Valsts valodas komisijas pārskats par Valsts valodas komisijas darbu 2002.gadā
Valsts valodas komisijas pārskats par Valsts valodas komisijas darbu 2002.gadā

  VALSTS VALODAS KOMISIJAS

PĀRSKATS

par Valsts valodas komisijas darbu

2002. gadā

Rīga 2002


 

Atsakieties no ilūzijām, ka valodas jomā iespējams jebko izdarīt reizi par visām reizēm. Nevar izravēt dārzu reizi par visām reizēm. Nevar pabarot bērnu reizi par visām reizēm. Valoda ir kā dārzs un kā bērns. Tā prasa kopšanu un rūpes diendienā, gadu gadā, jā, pat gadsimtu gadsimtā.

Māra Zālīte

VALSTS VALODAS KOMISIJA

2002. gada 16. janvārī pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Ministru prezidenta Andra Bērziņa rīkojuma rakstniecei Mārai Zālītei tika uzdots izveidot Valsts valodas komisiju.

2002. gada 23. janvārī jaunizveidotā Valsts valodas komisija sanāca uz savu pirmo sēdi.

2002. gada 27. februārī valsts valodas komisija rezumēja pirmā mēneša darba rezultātus un apstiprināja apakškomisiju darba plānus 2002. un 2003. gadam, kā arī priekšlikumus LR Ministru kabinetam par Valsts valodas komisijas finansiālo nodrošinājumu.

Saskaņā ar 2002. gada 16. janvāra Valsts valodas prezidentes rīkojumu Nr. 2. Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte 2002. gada 28. februārī iesniedza Ministru prezidentam Andrim Bērziņam šādus dokumentus:

1.      Valsts valodas komisijas personālsastāvu;

2.      Apakškomisiju personālsastāvu;

3.      Valsts valodas komisijas Nolikuma projektu;

4.      Komisijas darba plānu (pa apakškomisijām);

5.      Priekšlikumi par valsts valodas komisijas darba finansiālo nodrošinājumu 2002., 2003. gadam.

2002. gada 14. maijā Latvijas Republikas Ministru kabinetā tika apstiprināts Valsts valodas komisijas nolikums (Noteikumi Nr. 186 prot. Nr. 20 37.§).


LATVIJAS VALSTS PREZIDENTS

2002. gada. 16. janvārī                                                                                 Rīkojums Nr.2

Rīga

Par Valsts valodas komisiju

1. Lai apzinātu valsts valodas situāciju un izstrādātu ieteikumus latviešu valodas statusa nostiprināšanai, uzlabošanai un latviešu valodas uzlabošanai, izveidot valsts valodas komisiju.

2. Iecelt Māru Zālīti par Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju.

3. Valsts valodas komisijas priekšsēdētājai līdz 2002. gada 31. janvārim iesniegt Valsts prezidentei priekšlikumus par Valsts valodas komisijas sastāvu.

4. Valsts valodas komisijai kopīgi ar Valsts kanceleju izstrādāt Valsts valodas komisijas nolikuma projektu, un Valsts valodas komisijas priekšsēdētājai līdz 2002. gada 28. februārim iesniegt Ministru prezidentam nolikuma projektu, komisijas darba plānu un priekšlikumus par komisijas darbības nodrošināšanai 2002. un 2003. gadā nepieciešamo finansējumu, paredzot arī atbildīgā sekretāra amata izveidi. Minētie projekti noteiktā kārtībā iesniedzami apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Valsts prezidente                                                                                   Vaira Vīķe-Freiberga

Ministru prezidents                                                                                          Andris Bērziņš


LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

2002. gada 14. maijā                                                                         Noteikumi Nr. 186

Rīgā                                                                                                   (prot. Nr. 20 37.§)

Valsts valodas komisijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu

1.Valsts valodas komisija (turpmāk - komisija) ir Valsts prezidenta pārraudzībā esoša koleģiāla institūcija bez juridiskas personas statusa.

2. Komisija ir izveidota, lai apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu konkrētus ieteikumus latviešu valodas – valsts valodas – pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

3. Komisija ir izveidota uz nenoteiktu laiku. Komisijas personālsastāva pilnvaru laiks ir trīs gadi.

4. Komisijas sastāvā ir dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kultūras, zinātnes un izglītības eksperti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji. Komisijas sastāvu apstiprina Valsts prezidents.

5. Komisijas priekšsēdētāju ieceļ ar  Valsts prezidenta un Ministru prezidenta kopīgu rīkojumu.

6. Komisijas priekšsēdētājs:

6.1. organizē un vada komisijas darbu;

6.2. apstiprina komisijas sēžu  darba kārtību;

6.3. sasauc un vada komisijas sēdes;

6.4. nosaka komisijas locekļu pienākumus.

7. Komisijas priekšsēdētājam ir divi vietnieki. Komisijas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē komisija. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja pilnvarotais vietnieks.

8. Komisijas organizatorisko un tehnisko darbu veic komisijas atbildīgais sekretārs. Komisijas atbildīgo sekretāru ieceļ Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Komisijas atbildīgā sekretāra darbs tiek atalgots no valsts budžeta līdzekļiem.

