Sistēmiska latviešu datorterminoloģijas izstrāde 

Terminoloģijas loma Latvijā arvien pieaug. Latvijā terminoloģija ir vajadzīga visās jomās, bet jo īpaši tajās nozarēs, kas pašlaik attīstās un mainās līdz ar sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem valstī, piemēram, ekonomikā, jurisprudencē, datorikā.

Terminā terminoloģija ietilpst divi jēdzieni: pirmkārt, tā ir  terminoloģijas zinātne, kas pētī jēdzienu izteikšanu un apkopo jēdzienus, izkārtojot tos nozaru un starpnozaru jēdzienu sistēmā. Otrkārt, tas ir terminu kopums, kas atspoguļo jēdzienu sistēmu kādā noteiktā nozarē. Terminoloģijas kā darbības jomas uzdevums galvenokārt ir zināšanu, iemaņu un tehnoloģiju nodošana, zinātniskās un tehniskās informācijas izplatīšana (arī starpvalodu līmenī), zinātniskās un tehniskās informācijas uzkrāšana un izpēte [1, 24].

Termina lietošanas sfēra ir kādas nozares terminoloģijas sistēma. Termina funkcionālā nozīme ir izteikt attiecīgās zinātnes nozares jēdzienu iespējami precīzi, reizē norādot uz šī jēdziena vietu kopējā attiecīgās nozares jēdzienu sistēmā.

Termini atšķiras no vispārlietojamiem vārdiem. Galvenās atšķirības, kas ļauj labāk izprast termina nozīmi, ir šādas:

Kā nosaucoša vienība termins var būt gan atsevišķs vārds resp. vienvārda termins, piemēram, abonents, aizturis, algoritms, aparatūra, apdarinātājs u. c., gan salikts nosaukums resp. vārdkoptermins, piemēram, abstraktā sintakse, adresāta kods, adrešu kopne, aizkavētā piegāde.

Viena no terminu galvenajām pazīmēm ir sistēmiskums. Lai gan arī vispārlietojamās valodas vārdi veido noteiktu sistēmu, tomēr terminoloģijā sistēmiskums izpaužas daudz uzskatāmāk — termini veidoti tā, lai to morfoloģiskā vai sintaktiskā struktūra atspoguļotu jēdzienu sistēmu.

Datorzinātne[1] ir samērā jauna nozare, taču mūsdienās tā kļuvusi nepieciešama gandrīz visās darbības sfērās arī Latvijā.

Latviešu valodas datorzinātnes nozares terminu aizsākumi meklējami latviešu valodas fizikas terminoloģijas attīstībā. Par to liecina 19. gs. otrajā pusē publicētās mācību grāmatas  un fizikas terminoloģijas nodaļa pirmajā Terminoloģijas komisijas terminu vārdnīcā “Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca”, kas publicēta 1922. gadā. Arī  LZA Terminoloģijas komisijas vadībā izstrādātās terminu vārdnīcas “Fizika, matemātika, astronomija” (publicēta 1959. gadā)  un “Fizikas terminu vārdnīca” (publicēta 1964. gadā), kurās izstrādāti arī informātikas termini. 80. gadu pirmajā pusē parādījās Kanādā izdotā apjomīgā “Latviešu tehniskās terminoloģijas vārdnīca”, kurā īpaša nodaļa veltīta informātikai. 1989. gadā izdota “Īsa krievu — latviešu — angļu ražošanas terminu skaidrojošā vārdnīca. Informātika”, ko sastādījis I. Strazdiņš.

Tomēr mērķtiecīgs un sistemātisks terminoloģijas darbs datorzinātnes nozarē tika uzsākts 1993. gadā, kad tika nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informātikas terminoloģijas apakškomisija Dr. G. Fricnoviča vadībā (apakškomisijas sekretāre Dr. I. Ilziņa, priekšēdētāja vietnieks Dr. J. Borzovs). Apakškomisijas  darba rezultāti tiek apkopoti terminu datu bāzē, kurā ir vairāk nekā 4200 terminu. Tā ir pieejama Internet tīklā. Publicētas divas vārdnīcas — 1995. gadā “Skaidrojošā vārdnīca. Angļu – krievu – latviešu datu apstrādes un pārraides sistēmas”  un 1998. gadā “Personālie datori. Angļu — latviešu — krievu skaidrojošā vārdnīca”.

Ar datoriem nākas saskarties daudziem cilvēkiem — gan datorzinātņu speciālistiem, gan parastiem datoru lietotājiem. “Datorzinātne un datortehnika savā uzvaras gājienā pāri valstu un valodu robežām nes līdzi plašu un izkoptu angliskās terminoloģijas sistēmu, kas profesionāļu vidū bieži vien funkcionē tikpat kā netulkota” [2, 15].  Datorzinātne radusies un attīstās galvenokārt uz angļu valodas pamata, tāpēc īpaši aktuāla mūsdienās ir izkopta datorterminoloģija arī latviešu valodā.

