KONSULTĀCIJAS

JAUTĀJUMS.

Kā definējams jēdziens, kas ietverts terminā nozare? Kāds ir šī jēdziena apjoms un kāda tā darbības sfēra? Kādas ir jēdziena ‘nozare’ būtiskās pazīmes? (Jautātājs: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.)

ATBILDE.

­Vārds nozare skaidrots dažādās vārdnīcās, gan vispārlietojamās valodas vārd­nīcās: “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 5. sējumā (R., 1984), “Latviešu valodas vārdnīcā” (1987/1998), gan LZA Terminoloģijas komi­sijas apstiprināto terminu vārdnīcās: “Pedagoģijas terminu skaid­ro­jošajā vārdnīcā” (R., 2000), “Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” (R., 2000). Katrā skaidrojumā uzsvērtas kādas būtiskas attiecīgā jēdziena pazīmes. Apkopojot šajos skaidrojumos teikto, mēģināsim vis­pā­rinātā veidā atspoguļot (izteikt) būtiskākās pazīmes, kas attiecināmas uz terminu nozare kā atsevišķas, patstāvīgas cilvēku praktiskās un teo­rē­tiskās darbības jomas (ražošanas, zinātnes, mākslas u. tml.) daļas ap­zī­mējumu.

Jau pats vārda nozare sastāvs (īpaši sakne, kas ir vārdā zars, un priedēklis no-, kas saistās ar ‘atdalīšanas’, ‘atdalīšanās’ nozīmi) liecina, ka runa ir par kādu ‘nozarojumu’, atsevišķu, vairāk vai mazāk patstāvīgu daļu no kāda kopuma. Kopums acīmredzot ir tas, kas saistīts ar cilvēka kā sabied­ris­kas būtnes darbību noteiktā sabiedriskā sistēmā (ražošanā, zinātnē, mākslā u. tml.) un kas ir sazarots lielākos un mazākos atzaros resp. nozarēs. Nozaru sazarojumam ir liela līdzība ar koka zarojumu. Tas arī atspo­guļojas dažādo sazarojuma posmu definīcijās. Ražošana ir mērķtie­cī­ga darbību sistēma, kas ietilpst tautsaimniecībā. Tautsaimniecība ir noza­ru komplekss. Lauksaimniecība tiek definēta kā tautsaimniecības nozare, tāpat kā rūpniecība, mežsaimniecība. Lopkopība – kā lauk­saim­nie­cības nozare, tāpat kā putnkopība, laukkopība, bet zirgkopība, cūk­ko­pība ir lopkopības nozares.

Būtiska atsevišķas nozares pazīme ir saturiskā, tematiskā specifika un vienotība, kas dažādām nozaru grupām ir atšķirīga.

Tautsaimniecības nozarēs – rūpniecībā, lauksaimniecībā u. c. –, kas saistītas ar ražošanu, katras atsevišķas nozares specifiku nosaka: samērā vien­dabīgi izgatavojamie ražojumi vai veicamie pakalpojumi, līdzīgas izman­tojamās izejvielas, materiāli un tehnoloģiskie procesi, darbinieku profe­sionālais sastāvs u. c.

Zinātnes nozaru dalījumā ir svarīgs pētīšanas objekts un aspekts, kādā tas tiek pētīts. Zinātnes nozares mēdz dalīt sīkāk apakšnozarēs. Stingru robe­žu starp nozarēm un apakšnozarēm nav.

Nepārtraukti attīstoties pētījumiem, tiek atklāti jauni nozaru savstarpējie sakari un veidojas saskarnozares. Latvijas Zinātnes padome ir ap­stip­ri­nā­jusi zinātnes nozaru un apakšnozaru sarakstu, kas līdz ar dažādu no­za­ru un apakšnozaru attīstību ar laiku var mainīties. Tā par ekonomikas (kā nozares) apakšnozarēm atzītas: ekonomikas teorija, tautsaimniecība, mak­roekonomika, mikroekonomika. Par fizikas apakšnozarēm atzītas: ciet­vielu fizika, pusvadītāju fizika, optika, kodolfizika, teorētiskā fizika un vēl 12 citas. Par vēstures apakšnozarēm atzītas: vispārīgā vēsture, Latvijas vēsture, arheoloģija, etnogrāfija un vēl trīs citas.

Nozares jēdziens nav saistāms ar nozarošanos pēc amatiem.