9. Komisija darbojas saskaņā ar šo nolikumu un darba plānu.

10. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse no komisijas locekļiem. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

11. Komisijas sēdes sasauc  ne retāk kā reizi divos mēnešos.

12. Komisija par lēmumiem un ierosinājumiem regulāri informē Valsts prezidentu un Ministru kabinetu. Komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

13. Komisija ne retāk kā reizi gadā iesniedz valsts prezidentam darbības pārskatu.

14. Komisijai ir šādi uzdevumi:

14.1. nodrošināt visaptverošas, situācijas analīzē pamatotas valsts valodas politikas koncepcijas izstrādāšanu;

14.2. izstrādāt latviešu valodas attīstības un izpētes valsts programmu (turpmāk – programma) un noteikt šīs programmas īstenošanas stratēģiju;

14.3. sekot programmā noteikto uzdevumu izpildei;

14.4. izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem finansu resursiem.

15. Komisijai ir šādas tiesības:

15.1. izveidot apakškomisijas vai ekspertu darba grupas atsevišķu aktuālu uzdevumu risināšanai;

15.2. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, organizācijām, kā arī no fiziskām un juridiskām personām komisijas uzdevumu izpildes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju;

15.3. iesniegt priekšlikumus attiecīgajās ministrijās par to budžeta programmās (apakšprogrammās) paredzēto projektu un pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar šo noteikumu 2. punktā minēto mērķi;

15.4. komisijas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības piedalīties valsts pārvaldes iestāžu un to lēmējinstitūciju sēdēs, kurās tiek apspriesti komisijas kompetencē esoši jautājumi.

16. Apakškomisiju personālsastāvu un darba plānus apstiprina komisija.

17. Komisijas darbību atbilstoši tāmei finansē no līdzekļiem, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirti Valsts prezidenta kancelejai Valsts valodas komisijas darbības nodrošināšanai.

Ministru prezidents                                                                                                 A. Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs                                                                           K. Greiškalns


Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir nodrošināt visaptverošas, situācijas analīzē pamatotas valsts valodas politikas koncepcijas izstrādāšanu, kā arī izstrādāt latviešu valodas attīstības un izpētes valsts programmu un noteikt tās īstenošanas stratēģiju.

Ir izveidotas 6 apakškomisijas atsevišķu aktuālu uzdevumu risināšanai:

1.      Izglītības apakškomisijā plānots pievērsties latviešu valodas skolotāju tālākizglītībai, valsts valodas mācību metodikai visos izglītības līmeņos, mūsdienīgu valsts valodas mācību līdzekļu izveidei, latviešu valodas izglītības pozīciju un valsts valodas vides nodrošināšanai. Augstākās izglītības jomā tiks izteikts aicinājums ar š.g. septembri ieviest latviešu valodas kultūras kursu, jo latviešu valodas kvalitāte studentu un doktorantu vidū pēdējā laikā ir pasliktinājusies. (Apakškomisiju vada J.Kursīte)

2.      Latviešu valodas attīstības apakškomisija iecerējusi pasākumu kopumu latviešu valodas ilgtspējībai, daudzfunkcionālai lietošanai atbilstoši mūsdienu prasībām. Tādēļ tiks veikta regulāra latviešu valodas sociolingvistiskās situācijas analīze, izstrādātas prognozes šīs situācijas attīstībai. Iecerēts izskatīt tulkošanas jautājumus, kas saitīti ar Latvijas gaidāmo iekļaušanos ES, kā arī rīkot starptautisku konferenci par terminoloģijas zinātni un daudzvalodu praksi. Tāpat plānots veicināt mūsdienīgu, dažādiem valodas lietotājiem nepieciešamu gramatiku un vārdnīcu izstrādi un to publicēšanu, latviešu valodas sociālo un teritoriālo paveidu izpēti un latviešu valodas mantojuma apzināšanu, sagatavošanu publicēšanai un publicēšanu. (Apakškomisiju vada J.Valdmanis)

3.      Apakškomisija “Latviešu valoda jaunajās tehnoloģijās” plāno pievērsties to jautājumu risināšanai, kas saistīti ar latviešu valodas iedzīvināšanu modernajās tehnoloģijās, ieviešot latviešu valodas datorfondu un terminoloģisko datu bāzi. Par savu galveno mērķi uzskata panākt, ka latviešu valodai tiek nodrošināts pilnvērtīgs datoratbalsts visās izplatītajās tehnoloģijās, tas ir kvalitatīvs, tiek uzturēts un attīstīts reizē ar jauno tehnoloģiju attīstību, ir plaši pieejams un pielietots. Nosprausto mērķu sasniegšanai apakškomisija kā prioritārus izvirza uzdevumus izstrādāt valodas datortehnoloģijas, nodrošināt šo tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu plaša lietojuma sistēmās, izstrādāt normatīvās prasības latviešu valodas lietošanai datorsistēmās, sekmēt informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas attīstību un ieviešanu. (Apakškomisiju vada A.Vasiļjevs)

4.      Juridiskā apakškomisija iecerējusi izvērtēt arī citu valstu lingvistiskās likumdošanas aktus, kas varētu dot jaunas ierosmes Latvijas lingvistiskās likumdošanas uzlabošanai. (Apakškomisiju vada Dz.Hirša)

5.      Valodas politikas stratēģijas apakškomisija iecerējusi veidot Latvijas valodas politiku atbilstīgi Eiropas Padomes un Eiropas Savienības vadlīnijām un sadarboties ar starptautiskām institūcijām starptautiski saistošu dokumentu izstrādē, ietverot ārvalstu pieredzes uzkrāšanu un analīzi. Īpašu uzmanību plānots pievērst tradicionālu problēmjautājumu apskatam, informējot Latvijas sabiedrību par Latvijas valodas politikas pamatvirzieniem un aktualitātēm, valodas situāciju un tās valstiskas regulēšanas pasākumiem. (Apakškomisiju vada I.Druviete)

