Eiropas Valodu diena, 2003. gada 26. septembris, Latvija

Valodu tirgus prasības un jauni uzdevumi valodu skolotājiem

Prof. Einārs Leupolds
Freiburgas Pedagoģiskā Universitāte, Vācija

Ievads

“Baltijas avēnija”, “Pensilvānijas avēnija”, “Sv. Džeimsa laukums” u. c. – domāju, ka jūs varat atrast šos nosaukumus ikvienā Amerikas pilsētā. Bet šie nosaukumi ir arī populārajā galda spēlē “Monopols”. Bez avēnijām, laukumiem, elektroenerģētikas uzņēmuma, kā arī ūdens apgādes uzņēmuma, šajā spēlē tiek piedāvāts arī ‘cietums’ un citas darbības jomas.

Šī galda spēle pamatojas uz pieprasījuma un piedāvājuma principu, kuru lielā mērā ietekmē nejaušības faktors: metamais kauliņš. Tā ir sabiedriska spēle divējādā ziņā. Vispirms, jūs to nevarat spēlēt viens. Otrkārt, spēles jēga vairāk vai mazāk atspoguļo ‘klasiskos’ sociālās struktūras elementus, piemēram, zemes pirkšanu vai pārdošanu, nodokļus, kuri ir jānomaksā pilsētai, ēkas vērtību atkarībā no tā, kur tā atrodas – labā vai sliktā rajonā.

Vēlreiz paraudzīsimies uz spēles galdu. Ir pārsteidzoši, ka pilsētas sabiedriskās iestādes, tādas kā universitātes, skolas vai bibliotēkas nav iekļautas šajā spēlē. Sākotnēji tas liekas pilnīgi saprotami, jo tradicionāli šīs iestādes tiek uzskatītas par bezpeļņas organizācijām. Diemžēl spēles autors nebija iedomājies par zināšanām kā resursu.

Mūsdienās mēs varam iedomāties “Monopola” variantu ar tādiem augstas peļņas lauciņiem, kā ‘Ceļojumu un valodu institūts “Romeo un Džuljeta”’, kas piedāvā uzturēšanos Itālijā un individuālus valodu kursus, vai arī privāts institūts “Harijs Poters”, kas sniedz palīdzību un atbalstu skolēniem un studentiem, kuriem ir grūtības ar angļu valodu.

Viss tas var likties pat uzjautrinoši. Bet tālāk es gribētu pāriet no “Monopola” pie realitātes – valodu mācīšanas un mācīšanās izglītības iestādēs. Pedagogi valsts izglītības iestādēs bieži vien neapjauš, ka ir mainījusies mācību vide un ka svešvalodu mācīšanas un mācīšanās jomā skolā ir radusies konkurence. Bet konkurence prasa, lai uz to reaģētu. Tikai tādā gadījumā skola ir un būs tā priviliģētā vieta, kur māca un apgūst valodas.

1. Valodu tirgus

Mācīšanas metode, ņemot vērā ekonomisko aspektu, un runas par valodu tirgus attīstības sekām nav nekas pilnīgi jauns. Jau sen vairāki autori ir rakstījuši par konkurenci starp valsts un privātajām skolām 19. gadsimtā (piemēram, Aronstein, 1921:1). Īstenībā šī faktora nozīme ir daudz lielāka nekā iepriekšējās desmitgadēs.

Terminu ‘tirgus’ pēc tā ekonomiskās būtības var definēt kā ‘preces vai pakalpojumu esošo un/vai potenciālo pircēju kopums’ (Lehu, 1996:175). Neskatoties uz to, ka izglītība, ko piedāvā valodu jomā oficiālās valsts iestādēs, pakļaujas likumiem un noteikumiem, kurus nosaka politiķi, tai ir arī tirgus raksturs. Balstoties uz augstāk minēto tirgus definīciju, ir iespējams piemērot jēdzienu ‘tirgus’ valodu apguves jomā dažādos līmeņos:

1)      Globālā mērogā pastāv valsts valodas, kas konkurē savā starpā;

2)      Atsevišķu valstu mērogā ir vietējās valodas, kuras veido valodu tirgu;

3)      Akadēmiskajā izglītībā svešvalodas valodu tirgū aplūkojamas no diviem dažādiem aspektiem:

•        valodas, kuras politiķi nosaka kā obligātas (obligātie mācību priekšmeti) un

•        tā sauktās ‘izvēles’ valodas, kuras dažreiz konkurē ar citiem mācību priekšmetiem;

4)      Tirgū aizvien pieaugošais privāto skolu un augstskolu skaits, kuras piedāvā valodu kursus, konkurējot ar svešvalodu kursiem valsts izglītības iestādēs;

5)      Beidzot ir iespējams atrast vairāk vai mazāk kvalitatīvu pašmācības materiālu, piemēram, valodu kursus Internetā vai arī CD veidā.