Nozares jēdziens nav identificējams ar valsts pārvaldes sadalījumu mi­nis­­trijās. Izglītības un zinātnes ministrija, piemēram, aptver dažādas no­za­­ru grupas. Sadalījumu ministrijās, kā arī ministriju struktūrvienības (de­par­­tamentus) nosaka valsts pārvaldes vajadzības konkrētā laikā un valstī.

Tātad terminā nozare ietvertā jēdziena būtiskās pazīmes ir: tas, ka runa ir par kāda kopuma (jomas, sistēmas) daļu; tas, ka šis kopums saistīts ar cilvēka kā sabiedriskas būtnes darbību; tas, ka katru šo daļu (t. i., nozari) vieno kopējs saturs, tematika, specifiskā darbības joma, virziens, apstrādājamais vai pētāmais objekts, noteikti darba procesi u. tml.

Arodbiedrību veidošanā un to darbībā par aktuālāko vārda nozare izpratni, iespējams, var uzskatīt to, kas saistīta ar ekonomiku, ražošanas attiecībām un kas pieņemta ekonomikas nozaru starptautiskajā standart­kla­sifikācijā. Proti – nozare ir “darbības virziens, ko veido uzņēmumu kopums, kam līdzīgas saimnieciskās darbības pazīmes: samērā viendabīgi iz­ga­tavojamie ražojumi un veicamie pakalpojumi, līdzīgas izmantojamās izej­vielas, materiāli un tehnoloģiskie procesi, darbinieku profesionālais sastāvs” u. c. (sk. “Ekonomikas skaidrojošo vārdnīcu” – R., 2000).

P. S. Angļu valodā par termina nozare ekvivalentu ražošanas nozares no­zīmē parasti izmanto vārdu branch, bet zinātnes nozares (arī apakš­no­zares) nozīmē – subject-field.

JAUTĀJUMS.

Ieviešot Latvijā jauno – tiesībsarga jeb ombuda – institūciju, kuram no nosaukumiem dot priekšroku latviešu valodā: tiesībsargs, valsts tiesībsargs, cilvēku tiesībsargs vai  tiešo “ombuda” tulkojumu no zviedru valodas tautas pilnvarotais? (Jautātājs: Latvijas Valsts prezidenta Kanceleja.)

ATBILDE.

 LZA Terminoloģijas komisija (TK) atbalsta ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas rīkojumu izveidotās darba grupas viedokli jaunās insti­tū­cijas nosaukumā izmantot prof. Ilmāra Bišera ieteikto vārdu tiesīb­sargs, kas kā “ombuda” latviskais sinonīms apstiprināts arī LZA TK. Tā kā viens no tiesībsarga pamatuzdevumiem ir aizsargāt iedzīvotāju resp. tautas tiesības pret nepareizu rīcību valsts vai pašvaldību ierēdņu darbā, tātad – plašākās tautas daļas tiesības un intereses, no minētajiem apzīmētājiem par vairāk piemērotu atzīstams tautas, proti: tautas tiesībsargs.

LZA TK pieļauj arī iespēju izmantot institūcijas nosaukumā vārdu tiesīb­sar­dze.

Pamatojums.

1. Ja jaunās institūcijas un tās amatpersonas pamatuzdevums ir aizstāvēt iedzīvotāju intereses pret ierēdņiem, tad:

a) priekšroka dodama latviešu cilmes vārdam (pat ja tā nozīme zināmā mērā ir nosacīta), nevis svešvārdam, kura nozīme tautai vispār ir sveša; tātad – vārdam tiesībsargs, nevis “ombuds”;

b) ja ir vēlēšanās pievienot kādu apzīmētāju, tad vārdam tautas ir neapšaubāma priekšroka salīdzinājumā ar vārdu valsts, jo tādējādi tiek pa­svītrota ciešāka saikne ar tautu (reaģējot uz iedzīvotāju pretenzijām par valsts vai pašvaldību ierēdņu darbu).

2. Ja esam drosmīgi un neesam aizspriedumaini, tad institūcijai it labi va­rētu noderēt arī vārds tiesībsardze, pēc analoģijas ar vārdiem apsardze, robež­sardze u. tml.

JAUTĀJUMS.

Vai LZA Terminoloģijas komisija atbalsta priekšlikumu mainīt amata nosau­­kumu “vecākā māsa” par virsmāsa? (Jautātājs: P. Stradiņa Klī­nis­­kās universitātes slimnīca.)

ATBILDE.

LZA Terminoloģijas komisija atbalsta priekšlikumu mainīt amata nosau­ku­­mu “vecākā māsa” par virsmāsa.

Pamatojums.