6.      Apakškomisija darbam ar sabiedrību uzņemas atbildību par latviešu valodas kā valsts valodas popularizēšanu, uzsverot valsts valodas zināšanas kā līdzekli iesaistei sabiedrībā. Iecerēts organizēt pasākumus, kas veicinātu Latvijas sabiedrības informētību par latviešu valodas kā valsts valodas situāciju, problēmām un risinājumu meklējumiem, kā arī nostiprinātu valsts valodas pozīcijas, izskaidrotu un pamatotu visu tautību Latvijas iedzīvotājiem valsts valodas prasmes nepieciešamību. (Apakškomisiju vada N.Ikstena)

Komisija ir izveidota uz nenoteiktu laiku ar personālsastāva pilnvaru laiku - trīs gadiem, sēdes paredzēts sasaukt ne retāk kā reizi divos mēnešos. Tās darbību finansē no līdzekļiem, kas piešķirti Valsts prezidenta kancelejai Valsts valodas komisijas darbības nodrošināšanai. Par lēmumiem un ierosinājumiem komisija regulāri informē Valsts prezidentu un Ministru kabinetu. Valsts valodas komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs.


VALSTS VALODAS KOMISIJAS SASTĀVS:

Ludmila Azarova – Vāciete (rakstniece, LZA goda locekle)

Maija Baltiņa (Dr. philol, Ventspils Augstskolas asoc. prof., LU Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece)

Māris Birzgalis (Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs, jurists)

Roalds Dobrovenskis (rakstnieks)

Ina Druviete (Dr. habil. philol., LU profesore, LZA koresp. loc., Valsts Valodas centra Latv. val. ekspertu komisijas priekšsēdētāja)

Dzintra Hirša (Dr. philol., LU LVI pētniece)

Nora Ikstena (rakstniece)

Ivars Kalviņš (Dr. habil. chem., LZA akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā)

Lidija Kravčenko (Rīgas Ukraiņu skolas direktore, IZM konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos priekšsēdētāja)

Janīna Kursīte (Dr. habil. philol., LU profesore, LU Filoloģijas fakultātes dekāne)

Ilmārs Mežs (Dr. hist., Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs)

Valdis Rūmnieks  (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs)

Jānis Sīlis (Dr. philol, Ventspils Augstskolas asoc. prof., Tulkošanas studiju fakultātes dekāns)

Valentīna Skujiņa (Dr. habil. philol., LZA īst. loc., LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, Liepājas PA profesore)

Jānis Stradiņš (Dr. habil. chem., Dr. hist. h.c., LZA prezidents)

Jānis Valdmanis (Dr. habil. philol., LU profesors, LZA koresp. loc., LU LVI direktors)

Andrejs Vasiļjevs  (SIA “Tilde” programmu izstrādes direktors)

Andrejs Veisbergs (Dr. habil. philol., LU profesors, LU Sastatāmās valodniecības katedras vadītājs, Eiropas Savienības sertificēts tulks)

Māra Zālīte (rakstniece, LZA goda loc., Latvijas Autoru apvienības prezidente)


VALSTS VALODAS KOMISIJAS APAKŠKOMISIJU SASTĀVS:

Izglītības apakškomisija

Maija Baltiņa (Ventspils augstskolas asoc. prof.)

Igors Koškins (LU Slāvu nodaļas asoc. prof.)

Lidija Kravčenko (Rīgas Ukraiņu vsk. direktore)

Janīna Kursīte apakškomisijas vadītāja (LU Filoloģijas fakultātes dekāne, profesore, LZA akadēmiķe)

Sanita Lazdiņa (Rēzeknes augstskolas lektore)

Dace Markus (LU Baltu nodaļas vadītāja, prof., LZA akadēmiķe)

Evija Papule (Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta Integrācijas nodaļas vadītāja)

Aija Priedīte (Latviešu valodas apguves valsts programmas direktore)

Gunta Smiltniece (Liepājas pedagoģijas akadēmijas rektore)

Vilma Šaudiņa (Daugavpils Universitātes docente., katedras vadītāja)


Latviešu valodas attīstības apakškomisija

Daiga Baltaiskalna (Dr. philol., LVI pētniece)

Maija Baltiņa (Dr. philol., Ventspils augstskolas asoc. prof., VVK loc.)

Ina Druviete (Dr. habil. philol., LU profesore, LZA koresp. loc., Valsts Valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas priekšsēdētāja)

Vineta Ernstsone (Dr. philol., LVI pētniece)

Jānis Ikstens (Dr. sc.pol., politologs)

Ilga Jansone (Dr.habil. philol., LU LVI direktora vietn.)

Ilmārs Mežs (Dr. hist., Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs)

Vineta Poriņa (LU PPF Multilingvālās izglītības centra direktore)

Valentīna Skujiņa (Dr. habil. philol., LZA īst. loc., LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, Liepājas PA profesore)

Jānis Valdmanis apakškomisijas vadītājs (Dr. habil. philol., LU profesors, LZA koresp. loc., LU LVI direktors)


Latviešu valoda jaunajās tehnoloģijās

Maija Baltiņa (Dr. philol., Venstpils Augstskolas asoc. prof.)