DATORTERMINOLOĢIJAS IZSTRĀDES PRINCIPU SISTĒMA

Terminoloģija datorikas jomā attīstās ciešā saskarē ar valodniecību. Tomēr terminus izstrādā speciālisti, kas parasti nav specializējušies valodniecībā. Lai darbs būtu sekmīgs, ir nepieciešama noteikta terminu izstrādes procedūra, kurā tiek  ievērotas latviešu valodas likumības. Izstrādājot terminus vienā valodā, ir svarīgi, ar kādiem valodas līdzekļiem jēdzieni būtu jāizsaka — ar dzimtās valodas vārdiem vai ar aizgūtiem, ar labskanīgiem vai ne tik skanīgiem, ar īsākiem vai garākiem, taču jēdzieniski atbilstošākiem u. tml. Sastatot dažādu valodu terminus un ar tiem saistītos jēdzienus, rodas citas grūtības. Ikvienai valodai ir sava leksiski semantiskā sistēma. Tāpēc dažādu valodu vārdi, to nozīmes nav pilnībā identas. Tulkojuma valodā rodas vajadzība pēc jaundarinājumiem vai aizguvumiem. Lai terminu atveide būtu pēc iespējas pilnīgāk atbilstoša un līdzvērtīga, to salīdzinājums izdarāms gan jēdzieniskā, gan izteiksmes līmenī.

Datorzinātnes  terminoloģijas attīstība latviešu valodā, tāpat kā citās valodās, saistāma ar angļu valodas terminoloģiju un tās izteiksmes īpatnībām. Terminu izstrādi apgrūtina tas, ka angļu valodā datorzinātņu terminoloģijā nav stingri nošķirts zinātniskais termins no profesionālās sarunvalodas, kurā terminu izvēlē netiek ievērotas zinātniskajam terminam izvirzītās prasības terminoloģijas tradicionālajā izpratnē. Piemēram, terminoloģijas tradicionālās prasības ir, lai zinātnisks termins būtu emocionāli neitrāls, bez ekspresivitātes. Informātikas terminoloģijā atrodams gan dēmons (daemon), gan vampīrs (vampire tap — vampīrspraudnis), gan citi radījumi kā rāpulis (crawler), gliemezis (snail), zirneklis (spider), tārps (worm), arī ikdienas datorlietotājam jau pierastā pele (mouse).  Tāpat terminoloģijā nav vēlami sarunvalodas elementi, turpretī angļu datorzinātnes  terminoloģijā, piemēram, oldbie un newbie ir no sarunvalodas patapināti vārdi, kas apzīmē pieredzējušu datorlietotāju un iesācēju šajā jomā. Attiecīgie latviskie ekvivalenti  veculis un jaunulis ir ar daļēji saglabātu ekspresivitāti. Pārāk ciešas saites ar sarunvalodu vārdiem vairo terminoloģijā  nevēlamas parādības, piemēram, terminu polisēmiju. Terminoloģijas kvalitāti nenosaka tas, cik oriģinālas izteiksmes līdzekļi lietoti, bet gan tas, kā atklāts jēdziena saturs.

Terminu veidošanai nevajadzētu būt spontānam procesam, bet gan apzinīgai, sistēmas pamatotai, resp., sistēmiskai, speciālistu grupas darbībai. Lai terminu veidošana neizvērstos par stihisku darbību, bet veidotu noteiktu sistēmu, nepieciešams  noteikt principus un kritērijus, pēc kuriem apstiprināmi termini. Kopīgie Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ilggadējā pieredzē nostiprinātie vispārīgie terminoloģijas principi, kas apkopoti un analizēti V. Skujiņas darbā “Latviešu terminoloģijas izstrādes principi”, nozaru terminoloģijas vajadzībām tiek specializēti, pielāgojot tos attiecīgās nozares specifikai. Informātikas terminoloģijas apakškomisijas pēdējo piecu gadu darbības laikā ir konkretizēti principi, kas  tiek ievēroti, izstrādājot datorzinātņu terminoloģiju. Aktuāla ir šo principu un ar to saistīto kritēriju hierarhijas problēma.

Lai izstrādātu vienotu latviešu terminu sistēmu datorzinātnēs, Informātikas apakškomisijā ir izvirzītas vairākas pamatnostādnes [3, 7]:

1. Vienam terminam oriģinālvalodā atbilst viens noteikts termins tulkojuma valodā, piemēram:  medium — vide, environment — apkārtne.

2. Atšķirīgiem terminiem oriģinālvalodā arī tulkojuma valodā sniedzami atbilstoši atšķirīgi termini, piemēram:  error — kļūda; failure — kļūme; fault — bojājums; bug — blusa; malfunction — disfunkcija.

3. Daudznozīmīgam vārdam termina funkcijā oriģinālvalodā jācenšas atrast vārdu ar līdzīgu nozīmju diapazonu arī tulkojuma valodā, piemēram: hard disc — cietais disks.

4. Jāizvēlas tāds ekvivalents, lai, to attulkojot, nepārprotami tiktu izmantots tas pats oriģinālvalodas vārds. To panāk, vai nu “sapārojot” ikdienas leksikas pamatnozīmes vārdus (piem.,  mouse — pele), vai arī veidojot latviešu jaunvārdu (piemēram, menu — izvēlne; prompt — uzvedne).

5. Veidojot jaundarinājumu, jāievēro tā iederīgums attiecīgajā terminu sistēmā un līdzība ar tam tuviem un analoģiskiem terminiem (piemēram: hardware — aparatūra; software — programmatūra), kā arī ar tulkojuma valodas vārddarināšanas modeļiem (file — datne; menu — izvēlne). Vēlams, lai jaundarinājums būtu ērti izmantojams par tālāku atvasinājumu bāzi.