Amata nosaukums virsmāsa kā jēdziena ‘vecākā medicīnas māsa, kas pār­rauga citu medicīnas māsu darbu’ latviešu valodā jau lietots vismaz kopš 20. gadsimta vidus, par ko liecina vārdnīcas un arī attiecīgs skaid­ro­jums “Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (8. sēj. – R., 1996).

Vārds virsmāsa ir piemērots arī tam, lai to attiecinātu uz māsām, kuras vada māsu kolektīvu un aprūpes darbu nodaļas ietvaros.

P. S. Atbilde saskaņota ar profesoru Ilmāru Lazovski un profesoru Mā­ri Baltiņu.

JAUTĀJUMS.

Kas ir garāža, kas ir garāžu bokss un garāžu komplekss? (Jautātājs: Valsts cilvēktiesību birojs.)

ATBILDE.

Garāža ir telpa, celtne transportlīdzekļu, pārvietojamu darba mašīnu no­vietošanai, apkalpošanai, remontam. Kā telpa tā ir kādas celtnes sa­stāv­daļa. Kā celtne (ēka, būve) tā ir atsevišķs nobeigts telpisks būv­ob­jekts, atsevišķa būve (celtne, ēka) kādā arhitektoniskā kompleksā.

Bokss – (garāžu boksa izpratnē) ir izolēta telpa (nodalījums) ar atsevišķu ieeju (un izeju).

Secinājums.

Termins garāža tiek attiecināts gan uz atsevišķu telpu (boksu) kā būves daļu, gan uz atsevišķu būvi, ja tā veidota kā viengabalains konstruktīvs vei­dojums (atsevišķa ēka, celtne).

Garāža, kas ir kā atsevišķs bokss (resp. atsevišķa telpa) garāžu kopējā bū­vē, kur starp atsevišķām garāžām kā boksiem ir noteikta biezuma sie­nas un visām kopēji pamati, jumts u. tml., ir būves (ēkas, celtnes) daļa, nevis atsevišķa būve (kā atsevišķs, konstruktīvs viengabala vei­do­jums).

Ja garāžu kompleksā katra garāža veidota kā atsevišķa nošķirta būve (ēka, celtne), tad uz to neattiecina terminu bokss.

Gatavojot atbildi, izmantotais materiāls:

1) vispārlietojamās valodas skaidrojošās vārdnīcas (“Latviešu valodas vārdnīca” – R., 1987/1998; “Latviešu literārās valodas vārdnīca”, 2. un 3. d. – R., 1973 un 1975; “Svešvārdu vārdnīca” – R., 1999);

2)“Likumu terminu vārdnīca” – R., 1999 (ar “Būvniecības likuma” terminiem);

3)“Būvnormatīvi” un papildu konsultācijas ar būvspeciālistu un “Celtniecības terminu vārdnīcas” (R., 1998)autoru Tālivaldi Keivu.

LZA Terminoloģijas komisijas rīcībā nav tāda normatīvā akta, kurā būtu definēts termins “garāžu bokss”.

JAUTĀJUMS.

Kā vērtēt izteiksmi “teritorija, kas brīva no trakumsērgas”. Vai latviešu valodā ir iespējams dot īsāku un ērtāk lietojamu šādas teritorijas nosaukumu? (Jautātājs: Valsts kanceleja.)

ATBILDE.

Viens no raksturīgiem vārda brīvs lietojumiem latviešu valodā, kā to apliecina latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas,  ir tā savienojums ar prie­vārdu no. Šādu savienojumu (brīvs no…, arī no ...brīvs) izmanto, lai ap­zīmētu (ko) tādu, kuram (kas) nepiemīt, piem., brīvs no aiz­sprie­du­miem, brīvs no raizēm, grēkiem, drūmām domām, arī: no darbiem brīvs.

Taču termina funkcijai aprakstošās izteiksmes ar prievārdiem nav pie­mē­rotas. Līdzīgos gadījumos apzīmētāja funkcijā tiek izmantoti attie­cī­gi salikteņi, piem., kodolbrīvs (kodolbrīva josla), nodokļbrīvs (no­dokļ­brī­va zona).

Tātad teritorija, kas ir “brīva no trakumsērgas”, ir trakumsērgbrīva teritorija. Tiesa, trīsdaļīgais saliktenis ir pagarš, taču tam nosaukuma funkcijā ir savas priekšrocības.

JAUTĀJUMS.

Vai vārdi tālrunis un telefons ir sinonīmi? Ja nav, lūdzu, raksturojiet, kāda atšķirība ir starp vārdiem telefons un tālrunis. (Jautātājs: firmas “Batesadm” korektore.)