Juris Borzovs (Dr. habil. comp. sc., Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta direktors)

Imants Freibergs (LU prof., Latvijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas asociācijas prezidents)

Ilga Jansone (Dr. habil. philol., Latviešu valodas institūta direktora vietniece)

Inguna Skadiņa (Dr. comp. sc., Sabiedrības Tilde projektu vadītāja)

Andrejs Spektors (Dr. phys, Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs)

Valentīna Skujiņa (Dr. habil. philol, LZA īst. loc., LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas profesore)

Ilze Vancāne (Tulkošanas un terminoloģijas centra galvenā terminoloģe)

Andrejs Vasiļjevs (Sabiedrības Tilde programmizstrādes direktors)

Andrejs Veisbergs (Dr. habil. philol., LU profesors, LU Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas vadītājs)

 

Juridiskā nodrošinājuma apakškomisija

Anita Akmentiņa (Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece)

Dace Āboliņa (LR Saeimas Juridiskā biroja juriste)

Māris Birzgalis (Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs)

Dzintra Hirša (Dr. philol., LU LVI pētniece)

Kristīne Krūma (Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas lektore)


Valsts politikas stratēģijas apakškomisija

Laimute Balode (LU asoc. profesore, Helsinku universitātes viesprofesore)

Māris Baltiņš ( LU profesors, Medicīnas apakškomisijas priekšsēdētājs)

Andrejs Bankavs (LU profesors, Romāņu valodas katedras vadītājs)

Ina Druviete apakškomisijas priekšsēdētāja (LU profesore)

Dzintra Hirša (LU LVI pētniece)

Ivars Kalviņš (LZA akadēmiķis)

Uldis Krastiņš (Eiropas Padomes Informācijas biroja direktors)

Maija Kūle (LZA akadēmiķe, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore)

Jānis Stradiņš (LZA prezidents)

Oļģerts Tipāns (Valsts prezidentes padomnieks)

Jānis Valdmanis (LU profesors, LU LVI direktors)

Andrejs Veisbergs (LU profesors)


Apakškomisija darbam ar sabiedrību

Ludmilla Azarova-Vāciete (rakstniece, LZA goda locekle)

Roalds Dobrovenskis (rakstnieks)

Nora Ikstena apakškomisijas vadītāja (rakstniece)

Valdis Rūmnieks (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs)

Ingūna Rībena (aģentūras Rīgai 800 vadītāja)

Sergejs Timofejevs (žurnāla “Orbīta” redaktors)

Ojārs Rubenis (Radio un TV padomes priekšsēdētājs)

Māra Zālīte (rakstniece, LZA goda loc., Latvijas Autoru apvienības prezidente)

Inese Zandere (Žurnāla “Rīgas Laiks” redaktore)


Valsts valodas komisijas sēdes

Laikā no 2002. gada 23. janvāra līdz 2002. gada 3. decembrim ir notikušas deviņpadsmit valsts valodas komisijas sēdes.

Minētajā laika posmā ir notikušas deviņpadsmit Valsts valodas komisijas sēdes (23.01.2002., 29.01.2002., 06.02.2002., 13.02.2002., 20.02.2002., 27.02.2002., 20.03.2002., 27.03.2002., 10.04.2002., 17.04.2002., 03.07.2002., 10.07.2002., 29.07.2002., 19.08.2002., 04.09.2002., 18.09.2002., 09.10.2002., 20.11.2002., 25.11.2002.). Sēdēs izskatīti šādi jautājumi:

1)    Satversmes grozījumi (nosūtīti LR Saeimas LC frakcijas vadītājai K. Lībanei, TB/LNNK frakcijas vadītājam V. Balodim, TP frakcijas vadītājai V. Muižniecei, LSDSP frakcijas vadītājam E. Baldzēnam);

2)    Latgales reģiona valodas situācija (pēc teorētiskas situācijas apzināšanas notikušas divas izbraukuma sēdes Daugavpilī 13.03.2002. un Rēzeknē 03.04.2002., VVK atbildīgās sekretāres komandējums uz Daugavpilī 12.-13.04.2002.);

3)    priekšlikumi budžeta grozījumiem 2002. gadā;

4)    Valsts valodas centra MK noteikumu grozījumu projekts;

5)    darbs pie Valsts valodas koncepcijas programmas projekta (ar Valsts valodas koncepcijas projektu divos lasījumos iepazinusies Valsts valodas komisija un 2002. gada 3. decembra darba gada pārskata seminārā tas nodots sabiedrības apspriešanai un turpmāk ar to varēs iepazīties  arī Valsts prezidenta mājas lapā, lai izteiktu savu vērtējumu un ieteikumus);

6)    darbs pie Centrālās statistikas pārvaldes nepublicēto datu apstrādes un analīzes;

7)    darbs pie valsts valodas aģentūras izveides (Apzinoties situāciju, ka Latvijā nepieciešama vienota sistēma valodas politikas pasākumu realizācijai un vienā institūcijā (Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Valsts valodas centrs) nav iespējams efektīvi apvienot valsts valodas inspekcijas, resp., kontroles funkcijas ar valsts valodas attīstības funkcijām, VVK uzskata, ka nepieciešams izveidot jaunu institūciju – Valsts valodas aģentūru. Valsts valodas izveidošanas mērķis būs nodrošināt Latviešu valodas attīstības valsts programmas izpildes plānošanu, organizēšanu, administrēšanu un kontroli.