6. Vārdu aizgūstot, jāraugās, cik tas iederīgs tulkojuma valodā gan semantiskā, gan fonētiskā un morfoloģiskā ziņā, piemēram, latviešu morfoloģiskajā sistēmā nav iederīgi anglismi ar izskaņām -ings vai -ments, jo tie dublē latviešu valodas izskaņas  -šana un -ība.

7. Ja ir iespējami internacionālu vārdu un pašcilmes vārdu sinonīmi, priekšroka dodama pašcilmes  vārdiem, piemēram: file — datne, fails; interface — saskarne,  interfeiss u. tml.

8.  Praksē jau ieviesušos vārdus bez pietiekama pamatojuma mainīt nevajadzētu.

9. Ikdienā lietojamiem terminiem pievēršama lielāka uzmanība. Tiem jābūt īsiem, precīziem, labskanīgiem, viegli uztveramiem. Reti  lietojamiem terminiem prasības var nebūt tik stingras.

10. Neviens no iepriekšminētajiem principiem nav absolutizējams.

Veidojot principu un kritēriju sistēmu, jāņem vērā, ka tie visi ir savā starpā cieši saistīti un atrodas mijiedarbībā, neviens no tiem nav gluži izolēts. Ievērojot iepriekš minētās pamatnostādnes, var izdalīt primārus un sekundārus terminoloģijas izstrādes principus. Principu izpratne balstīta uz literārās valodas normas principu un kritēriju sistēmu [4, 67—79], piemērojot to terminoloģijas nozarei.

        I. Primārie principi: 

1. sistēmiskās atbilsmes princips:

•   semantiskās atbilsmes princips;
•   formālās atbilsmes princips;

2. funkcionālās atbilsmes princips.     

       II. Sekundārie principi:

•  terminu izplatības princips;
•  tradīcijas princips.

Šie terminoloģijas izstrādes principi saistīti ar attiecīgiem kritērijiem, pamatpazīmēm, pēc kurām var tikt vērtēti termini.

  I. PRIMĀRIE PRINCIPI

1. Sistēmiskās atbilsmes princips

Zinātniska termina izveidē galvenais ir sistēmiskās atbilsmes princips. Sistēmiskās atbilsmes pamatu veido divi savā starpā cieši saistīti apakšprincipi: 1) semantiskās atbilsmes princips un 2) formālās atbilsmes princips.

 1.1. SEMANTISKĀ ATBILSME

Semantiskā atbilsme panākama, lai termins iekļautos terminu sistēmā pēc nozīmes. Tā, darinot terminus, katram afiksam ir noteikta semantiskā slodze, kas raksturīga attiecīgajā valodas sistēmā. Piemēram: piedēkļu -um- un -šan- nozīmes terminoloģijā šķir: apliecinājums, apgalvojums, izcēlums — nosauc darbību un procesu rezultātu, bet attiecīgie atvasinājumi ar piedēkli -šan-  apzīmē procesa aktīvās darbības norises. Atvasinājumi ar -nis, nosauc rīkus vai līdzekļus, piemēram, dzinis, veltnis, vednis, slīdnis. Atvasinājumi ar -ne nosauc ar “vietu” saistītus nojēgumus, piemēram,  iesūtne, saskarne.

Semantiskā atbilsme no literārās valodas viedokļa saistīta ar attulkojamības kritēriju. Piemēram: mouse — pele,  worm — tārps u.tml. Šādu vārdu pārcelšanā ir jābūt piesardzīgiem, jo tā saistās ar semantisko kalkēšanu resp. vārda nozīmes pārņemšanu pēc citas valodas parauga. “Semantisko kalku aizguve ļoti bieži, varētu pat teikt — parasti, ir saistīta ar tēlainību” [4, 370]. Tēlainība ir pārņemto nozīmju pamatā, tādējādi veidojas pārnesta nozīme, metafora. Metaforas katrai valodai ir savas. Tās var būt vienādas vai līdzīgas vairākām valodām, bet nereti dažādās kultūras nosaka metaforu atšķirības. Tas apgrūtina terminoloģijas izstrādi, jo, demetaforizējot terminu latviešu valodā, zūd saikne ar attiecīgo citvalodu terminu izteiksmes līmenī. Tas, savukārt, rada grūtības tulkojot. Tāpēc Informātikas apakškomisijā viens no terminu izstrādes  principiem ir: attulkojot terminu, jāiegūst tas pats sākotnējais oriģinālvalodas termins. To var panākt,  sastatot ikdienas vārdu pamatnozīmes, piemēram, pele nepārprotami angliski būs mouse un otrādi. Šādos gadījumos tiek izmantoti jau agrāk lietoti vārdi, bet klāt nākušas tikai jaunas nozīmes, kas valodu var bagātināt vai piesārņot atkarībā no jaunās nozīmes iederīguma valodas semantiskajā sistēmā. Terminoloģijā galvenā ir jēdzieniskā atbilsme resp. kāda būtiska pazīme,  pēc kuras tiek radīta metafora. Ja šīs angļu metaforas izcelsme nav skaidra, jāmēģina izvērtēt galvenās jēdziena pazīmes un ietvert tās latviskajā ekvivalentā. Piemēram,  grūtības ir angļu termina cookie latviskošanā — vai šis termins būtu saucams par cepumu vai  darināms jaunvārds — sīkdatne, prieds, iedēklis, rausis u.tml., kas izteiktu jēdzienu (cookie — mazas datnes, ko lietotāja datora cietajā diskā ieraksta Web vietas, kad tās tiek skatītas, izmantojot pārlūkprogrammu; šīs datnes veido pamatu mehānismam, ar kura starpniecību savienojuma servera puse uzglabā un iztver informāciju no savienojuma klienta puses).

