Latviešu datorterminoloģijas attīstība
Raksts par datorterminoloģiju

  Ilze Vancāne

Latviešu datorterminoloģijas attīstība

Kopsavilkums

Datorzinātne ir samērā jauna nozare, taču mūsdienās tā kļuvusi nepieciešama gandrīz visās darbības sfērās arī Latvijā. Terminoloģija informātikas jomā attīstās ciešā saskarē ar valodniecību. Tomēr terminus izstrādā speciālisti, kas parasti nav specializējušies valodniecībā. Tāpēc  ir nepieciešama noteikta terminu izstrādes procedūra, kurā tiek  ievērotas latviešu valodas likumības. Šis referāts atklāj terminu izstrādes pamatprincipus, kuru pamatā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informātikas apakškomisijas pieredze. Šī  pieredze var tikt izmantota, izstrādājot arī citu valodu terminoloģiju.

Datorzinātne ir samērā jauna nozare, taču mūsdienās tā kļuvusi nepieciešama gandrīz visās darbības sfērās arī Latvijā. Tāpēc nepieciešama izstrādāta latviešu valodas datorzinātnes terminoloģija. 1993. gadā tika nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informātikas terminoloģijas apakškomisija Dr. G. Fricnoviča vadībā (apakškomisijas sekretāre Dr. I. Ilziņa, priekšēdētāja vietnieks Dr. J. Borzovs). Tās darba rezultāti ir apkopoti terminu datu bāzē, kurā ir vairāk nekā 3700 terminu. Tā ir pieejama Interneta tīklā. Publicētas divas vārdnīcas – 1995. gadā “Skaidrojošā vārdnīca. Angļu – krievu – latviešu datu apstrādes un pārraides sistēmas”  un 1998. gadā “Personālie datori. Angļu - latviešu - krievu skaidrojošā vārdnīca”.

Izstrādājot terminus vienā valodā, ir svarīgi, ar kādiem valodas līdzekļiem jēdzieni būtu jāizsaka – ar dzimtās valodas vārdiem vai ar aizgūtiem, ar labskanīgiem vai ne tik skanīgiem, ar īsākiem vai garākiem, taču jēdzieniski atbilstošākiem u. tml. Sastatot dažādu valodu terminus un ar tiem saistītos jēdzienus, rodas citas grūtības. Ikvienai valodai ir sava leksiski semantiskā sistēma. Tāpēc dažādu valodu vārdi, to nozīmes nav pilnībā identas. Tulkojuma valodā rodas vajadzība pēc jaundarinājumiem vai aizguvumiem. Lai terminu atveide būtu pēc iespējas pilnīgāk atbilstoša un līdzvērtīga, to salīdzinājums izdarāms gan jēdzieniskā, gan izteiksmes līmenī.

Datorzinātnes  terminoloģijas attīstība latviešu valodā, tāpat kā citās valodās, saistāma ar angļu valodas terminoloģiju un tās izteiksmes īpatnībām. Terminu izstrādi apgrūtina tas, ka angļu valodā datorzinātņu terminoloģijā nav stingri nošķirts zinātniskais termins no profesionālās sarunvalodas, kurā terminu izvēlē netiek ievērotas zinātniskajam terminam izvirzītās prasības terminoloģijas tradicionālajā izpratnē. Piemēram, terminoloģijas tradicionālās prasības ir, lai zinātnisks termins būtu emocionāli neitrāls, bez ekspresivitātes. Informātikas terminoloģijā atrodams gan dēmons (daemon), gan vampīrs (vampire tap – vampīrspraudnis), gan citi radījumi kā rāpulis (crawler), gliemezis (snail), zirneklis (spider), tārps (worm), arī ikdienas datorlietotājam jau pierastā pele (mouse).  Tāpat terminoloģijā nav vēlami sarunvalodas elementi, turpretī angļu informātikas terminoloģijā, piemēram, oldbie un newbie – ir no  sarunvalodas patapināti vārdi, kas apzīmē pieredzējušu datorlietotāju un iesācēju šajā jomā. Attiecīgie latviskie ekvivalenti – veculis un jaunulis ir ar daļēji saglabātu ekspresivitāti. Pārāk ciešas saites ar sarunvalodu vārdiem vairo terminoloģijā  nevēlamas parādības, piemēram, terminu polisēmiju. Terminoloģijas kvalitāti nenosaka tas, cik oriģinālas izteiksmes līdzekļi lietoti, bet gan tas, kā atklāts jēdziena saturs.