Jauno valodas politikas īstenošanas mehānismu paredzēts veidot no četrām patstāvīgām bet savstarpēji koordinētām institūcijām:

•  Valsts valodas centrs (Tieslietu ministrija) izpilda valodas likuma kontroles funkcijas;

•  Latviešu valodas apguves valsts programma (Izglītības un zinātnes ministrija) izpilda specifiskās valodas apguves funkcijas;

•  Valsts valodas komisija (Latvijas Valsts prezidentes pārraudzībā) izpilda Valsts valodas koncepcijas veidotāja un koordinētāja funkcijas;

•  Valsts valodas aģentūra (Izglītības un zinātnes  ministrija) veic valodas politikas realizētājfunkcijas.

Pēc Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas Māras Zālītes lūguma ar izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna atbalstu ir izveidota paredzamās valsts valodas aģentūras darba grupa, kurā darbojas Tieslietu ministrijas, Finansu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts valodas komisijas pārstāvji. Darba grupa ir izveidojusi paredzamās aģentūras nolikuma projektu un iesniegusi to Ministru prezidentam izvērtēšanai. No Saeimas budžeta neparedzētiem gadījumiem aģentūrai piešķirts finansējums.

8)    izskatītas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra reorganizācijas iespējas;

9)    apzinātas Latvijas minoritāšu  skolēnu  izglītības iespējas dzimtajā valodā (VVK locekļi, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji viesojušies Šampētera vidusskolā (01.03.2002., 22.11.2002.) un Rīgas Ukraiņu vidusskolā (15.05.2002.));

10)                        apzināta minoritāšu skolu gatavība 2004. gada izglītības reformai (VVK atbildīgā sekretāre D. Baltaiskalna veikusi pētījumu par minoritāšu skolām Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā);

11)                        atskaites par Valsts valodas projektiem piešķirto finansējuma izlietojumu;

12)                        Valsts valodas komisijas semināru plānošana;

13)                        Darbs pie Valsts valodas komisijas neatliekamo pasākumu projektiem valsts valodas stāvokļa uzlabošanai (izstrādāti, iesniegti un guvuši atbalstu Finansu ministrijā Saeimas finansu pieprasījumi budžeta grozījumiem 2002. gadam);

14)                        u.c. jautājumi.


Valsts valodas komisijas izbraukuma sēdes

(06.03.2002. – Jelgavā, 13.03.2002. – Daugavpilī, 03.04.2002. – Rēzeknē). Sēdēs izskatīti latviešu valodas mācīšanas un apguves jautājumi izglītības sistēmā gan latviešu, gan minoritāšu skolās.

Jelgava

Uz Jelgavu VVK uzaicināja pilsētas Dome. Sēde notika Domes telpās. Jelgavu apmeklēja VVK priekšsēdētāja M. Zālīte un VVK locekļi: R. Dobrovenskis, I. Druviete, N. Ikstena, I. Kalviņš, L. Kravčenko, I. Mežs. Uz tikšanos ar VVK bija ieradušies apmēram 30 cilvēki (pilsētas Domes, Skolu valdes un sabiedrības pārstāvji kā arī  reģionālās preses žurnālisti).

VVK priekšsēdētāja iepazīstināja klātesošos ar VVK līdzšinējo darbību. Jelgavas skolu direktori informēja VVK locekļus par savām problēmām. Jelgavas 6. vsk. (krievu mācībvalodas skola) direktors A. Volfs atzina, ka skolas pedagogiem būs jāpieliek daudz pūļu, jo pedagogu valsts valodas prasme ir nepietiekama, lai pilnvērtīgi īstenotu 2004. gada izglītības reformu. 1. ģimnāzijas (latviešu mācībvalodas skola) direktors ieteica strādāt pie programmas latviešu mācībvalodas skolām, kas būtu orientēta uz dažādiem valodas prasmes līmeņiem. Spīdolas skolas direktore uzskata, ka valsts valodas kvalitātes paaugstināšana panākama ar mācību klases dalīšanu divās grupās, kas pamatota uz atšķirīgiem valodas prasmes līmeņiem. Jelgavas vakarmaiņas skolas direktore izteica nepieciešamību izveidot jaunu terminoloģijas vārdnīcu. LLU profesors Strīķis izteica lūgumu palīdzēt pilnveidot Universitātes zinātnisko bibliotēku, lai tā kalpotu reģionam kā fundamentālā bibliotēka.

Daugavpils

Daugavpils izbraukuma sēdes nepieciešamību noteica Daugavpils sabiedrības pārstāvju atklātās vēstules pašā rezonanse visos plašsaziņas līdzekļos un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībā. Izbraukuma sēde notika Daugavpils Universitātes telpās. Daugavpili apmeklēja VVK priekšsēdētāja M. Zālīte un VVK locekļi: L. Azarova, M. Birzgalis, I. Druviete, N. Ikstena, V. Skujiņa, J. Valdmanis, A. Vasiļjevs. Sēdē piedalījās pilsētas Domes, Skolu valdes un sabiedrības pārstāvji. Daugavpilī vairāk nekā citās izbraukuma sēdēs piedalījās gan reģionālo, gan centrālo latviešu un krievu valodā iznākošo plašsaziņas līdzekļu žurnālisti (apmēram 80 cilvēki).

