Valsts valodas politika
Diskusija par valsts valodas politiku

Valsts valodas politika

andrejs  [16.12.02, 16:11]
Cik man zināms, valsts prezidente joprojām nav uskatījusi par vajadzīgu atbildēt uz augustā notikušās pasaules latgaliešu konferences aicinājumu par latgaļu valodas tiesību nodrošināšanu. Ir pagājuši 4 mēneši. Un tā, kā norādīja Bernix, jau ir īstā Latvijas valodas politika: Līvi ir jāatbalsta, viņi jau neatdzīvosies, tāpēc taisīsim valsts programmas utt.,bet lai radītu ilūziju par latgalju tiesību aizsardzību pietiks ar Bernix-a pieminēto Potjomkina sādžu Valodas likumā. Derdzās man tā Latvijas valsts divkosīgā valodas politika.
Bernix  [16.12.02, 14:44]
"(4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību." Viena skopa, neko neizsakoša rindiņa - valsts ieguldījums Latgales kultūras un valodas saglabāšanā. Ir sajūta, ka valsts rūpējas par latgaļu valodas saglabāšanu ne vairāk kā par Saturna ainavu arhitektūru. Deklaratīvas frāzes, nekādu instrumentu un līdzekļu šo ideju iedzīvināšanai. Pēc pārdesmit gadiem, kad latgaļu valoda būs līvu valodas stāvoklī, tad būs jau par vēlu.
Gaida  [06.12.02, 10:03]
Pilnīgi piekrītu J.UPEM. Ausis un acis sāp no paviršas latviešu valodas lietošanas masu saziņas līdzekļos,īpaši no vārdu lietošanas nepareizos locījumos un dzimtēs,kā arī no tekstu piesārņošanas ar citu valodu frāzēm, bet nav jūtams,ka kāds par to būtu atbildīgs.Varbūt ietekmīgi būtu veidot īpašu sadaļu šajā lappusē, kur iesūtīt pamanītos "valodas grēkus", minot gan konkrēto materiālu, gan tā autoru. Varbūt šāds publisks aizrādījums diktoriem, dažādu raidījumu vadītajiem un korespondentiem,liktu nopietnāk aizdomāties par savu zināšanu līmeni. Īpaša kategorija, kur sastopama pilnīgi nebaudāma latviešu valodas lietošana, ir anotācijas tirdzniecības precēm. Cik ilgi paši klusēsim un būsim iecietīgi pret šīm nejēdzībām, tik tās droši vien turpinās izplatīties un augt augumā. Viena komisija nespēs būt brīnumdaris. Jābūt visas sabiedrības vēlmei kaut ko labot. Varbūt sāksim tūlīt?
Komentators  [05.12.02, 21:41]
Kaada tuur politika, kas par to atbildiigs? Muljkjibas! Mees viisi esam par to atbildiigi. Katru reizi kad runaajam ar okupantiem vinju valodaa, mees nododam muusu valodu. Ikreizi kad lietojam visadus 'davai', 'tochno', 'kurtka', 'krutka', 'bl*a' 'nah*j' mees pazemojam gan sevi gan muusu valodu. Taatad muusu valodas liktenis ir atkaariigs tikai un vieniigi no mums. Nevis no valdiibas inspektoriem, likumiem un kautkaadas 'valodas politikas'.
