EKSTRALINGVĀLIE JEB ĀRPUSVALODISKIE PRINCIPI

 Terminu sistēmu veidošanos, funkcionēšanu un attīstību lielā mērā ietekmē ekstralingvālie faktori.

Tā kā termins ir cieši saistīts ar jēdzienu, kas tajā ietverts, un objektu (priekšmetu, parādību), ko tas nosauc, un tā kā terminu sistēma ir cieši saistīta ar jēdzienu sistēmu, kuru tā atspoguļo un kuras pamatā savukārt ir likum­sa­ka­rības starp reālās īstenības objektiem, terminu rašanās jau pašos pamatos ir ekstralingvāli nosacīta. Proti, terminu rašanos ietekmē objektīvais faktors. Termins rodas (tas jārada), kad rodas (tiek atklāts, izgudrots vai kā citādi aktualizējas) attiecīgs priekšmets vai parādība un ir nepieciešams to nosaukt, terminēt.

Lai izvēlētos vispiemērotāko terminu, ir jānoskaidro terminējamais jēdziens, tā vieta kopīgajā jēdzienu sistēmā. Jēdziens, kas ir katra termina būtiskais un nepieciešamais saturs, veidojas cilvēka garīgās darbības rezultātā. Tātad termino­loģijas  sakars ar reālās īstenības objektiem un faktiem ir pastarpināts ar cilvēka prāta darbību — subjektīvo faktoru. Subjektīvajam (cilvēka darbības) faktoram terminoloģijā ir būtiska loma. Kvalitatīvu terminu sistēmu izveide ir radošs zinātnisks darbs, kam vajadzīgas dziļas un pēc iespējas plašākas speciālās zināšanas, augsts kultūras izpratnes līmenis, terminu izveides tehnikas un metodikas prasme. Nepieciešamas ir svešvalodu zināšanas.

Terminologa darbībā nozīme ir vairākiem psiholoģiskajiem faktoriem: loģiskas spriešanas spējai (pretstatā hipotētisku spriedelējumu tieksmei), domas precizitātei un prasmei domu izteikt vārdos, atmiņai u. c. No termino­lo­ģiskās erudīcijas un psiholoģiskajām īpatnībām lielā mērā atkarīga darba kvalitāte.

Terminoloģija, tāpat kā valoda vispār, ir sabiedriska parādība, un tās attīstību lielā mērā ietekmē sabiedrības attīstība un attieksme pret terminoloģijas darbu. Objektīvā un subjektīvā faktora mijiedarbība konkretizējas sabiedrības darbībā, resp., sociolingvistiskajā faktorā [237].

Par terminoloģijas attīstības sakaru ar cilvēku garīgās un materiālās kultūras attīstību, proti — par terminoloģijas vēstures ciešo savstarpējo sakaru ar zinātnes, tehnikas un citu sabiedriskās darbības sfēru vēsturi, liecina gan atsevišķu terminu, gan terminu sistēmu rašanās un attīstības vēsture. Šis aspekts valodnieciskajā literatūrā jau daudzkārt aplūkots [209, 28; 29; 80; 137 u. c.].

Dažādās valstīs un dažādos laika periodos gan valsts, gan sabiedrības attieksme pret terminoloģijas darbu ir atšķirīga. Dažādas ir arī vajadzības pēc konkrētas nozares terminiem. Jo augstāk attīstīta sabiedrība, jo vairāk tā apzinās izkoptas zinātniskās terminoloģijas lomu. Liela nozīme terminolo­ģijas attīstības veicināšanā vai bremzēšanā ir valodas politikai valstī.

Kaut arī Latvijā Terminoloģijas komisija kopš savas dibināšanas ir strādājusi nepār­­traukti, tomēr 60.—80. gadu posmā, strauji sarūkot latviešu terminoloģijas funk­cio­nā­lajai sfērai, vairākās nozarēs terminoloģijas izstrāde praktiski nenotika. No 22 terminoloģijas apakškomisijām šai periodā vairāk vai mazāk aktīvi darbojās tikai apmēram puse. 80. gados praktiski tika pārtraukta TK izstrādāto terminu vārdnīcu izdošana. Patlaban, kad neatkarīgas Latvijas valsts apstākļos latviešu valoda pil­da  valsts valodas funkcijas, vajadzība pēc dažādu nozaru latviskās termi­nolo­ģi­jas strauji pieaugusi. Šis būtiski svarīgais ekstralingvālais faktors aktualizējis un akti­vizējis terminoloģijas darbu. LZA TK ietvaros darbu atsākušas vai turpina 23 nozaru apakškomisijas.