Terminu veidošanai nevajadzētu būt spontānam procesam, bet gan apzinīgai, sistēmas pamatotai, resp., sistēmiskai, speciālistu grupas darbībai. Lai terminu veidošana neizvērstos par stihisku darbību, bet veidotu noteiktu sistēmu, nepieciešams  noteikt principus un kritērijus, pēc kuriem apstiprināmi termini. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ilggadējā pieredzē apzinātie vispārīgie terminoloģijas izstrādes principi ir apkopoti V. Skujiņas darbā “Latviešu terminoloģijas izstrādes principi”. Katrai zinātnes nozarei ir sava specifika. Informātikas apakškomisijas darbības pēdējo piecu gadu laikā ir izveidojušies principi, kas  tiek ievēroti izstrādājot datorzinātņu terminoloģiju. Aktuāla ir šo principu un ar to saistīto kritēriju hierarhijas problēma.

Lai izstrādātu vienotu latviešu terminu sistēmu datorzinātnēs, Informātikas apakškomisijā ir izvirzītas vairākas pamatnostādnes1:

1. Vienam terminam oriģinālvalodā atbilst viens noteikts termins tulkojuma valodā, piemēram:  medium – vide, environment – apkārtne.

2. Atšķirīgiem terminiem oriģinālvalodā arī tulkojuma valodā sniedzami atbilstoši atšķirīgi termini, piemēram:  error – kļūda; failure – kļūme; fault – bojājums; bug – blusa; malfunction – disfunkcija.

3. Daudznozīmīgam vārdam termina funkcijā oriģinālvalodā jācenšas atrast vārdu ar līdzīgu nozīmju diapazonu arī tulkojuma valodā, piemēram: hard disc – cietais disks.

4. Jāizvēlas tāds ekvivalents, lai, to attulkojot, nepārprotami tiktu izmantots tas pats oriģinālvalodas vārds. To panāk vai nu “sapārojot” ikdienas leksikas pamatnozīmes vārdus (piem.,  mouse – pele), vai arī veidojot latviešu jaunvārdu (piemēram, menu – izvēlne; prompt – uzvedne).

5. Veidojot jaundarinājumu, jāievēro tā iederīgums attiecīgajā terminu sistēmā un līdzība ar tam tuviem un analoģiskiem terminiem (piemēram: hardware – aparatūra; software – programmatūra), kā arī ar tulkojuma valodas vārddarināšanas modeļiem (file – datne; menu – izvēlne). Vēlams, lai jaundarinājums būtu izmantojams par tālāku atvasinājumu bāzi.

6. Vārdu aizgūstot, jāraugās, cik tas iederīgs tulkojuma valodā gan semantiskā, gan fonētiskā un morfoloģiskā ziņā, piemēram, latviešu morfoloģiskajā sistēmā nav iederīgi anglismi ar izskaņām -ings vai -ments, jo tie dublē latviešu valodas izskaņas -šana un -ība.

7. Ja ir iespējami internacionālu vārdu un pašcilmes vārdu sinonīmi, priekšroka dodama pašcilmes  vārdiem, piemēram: file – datne, fails; interface – saskarne,  interfeiss u. tml.

8. Praksē jau ieviesušos vārdus bez pietiekama pamatojuma mainīt nevajadzētu.

9. Ikdienā lietojamiem terminiem pievēršama lielāka uzmanība. Tiem jābūt īsiem, precīziem, labskanīgiem, viegli uztveramiem. Reti  lietojamiem terminiem prasības var nebūt tik stingras.