Plašu atskaiti par Daugavpils pilsētas Domes darbu bija sagatavojusi Domes priekšsēdētāja vietniece L. Jankovska, kas Daugavpils sabiedrības atklāto vēstuli bija uztvērusi kā Domes klaju apsūdzību. Vēstules rakstītāji tika apsūdzēti politiskā pasūtījumā. Skolu valdes metodiķe izteica savus novērojumus par krievu mācībvalodas skolām un atzina, ka viena no galvenajām problēmām valsts valodas apguvē ir minoritāšu skolēnu vecāku negatīvā lingvistiskā attieksme.

Savu ziņojumu par valodas vides nozīmi izglītības sistēmā bija sagatavojusi Eksperimentālās vidusskolas vecāku valdes pārstāve. 2002. gada 10. aprīlī LR Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņēma vēstuli ar Daugavpils Eksperimentālās vidusskolas padomes situācijas niansētu izklāstu.

Daugavpils situācijas aprakstu sniedza arī Skolas valdes pārstāvis Zviedrs, kas savu uzmanību vērsa uz Daugavpils inspektores neatbilstību ieņemamajam amatam un nepieciešamību pēc vairākiem valodas inspektoriem pilsētā.

Pēc VVK Daugavpils apmeklējuma laikrakstā Diena tika publicēts A. Rancānes raksts par nepieciešamajiem finansiālajiem līdzekļiem valsts valodas stiprināšanā Daugavpilī.

Rēzekne

Uz Rēzekni Valsts valodas komisiju uzaicināja pilsētas Dome (sk. pielikumu). Sēde notika Domes telpās. Rēzeknes izbraukuma sēdē piedalījās VVK priekšsēdētāja M. Zālīte un VVK locekļi: I. Druviete,  J. Kursīte, I. Mežs, V. Rūmnieks. Uz tikšanos ar VVK bija ieradušies apmēram 30 cilvēki (pilsētas Domes, Skolu valdes un sabiedrības pārstāvji kā arī  reģionālās preses žurnālisti).

Rēzeknes pilsētas aktīvisti jau pirms tikšanās ar VVK  bija iesūtījuši Izglītības apakškomisijas vadītājai Janīnai Kursītei neatliekami realizējamo darbu plānu valodas situācijas uzlabošanas aktivitātēm pirmskolas, skolas un augstskolas līmenī.

Rēzeknes 2. vsk. (krievu mācībvalodas skola) direktors Ribakovs kā vienīgo problēmu 2004. gada izglītības reformai uzskata savas skolas skolotāju valsts valodas nepietiekamu prasmi. Veiksmīgi īstenot izglītības reformu būs iespējams tikai pēc skolotāju paaudžu nomaiņas. Pēc Visockas izteiktā viedokļa, lai saglabātu latviešu valodas vidi Latgales reģionā, jāizvairās pārpludināt latviešu bērnudārzus un skolas ar minoritāšu bērniem. Rajona izglītības pārstāve tālākizglītībā izteica nepieciešamību latviešu valodas stundās mācību klasi dalīt divās daļās, lai panāktu kvalitatīvu Rēzeknes augstskolas Filoloģijas fakultātes dekāne izteica satraukumu par pētījuma rezultātiem, kas apstiprina gan latviešu, gan minoritāšu studentu zemo latviešu valodas prasmes līmeni.

Pēc tikšanās Rēzeknes pilsētas izglītības pārvalde iesniedza VVK priekšsēdētājai M. Zālītei savus priekšlikumus valsts valodas mācīšanas uzlabošanai.


Valsts valodas komisijas semināri
Seminārs “Latviešu valoda pasaules valodu apguves sistēmā”

2002. gada 25. septembrī Rīgas pils ģerboņu zālē notika seminārs “Latviešu valoda pasaules valodu apguves sistēmā”. Seminārā piedalīties Valsts valodas komisija bija aicinājusi vieslektoru Pasaules valodu federācijas prezidentu Denisu Kaninhemu (Cunningham), pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas augstskolu mācībspēkus un studentus. Semināru atklāja VVK priekšsēdētājas vietniece Ina Druviete. Klātesošie noklausījās vieslektora Denisa Kaninhema referātu “sabiedrības un valodu skolotāju uzdevumi valodu apguves veicināšanā”, Latvijas valodu skolotāju asociācijas prezidentes Diānas Rumpītes ziņojumu “Latvijas valodu skolotāji tagadnē un nākotnē” un ISEC speciālistu Skaidrītes Ivanišakas un Inetas Spolītes referātu “Latviešu valodas apguves pamatuzdevumi”.

Seminārs “Eiropas valodu sadarbības nostiprināšana terminoloģijas jomā”

2002. gada 21.-25. oktobrī Rīgā notika 2 starptautiskā terminoloģijas konference “Terminoloģija un tulkošanas tehnoloģija daudzvalodu informācijas sabiedrībā”. Šīs konferences ietvaros 24. oktobrī notika kolokvijs “Austrumu un Centrālās Eiropas valstu sadarbības stiprināšana terminoloģijas jomā”. Kolokvija galvenā finansētāja bija VVK, atbalstu sniedza Rīgas Latviešu biedrība, Gētes institūts un starptautiskā organizācija IITF. Kolokvijā tika apspriesti trīs galvenie jautājumi:

1.                 Terminu saskaņošana un vienotas terminoloģijas izstrāde vienas valodas ietvaros un terminu starptautiskā harmonizēšana daudzvalodu kontaktu apstākļos;

2.                 Terminoloģijas darbā sastopamie galvenie traucēkļi un problēmas, īpaši – tulkojot starptautiskos tiesību aktus;

Ko terminologi vēlētos sagaidīt no Eiropas vadošajām terminoloģijas institūcijām un kādu redz vēlamo sadarbības nākotni.