Termini ir ne tikai zinātniskās domas attīstības rezultāts, bet arī tās attīstības vei­cinātāji [113], jo tie palīdz fiksēt atklājumus un sazināties speciālistiem savā star­pā. Bez terminiem neviena zinātnes nozare nevar attīstīties. Tāpēc termi­no­lo­ģijas izstrāde būtu iekļaujama ikvienas zinātniskas iestādes darba uzdevumos.

Ekstralingvālie faktori, kas ietekmē terminoloģijas izstrādi, ir daudzveidīgi, un tie skar visdažādākās terminoloģijas jomas. Pa lielākajai daļai tie ir cieši saistīti ar iepriekš aplūkotajiem lingvistiskajiem procesiem. Tā viens no terminu sino­­­­nīmijas iemesliem var būt tas, ka atšķirīgus terminus viena un tā paša jēdziena izteik­šanai devuši dažādi speciālisti, kas pēta vienu un to pašu problēmu (parasti — dažādās iestādēs, bet internacionālās terminoloģijas jomā — arī dažādās valstīs; sal., piemēram, internacionālismu kosmonauts un astronauts semantiku 70. gados padomju un amerikāņu terminoloģijā). Komplicēti jēdzieni par sarežģītām īstenības parādībām ir par iemeslu garu vārdkopterminu veidošanai. Savukārt sabiedrībai raksturīgā izteiksmes līdzekļu ekonomijas tendence veicina īsu terminu radīšanu, garo, aprakstošo izteiksmju aizstāšanu ar vienvārda apzīmējumiem. Terminoloģijai piemitīgās daudzskaitļa formas vien­skait­­liniekiem rodas sakarā ar attiecīgām reālās īstenības parādībām, sal.: sviests — sviesti (jo tiek izstrādātas dažādas sviesta šķirnes).

Daži ārējie faktori negatīvi ietekmē terminoloģijas izstrādes procesu. Tā, pie­mēram, terminu kvalitāte cieš no pārmērīgas steigas, neiedziļināšanās izsakāma­jos jēdzienos, pārāk šaura skatījuma, vispusīgas informācijas trūkuma u. c.

Zinātniskās terminoloģijas izstrādē mazāk aktuāli ekstralingvālie faktori ir ling­vis­tiskais snobisms un mode [136, 8], taču sava ietekme ir arī tiem. Piemēram, mūs­die­nās raksturīga ir anglismu aizgūšana daudzās valodās, arī latviešu valodā, un tie lielā mērā ienāk arī zinātniskajā terminoloģijā. Nozarēs, kurās dominē angļ­­valodisko nāciju novatorisms [136, 8] un kurās angļu valoda ir galvenā inter­na­cionālismu devējvaloda mūsdienās, piemēram, ģenētikā, programmēšanā, anglis­mu aizgūšanu nevar uzskatīt tikai par modi, jo tam ir dziļāks, zinātnes attīs­tī­bas faktos sakņots pamats. Tomēr mūsdienu latviešu valodas attīstības posmā anglis­mu fonētiskā, morfoloģiskā un semantiskā adaptētība nav sasniegusi tādu pakā­pi kā latīņu un grieķu cilmes darinājumu adaptētība un anglismi vairāk iede­ras citvalodisko aizguvumu grupā (par to sk. interlingvālo principu apskatā).

Dažās nozarēs terminu izvēli var ietekmēt ideoloģiskais faktors vai komerc­fak­­tors. Ideoloģiskā faktora ietekme vērojama galvenokārt sabiedriskajās zināt­nēs, pie­mē­ram, izvēloties terminu lielvalsts militārai akcijai citas valsts teritori­jā — atbrī­vošana vai okupācija. Komercfaktora darbība var izpausties, piemē­ram, ekono­mikas terminoloģijā (no termina var būt atkarīgi ienākumi tirdz­nie­cībā): nocenotas preces (11 tv) — preces par pazeminātām cenāmp (palētinātas precesk).