Konsultācijas
Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem

KONSULTĀCIJAS

JAUTĀJUMS.

Kāda starpība starp juridiskajiem terminiem un jēdzieniem apgrūtinājumi un aprobežojumi?

ATBILDE.

Terminu aprobežojumi un apgrūtinājumi skaidrojumi un lietojumi Civillikumā, juridisko terminu vārdnīcās, kā arī šo vārdu lietojumi dažādu citu terminu skaidrojumos, piem., terminu zemes īpašums, zemes lietošanas tiesības, zemesgrāmatas, šķirkļos (“Nordik” izdotajā “Juridisko terminu vārdnīcā”, R., 1998), liecina, ka abu terminu nozīmes nav stingri nošķirtas (sal., piem.: “arī citi apgrūtinājumi (sk. servitūts)” – JTV, 298; “aprobežojums (sk. servitūts)” – JTV, 299; “zemes, meža u. c. objektu vērtību, nomu, servitūtus u. c. apgrūtinājumus” – JTV, 300). Tomēr saistībā ar “tiesībām” parasti minēts termins “aprobežojumi” (“aprobežojumus atbilstoši likumam” – JTV, 300; „CL 1036. p. nosaka, ka zemes īpašuma tiesības var konkretizēt un aprobežot ar speciāliem likumiem” – JTV, 298). Ar aprobežojumiem regulē zemes īpašnieku (vai nomnieku) tiesības un pienākumus, ņemot vērā zemes (arī meža) resursu taupīgu, racionālu izmantošanu, vides aizsardzības prasības u. tml., piem., meža izciršanu, atjaunošanu, jaunaudžu iekopšanu. Arī CL uzmanība pievērsta tieši aprobežojumiem.

Vārdu aprobežojumi un apgrūtinājumi nozīmes atšķirība vispirms jau izriet no to pamatā esošo darbības vārdu nozīmēm, kas skaidrotas latviešu vispārlietojamās leksikas vārdnīcās:

aprobežot – ‘saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību, izpausmi); ierobežot; a. tiesības, rīcības brīvību, varu’;

apgrūtināt – ‘padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību); būt par apgrūtinājumu (to, kas apgrūtina, sagādā neērtības)’.

Secinājumi.

1. Apgrūtinājumi (encumbrance, lien) ir tie, kas raksturīgi pašam objektam – nekustamajam īpašumam (zemes gabals nav viengabalains, tam pa vidu iet šoseja;  pazemē ierīkots gāzesvads vai pāri iet telefona vai elektropārvades līnija; iepriekšējam zemes īpašniekam ir nenokārtoti parādi u. tml. ) un kas jāpiecieš jaunajam īpašniekam vai nomniekam, kaut arī tie ir traucējoši.

2. Aprobežojumi (restrictions, limitations) attiecas uz īpašnieka vai nomnieka tiesībām, kas tiek aprobežotas par labu citai personai vai zemes gabalam (tas jākultivē, to nedrīkst noplicināt, mežu nedrīkst izcirst, jābūt nodrošinātai citu personu pieejai pie ūdenstilpes – upes, ezera, jūras) u. tml.

Aprobežojumi var balstīties uz apgrūtinājumiem: vietā, kur ierakts gāzesvads, nedrīkst būvēt ēkas u. tml.

3. Tā kā servitūts (easement, servitude) regulē “tiesības”, tam ir jēdzienisks sakars ar “aprobežojumiem”, nevis ar “apgrūtinājumiem”, tāpēc jāatzīst, ka attiecīgo terminu skaidrojumi JTV ir neprecīzi. Arī citāts par to, ko nosaka CL 1036. p., ir neprecīzs.

Tātad: termini apgrūtinājumi un aprobežojumi nav sinonīmi un lietojumā ir svarīgi abus terminus un jēdzienus nejaukt.

V. Skujiņa

JAUTĀJUMS.

Vai latviešu valodā ir pareizi lietot vārdu pārjaunojums, piemēram, līguma pārjaunojums? Ar ko tas atšķiras no līguma atjaunojuma?

ATBILDE.

Vārds pārjaunojums ir regulāri darināts no darbības vārda pārjaunot, ko atrodam gan latviešu literārās valodas daudzsējumu vārdnīcā (Llvv), gan K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vārdnīcā (ME). ME doti arī atvasinājumi pārjaunojums un pārjaunošana. Tātad nav pamata iebilst pret šo vārdu lietošanu.