Parasts valodu skolotājs, kurš izprot šīs attīstības tendences, var reaģēt divējādi:

1)      priecāties par dažādiem piedāvājumiem, kurus var skaidrot kā atbildi uz plašo sabiedrības pieprasījumu valodu apguves jomā;

2)      atzīt šī procesa ietekmi uz viņa ikdienas darbu un konkrēto valodas kursu.

Nesaskatīt pārmaiņas jaunajā mācību vidē būtu pilnīgi bezatbildīgi.

2. Dažādu tirgu piemēri

Sakarā ar ierobežoto uzstāšanās laiku, sākumā pakavēšos tikai pie dažiem piemēriem, lai raksturotu dažādos ‘tirgus’ līmeņus. Tālāk centīšos izdarīt secinājumus par tirgus iespējamo ietekmi uz valodu mācīšanu un apguvi mācību iestādēs.

2.1. ‘Tirgus’ jēdziens globālā mērogā

Sāksim ar to, ko es nosaucu par ‘globālo mērogu’. Savā jaunākajā grāmatā “Le marche aux langues” (2002) Lui-Žans Kalvē (Lois-Jean Calvet) detalizēti analizē Apvienoto Nāciju lingvistisko ‘mikrovidi’ Viņš sniedz, piemēram, uzstāšanās skaitu dažādās valodās Ģenerālajā Asamblejā un salīdzina šos skaitļus no 1992. – 1999. gadam. Tie ir šādi (Calvet, 2002:154):

Šie skaitļi norāda uz vispārējo tendenci valodu lietošanā – palielinās angļu valodas, bet samazinās citu valodu izmantošana. Zemāk redzamais pārskats parāda angļu valodas vietu un nozīmi, ko nosaka esošie ekonomiskie un saziņas faktori:

Faktiski angļu valodas nozīmes palielināšanās ir galvenokārt saistīta ar tās kā sazināšanās līdzekļa lomu lietišķajos darījumos. Manuprāt, neviena no valodām nevar konkurēt ar angļu valodu šajā jomā. Taču mums ir jāapzinās arī angļu valodas lietošanas ierobežojumi. Vispārīgi runājot, kā starptautiskai sazināšanās valodai pasaulē (‘lingua franca’) šodien tai nepiemīt nekāda konkrēta kultūras identitāte. Sarunās ar angļu valodas skolotājiem ir noskaidrojies, ka viņu lielākā daļa neatbalsta šo apgalvojumu. Bet tā svarīgumu ir viegli pierādīt. Angļu valoda ir valsts valoda Austrālijā, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā, Indijā, ASV un vairākās citās valstīs. Kāda tad ir tā specifiskā kultūras saikne ar angļu valodu, to mācot? Arī jūsu valstī, Francijā vai Austrijā? Vai tā ir austriešu angļu valoda? Vai tā atspoguļo Dienvidāfrikas vai Ziemeļīrijas, Indijas, vai ASV kultūras dzīves elementus? Es tomēr uzskatu, ka šis fakts ir svarīgs, jo tas rada iespēju noskaidrot, kādēļ ir būtiski mācīties citas valodas.

Neviena valoda pasaulē nevar konkurēt ar angļu valodu kā sazināšanās līdzekli. Bet atļaujiet man šeit citēt vācu dzejnieku Bertoldu Brehtu, kurš vienā no savām lugām rakstīja, ka ‘cilvēks nepārtiek tikai no maizes’. Ir svarīgi saglabāt un apgūt dzimto valodu un pasaulē mazāk izplatītās svešvalodas, lai paplašinātu redzes viedokli par mūsu kultūras mantojumu.

Apkopojot teikto, valodu tirgū globālā mērogā angļu valodai ir dominējoša loma, ko nosaka ekonomiskie sakari. Vēlos uzsvērt, ka to apliecina arī  Pasaules Bankas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas veiktie pētījumi par izglītības izmaksām saistībā ar tās efektivitāti (skat. European Commission (ed.) 2003).