Atskaite par Valsts valodas komisijai piešķirtajiem līdzekļiem

          2002. gada 16. maijā no valsts budžeta VVK tika piešķirts pirmais finansējums LS 40 000,- tika piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un sadalīti diviem mērķiem: 20 00 latu četru steidzamāko projektu īstenošanai un 20 00 latu VVK darbības nodrošinājumam: VVK atbildīgā sekretāra atalgojums Valsts valodas komisijas darba tehniskais nodrošinājums (dators, printeris, kopējamā iekārta, kancelejas preču iegāde), konferenču rīkošanai un citiem organizatoriskiem pasākumiem.

Ls 8 473,- projekts studiju kursu Latviešu valodas kultūras jautājumi un Zinātniskā darba valoda ieviešanai Latvijas Universitātē un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē.

Ar 2002./2003. mācību gadu Latvijas Universitātes bakalauru programmā uzsākts studiju kurss Latviešu valodas kultūras jautājumi un doktorantiem studiju kurss Zinātniskā darba valoda.

Ar 2002./2003. mācību gadu Daugavpils Pedagoģiskās universitātes doktorantūrā uzsākts studiju kurss Zinātniskā darba valoda.

Ls 2 100,- projekts Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas darba jaudas palielināšanai.

Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijas darba jaudas palielināšanai piešķirtie līdzekļi izmantoti ar 2002. gada 3. jūniju, darbā pieņemot divus darbiniekus ar atalgojumu attiecīgi Ls 120,- un Ls 100,- mēnesī. Darba pamatuzdevums: LZA Terminoloģijas komisijas lēmumu un ieteikumu publiskošana, izmantojot mūsdienīgu datortehniku un pieeju internetam. Turpinās darbs pie mērķproduktiem: 1) jauna informatīva LZA TK biļetena izdošanas un publiskošanas vienreiz ceturksnī, 2) terminu, to definīciju un citvalodu ekvivalentu iestrāde pieejai interneta terminu datu bāzē.

Ls 3 520,- projekts Valodas vortāla izveides sākšanai.

2002. gada 18. septembrī noslēdzās cenu aptauja par tiesībām izstrādāt valsts valodas interneta resurspunktu. LU Matemātikas un informātikas institūta Andreja Spektora vadītā Mākslīgā intelekta laboratorija ieguva tiesības veidot VVK pasūtījumu. Kopš 2002. gada novembra darbojas valsts valodas interneta resurspunkts ar adresi www.vvk.lv. Valsts  valodas komisijas gada pārskata sēdē 2002. gada 3. decembrī notiks Valsts valodas interneta resurspunkta prezentācija.

4) LS 6 000,- projekts par informatīvu izdevumu Valodas Latvijā sešās valodās. Turpinās izdevuma Valodas Latvijā iespieddarbi.

Valsts valodas komisija iesniedza LR finansu ministram Gundaram Bērziņam priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2002. gadam”. 2002. gada 20. novembrī tika izsludināti un publicēti grozījumi “Par budžetu 2002. gadam”. Likums stājās spēkā 2002. gada 21. novembrī. No valsts budžeta VVK projektiem tika piešķirts otrais finansējums LS 38 423,-. Saeima atbalstīja 12 VVK projektus:

1.      Pāreja uz mācībām latviešu valodā: vidusskolēnu attieksmes izpēte 4 500,- Ls;

2.      Nozaru terminoloģijas iestrāde vienotas pieejas datu bāzē 4 000,- Ls;

3.      Informatīvais aktuālais terminoloģijas biļetens 796,- Ls;

4.      Darbseminārs “Datorizētā terminoloģija interneta laikmetā: problēmas un risinājumi” 700,- Ls;

5.      Rokasgrāmatas “Latviešu terminoloģijas izstrādes principi” atkārtots izdevums 580,- Ls;

6.      Latvijas vietvārdu vārdnīca 4 200,- Ls;

7.      “Morfoloģiskās sistēmas attīstība” rediģēšana un tipogrāfijas izdevumi 4 000,- Ls;

8.      Latvijas nacionālo reāliju standartizēts tulkojums Eiropas Savienības oficiālajās valodās 1 200,- Ls;

9.      Valsts valodas aģentūras darbības uzsākšana 9 138,- Ls

10.  Latvijas novadu valoda (1. Kurzeme) 4 310,- Ls

11. Pakalpojumu sfērā strādājošo ikdienas valodu izpēte 2 999,- Ls;

12. Starptautiskās datorlingvistikas konferences organizēšana 2 000,- Ls.


Valsts valodas komisijas sadarbība ar citu valstu Valodu komisijām

Nodibināti kontakti ar Igaunijas valodu padomi

Pēc Igaunijas valodas padomes iniciatīvas 2002. gada 11. aprīlī VVK pārstāvji (I. Druviete, J. Valdmanis) ieradās uz pārrunām ar Igaunijas VVK, kur tika izskatīts Igaunijas valodas padomes piedāvājums izveidot kopīgu Baltijas valstu Valodas komisiju

Baltijas valstu Valodas komisiju padomes nodomu protokola parakstīšana

2002. gada 17. maijā Rīgā notika kopīga Baltijas valstu Valodas komisiju un padomju sanāksme. Sanāksmē piedalījās: Valsts valodas komisija Latvijas Valsts prezidentes pārraudzībā (priekšsēdētāja Māra Zālīte); Lietuviešu valsts valodas komisija (priekšsēdētāja Irēna Smetoniene); Igaunijas valodas padome (priekšsēdētājs Jiri Valge).

