti TK plēnuma locekļi un vēl papildus attiecīgās nozares pārstāvji no dažādām iestādēm, uzņēmumiem un orga­nizācijām. TK plēnumā īpaša uzmanība tiek pievērsta iesniegto terminu sarakstu saskaņošanai ar saskarnozaru un vispārtehnisko terminoloģiju, tiek izlemti principiāli terminoloģijas jautājumi un izspriestas strīdīgās problēmas. Vajadzības gadījumā tiek rīkotas mutiskas vai rakstiskas aptaujas speciālistu kolektīvos, dažkārt — ar preses starpniecību.

TK plēnuma sēdēs izskatītie termini tiek apstiprināti publicēšanai terminu biļetenos vai vārdnīcās. TK lēmumi tiek publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ceturtais posms ir terminu biļetenu vai vārdnīcu publicēšana un popularizēšana.

Ja ir iebildumi pret kādu no TK apstiprinātajiem un publicētajiem terminiem, tas jādara zināms TK plēnumam. Iebildumi tiek apspriesti un nepieciešamības ga­dī­jumā tiek pieņemts lēmums par pārmaiņām publicēto terminu sarakstā, par ko tiek sniegta attiecīga informācija “Latvijas Vēstnesī” vai kādā speciālā izdevumā u. c. Individuālas atkāpes no pieņemtās terminoloģijas ir nevēlamas, jo tās rada jukas un nesa­prašanos, kavējot zinātnes progresu. Šajā posmā kā svarīgs elements minama apspries­tās terminoloģijas lietojuma kontrole, ko veic galvenokārt nozares speciālistiem.