Ar semantisko atbilsmi panāk atbilstību jēdzienam. Latviešu terminoloģijas veidošanā pirmajā vietā ir termina atbilstība apzīmējamajam jēdzienam un pašas valodas vārddarināšanas likumībām un strukturāli semantiskajiem modeļiem.

1.2. FORMĀLĀ ATBILSME

Termins ir kvalitatīvs un pieņemams, ja tas atbilst valodas sistēmai, likumībām un modeļiem. Formālā atbilsme saistīta ar formas, formālās puses vienādošanu pēc analoģijas, izmantojot literārā parauga kritēriju. Pēc stabiliem modeļiem tiek veidotas jaunas formas, darināti jauni vārdi, veidotas sintaktiskās vienības.

Terminoloģijā tiek ievērotas vārdu pareizrakstības un pareizrunas literārās normas, literārās valodas morfoloģiskās, vārddarināšanas, sintaktiskās likumības. Tomēr literārā parauga kritērijs bieži saskaras ar citu kritēriju pretdarbību. Piemēram, ir pieņemti tādi termini kā atatlase (deselection), kādamraide (any cast), zinrobots (knowbot), kas neatbilst literārā parauga kritērijam un latviešu literārajā valodā netiek lietoti šādi salikteņu modeļi. Katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē, kad šādi termini ir nepieciešami. Atkāpes no normas var rasties, ievērojot termina iekļaušanos datorterminoloģijas sistēmā, piemēram: atlase (selection), atatlase  (deselection), iestate (set), atiestate (reset). Vispārlietojamās valodas skatījumā par izņēmumu kvalificējamie termini atatlase, atiestate ir terminoloģiski motivēti, jo pamatā ir termini atlase, iestate, kuru iespējamās bezpriedēkļa formas lase un state netiek lietotas latviešu valodā. Jēdzieniskais saistījums ar atlase un iestate  ir vajadzīgs arī attiecīgajos pakārtotajos terminos.

Formālās atbilsmes princips ir īpaši svarīgs, veidojot nozares terminoloģiju. Šeit jāievēro terminu pakārtojuma attiecības, formas analoģiju un līdzību. Pēc analoģijas ir veidoti šādi termini: software — programmatūra; hardware — aparatūra; freeware — brīvprogrammatūra;  groupware — grupprogrammatūra.

 2. Funkcionālās atbilsmes princips

Termina atbilsme funkcionēšanas prasībām saistīta ar tādām terminu pamatpazīmēm kā īsums, lietošanas ērtums un labskanīgums.

 2.1. ĪSUMS

Īsi termini ir ērtāk izmantojami, tie vieglāk veido sistēmu, tiem var pievienot elementus, tā veidojot apakšjēdziena terminus. Produktīvs terminu darināšanas paņēmiens ir atvasināšana ar sufiksālajām galotnēm (aizķere (hook); aizkave (delay); apraide (broadcast)), jo tā iegūst īsus terminus.

Salikteņu veidošana datorikas terminoloģijā ir viens no produktīvākajiem  veidiem īsu terminu darināšanā. No funkcionālā viedokļa tie veidoti, lai īsinātu vairākkomponentu apzīmējumu, kas vieglāk iekļaujams kontekstā, piemēram, atbalstsistēma (support system) no sistēma atbalstīšanai; darbderīgs (off-the-shelf) – derīgs darbam.

 2.2. LIETOŠANAS ĒRTUMS

Terminus aizgūstot vai darinot jaunu terminu, parasti tiek pievērsta uzmanība arī lietošanas ērtumam, t. i., tam, lai termins būtu lokāms un ērti lietojams vārdu savienojumos, lai no tā saknes būtu atvasināmi citu vārdšķiru vārdi u. tml. Jāvairās no gariem terminiem, jo, pirmkārt, tos grūti lietot tekstā un arī runā, otrkārt, tādi vārdi praktiski nav izmantojami par tālāku atvasinājumu bāzi. Tāpēc terminoloģijā produktīvas ir īsās vārdu formas, piemēram,  datne, atteice, klupe.

Latviešu valodas terminoloģijā nav ieteicami palīgvārdi, piemēram, noturība pret trokšņiem — trokšņnoturība. Lietojumā grūti iesaistīt konstrukcijas ar postpozitīvu apzīmētāju. To vietā terminoloģijā izvēlas salikteņus vai vārdkopterminus ar ģenitīvu kā raksturotāju. Lietvārda ģenitīvs latviešu valodā var tikt izmantots jebkura cita postpozitīvi lietojama lietvārda locījuma, kā arī prievārdiska savienojuma funkcijas izteikšanai, piemēram, vadības bloks datnei — datnes vadības bloks; atkopošana pēc kļūdām — pēckļūdu atkopšana; atkopšana pēc kļūmes — pēckļūmes atkopšana; 

