Radio un televīzija likums
Likuma daļas, kas saistītas var valsts valodas lietošanu. Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 24. augustā.
 

Radio un televīzijas likums

 

19.pants. Raidījumu valoda

(1) Katram raidījumam jānotiek vienā valodā — raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu (dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Šis noteikums neattiecas uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem.

(2) Raidījuma valodu nosaka pēc attiecīgā raidījuma skaņas pavadījuma vai valodas, kurā raidījums ir dublēts vai ieskaņots. Raidījuma valoda, ja tā nav valsts valoda, jānorāda publicējamā raidījuma secības izklāstā (raidījumu programmā).

(3) Demonstrējamām filmām jābūt dublētām vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā.

(4) Televīzijas raidījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslāciju, raidījumus ārzemēm, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu valodā.

(5) Raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 30 procentus no raidlaika kopapjoma mēneša laikā. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio, kā arī uz pārrobežu radio un televīziju.

 

22. pants. Reklāmas izvietošana

(1) Reklāmai jābūt skaidri atšķiramai, ar redzamiem un/vai dzirdamiem līdzekļiem norobežotai no pārējās programmas. Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma vai valsts valodā. Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos.

 

62. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas

(1) Radio un televīzijas pirmajā un otrajā izplatīšanas tīklā tiesības izplatīt programmas pieder sabiedriskajām raidorganizācijām — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga piešķirt citām raidorganizācijām apraides tiesības otrajā izplatīšanas tīklā laikā, kas nav nepieciešams nacionālā pasūtījuma izpildei ar šādiem nosacījumiem:

1) raidlaika ilgums katru gadu tiek precizēts atkarībā no nacionālā pasūtījuma apjoma;

2) Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķās dienās, kad papildu raidlaiks nepieciešams Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijai, citas raidorganizācijas raidlaiku var saīsināt vai pārcelt, brīdinot raidorganizāciju vismaz trīs dienas iepriekš.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā pirmajā izplatīšanas tīklā savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrā izplatīšanas tīkla programma pamatā ir valsts valodā. 20 procentus gada raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem valsts mazākumtautību valodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes.

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 15 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu redakciju un raidījumu vadītājiem jābūt politiski neitrāliem.

 

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 24.augustā.

Valsts prezidents G. Ulmanis