Runātās un rakstītās valodas atšķirības
Diskusija par runātās un rakstītās valodas atšķirībām

Runātās un rakstītās valodas atšķirības


Baiba  [27.01.03, 14:17]
Rihardam Saulem - Starp citu, fonētiski rakstot vārdu "sestdiena", tas būtu jāraksta kā "sezdiena". Turklāt nezināju, ka pastāv vairākasangļu vai vismaz franču valodas. Bet tas nu tā... Nē, es nemēģinu apgalvot, ka mūsdienu latviešu valoda būtu pavisam pilnīga. Tas pats ō un uo ieviestu zināmu skaidrību. Bet ja jau rakstām pēc fonētiskā un etimoloģiskā principa, tad tā arī rakstām - arī svešvārdus un personvārdus. Ja pastāv šaubas par šo principu ērtumu, var palasīt šo to no A.Lauas "Latviešu literārās valodas fonētikas" (Zvaigzne ABC, 1997). Citādi sanāk, ka, piemēram, japāņu vai ķīniešu personvārdi mums jāraksta ar attiecīgajiem hieroglifiem (turklāt japāņiem ir vairākas rakstības - kuru tad izmantosim?). Bet par to, kā šeit tiek rakstīts (ar cik daudz kļūdām u.tml.), vienalga iesaku padomāt!
Richards Saule  [23.01.03, 18:22]
_________Baibai_________ Latviešu valodai pamatā ir fonētiskā rakstība (kā runā tā raksta, īsi sakot). Taču pastāv arī izņemumi, kuŗi rakstāmi a la etimoloģiski (vārdu rakstot, tiek ņemta vērā tā sakne, piem.- 'sestdiena' fonētiski rakstot būtu 'sesddiena'). Taču ir vēl arī vēsturiskā rakstība, spilgts piemērs ir angļu un franču valodas, kuŗu rakstība balstās uz vēsturiskām tradīcijām. Īstenībā šo valodu RAKSTĪBA atspoguļo senu izrunas formu, taču tagad vairs tā netiek lietota, jo valoda ir modernizējusies. No tā izriet, ka runas attīstība apsteidz rakstības attīstību. Tamdēļ augšminētajās valodās pastāv rakstības un izrunas atšķirības. Mums arī bija vēsturiskās rakstības elementi (ŗ, ch, ō) taču tie tika izskausti līdz sešdesmitajiem gadiem. Tas pats sakāms par svešvārdiem un nelatviskajiem īpašvārdiem, tie rakstāmi pēc to vēsturiskās izcelšanās. Diemžēl tas viss ir aizlaists purā. Valoda ir noapaļota uz leju... Zudušas ir vērtības, kas to darījušas bagātāku. Tāpēc visi, kuŗi aizbildinās ar mūsdienu latviešu valodas "pilnīgumu", manuprāt - liekuļo.
Baiba  [23.01.03, 16:48]
Tāpēc jau pastāv (lai kādi tie arī nebūtu...) citvalodu īpašvārdu atveides nosacījumi latviešu valodā. Bet par to pārējo... Mums pašiem ir jādomā līdzi, ko sakām, kā runājam! Citādi jau nekas nenotiks. Sākt var kaut ar to, ka pacenstos vismaz šeit tos komentārus uzrakstīt bez drukas un arī citām kļūdām.
Richards Saule, vācu fil. students, mozart@one.lv  [13.01.03, 17:26]
Daļēji piekrītu Mārtiņam. Ar svešvārdiem ir tā kā ir. Bet, kā jau minēju, latviešu modernās valodas attīstība aizsākusies tik pirms 60 gadiem. Te nu, lūk, ir taa vaina. Normāla valodas attīstība tika pārtraukta sākoties padomju okupācijai. Pirms tās tika likti pamati valodas uzbūves nostiprināšanai un pilnveidošanai, bet pēc 45.gada viss "aizgāja grāvī". Valoda netika kopta, nebija speciālistu, kas varētu sakārtot valodas likumus (tie pārsvarā tika nošauti, vai mira 't.s. lēģeros). Palikušie "zinātnieki" veicināja valodas skatīšanu "ļeņiniski -marksistiskajā prizmā", vārdu sakot- latviešu valodā radās daudz dažādu slāvismu (vārdu un gramatisku formu, lasi:negranmatisku). Vielā pārdomām. Uz kā lai balsta valodas normas, ja dabiskā valodas attīstība tika mākslīgi pārtraukta? 1926.gadā J.Endzelīns teica: "(..)katra kultūras tauta svešus uzvārdus zināmā mērā piemēro savai rakstībai. (..)Mūsu likumdevējiem derētu rūpēties, lai Latvijas valsts iestādēs, sākot ar skolām, arī uzvārdus raksta sasaņā ar mūsu rakstības pamatiem." Tā domāja un runāja Jānis Endzelīns. Ierosinu arī šoreiz rīkot publisku konferenci. Labprāt piedalīšos ar referātu. =Richards Saule=
martins  [10.01.03, 02:10]
Sveiks, vakar beidzot iegādājos to Zīmens telefonu, tiešam ļoti labs! Var peislēgt Maikrosoft Outlūk! MP3 Pleijeris arī ir! Ciemā runā, ka jaunie Sonī arī esot vareni labi. Viņi tagad strādājot kopā ar Ēriksonu - vajagot tikai pareizo Provaideri, tad visas funkcijas strādā! Tava māsa nopirkusi Mitcubišī, japāņi tagad 3 gadus garantiju dodot, tāpēc arī nepirka Folksvāgenu, kaut arī vienmēr bij gribējusi Golfu! Tojotas arī neesot sliktas! Brālim tagad ir kautkāds Pežō, 305tais! Es jau nobrīnijos, kad nosaukumu izdzirdēju...! Bet mana Virpūl veļasmašīna vēl joprojām stradā labi, paldies tev dēliņ! Mamma P.S. Paldies, ka mums šito īmailu ievilki, tagad taupam uz pastmarkām!
martins  [10.01.03, 01:50]
matiss@uni.de
martins  [10.01.03, 01:49]
Alex Hubertus Graf Hahn von Burgsdorf; Aleksis Hubertus Grāfs Hānis fons Burgsdorfs? FANTASTIKA
martins  [10.01.03, 01:45]
George Bush, Georg Bitter, Georgy Suslow. Aizmirstam tagad par to, jo sanāk: Džordžš Bušs,? Georgs Biters,? Georgijs Suslovs?. Murgs! Alexander Freiherr von Eyb: Aleksanders Freihers Fons Eijbs? Jeb varbut Freiherr vieta brivkungs? Mosties!