Bez angļu valodas tajā pašā laikā ir svarīgi noteikt un raksturot arī citu valodu lomu. Manuprāt, vienīgais veids, kā to izdarīt, ir pastiprināt kultūras aspektu katrā valodā. Tādejādi mācoties latviešu, franču vai vācu valodu rodas iespēja iepazīties un apgūt arī šo vietējo valodu ‘kultūras vērtumu’ Šādā traktējumā valodu apguve kļūst par katra indivīda personīgās kompetences daļu. Cik lielā mērā šo aspektu iekļaut programmās un praktiskajos valodu kursos – tas ir atkarīgs no politiķiem un skolotājiem.

2.2. ‘Tirgus’ jēdziens valsts mērogā

Otrs piemērs ļauj ilustrēt tirgus jēdzienu valsts mērogā. Francijā norit debates par korsikāņu valodas statusu Korsikā. Vai drīkst un vai ir nepieciešams pieņemt korsikāņu valodu kā vēl vienu valsts valodu? Šis ir politiska rakstura jautājums, neskatoties uz to, kāds lēmums tiks pieņemts.

2.3. ‘Tirgus’ jēdziens izglītības iestāžu kontekstā

2001. gadā 1056 skolēnu vecākiem Francijā uzdeva jautājumu “Vai jūs uzskatāt, ka sākumskolā prioritāte jādod angļu valodai salīdzinājumā ar citām svešvalodām”? Tika iegūti šādi rezultāti: 79% atbildēja “Jā”, 21% – “Nē”. Šie skaitļi parāda, ka ieteikumi par obligāto svešvalodu bieži vien izriet no tās pieprasījuma.

Šo saikni starp ieteikumu un pieprasījumu spilgti raksturo šāds piemērs. Hesenes federālajā zemē Vācijā vidēji liela firma bija izveidojusi ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Līdz ar to skolēnu vecāki ierosināja vidusskolas programmā iekļaut krievu valodu kā trešo svešvalodu. Skolas vadība šo domu atbalstīja un krievu valodas kursam bija lieli panākumi. Taču, samazinoties lietišķo darījumu apjomam, samazinājās arī interese par krievu valodu un kādā dienā skolēnu skaits bija par mazu, lai izveidotu grupu. Tādejādi krievu valodas mācīšanās skolā tika pārtraukta.

2.4. Privātās mācību iestādes kā tirgus dalībnieces

Tirgū novērojamais aizvien pieaugošais ceļojumu skaits, kuros ietverta arī valodu mācīšanās, kā arī privāto mācību iestāžu skaita palielināšanās, aizvien vairāk konkurē ar skolu tradicionālo piedāvājumu. Lai izprastu šo piedāvājumu nozīmi valsts un pasaules mērogā, sniegšu divus piemērus.

Vācijā vecāki iegulda vairāk nekā 500 miljonu EUR gadā kursos, kurus piedāvā privātās mācību iestādes. 75% vidusskolēnu vismaz vienreiz mācību laikā ir bijušas privātstundas. Tendence mācīties privāti, īpaši tādus mācību priekšmetus kā matemātika, dzimtā valoda un svešvaloda, pieaug. Līdz ar to varam novērot skaidri izteiktu saikni starp piedāvājumu un pieprasījumu. Valodu skolotājiem var rasties jautājumi:

•        Kādēļ šis tirgus tik strauji pieaug?

•        Kā tas ietekmē valodu kursu piedāvājumu mācību iestādēs?

•        Vai mūsu piedāvājums atbilst tam, ko sagaida skolēni?

Otrs piemērs attiecas uz firmu “EF”, kas organizē ceļojumus, ietverot arī valodu mācīšanos, visā pasaulē (world-wide language travel operator). Firma, kurai ir 100 filiāļu 43 valstīs, sākotnēji radās Zviedrijā. Tās moto ir “Piedāvājam ātrāko veidu, kā apgūt valodu”, un tā sevi uzskata par nopietnu konkurentu tradicionālajai skolai. Daži no šīs ļoti veiksmīgās firmas darbības principiem ir:

•        jauno tehnoloģiju izmantošana (piemēram, individuālā darba CD klases, video iekārta);

•        sākotnējā valodu zināšanu līmeņa noteikšanas tests, lai izveidotu homogēnu dalībnieku grupu;

•        skaidri noteikta un caurskatāma valodu apguves līmeņu sistēma, kas ļauj noteikt katra kursa dalībnieka intereses un mācīšanās mērķi;

•        zināma veida garantija kursu dalībniekiem, kamēr viņi nav panākuši sev vēlamo progresu, mācīties par brīvu, līdz viņi sasniedz savu personīgo mācīšanās mērķi. (“gadījumā, ja kursa dalībnieks ir darījis visu iespējamo, bet nav apmierināts ar sasniegto, mēs pagarinām viņa mācību kursu”).