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Valsts valodas komisiju vadītāji, klātesot Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, pārskatīja nodomu vienošanos par turpmāku sadarbību starp komisijām trijās Baltijas valstīs.

Latvijas Valsts valodas komisijas vizīte Viļņā

          2002. gada 13.-14. septembrī Viļņas parlamentā tikās Latvijas Valsts valodas komisija ar Lietuvas Valsts valodas komisiju. Bizītes mērķis bija apmainīties ar informāciju un viedokļiem par valodu komisijas darbību, valsts valodas saglabāšanu un attīstību, izskatīt iespējas turpmākai baltu valodu komisiju sadarbībai.

          No Latvijas puses piedalījās VVK priekšsēdētāja Māra Zālīte, VVK priekšsēdētājas vietniece Ina Druviete, VVK locekļi Māris Birzgalis, Roalds Dobrovenskis, Ilmārs Mežs, Jānis Valdmanis un VVK atbildīgā sekretāre Daiga Baltaiskalna. No Lietuvas puses piedalījās Lietuvas valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Irēna Smetoniene, priekšsēdētājas vietniece Jurate Palonīte, Valodas programmu nodaļas vadītāja Vallija Ragaišiene, Žurnāla “Gimtoji Kalba” (‘Dzimtā Valoda’) redaktore Rita Urnežute.

          Latvijas Valsts valodas komisija tika iepazīstināta ar Lietuvas Valsts valodas komisijas struktūru, darbību un finansējumu. Komisijas finansējums nāk tieši no valsts budžeta. Ikgadējais finansējums pēdējos piecos gados ir bijis aptuveni 3 miljoni litu (jeb aptuveni 500 tūkstoši latu), no kura aptuveni viena sestā daļa sedz komisijas administratīvos izdevumus (darbinieku algas, telpu īri un tehnisko nodrošinājumu). Budžeta sadalījumu pa projektiem nosaka pati komisija. Projekti tiek dalīti pa tēmām, kam atbilst četras apakškomisijas: 1) Valodas lietošanas un attīstības programma; 2) Lietuviešu valoda informatīvajā sabiedrībā; 3) Svešvārdu lietošana un apstiprināšanas kārtība; 4) Lietuviešu valodas dialekti. Katrai apakškomisijai ir savs koordinators.

          Komisija pasūta un finansē attiecīgus rakstus avīzēs un žurnālos, kā arī TV un radio raidījumos. Minētajos rakstos un raidījumos tiek skaidrots komisijas darbs un analizētas svarīgākās valodas problēmas. Komisijai ir savs ikmēneša žurnāls “Gimtoji Kalba” (‘Dzimtā Valoda’) 32 lpp. apjomā, ar 1400 eksemplāru lielu tirāžu. Līdzīgu populārzinātnisku žurnālu iecerēts sākt izdot arī Latvijā.

          Komisijas vienojās turpināt savu sadarbību, iesaistot arī interesentus no Čehijas, Moldovas, Bulgārijas un Vācijas.


Valsts valodas komisijas sabiedriskās aktivitātes

Blakus sēžu darbam visi VVK locekļi veic aktīvu sabiedrisko darbību, piemēram:

2002. gada 4. martā Valsts valodas komisija tikās ar

EDSO augsto komisāru Rolfu Ekeusu;

2002. gada 7. martā VVK locekļi bija vizītē pie Lielbritānijas vēstnieka Stehana Thomasa Nasha;

VVK locekļi piedalījās Saeimas plenārsēdē Satversmes grozījumu pirmajos lasījumos;

2002. gada 6. jūnijā VVK piedalījās Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra 10 gadu jubilejas svinībās Latviešu biedrības namā;

2002. gada 12. jūlijā VVK priekšsēdētājas vietniece I. Druviete tikās ar Rotari International kluba pārstāvjiem, lai  iepazīstinātu ar VVK darbu;

2002. gada 20. septembrī VVK priekšsēdētājas vietniece I. Druviete informēja par VVK aktivitātēm ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjus Latvijā;

2002. gada 26. septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika Eiropas valodu dienai veltīts pasākums, ko atbalstīja un kura organizēšanā piedalījās arī Valsts valodas komisija

Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas Māras Zālītes sabiedriskās aktivitātes:

2002. gada 4. un 12. martā tikusies ar Saeimas deputātiem;

2002. gada 11. martā tikusies ar Kanādas profesoru Horvardu Vūdu (Horward B. Wood);

2002. gadā 12. martā piedalījusies Juridiskās komisijas darbā;

2002. gada 15. martā piedalījusies starptautiskajā konferencē “Izglītība integrācijai”;

2002. gada 19. martā tikusies ar minoritāšu skolu pedagogiem;

2002. gada 25. martā tikusies ar Kanādas starptautiskās attīstības aģentūras pārstāvjiem;

2002. gada martā piedalījusies mazākumtautību skolēnu konferencē;

2002. gada 10. aprīlī iepazinusies ar Tulkošanas un terminoloģijas centra darbu;

2002. gada 6. un 8. maijā  tikās ar Saeimas frakcijām.