NOBEIGUMA VIETĀ

Nevarētu teikt, ka valodnieks Kārlis Mīlenbahs būtu aizmirsts. Viņa vārdu zina vai visi latvieši, daudzās mājās «Latviešu valodas vārdnīca» stāv goda vietā. Tomēr šķiet, ka viņa zinātniskā mantojuma loma latviešu valodas atdzimšanas gaitās varētu būt lielāka. Tāpēc, pieliekot šai grāmatai punktu, man ir tikai viena vēlēšanās – lai ne tikai valodnieki, bet arī citi kultūras un izglītības darbinieki būtu rosināti dziļāk ielūkoties K. Mīlenbaha atziņās, lai atrastos lasītāji sagatavotajai K. Mīlenbaha darbu izlasei.

Kārļa Mīlenbaha dzīves un darbu izpēte turpinās. Gribētu aicināt tajā iesaistīties lasītājus, kuru rīcībā ir ziņas par Mīlenbahu dzimtu un Kārli Mīlenbahu. Kopīgiem spēkiem atņemsim aizmirstībai ne tikai liela darba veicēju bet arī labu cilvēku.

Nešaubos, ka drīz tiks atjaunotas arī ārējas pateicības zīmes – atkal būs K. Mīlenbaha skola Kandavā, piemiņas plāksnes viņa dzīves un darbības vietās. Bet, pat ja tā nebūtu, Kārla Mīlenbaha mūžs paliks mūsu zinātnē un kultūrā. Tad būs piepildījies valodnieka novēlējums, kas atrasts tikai pēc viņa nāves:

«Tūkstošu tūkstošiem cilvēku dzīvojuši un dzīvo šo baltu dienu neminēti, neslavēti, no savēju pulciņa pat drīz pēc viņu nāves aizmirsti. Izdzēsta no cilvēku atmiņas ir viņu vārdu un darbības piemiņa. Bet tomēr šī aizmirstā, nepazīstamā darbība dzīvo joprojām savās sekmēs vispārībai par svētību pēc vecā pazīstamā likuma, ka sekmes ir bezgalīgu sekmju cēlējas. ..Tamdēļ lai sabiedrojamies vispārīgā labuma pēc. Lai sējam, vienprātībā sabiedrojušies, katrs savu graudiņu. Tad uzzels jauka sēja, par kuru mēs priecāsimies dzīvodami un kurā mēs dzīvosim arī tad, kad būsim jau miruši. Jo uz katru no mums attiecas viegli saprotamie dzejnieka vārdi:

Nāvi tu baidies, draugs! Tu gribētu mūžīgi dzīvot?
– Dzīvo tautai par labu, tad dzīvosi vispārīb's labā,
Kurā nemirsi tu, lai gan sen jau dusēsi kapā.»³²⁷

³²⁷ Mīlenbahs K. Par nemirstību (Iz latviešu ievērojama valodnieka atstātajiem rakstiem) // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. – 1924. – Nr. 1. – 3.–4. lpp.