•        sertifikāti tiek atzīti apgūstamās valodas valstīs.

Atverot “EF” interneta mājas lapu, ir iespējams redzēt, kā funkcionē veiksmīgas un profesionālas valodu mācīšanas tirgzinības.

Uzskatu, ka valodu skolotāji vairs ilgāk nevar paļauties uz to, ka skolēni noteikti apmeklēs viņu valodu nodarbības. Tieši otrādi: valodu apguve, vienalga, vai tā ir obligāta vai ne, ir tirgus procesa daļa un tādēļ mums ir īpaši jāinteresē mūsu kursu potenciālie dalībnieki.

3.Tirgzinības – līdzeklis, kā veicināt valodu apguvi

Uzskatu, ka mārketinga plāna izstrāde valodu apguves piedāvājumam ļauj precīzi izstrādāt arī precīzu koncepciju valodu mācīšanai un apguvei mācību iestādēs. Jau pagātnē veiktie pētījumi balstījās uz tādām zinātnes nozarēm, kā lingvistika, psiholoģija, socioloģija vai literatūra. Runājot par valodu tirgus attīstību ir nepieciešams aplūkot tirgzinību metodoloģiju. Saskaņā ar vienkāršu tirgzinību definīciju, tā ir “preču vai pakalpojumu nodrošināšana, lai apmierinātu klientu vajadzības” (Westwood, 2000:4). Firmu iespēju un klientu prasību līdzsvarošanas procesa pētījums iekļauj

•        vides (sociālās, konkurējošās u. c.) analīzi;

•        iestādes iespēju (stipro un vājo pušu) analīzi;

•        kopēju mērķu noteikšanu;

•        mārketinga stratēģiju izstrādāšanu;

•        darbības plāna realizēšanu;

•        rezultātu analīzi un, ja nepieciešams, mērķu vai stratēģiju pārskatīšanu (Westwood, 2000: 6-7).

Mēģināsim attiecināt dažus no šī termina elementiem uz reālo valodu kursu piedāvājumu izglītības iestādēs.

3.1. Vides analīze

Ir pieņemts, ka skolu uzskata par tradicionāli izvēlēto vietu izglītības iegūšanai vispār un, it īpaši, valodu mācīšanā un apguvē. Šodien, kā jau redzējām no iepriekš teiktā, šo situāciju apdraud ārēji piedāvātie pakalpojumi. Līdz ar to ir nepieciešama ļoti rūpīga mācību vides analīze, kurai jāsniedz informācija par šādiem jautājumiem:

•        Kuri indivīdi vai iestādes piedāvā valodu kursus jauniešiem?

•        Vai pastāv sadarbības iespējas? Vai varam ieteikt jauniešiem, kuri atstāj valodu mācīšanos skolā, izmantot šos ārpusprogrammas piedāvājumus?

•        Vai varam apmainīties ar informāciju, tehnisko aprīkojumu vai pat atsevišķos gadījumos ar mācībspēkiem?

Nākotnē valodu skolotājam kļūs aizvien svarīgāk rēķināties ar šiem un citiem mācību vides aspektiem un tos pārzināt.

3.2. Mācību iestāžu iespēju izpēte (to stiprās un vājās puses)

Mācību iestādes darba stipro un vājo pušu noteikšana ir saistīta ne tikai ar skolotāju skaitu, bet jo īpaši ar viņu kompetences līmeni, personisko līdzdalību, aizraušanos ar veicamo darbu un mācāmo valodu. Skolotāju kompetences mērķtiecīga pārbaude ir sākotnējs solis visām iniciatīvām un institucionālām izmaiņām. Lēmums veikt skolotāju apmaiņu lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ir skolotājs, kas ir tam gatavs un vēlas piedalīties šādā pasākumā.

Arī vietējo materiālo resursu analīze kļūst aizvien svarīgāka, jo dzīvojam laikā, kad dažiem skolēniem ir tehniskais aprīkojums, kas ir labāks nekā skolā. Šajā jomā ir nepieciešama rūpīga situācijas izpēte, jo konkurences apstākļos, kurai pakļautas valsts mācību iestādes, nevar būt novecojis aprīkojums. Citādi vecāki kā klienti var uztvert to arī kā novecojušas izglītības sistēmas pazīmi.