10. Neviens no iepriekšminētajiem principiem nav absolutizējams.

Zinātnes valodai raksturīgas īpašas funkcijas un jēdzienu izteikšanas līdzekļi, kas atšķiras no vispārlietojamiem valodas līdzekļiem. Tāpēc terminus nevajadzētu vērtēt pēc parastiem literārās valodas kritērijiem un noliegt tikai tāpēc, ka tie skan neparasti vai iepriekš nav lietoti literārajā valodā.

Veidojot principu un kritēriju sistēmu, jāņem vērā, ka tie visi ir savā starpā cieši saistīti un atrodas mijiedarbībā, neviens no tiem nav gluži izolēts. Ievērojot iepriekš minētās pamatnostādnes, var izdalīt primārus un sekundārus terminoloģijas izstrādes principus. Principu izpratne balstīta uz literārās valodas normas principu un kritēriju sistēmu, piemērojot to terminoloģijas nozarei.[2]

I. Primārie principi: 

1. sistēmiskās atbilsmes princips:

  • semantiskās atbilsmes princips
  • formālās atbilsmes princips 

2. funkcionālās atbilsmes princips     

II. Sekundārie principi:

  • terminu izplatības princips
  • tradīcijas princips

Šie terminoloģijas izstrādes principi saistīti ar attiecīgajiem kritērijiem, pamatpazīmēm, pēc kurām var tikt vērtēta terminoloģija.

 

Primārie principi

 Sistēmiskās atbilsmes princips

Zinātniska termina izveidē galvenais ir sistēmiskās atbilsmes princips. Sistēmiskās atbilsmes pamatu veido divi savā starpā cieši saistīti apakšprincipi: 1) semantiskās atbilsmes princips un 2) formālās atbilsmes princips.

 SEMANTISKĀ ATBILSME

Semantiskā atbilsme panākama, lai termins iekļautos terminu sistēmā pēc nozīmes. Tā, darinot terminus, katram afiksam ir noteikta semantiskā slodze, kas raksturīga attiecīgajā valodas sistēmā. Piemēram: piedēkļu -ums un -šana nozīmes terminoloģijā šķir: apliecinājums, apgalvojums, izcēlums – nosauc darbību un procesu rezultātu, bet attiecīgie atvasinājumi ar piedēkli -šana  apzīmē procesa aktīvās darbības norises. Atvasinājumi ar -nis, nosauc rīkus vai līdzekļus, piemēram, dzinis, veltnis, vednis, slīdnis.

Semantiskā atbilsme no literārās valodas viedokļa saistīta ar attulkojamības kritēriju. Piemēram: mouse – pele,  worm – tārps u. tml. Šādu vārdu pārcelšanā ir jābūt piesardzīgiem, jo tā saistās ar semantisko kalkēšanu resp. vārda nozīmes pārņemšanu pēc citas valodas parauga. “Semantisko kalku aizguve ļoti bieži, varētu pat teikt – parasti, ir saistīta ar tēlainību”[3]. Tēlainība ir pārņemto nozīmju pamatā – veidojas pārnesta nozīme, metafora. Metaforas katrai valodai ir savas. Tās var sakrist vairākām valodām, bet nereti dažādās kultūras nosaka metaforu nesakritību. Tas apgrūtina terminoloģijas izstrādi, jo, panākot termina demetaforizāciju latviešu valodā, zūd saikne ar attiecīgo citvalodu terminu izteiksmes līmenī. Tas savukārt rada grūtības tulkojot. Tāpēc Informātikas apakškomisijā viens no terminu izstrādes  principiem ir: attulkojot terminu, iegūstams tas pats sākotnējais oriģinālvalodas termins. To var panākt,  sastatot ikdienas vārdu pamatnozīmes, piemēram, pele nepārprotami angliski būs mouse un otrādi. Attiecīgie vārdi latviešu valodā ir jau bijuši, nākušas klāt tikai jaunas nozīmes, kas var valodu bagātināt vai piesārņot atkarībā no atbilsmes semantiskajai sistēmai. Terminoloģijā galvenā ir jēdzieniskā atbilsme resp. kāda būtiska pazīme,  pēc kuras tiek radīta metafora. Ja šīs angļu metaforas izcelsme nav skaidra, jāmēģina izvērtēt galvenās jēdziena pazīmes un ietvert tās latviskajā ekvivalentā. Piemēram,  grūtības ir angļu termina cookie latviskošanā – vai šis termins būtu saucams par cepumu vai  darināms jaunvārds – sīkdatne, prieds, iedēklis, rausis u. tml., kas izteiktu jēdzienu (cookie  – mazas datnes, ko lietotāja datora cietajā diskā ieraksta Web vietas, kad tās tiek skatītas, izmantojot pārlūkprogrammu; šīs datnes veido pamatu mehānismam, ar kura starpniecību savienojuma servera puse uzglabā un iztver informāciju no savienojuma klienta puses).