2.3. LABSKANĪGUMS

Labskanīgums svarīgs, gan aizgūstot citvalodismu vai internacionālismu, gan arī darinot jaunu vārdu. Informātikas apakškomisijas izvirzītie principi  pieļauj citvalodu terminu aizgūšanu, tomēr īpaši pievēršot uzmanību valodas labskaņai. “Latviešu valoda tiek uzskatīta par skanīgu valodu, t.i., tajā patskaņi un līdzskaņi ir pietiekamā līdzsvarā. Šo līdzsvaru nevajag izjaukt, piesārņojot valodu ar neraksturīgiem skaņu sakopojumiem (piem., -pjū- vārdā kompjūters)” [3, 7]. Izpratne par nelabskanīgu un grūti izrunājamu skaņu kopu nereti ir subjektīva. Daļu aizguvumu mēs lietojam un neizjūtam tos kā svešus (piemēram, bits, baits). Pretējā gadījumā  tas būtu aizstājams ar latviskas cilmes darinājumu. Piemēram, termins skrembleris (scrambler) izjūtams kā svešs, tādēļ būtu vēlams to aizstāt ar latviskas cilmes vārdu.

Labskanīguma aspekts būtu ņemams vērā arī, darinot jaunu vārdu. Dažkārt tas ir noteicošais kāda termina izvēlē, bet, tā kā izpratne par nelabskanīgu vai grūti izrunājamu vārdu kopu ir gana subjektīva, tam ir sekundāra loma termina izvēlē.

 II. SEKUNDĀRIE PRINCIPI

1. Terminu izplatības princips

Informātikas apakškomisijā īpaša uzmanība tiek pievērsta terminiem, kas varētu būt ikdienas valodas sastāvdaļa, tātad bieži un plaši lietojamiem terminiem. Tiem jābūt īsiem, trāpīgiem un labskanīgiem, jāatbilst visiem izvirzītajiem kritērijiem.

Pēc izplatības termini iedalāmi četrās grupās. Pirmie ir tie, kas ir plaši lietojami, tātad, kas jau ir valodā plaši lietoti vārdi, vai vārdi, kam jākļūst par vispārlietojamās leksikas sastāvdaļu, tādi kā dators, programmatūra.

Otro terminu grupu lieto daudz cilvēku, kas neatkarīgi no savas profesijas strādā ar datoru. Tādi būtu tastatūra (nevis klaviatūra) vai izvēlne (menu).

Trešā terminu grupa tiek lietota speciālistu vidū, piemēram, aizmugurgaismojums, serdeņatmiņa, soļkompilators.

Ceturto terminu grupu lieto ļoti šaurā speciālistu lokā. Laika trūkuma un šauras specializācijas dēļ šīs grupas terminiem prasības nav tik augstas. Tie nereti robežojas ar profesionālismiem un tiem nav zinātniska termina funkcijas, piemēram, klinčs, krosasambleris.

2. Tradīcijas princips 

Tradīcijas princips darbojas, ja kāds termins ir jau plaši lietots,  vai arī tas apstiprināts pirms vairākiem gadiem. Pieņemtos un apstiprinātos terminus bez pamatojuma nemaina. Jāatzīst, ka datorzinātņu terminoloģijas vēsture, salīdzinot ar citām nozarēm, nav gara. Tomēr tās sākums meklējams jau laikā, kad aizsākās fizikas terminoloģijas attīstība. “Padomju periodā, kad Latvijā saskarvaloda bija krievu valoda, nereti datortermina izvēli, jo sevišķi aizguvuma izvēli, ietekmēja krievu valoda” [5, 239]. Ja krievu valodā termins bija aizgūts no angļu valodas, arī latviešu valodā to parasti pārņēma netulkojot (piemēram, interfeiss, fails, developments, kompjūters, displejs).

Terminoloģijas galvenais mērķis ir palīdzēt efektīvai saziņai. Savrupa un nesaskaņota terminu darināšana un lietošana ir tās bremzējošs faktors. Ikvienā nozarē terminu izstrādes procesam vajadzētu balstīties uz terminoloģijas darba pieredzi, izmantojot jau esošo terminu sistēmu un attīstot to ar praktiskā terminoloģijas darbā izstrādātiem principiem.

 SISTĒMISKAS TERMINU IZSTRĀDES PROCESS

Atrast  pareizu, citas valodas terminam pilnībā atbilstošu un labskanīgu terminu, kas izteic to pašu jēdzienu, ko oriģinālvalodā, ir grūts uzdevums.  Lai atvieglotu šo darbu un konsekventi ievērotu iepriekšminētos terminu izstrādes principus un ar tiem saistītos kritērijus, tiek piedāvāts terminoloģijas izstrādes procesa apraksts, kas atspoguļo terminu izstrādes ceļu, izvēloties vai veidojot angļu terminam atbilstošu ekvivalentu latviešu valodā. Šis apraksts balstīts uz LZA TK Informātikas apakškomisijas darba pieredzi, taču var tikt lietots arī citās nozarēs.

1. Pirmais solis ceļā uz adekvāta ekvivalenta atrašanu ir noskaidrot, izprast  jēdzienu. Tam noder dažādas terminu un vispārīgās skaidrojošās vārdnīcas angļu valodā vai nozares pētījumi, kuros, skaidrots attiecīgais jēdziens.  Kad tas noskaidrots, nākamais solis ir sarežģītāks —  attiecīgā jēdziena precīzākas izteiksmes meklējumi tulkojuma valodā, lai atrastu ekvivalentu (sk. zīm. 1. — 1., 1. — 2., 2. — 3., 3. — 4.)