ATBILDE.

Tautas valodā abus vārdus uztver un lieto kā sinonīmus.

Telesakaru terminoloģijā patlaban abu vārdu nozīmes tiek šķirtas: telefons ir ierīču un līniju sistēma, kas skaņu svārstības pārvērš elektro­mag­nē­tis­kajās svārstībās un otrādi. Telefona aparātu sauc par tālruni. Vārdu tāl­runis parasti attiecina arī uz telefona abonementa numuru.

JAUTĀJUMS.

Vai “kārtridžiem” latviešu valodā cita vārda nav? (Telefoniska konsultācija.)

ATBILDE.

Angļu–latviešu vārdnīcā (R., “Jāņa sēta”, 1997) angļu vārdam cartridge dotas trīs nozīmes un latviski tas atveidots ar: 1) patrona, 2) kasete (foto­filmai) un 3) galviņa ar adatu (atskaņotājam). Angļu valodā bez tam par “cartridge” sauc arī plastikāta konteineru, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtā izmantojamo tinti vai pulveri. Lai atšķirtu jauno objektu no iepriekš pazīstamajiem, šī konteinera nosaukšanai latviešu valodā LZA TK Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas termi­no­loģijas apakškomisija ir darinājusi jaunvārdu kasetne.

Pamatojums.

Šāda jaunvārda izvēlei ir divi pamatmotīvi.

Pirmkārt, šim konteineram ir funkcionāla līdzība ar kaseti.

Otrkārt, šis konteiners ir jāatšķir no kasetes.

Vārds kasetne datorterminoloģijas vārdnīcās publicēts jau vismaz pirms pieciem gadiem. Patlaban tas atrodams arī “Tildes” elektroniskajā vārdnīcā.

Atliek vingrināties paradumā “skatīties rakstos”.

JAUTĀJUMS.

Ko nozīmē saīsinājums SLV, cik plaši tas izplatīts?

ATBILDE.

Saīsinājuma SLV pamatā ir vārdu savienojums speciālā lietojuma valoda. Latviešu valodā saīsinājums SLV nav plaši lietots, turklāt tas lietojams tikai pēc tam, kad ir minēts arī pilnais vārdu savienojums. Savukārt angļu valodā atbilstošais saīsinājums LSP (no “language for special purposes”) ir plaši pazīstams starptautiskajā terminoloģijas teorijā un tas ir pazīstams apzīmējums starptautisko terminoloģijas konferenču ciklam, kas ik pēc diviem gadiem notiek dažādās pasaules valstīs.

JAUTĀJUMS.

Vai “TJ” 4. numurā publicētais angļu vārda embarkation jaunais piedāvātais tulkojuma papildinājums iekraušanās nav drukas kļūda? Tāda vārda taču latviešu valodā nav. Ir iekraušana. (Jautātājs: izdevuma “TJ” lasītājs.)

ATBILDE.

Iekraušanās nav kļūda. Angļu–latviešu vārdnīcās angļu embarkation parasti tulko ar vārdiem iekraušana (kuģī), (kravas) uzņemšana, kāp­ša­na (kuģī) vai tml.

Militārajā terminoloģijā angļu embarkation attiecināts uz plašāku jē­dzie­nu, ko definē šādi: ‘personālsastāva uzņemšana un/vai tran­sport­lī­dzek­ļu, ar tiem saistīto iekārtu, kā arī pārtikas krājumu iekraušana kuģos vai lidaparātos’, bet to mēdz attiecināt arī uz dzelzceļa un autoceļa pārvadājumiem. Lai aptvertu gan kravas iekraušanu, gan cilvēku uzņemšanu (iekāpšanu) transportlīdzeklī, latviešu valodā apstiprināts jauns vārds iekraušanās, kas ir atgriezeniskā forma no pamatvārda iekraušana.

Pamatojums.

1. Katrs jaunais vārds valodā parasti tiek darināts pēc līdzības ar valodā jau lietotiem vārdiem, tātad – pēc noteikta parauga, modeļa. Par vārdu pāra iekraušana – iekraušanās tiešāko paraugu var minēt iekravāšana (piem., mantu iekravāšana jaunā dzīvoklī) – iekravāšanās (kad ģimene jaunā dzīvoklī ierodas (iekravājas) kopā ar visu savu iedzīvi).

2. Vārds iekraušanās šādā nozīmē dažkārt jau lietots sarunvalodā, tagad tam ir oficiāla termina statuss.