Latgaliskās izloksnes mūsdienu Latvijā
Diskusija par latgaliskajām izloksnēm mūsdienu Latvijā

Latgaliskās izloksnes mūsdienu Latvijā

Artis  [17.12.02, 18:45]
Tā apspiestības sajūta mūsos (latgaļos) jau ir kopš 12-13.gs. un kopš tā brīža īsti neviens negrib pacelt galvu, jo visos laikos latgaliešu valodas lietošana ir bijusi politiski nevēlama, izņemot no 20 gs. sākums līdz pēdīgi slavenajam 1934.g., kad nu tagad ļoti slavinātais Ulmanis šo valodu aizliedza lietot galīgi un pavisam. Manā skatījumā, pašiem latgaļiem vajadzētu sākt šo valodu lietot arvien vairāk un apzināties, ka tā ir viņu vērtība nevis negods, tad arī politiskie spēki ieklausīsies "vienkāršajā tautā", ko pierādīja pēdējās Saeimas vēlēšanas.

Jānis Grigals  [17.12.02, 16:58]
Ja latgaļi aizmirsīs savu tēvu valodu, tad viņi nodos ari Latviju. Tad latgaļi būs tādi paši klaidoņi kā krievi vai amerikāņi. Tāpēc Latvijas un cilvēcības vārdā ir jāsargā latgaļu valoda un jārada iespēja mīlēt savu cilti, novadu.
Jānis  [17.12.02, 16:49]
Jānis  [17.12.02, 16:49]
Andrejs  [17.12.02, 15:56]
Pats trakākais , ka to bēdīgi slaveno Endzeliņa jeb Endzelīna frāzi, ka 'runāt par latgaliešu valodu ir lingvistiski nepareizi un politiski bīstami' piesauc valodnieces, kas it kā pretendē uz objektīva zinātnieka stāju. Faktiski,manuprāt, gan mēģinot pabāzt politisko gribēšanu zem valodnieciskiem argumentiem. Gan agrāk , gan tagad netrūkst valodnieku, kas uzskata, ka latgaļu valoda ir pastāvīga baltu valoda. Tiesa, viņos ne padomju laikā, ne tagad negrib lāgā ieklausīties. Jo Rīgas valodniekiem taču ir skaidrs, kādam jābūt POLITISKI 'PAREIZAM' SPRIEDUMAM.Un ja vajadzēs demokratisku balsi iz tautas, tad taču arī atradīs čupu kaunīgo latgaliešu jūdasiņu, kas savā mazvērtības kompleksā bļaus, ka viņiem nevajag ne savu valodu ne dialektu vienotās (precīzāk - vienādās)Latvijas vārdā. Ja runājam par Endzelīnu, tad šo savu frāzi, ja nemaldos viņš pauda ap 1947.gadu, padomju okupācijas laikā atbilstoši okupācijas laika politiskajam pasūtījumam. Tas gan šķiet netraucē akadēmiķei Blinkenai un profesorei Druvietei popularizēt šo absurdu arī sabiedrībā, kura vismaz vārdos tiecas uz demokrātijas principiem. Droši vien tāpēc, ka apzinās, ka latgaļi jau neaizies līdz īru vai basku cīņas metodēm, bet tik vien kā cerēs uz 'Reigys kungu žēlisteibu'. Un šādos apstākļos, es šaubos, vai kas mainīsies līdz brīdim, kamēr arī šajā jomā Latvijas valdību kārtīgi neizvazās pa Eiropas cilvēktiesību tiesu. A brīžiem šķiet, ka vajadzētu.
Ragamufins  [17.12.02, 11:14]
Kaut gan formaali Latvija deklaree "latgalishu literaaraas rakstu valodas" aizsardzību un attiistiibu, praktiski nekas netiek dariits. Oficiaalaas Riigas viedoklis ir taads, ka latvieshu jau taa ir maz un nav ko saskelt veel 2 atseviskaas valodaas. Varbuut shii probleema vareeja buut aktuaala 20. gados vai 90. gados, bet ne tagad. Zheel, ka Eiropas valsts var atlauties upureet unikaalu kultuuras mantojumu Enzeliinisku kompleksu piepildiishanai...:(