 Ja nav zināms angļu termina ekvivalents latviešu valodā, vēlams apzināt terminu avotus un pārliecināties, vai attiecīgais citvalodu termins nav jau latviskots.

1.1. Vai šis termins atrodams nozares terminu etalonbāzē? (sk. zīm. 1. —1.)

Piemēram, datorzinātņu terminu etalonus var atrast tīklā Internet — http://www.dati.lv/riti un http://ttc.lv. Ja termins atrodams  terminu datu bāzē, lieto jau pieņemto termina ekvivalentu latviešu valodā.

Ja nē:

1.2. Vai šis termins atrodams latviešu valodas terminu vārdnīcās vai citos terminu avotos?

Izmantojami ne tikai savas, bet arī citu nozaru terminu avoti: Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas vadībā izstrādātās terminu vārdnīcas un Terminoloģijas komisijas biļeteni. Ja termins atrodams terminu vārdnīcās vai citos terminu avotos, lieto attiecīgo angļu termina ekvivalentu latviešu valodā.

Ja nē, pārbauda:

1.3. Vai šis termins atrodams vispārīgajā angļu — latviešu valodas vārdnīcā kā termins?

Lai konstatētais termins būtu aktuāls, ieteicams izvēlēties pēc iespējas jaunāku un pilnīgāku vārdnīcas izdevumu. Ja šis termins atrodams vispārīgajā angļu — latviešu valodas vārdnīcā kā termins, lieto attiecīgo angļu termina ekvivalentu latviešu valodā.

Ja nē:

1.4. Vai šis termins atrodams vispārīgajā angļu — latviešu valodas vārdnīcā kā vispārlietojams vārds?

Izvēlas to latviešu valodas vārdu, kas varētu izteikt attiecīgo jēdzienu. Tālāk pārbauda:

 1.4.1. Vai izvēlētais latviešu valodas vārds precīzi atbilst izsakāmajam jēdzienam? (sk. zīm. 1. —2.)

Lai to noteiktu, palīgā var ņemt skaidrojošās vārdnīcas. Ja tas precīzi izsaka jēdzienu, izvēlas attiecīgo angļu termina ekvivalentu latviešu valodā.

Tālāk pārbauda:

1.4.2. Vai šis latviešu valodas vārds ir jau izmantots par terminu nozares terminoloģijā?

Jācenšas panākt, lai vienam terminam oriģinālvalodā  atbilstu arī viens noteikts termins tulkojuma valodā vismaz vienas nozares ietvaros, piemēram, security — drošība; safety — nebīstamība. Ja  vārds latviešu valodā jau ir izmantots par terminu kāda cita jēdziena izteikšanai, tad rodas terminu daudznozīmīgums, kas sarežģī pareizu informācijas uztveršanu.

Ja izvēlētais vārds ir aizņemts terminu sistēmā, ir divas iespējas:

• darināt jaunu vārdu (–› 2.),
• izvēlēties sinonīmisku vārdu (–› 1.).

Ja vārds netiek izmantots par terminu nozares terminoloģijā, pārbauda:

1.4.3. Vai latviešu — angļu vārdnīcā iegūst tulkojamo angļu  valodas vārdu?

Svarīgi tulkojuma valodā izvēlēties tādu ekvivalentu, lai, to atpakaļ tulkojot, resp., attulkojot, tiktu izmantots tas pats oriģinālvalodas vārds. To panāk, veidojot stabilus abu valodu vārdu pārus, “sapārojot” vārdu pamatnozīmes, piemēram, item — vienums, unit — vienība.

Ja, izvēlēto vārdu attulkojot, iegūst to pašu  oriģinālvalodas vārdu, to lieto termina funkcijā.

Ja nē:

• darina jaunu vārdu (–› 2.),
• aizgūst oriģinālvalodas vārdu (–› 3.).

1.5. Vai šis termins ir klasisks internacionālisms?

Aizgūšanā priekšroka dodama internacionāliem vārdiem, t. i., vārdiem, kam dažādās valodās ir viena un tā pati nozīme un kas ir līdzīgi arī izrunas un rakstības ziņā. Par klasisku internacionālismu šeit tiek uzlūkots grieķu vai latīņu cilmes vārds. Nosakot, vai kāds vārds ir vai nav internacionāls, vispirms jākonstatē vārdi citās valodās, kurus gan skaniski, gan rakstiski, gan arī pēc nozīmes var identificēt ar aplūkojamo vārdu, piemēram:

angļu valodā — process  ‘sistemātiska operāciju izpilde kāda noteikta rezultāta iegūšanai, piem., neapstrādātas informācijas pārveidošanai praktiski izmantojamos datos.’

zviedru valodā — process;

franču valodā — processus;

vācu valodā — Prozeß;

latviešu valodā — process.

Internacionālismi, kas latviešu valodā ir nostabilizējušies, precizējot to nozīmi, var tikt izmantoti dažādu nozaru terminoloģijā. Piemēram, terminu navigācija, naviģēt  lieto gan jūrniecības terminoloģijā, gan arī datorikas terminoloģijā.