3.3. Kopēju mērķu izvirzīšana

Pēc detalizētas pārbaudes mērķu noteikšana ir galvenais solis, lai realizētu tirgus pieeju. Tas nozīmē valodu mācīšanas ‘profila’ (sistēmas) izstrādāšanu skolā un valodu kursu skaidru izvēli. To var panākt, raksturojot katra kursa nozīmi skolēnu konkrēto kompetenču (lingvistisko, mācīšanās, sociālo, personisko u. c.) attīstīšanā, precīzi nosakot to lomu, kāda ir valodu mācīšanai konkrētajā mācību iestādē, kā arī pamatojot kultūras apguves kā mācību mērķa nepieciešamību.

Dažādība, kompetence, solidaritāte un kvalitāte ir galvenais šādā aprakstā. Ikvienam – skolotājam, skolēnam, vai pat cilvēkiem, kuri nav saistīti ar skolu, jāspēj saprast un pieņemt skolas piedāvājumu.

3.4. Mārketinga stratēģiju izstrādāšana

Mārketinga stratēģijas ir metodes, ar kuru palīdzību var sasniegt mārketinga mērķus. Saistībā ar mārketinga elementu kopumu, izšķir:

•        produkta plānu;

•        cenu noteikšanas politiku;

•        sadales metodes;

•        veidu, kādā produkts (pakalpojums) tiek virzīts.

3.5. Darbības plāna realizācija

Darbības plāna realizācija attiecas uz visām ar konkrēto mācību iestādi saistītām cilvēku grupām. Tas nozīmē nepieciešamību attīstīties, ievērot skolēnu/studentu kā patērētāju un viņu vecāku intereses, ņemot vērā ārējo konkurenci.

3.6. Rezultātu analīze un, ja nepieciešams,  mērķu un stratēģiju pārskatīšana

Kvalitātes vadība, kvalitātes kontrole un kvalitātes zīme – visi šie jēdzieni saistās ar ekonomisko sfēru. Produktu ražošanai un pakalpojumu piedāvāšanai, kuri atbilst klientu vajadzībām, ir viens pamats. Pašlaik šos principus sāk plašāk izmantot arī valodu mācīšanas un mācīšanās jomā. Mārketinga plāna beidzamais svarīgais solis ir izstrādāt līdzekļus, kas ļautu pārbaudīt, vai pieņemtie lēmumi ir pareizi vai arī nepieciešams tos mainīt.

Secinājumi

Izskatot dažus no svarīgākajiem elementiem tirgus noieta pētījumā, centos izvērtēt šīs nozares iespējamo ieguldījumu, pārorientējot valodu kursu piedāvājumu skolās. Laika ierobežojuma dēļ referātā ietvertās pat nelielās atsauces liecina, cik lietderīgi ir valodu metodiķiem un skolotājiem paplašināt savu redzes viedokli, lai atklātu ne tikai jaunas, vēl nezināmas metodes valodu mācīšanā un apguvē jaunajos apstākļos, bet arī, lai garantētu motivējošu un kvalitatīvu izglītību valodu apguves jomā.

Literatūra

1.      Aronstein, Phillipp (1921). Methodik des neusprachlichen Unterrichts. Bd. 1., Leipzig: Teubner.

2.      Calvet. Louis-Jean (2002). Le marche aux langues. Les effets linguistiques de la mondialisation. Paris: Plon.

3.      Courrier International. Hors-Serie Culture (2003). Cause toujours. A la decouverte des 6700 languaes de la planete. Paris.

4.      Crystal, David (2000). Language Death. Cambridge: Cambridge University Press.

5.      Hagege, Claude (2000). Halte a la mort aux languaes. Paris: Odile Jacob.

6.      Kroeber-Riel, Werner/Peter Weinsberg (1999). Konsumentenverhalten. Munchen: Vahlen.

7.      Laval, Christian (2003). L’ecole n’est pas une entreprise. Le neoliberalisme a l’assaut de l’enseignement public. Paris: La Decouverte.

8.      Lehu, Jean-Marc (1996). Praximarket. Les 1000 mots cles pour maitriser le marketing. Paris: J.P. de Monza.

9.      Leupold, Eynar (2002). Franzosisch Unterrichten. Seelze: Kallmayer.

10.  Vergely, Bertrand (2000). Pour une ecole du savoir. Paris: Milan.

11.  Westwood, John (2000). How to Write a Marketing Plan. 2nd ed. London: Kogan Page.