LIETUVIEŠU TERMINOLOĢIJA UN TĀS LOMA GADSIMTU MIJĀ

Stasis ĶEINIS

Lietuviešu valodas institūta Terminoloģijas centra vecākais pētnieks

Senior research worker of the Centre of Terminology, Institute of the Lithuanian Language

Lietuvā 19. gs. sākumā sākās sistemātiska dabas zinību attīstība, strauji attīs­tījās humanitāro zinātņu, bet ar 19. gs. vidu arī tehnisko zinātņu ter­minoloģija. Tai laikā klajā nāca arī pirmās lietuviešu grāmatas šajās no­zarēs. Kā viens no pirmajiem, kurš deva lielu ieguldījumu botānikas, me­dicīnas un ģeogrāfijas terminoloģijas radīšanā un lietuviešu ter­mi­no­gr­āfijā, minams Jurģis Pabreža. Jāpiebilst, ka viņa sastādītajā augu sis­te­mātikas vārdnīcā minēti arī autoram zināmie latviešu valodas termini. Līdz ar to kopš 19. gs. sākuma var runāt par lietuviešu un latviešu ter­mi­nogrāfiskajiem sakariem.

Kopš 19. gs. beigām un līdz pat šim laikam lietuviešu terminoloģija arvien tiek intensīvi izstrādāta un papildināta.

20. gs. sākumā tika izstrādāta terminoloģija vidējās izglītības vajadzībām, pēc neatkarīgās valsts atjaunošanas 1918. gadā – visu valsts darbībai un taut­­saimniecības attīstībai nepieciešamo nozaru terminoloģija augstākās izglī­tības un zinātnes vajadzībām. Tādējādi 20. gadu sākumā lietuviešu valoda, kļūstot par valsts valodu, jau aptvēra visas tautas un valsts dar­bī­bas nozares un sasniedza visvairāk attīstīto pasaules valodu līmeni.

Kā zināms, šo valodas attīstības procesu un līdz ar to arī nozaru ter­mi­no­loģijas darbu pārtrauca vai uz 50 gadiem apstādināja trīs okupācijas (pa­domju – vācu – padomju), kas sākās ar 2. pasaules karu, un anek­si­ja. Tas daļēji bija par stimulu īpaši straujam terminoloģijas darba uz­plau­kumam, atjaunojot Lietuvas neatkarību 1990. gadā. Izsakot skaitļos 20. gs. pēdējās desmitgades un 21. gs. sākuma terminoloģijas produkci­ju – lielākas un mazākas terminu vārdnīcas un standartus –, šis laiks, iespē­jams, jāvērtē kā vērienīgāko panākumu laiks visā lietuviešu valodas vēs­tu­rē. Tika izdots vairāk par 150 terminu vārdnīcu un liels skaits terminu stan­dartu (diemžēl tie gandrīz visi ir tulkojumi no angļu valodas). Noteikts darbs terminoloģijā veikts, gatavojot enciklopēdijas, mācību lite­­ra­tūru augstskolām, zinātniskos izdevumus u. c.

Kādi ir 20. gs. lietuviešu terminoloģijas attīstības rezultāti?

Gadsimtu un gadu tūkstošu mijā var teikt, ka lielā mērā ir mainījusies terminoloģijas vieta gan valodas leksikas krājumā, gan lietošanas sfērā. Ievērojami palielinājies terminoloģijas apjoms. To ietekmēja:

1) valodas funkciju paplašināšanās, valodai iegūstot valsts valodas statusu; tagad terminu ir vairāk nekā parasto vārdu;

2) paaugstinoties iedzīvotāju izglītības līmenim, apgūti dažādu nozaru ter­mini, pieaugusi to loma saziņas procesā, pat ikdienā.

Tā  20. gs. sākumā tau­tas pamatdaļas izglītības līmenis nepārsniedza sākumskolu, bet gad­sim­ta beigās lielākajai iedzīvotāju daļai jau bija vidējā izglītība. Nepār­spī­lējot var teikt, ka vidusskolu beidzēji vidēji apgūst ap 15000 terminu. Mūs­dienu cilvēks  gan darbā, gan mājās, gan atpūtā, ieslēdzot televizoru, radioa­parātu vai lasot avīzi, sastopas ar visdažādāko no­zaru ter­mi­niem.

 Secinājums: termini vairs nav leksikas perifērijā, kā tas bija 19. gs. un vēl 20. gs. sākumā. Terminoloģija ievērojami tuvojusies leksikas cen­trā­lajai daļai, vārdu krājuma pamatfondam.

Šādu secinājumu apstiprina tas, ka terminoloģija patlaban nokļuvusi vārdu krājuma papildinājumu priekš­galā un tā zināmā mērā nosaka pār­mai­ņas arī citos valodas līmeņos. Tas ir, lielākā daļa jauno vārdu tiek da­ri­nāti terminoloģijas vajadzībām, lielākā daļa aizguvumu ir termini, ar terminiem mūsu valodā ienāk starptautiskie terminelementi (auto­kēlias – ‘automobiļu ceļš’), arī fonētikas sistēmā ienāk jaunas skaņas.