Aizgūstot kādu internacionālu  vārdu,  jāuzmanās, jo var gadīties, ka vārdiem, kuriem ir formāla līdzība, ir atšķirīgas nozīmes. Tie parasti ir internacionālismi, kas veidojušies uz klasisko valodu bāzes, bet dažādās valodās attīstījušās dažādas nozīmes. Piemēram, mūsdienās bieži lietojams vārds  komunikabls angļu valodā ir  communicative, bet angļu communicable  nozīmē lipīgs;  administrēt — manage in a high handed manner; administer — 1. izsniegt; 2. izdarīt; 3. vadīt.

Ja termins nav internacionāls vai ir pārprotams:

• darina jaunu vārdu (–› 2.),
• aizgūst oriģinālvalodas vārdu (–› 3.).

2. DARINA JAUNU VĀRDU (sk. zīm. 2. — 3.)

Jaunu vārdu darina:

— ja  nav atbilstoša latviskas cilmes vārda jēdziena izteikšanai,

— ja nav atbilstoša internacionāla vārda vai tas ir pārprotams, t.i., latviešu valodā tam ir cita nozīme,

— ja aizguvums no angļu valodas neiederas latviešu valodas sistēmā.

Jaunvārdam jābūt pēc iespējas īsam, bez negatīvas konotācijas, labskanīgam, un tam ir jāizsaka oriģināla jēga.

2.1. Vai jaundarinātais vārds precīzi izsaka jēdzienu?

Jaundarinātajam vārdam precīzi jāizsaka jēdziens. Izvērtējot, kura no jēdziena pazīmēm ir galvenā, kura — sekundārā, tās ietveramas skaniskajā formā. Šeit svarīgi ir precīzi zināt, ko un ar kādiem līdzekļiem valodā var izteikt.

Tātad, ja vārds precīzi neizsaka jēdzienu, jāmēģina precizēt vārddarināšanas līdzekļu lietojums. Vārddarināšanas elementu nozīmes tiek specializētas un diferencētas, un ar to palīdzību iespējams panākt terminu jēdzienisku precizitāti.

Latviešu valodā visbiežāk vārdus darina ar piedēkli, priedēkli  vai  galotni. Terminoloģijā tie iegūst specializētu nozīmi, kas būtu jāņem vērā, darinot jaunus terminus latviešu valodā. Pārpratumi priedēkļu nozīmju izpratnē parasti nerodas.

Īpašu nozīmi vārdam piešķir  izskaņa.  Svarīgi izvēlēties tādu ar izskaņu atvasinātu vārdu, kas visprecīzāk atbilst izsakāmajam jēdzienam. Piemēram, ar izskaņām -šana, -šanās atvasina vārdus, lai nosauktu procesu. Tomēr dažkārt tie neprecīzi lietoti pabeigtas darbības vai tās rezultāta nozīmē. Tādā gadījumā jālieto atvasinājumi ar izskaņu -ums.

2.2. Vai jaundarinātais vārds iekļaujas latviešu valodas sistēmā?

Jaundarinātajam vārdam jāiekļaujas valodas sistēmā, tātad raugās,

2.2.1. Vai tas ir iederīgs fonētiski?

Lai gan izpratne par nelabskanīgu vai grūti izrunājamu vārdu bieži ir subjektīva, tomēr ir skaņu kopas, kas nav labskanīgas un pieņemamas latviešu valodā, tāpēc vēlams no tām izvairīties.

2.2.2. Vai tas atbilst latviešu valodas vārddarināšanas modeļiem?

Katrā valodā izveidojusies vārddarinājumu modeļu sistēma, kuru valodas runātāji izmanto saziņas vienību veidošanai. Šie modeļi ir noturīgi, un valodas runātāji parasti tos izmato neapzināti. Piemēram, latviešu valodai nav raksturīgi vārdi ar diviem priedēkļiem (izņemot, priedēkli ne-), tāpēc arī terminoloģijā tie nav ieteicami. Lai gan, pārceļot terminu no kādas valodas, var rasties grūtības tā iekļaušanā nozares terminu sistēmā, piem., angļu termina select  ekvivalents latviešu valodā ir  atlase, bet angļu deselect  vajadzētu būt  atatlase, jo de- latviešu valodas terminu sistēmā tiek tulkots kā  at-. Termins atatlase  ir pretrunā latviešu valodas likumam, taču tas iekļaujas terminu sistēmā.

2.3. Vai jaundarinātais vārds ir ērti lietojams latviešu valodā?

Jaundarinātajam terminam jābūt ērti lietojamam — lokāmam, tālāk atvasināmam, viegli lietojamam vārdu savienojumos. Jāvairās no gariem terminiem, jo, pirmkārt, tos grūti lietot tekstā un arī runā, otrkārt, tādus vārdus reti var izmantot par tālāku atvasinājumu bāzi. Tāpēc latviešu terminoloģijā produktīvas ir īsās vārdu formas, piemēram, izzude, nolase, norause, sākne, trīce u. tml.