Richards Saule, Vācu fil. students, mozart@one.lv  [05.12.02, 17:16]
Gribu aizraadiit, ka valodu vajadzeetu kopt katram indiviidam. Ar to es saprotu gan Etniskos latvieschus, gan minoritaates. Visbriesmiigaak manaam ausiim schkkiet tas, kad kaads "paarliecinaats" latvietis izsaka savu domu ar taaaadaam napareizi veidotaam fraazeem un pat vaardiem. Schausmas. Schodien pat lasiiju "Dienaa", Valsts prezidente izteicaas, ka vinna nav apmierinaata ar "valsts pasuutinaajumu". Vina, laikam, bija domaajusi valsts pasuutiijumu. Dan luuk kaa izpauzzas muusu attieksme pret muusu paschu valodu. Arii Laikraksti nekaunas paarpubliceet schiis, manupraat, pavisam briesmiigaas fraazes un vaardus. Tad nu taa- valodas komisijai vajadzeetu daudz brangaak kkerties klaat pie masu medijiem, izstraadaajot sodu sisteemu. Sodu sisteemu nenaaktu arii muusu "tautiskajiem" veikalniekiem (tirdzniekiem, Rimi, Maxi, T-marķet, bankaam, uzneemumiem utt.), pat valsts iestaades dikti greeko... Luudzu, nemt manu viedokli veeraa! Neatteiktos pat "padarboties" kaadaa no taam entajaam komisijaam, kas "apruupee" manu, muusu valodu-Latvieschu valodu. Ar cieņu, Richards
Jānis Upe  [04.12.02, 18:52]
Es piedāvāju glābšanas līdzekli – izdarīt labojumus Valsts valodas likumā, nosakot, ka plašsaziņas līdzekļiem obligāti jāievēro latviešu literārās valodas normas un par rupjām valodas kļūdām jāpiespriež administratīvais sods. Šāda likuma norma būtu jāattiecina tikai uz tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri raida un raksta latviešu valodā, jo “latviešu valodai kapu rok un var izrakt tikai paši latvieši” (Guntis Eniņš). Plašsaziņas līdzekļiem mūsu dzīvē ir milzīga loma, un tie veido mūsu valodas kultūru. Lielākā daļa cilvēku, kuri runā latviešu valodā, paši nespēj (vai negrib) izvērtēt, kas ir pareizi un kas nav, tāpēc viņi visu dzirdēto un lasīto pieņem par pareizu, lai gan tur bieži vien ir daudz rupju kļūdu. Bet cilvēkus šajā situācijā ir grūti vainot – ja vienas un tās pašas kļūdas tiek skandētas katru dienu un pat stundu, cilvēki pie tām pierod un paši sāk tās pieļaut, un nav neviena, kas aizrādītu viņu kļūdīšanos. Starp citu, valodnieki līdzīgus ierosinājumus likumā centušies iekļaut jau vairākkārt, bet līdz šim nav izdevies. Vai mēs esam gatavi viņus atbalstīt?
Oracle  [04.12.02, 13:37]
Valsts valodas politikas amplitūda ir tieši proporcionāla valsts valodas politikas finansējumam. Šī likumsakarība strādā perfekti. :))) Lietuva ir labs piemērs tam.
Viesis  [04.12.02, 12:47]
Mēs visi saprotam kāda ietekme ir uz jaunatni no TV ekrāniem. Kāpēc varas vīri neko nedara, lai sakārtotu TV publiskos raidijumus, kur nepārtrukti tiek popularizēta "zhargonvārdi" (latviešu valodas kropļošana)?! Vel jo vairāk, tie cilvēki tiek popularizēti un veidoti kā modernās paaudzes elki. Piemērs - TV5, kur valodas likums vispār neeksistē. Tāds jauniešu raidījums kā "FABRIKA" ir absolūts latviešu valodas "nezāles" rūpnīca. Piedodiet, bet man šis jautājums ir sasāpējis. Vai nevar ņemt piemēru no Lietuvas, kur šos jautājumus veiksmīgi risina?!
Baiba Neidere  [04.12.02, 11:57]
Pilnīgi piekrīt, ka no cilvēkiem, kas pelna maizi ar mēli ir jāprasa nevainojamas valodas zināšanas. Nedomāju, ka tūlīt jāliek pie kauna staba, bet labot vajag.
Jānis Veckrācis, tulks, labaisjv@one.lv  [04.12.02, 10:41]
Valsts valodas pozīciju stiprināšana, manuprāt, pirmkārt jāsāk ar pašiem latviešiem. Ko varam sagaidīt no krieviem un citu tautību pārstāvjiem, ja paši necienām un zināmā mērā pieliekam roku savas dzimtās valodas degradēšanā? Mutvārdu kultūra ir zem katras kritikas ne vien ikdienas līmenī, bet arī masu saziņas līdzekļos. Būtu jāizvērš aktīva kampaņa (iespējams - pat ar atbilstošu normatīvu izstrādi) pret valodas pārkāpumiem televīzijā, laikrakstos utt. Labs līdzeklis būtu publiska kļūdu pieļāvēju kaunināšana, norādot gan kļūdu, gan pašu valodas nezinātāju! Cita ļoti būtiska joma, kur nepieciešamas lielas pārmaiņas un kontroles mehānismi ir publicētie mācībmateriāli! To kvalitāte ir drausmīga!!! Bet tieši tie taču veido jauno uzņēmēju, politiķu u.c. valodas kultūru! Ļoti ceru uz Valodas komisijas veiksmēm!