Tomēr, ja vārds lietots termina funkcijā, būtiska loma ir terminā ietvertajam jēdzieniskajam saturam.

Terminoloģiskā skatījumā par neprecīzu jāatzīst vārda pārjaunot skaidrojums Llvv, kur tas atzīts par pareti lietotu vārda atjaunot sinonīmu. Par to, ka pārjaunot ietver atšķirīgas nozīmes nianses, liecina ME dotie vārdu atjaunot un pārjaunot skaidrojumi vācu valodā: atjaunot – “wieder jung machen, erneuern” (‘atkal jaunu darīt, atjaunot’); pārjaunot – “oberflächlich renovieren” (burtiski ‘pavirši [iz]remontēt’).

Atšķirīgas nozīmes nianses ME iezīmētas arī atvasināto lietvārdu tulkojumos: pārjaunojums – “Neuerung” (‘jauninājums, jaunievedums’); pārjaunošana – ne tikai “Erneuern” (‘atjaunošana’), bet arī “Aufbessern” (‘uzlabošana’).

Secinājums.

Ja vārdu pārjaunojums lieto tādā pašā nozīmē kā atjaunojums, tad “pārjaunojums” terminoloģijā ir lieks. Turpretī, ja to izmanto atšķirīgas nozīmes izteikšanai, tad tas var būt noderīgs kādas nozares terminu sistēmā. Piemēram, juridiskajā un ekonomikas terminoloģijā par līguma atjaunošanu var runāt tad, ja kādreiz noslēgtā līguma spēkā esība kādu iemeslu dēļ bijusi pārtraukta, bet vēlāk līgums atjaunots iepriekšējā variantā un atkal ir stājies spēkā.

Savukārt termins līguma pārjaunošana kā procesa nosaukums un līguma pārjaunojums kā rezultāta nosaukums ir izmantojams, ja runa ir par jau iepriekš noslēgta līguma tekstā ieviešamiem vai ieviestiem jauninājumiem, kuru pamatā ir kādi jauni tiesību akti, standartu noteikumi vai tml.

N. B.!

Vispārlietojamās (literārās) valodas skaidrojošās vārdnīcas ir derīgs padomdevējs vārdu nozīmju izpratnē. Tomēr šiem pašiem vārdiem konkrētas nozares termina funkcijā mēdz būt savas īpatnības un nereti vispārlietojamā skatījumā par sinonīmiem atzīti vārdi tiek izmantoti atšķirīgu jēdzienu izteikšanai.

V. Skujiņa

JAUTĀJUMS.

Kāda ir vārdu garants un galvotājs iespējamā nozīmes sakritība un atšķirība juridiskā kontekstā?

ATBILDE.

Lietvārdu garants un galvotājs nozīmes izriet no darbības vārdu garantēt un galvot nozīmēm.

Kā liecina skaidrojošās vārdnīcas, garantēt nozīmē ‘nodrošināt ar garantiju’, ‘dot garantiju’, bet garantija ir ‘likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi’ (otra nozīme ‘nodrošinājums’ juridiskā kontekstā nav aktuāla).

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā dots šāds termina garantija skaidrojums: garantija – ‘ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums saglabās pienācīgu kvalitāti, drošumu un lietošanas īpašības noteiktu laiku un ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības..’ Praksē šīs papildu saistības parasti nozīmē atbildību par preces vai pakalpojumu kvalitātes, drošuma vai lietošanas īpašību dēļ radītajiem zaudējumiem (sal.: garantijas talons, garantijas remonts). Protams, garantijai jābūt rakstveidā.

Garants ir latviešu valodā mazāk lietots vārds. Daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā to skaidro kā iestādi vai personu, ‘kas uzņemas garantiju’.

Vārds galvot plašākajā nozīmē ir ‘apsolīt, apgalvot, ka kas notiks, īstenosies’. Šī nozīme ir tuva vārda garantija nozīmei. Taču juridiskajā kontekstā raksturīgāka otra nozīme – ‘uzņemties saistības, solīt, apliecināt, ka kāds [trešā persona – V. Sk.] pildīs noteiktas prasības’, un tieši šī nozīme ir arī termina galvojums pamatā Civillikumā (“Saistību tiesību pastiprināšanas” nodaļā): ‘ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda’. Persona, kurai ir šāds pienākums, Civillikumā saukta par galvinieku. Ir svarīgi, lai galvojums būtu rakstiskā formā.

Tādējādi atšķirībā no garantijas galvojums parasti saistīts ar trešo personu, par kuru tiek galvots.

V. Skujiņa