2.4. Vai jaundarinātais vārds ir emocionāli neitrāls?

Svarīgs nosacījums terminu veidošanā, bet jo īpaši jaunvārdu darināšanā ir emocionālā neitralitāte. Ja terminam oriģinālvalodā ir kāda stilistiska vai emocionāla nokrāsa, tas zināmā mērā attaisno ekspresīva termina izveidi arī latviešu valodā. Piemēram, angļu oldbie un  newbie jau angļu valodā ir ieguvuši sarunvalodas stila nokrāsu. Latviešu valodā tie pieņemti kā  veculis un jaunulis, lai apzīmētu pieredzējušu datora lietotāju un iesācēju šajā jomā. Arī termins  foolproof — muļķudrošs  gan oriģinālvalodā, gan tulkojuma valodā nav raksturīgs zinātniskajai valodai.

 3. AIZGŪST ANGLISMU (sk. zīm. 3. — 4.)

Angļu valodas vārdu aizgūst:

— ja nav atbilstoša latviskas cilmes vārda attiecīgā jēdziena apzīmēšanai un to ir grūti darināt,

— ja nav atbilstoša internacionāla vārda vai tas ir pārprotams,

— ja speciālistu vidū tiek izmantots un ir jau nostabilizējies anglisms

Aizgūstot terminus no citām valodām, tie tiek pielāgoti latviešu valodas fonētikas, morfoloģijas un leksikas sistēmai.

 3.1. Vai angļu valodā šo terminu izrunā tāpat kā raksta?

Angļu valodai ir savas izrunas un rakstības īpatnības, kas lielā mērā atšķiras no latviešu valodas fonētiskās sistēmas. Latviešu valodā labi iekļaujas anglismi, kuru izruna atbilst rakstībai.

3.1.1. Vai šis angļu termins apzīmē plaši lietojamu jēdzienu?

Ja plaši lietojamu angļu terminu izrunā citādi nekā raksta, kā ekvivalents latviešu valodā, būtu jāizvēlas latviskas cilmes vārds vai darinājums. Šauri profesionālu terminu, ja tas jau tiek lietots speciālistu vidū, pieļaujams aizgūt pēc izrunas.

3.2. Vai šis aizguvums ir labskanīgs?

Izpratne par nelabskanīgu un grūti izrunājamu skaņu kopu nereti ir subjektīva. Daļu aizguvumu mēs lietojam un neizjūtam tos kā svešus. Pretējā gadījumā to aizstāj ar latviskas cilmes darinājumu. Piemēram, termins skrembleris (scrambler) izjūtams kā svešs, tādēļ būtu vēlams to aizstāt ar latviskas cilmes vārdu.

3.3. Vai šis aizguvums iederīgs latviešu valodas morfoloģiskajā sistēmā?

Latviešu valodā aizguvumi iekļaujami locīšanas sistēmā un izmantojami par tālāku atvasinājumu bāzi. Piemēram, vārdi ar izskaņām -menis un -eris ir 2. deklinācijas lietvārdi, un nevis 1. deklinācijas: biznes-men-is,  nevis biznesmens, adapt-er-is,  nevis  adapters, asambl-er-is, nevis asamblers, u. tml.

3.4. Vai šis aizguvums rada blaku asociācijas?

Angļu  vārda sakne var sakrist ar latviešu valodas vārdu, tas rada nevajadzīgas asociācijas. Tāpēc jāvairās no šādiem aizguvumiem, aizstājot tos ar latviskas cilmes jaunvārdu. Jau minētie nepareizi lietotie termini skaneris un skanēt, rada asociācijas  ar latviešu valodas darbības vārdu skanēt ‘radīt skaņu’, tādējādi dažkārt radot komisku efektu. Tādēļ apstiprināts skeneris, turklāt tas atbilst arī nostiprinātam principam aizgūt pēc izrunas.

Terminoloģijas izstrādei nevajadzētu būt formālai, tomēr šāda konstruktīva pieeja liek ievērot visus terminoloģijas izstrādes principus, kas ir svarīgi, iekļaujot kādu jaunu jēdzienu un terminu nozares terminu un jēdzienu sistēmā.

1. — 1. zīm. Esošo terminu avotu izmantošana

1. — 2. zīm. Vispārlietojamu vārdu pārbaude

2. — 3. zīm. Jaundarinājumu pārbaude

3. — 4. zīm. Aizguvumu pārbaude

Vēres:

Summary

Terminology of Information Technologies (IT) in Latvia faces one barrier, – that of language – in terms of terminology used in each language and on the international level – a barrier created by the predominance of English as the language of international scientific communication. The terminology of computer science is a relatively new branch, however nowadays it has become indispensable in almost all activity spheres also in Latvia. That is why it is necessary to develop the terminology of computer science. The IT Terminology sub-commission has been working on it for several years (particularly, since 1993.). As a result of its job a term bank of more than 4200 terms has been compiled. It is made publicly accessible on Internet. In addition there are also two dictionaries published: ‘An Explanatory English – Russian – Latvian Dictionary for Systems of Data Processing and Transmission’ in 1995 and ‘An Explanatory English – Latvian – Russian Dictionary for Personal Computers’ in 1998.

The main aim of terminology was to support effective communication. Terms are (and should be) introduced by IT professionals, but since they generally have no specific linguistic knowledge, there is a strong need to provide a concise term development procedure that would incorporate major national language requirements. Individual and inharmonious term formation and usage is a disincentive factor. The process of terminology development of each branch must be based on practical experience, using the system of existing terms, which created by set of definite principles.

Atsauces:

[1] Termini datorika un datorzinātne tiek lietoti sinonīmiski, lai nosauktu zinātnes disciplīnu, kas pētī datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus un to izmantošanu.