Terminoloģijā uzskatāmi vērojama citu valodu ietekme, jo kopš seniem lai­kiem speciālie teksti nereti ir tulkojumi. Patlaban parasti tiek pub­li­cē­tas divvalodu vai daudzvalodu terminu vārdnīcas, arī skaidrojošajās vārd­nīcās parasti tiek minēti citu valodu ekvivalenti. Daudzas vārdnīcas un enciklopēdijas ir tulkojumi. No tulkotājiem lielā mērā atkarīgs tas, cik pareizi tiek uztverta citvalodas vārda nozīme un kādu izteiksmi tas iegūst tulkojumā. Prakse rāda, ka patlaban jauno izteiksmi lielā mērā vei­dojam pēc līdzības ar angļu valodu. Daudz ir burtisko tulkojumu. Tul­kotāji aizbildinās ar terminu trūkumu un pašu valodas nabadzību. Paš­reizējos tulkojumos krievisko izteiksmi un garu aizstājusi angliskā izteiksme un angliskais gars. Tieši tāpēc daļa jauno terminu tiek uztverti kā lietuviešu valodas izteiksmei un garam sveši, lietuviešu valodas sistēmā neiederīgi, nesaprotami un nemotivēti darinājumi.

Tas ir ļoti slikti. Jo tas rada savdabīgu lietuviešu pidžinvalodu (jauktu kontakt­valodu): svešas terminoloģijas lituanizēto kopiju. Ir nekavējoties jālabo šis stāvoklis. Šim nolūkam ierosinu izveidot Lietuviešu valodas in­stitūta Terminoloģijas centrā īpašu valodas un terminoloģijas skolu visu nozaru speciālistiem, kuri nodarbojas ar terminoloģiju. Būtu lieliski, ja šādu skolu apmeklētu terminu vārdnīcu un standartu sastādītāji un tul­kotāji, terminoloģijas komisiju locekļi, lietišķās literatūras tulkotāji, izdev­niecību redaktori un citi ieinteresētie speciālisti.

Globalizācijas process necerēti ātri iespiežas valsts dzīvē, aptverot arī ling­vistiskos procesus. Agrākā tā saucamā nacionāli krieviskā piespiedu div­valodība, gandrīz nemaz neizbaudot vienvalodības periodu, ātros tempos un it kā brīvprātīgi, pēc pašiniciatīvas, pārtapusi nacionāli anglis­ka­jā divvalodībā.

Šeit jāprecizē: iespējams, brīvprātīgi, –  ja attiecinām uz birokrātiju, t. i., uz tiem, kuri, izmantojot varu (ar pavēlēm, rīko­ju­miem u. tml.) liek izmantot svešvalodas, pirmām kārtām – angļu valodu, zi­nātnē, at­se­višķās vietās pat izglītībā, t. i., speciālistu sagatavošanā. Ci­tiem vārdiem – tiem, kuri ietur kursu uz lietuviešu valodas funkciju sa­šau­ri­nā­šanu vienīgajā vietā pasaulē, kur šī valoda jālieto visās attīstītas lite­rārās valodas funkcijās, kāda lietuviešu valoda patiesībā arī ir.

Tomēr – nevis brīvprātīga, bet gan piespiedu divvalodība tā ir tiem, kurus tā skar (vai skars), piem., zinātniekiem un doktorantiem, ja zināt­nis­kos rakstus Lietuvā iespiedīs tikai svešvalodās; studentiem, ja iemīļoto spe­­cia­­litāti viņi būs spiesti apgūt nevis dzimtajā, bet svešvalodā (it kā viņi mā­cītos nevis savā dzimtenē, bet kaut kur Teksasā); arī tiem, kuri spiesti lasīt Lietuvas valsts standartus svešvalodā utt. Šis process, ja tam ļaut vaļu, pakāpeniski var novest pie tā, ka attīstītā lietuviešu ter­mi­noloģija daudzās zinātnes un tehnikas nozarēs vispār vairs nebūs vajadzīga.

Cerība mirst pēdējā. Domāju, ka tā nenotiks. Ceru, ka trešās tūktošgades pir­mais gadsimts nekļūs par lietuviešu terminoloģijas un arī pašas valodas de­gradācijas gadsimtu, ka arī tie ļaudis, kuri ar izsmieklu izturas pret, viņu­prāt, novecojušiem tradicionālajiem nacionālās terminoloģijas dzīvī­guma avotiem un attīstības ceļiem, sapratīs, ka valodas un arī ter­mi­noloģijas politika ir jāvirza uz valodas un tās terminoloģijas kā lietu­viešu tautas lielākās vērtības un vislielākās bagātības savdabīguma sa­gla­­bāšanu un nostiprināšanu.

Mums visiem, kas saistīti ar lietuviešu terminoloģijas attīstību, ir uz to jātie­cas, un mums jāpieliek visi spēki, lai mūsu terminoloģijai būtu lietu­visks gars.

No krievu valodas tulkojusi V. Skujiņa

The Lithuanian terminology and its role at the turn of the centuries

Summary

In the early 1920’s the Lithuanian language had reached the level of the most developed world languages. With the World War II the period of the three successive occupations came in Lithuania. With the renewal of Lithuania’s independence in 1990 terminology work restarted on especially wide scale. At the turn of the centuries more than 150 term dictionaries and a large number of standards have been published. The place of terminology in the language vocabulary has changed, the usage of the Lithuanian language as the official language has been extended. Most of the population of Lithuania has the secondary education, with the students of secondary schools acquiring around 15,000 terms. Terms have become the basic part of the language. Both neologisms and borrowings are mainly terms.

As in most case the special texts are translated from other languages, terminology shows influence of these other languages. The responsibility for the level of precision with which the foreign term is understood and translated into Lithuanian lies mostly with the translator. Relatively high is the number of literal translations, bringing with them the spirit of the foreign language of their origin, with the expression being somewhat strange and incomprehensible. Thus some kind of a Lithuanian pidgin language is created, with Lithuanianised foreign words.

This situation must be changed. It would be useful to establish a designated terminology school for specialists of all fields, compilers of dictionaries, translators and editors.