AVOTU, IZMANTOJAMO CITĀTU UN LITERATŪRAS NORĀDES

Ilustratīvo piemēru materiāls ņemts no dažu pēdējo gadu desmitu periodikas (laikrakstiem, žurnāliem), grāmatām (oriģinālliteratūras un tulkotās literatūras), no televīzijas un radio raidījumiem. Doti arī autores noklausīti vai viņai zināmi piemēri, kuriem pagaidām nav atrasts dokumentārs apstiprinājums. Izvēlētie piemēri parasti rāda tipiskas atkāpes no normām un ekscerpētajā materiālā bieži ir lielā skaitā. Kopumā ekscerpēts apmēram 15000 vienību. Citētajiem piemēriem parasti minētas avotu norādes; tās ir šifrētas. Nav norādīti konkrēti laikrakstu eksemplāri (pēc mēneša un datuma), žurnālu numuri un lappuses; arī grāmatu norādes kļūdu gadījumos nav konkrētas – norādīta tikai minētā darba piederība pie oriģinālliteratūras (OL) vai tulkotās literatūras (TL). Pie labiem, ieteicamiem ilustratīvajiem piemēriem apaļajās iekavās minēta pilna norāde – autors, darba nosaukums, izdošanas vieta, gads un lappuse. Tas darīts ētisku apsvērumu dēļ; autore neuzskata par savu uzdevumu meklēt kļūdu, neprecizitāšu u. tml. vaininiekus personiski (turklāt tas ne vienmēr ir izdarāms, jo drukātu izdevumu tapšanā piedalās daudz speciālistu, un katrs no viņiem zināmā mērā var veicināt kļūdu ieviešanos). Autores galvenais mērķis ir parādīt iespējamās atkāpes no literārās valodas normām, veidojot noteiktu sistēmu, un sniegt ieteikumus (citātu labojums ieteikumos bieži vien ir ļoti saīsināts – saglabāts tikai nepieciešamais kodols).

Teorētiskie avoti un to šifri norādīti literatūras sarakstā; parindēs bibliogrāfisko norāžu nav. Tekstā atsauces uz avotiem liktas .apaļajās iekavās atbilstoši šifriem (sk. literatūras sarakstu). Atsaucēs uz darbiem, kuriem ir noteikti autori, apaļajās iekavās vispirms minēts autora uzvārds (tikai vienā gadījumā minēts iniciālis, lai atšķirtu gandrīz vienādu uzvārdu īpašnieces). Ja darbam ir vairāki autori, to uzvārdi savā starpā atdalīti ar komatu. Ja autoram literatūras sarakstā minēti vairāki darbi, tie ir numurēti un citētā darba numurs norādīts apaļajās iekavās tūlīt aiz autora uzvārda, bez pieturas zīmes; tālāk aiz komata pēc vajadzības noradīta lappuse (bez punkta) – ja norādīts viss darbs kopumā, lappušu norāžu nav.

Ilustratīvo piemēru avoti norādīti apaļajās iekavās, izmantojot attiecīgos, šifrus. Aiz periodisko izdevumu nosaukumu šifriem ar diviem pēdējiem cipariem norādīts izdošanas gads, starp šifru un gada norādi komata nav. Ja šifrā ir cipars, aiz tā pirms gada norādes likts komats. Arī vārdnīcas norādītas ar šifriem; aiz vārdnīcas šifra vairāksējumu vārdnīcām norādīts sējuma numurs (ar arābu ciparu), pēc tam aiz komata norādīta lappuse; viensējuma vārdnīcām tūlīt aiz šifra likts komats, pēc tā norādīta lappuse. Vārdnīcas šifrētas trejādi: 1) pēc tradīcijas, piemēram, ME, EH, 2) pēc tradicionāla paņēmiena, veidojot abreviatūras no nosaukumā ietilpstošo vārdu pirmajiem burtiem, piemēram, LLVV, LVV u. tml., un 3) ar autoru vai sastādītāju uzvārdiem.

Visas šifrētās norādes ir nosacītas; tajās nav ievēroti interpunkcijas nosacījumi parastā izpratnē. Piemēram, nevienā no šifrētajām norādēm aiz kārtas numura (gada, lappuses) nav likts punkts. Ar * apzīmētas dažas nelietotas (konstruētas) formas. Kļūdas citātos atrunātas ar [tā]. Ar īpašu nosacītu zīmi √ piemēros rādīta elipse. Visi šifri un atsauces uz avotiem ir tulkotas latviešu valodā.

Tehnisku iemeslu dēļ nav bijis iespējams pilnībā ievērot literatūras norādes atsevišķiem autoriem hronoloģiskā secībā (pēc pirmizdevuma gada). Literatūras sarakstā tehnisku iemeslu dēļ minēta tikai citēta literatūra.