Latviešu terminoloģijas veidošanā pirmajā vietā ir termina atbilstība apzīmējamajam jēdzienam un pašas valodas vārddarināšanas likumībām un strukturāli semantiskajiem modeļiem.

 FORMĀLĀ ATBILSME

Termins ir kvalitatīvs un pieņemams, ja tas atbilst valodas sistēmai, likumībām un modeļiem. Formālā atbilsme saistīta ar formas, formālās puses vienādošanu pēc analoģijas, izmantojot literārā parauga kritēriju. Pēc stabiliem modeļiem tiek veidotas jaunas formas, darināti jauni vārdi, veidotas sintaktiskās vienības.

Terminoloģijas pamatu veido vispārlietojamās literārās valodas leksika. Terminoloģijā tiek ievērotas vārdu pareizrakstības un pareizrunas literārās normas, literārās valodas morfoloģiskās, vārddarināšanas, sintaktiskās un semantiskās likumības. Tomēr literārā parauga kritērijs bieži saskaras ar citu kritēriju pretdarbību. Piemēram, ir pieņemti tādi termini kā atatlase (deselection), kādamraide (any cast), zinrobots (knowbot), kas neatbilst literārā parauga kritērijam un latviešu literārajā valodā netiek lietoti šādi salikteņu modeļi. Katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē, kad šādi termini ir nepieciešami. Atkāpes no normas var rasties, ievērojot termina iekļaušanos informātikas terminoloģijas sistēmā, piemēram: atlase (selection), atatlase  (deselection). 

Formālās atbilsmes princips ir īpaši svarīgs, veidojot nozares terminoloģiju. Šeit jāievēro terminu pakārtojuma attiecības, analoģiju, līdzību. Pēc analoģijas ir veidoti šādi termini: software - programmatūra; hardware – aparatūra; freeware – brīvprogrammatūra;  groupware – grupprogrammatūra.

 Funkcionālās atbilsmes princips

Termina atbilsme funkcionēšanas prasībām saistīta ar tādām terminu pamatpazīmēm kā īsums, lietošanas ērtums un labskanīgums.

 ĪSUMS

Īsi termini ir ērtāk izmantojami, tie vieglāk veido sistēmu, tiem var pievienot elementus, tā veidojot apakšjēdziena terminu. Tāpēc produktīvs terminu darināšanas paņēmiens ir atvasināšana ar sufiksālajām galotnēm (aizķere (hook); aizkave (delay); apraide (broadcast)).

Salikteņu veidošana datorikas terminoloģijā ir viens no produktīvākajiem  veidiem īsu terminu darināšanā. No funkcionālā viedokļa tie veidoti, lai īsinātu vairākkomponentu apzīmējumu un vietā iegūtu ģenitīva vārdkopu, kura vieglāk iekļaujama kontekstā, piemēram, atbalstsistēma (support system), darbderīgs (off-the-shelf), skārienjutīgs (touch-sensitive), datorkopne (common bus), laikšķēle (time slice), svītrkods (bar code). Daudzi jauni termini veidoti kā salikteņi prievārdiskas vārdkopas vietā, piemēram, atpakaļsaderīgs (backward compatible), augšupsaderīgs (upward compatible).

 LIETOŠANAS ĒRTUMS

Terminus aizgūstot vai darinot jaunu terminu, parasti tiek pievērsta uzmanība arī lietošanas ērtumam, t. i., tam, lai termins būtu lokāms un ērti lietojams vārdu savienojumos, lai no tā saknes būtu atvasināmi citu vārdšķiru vārdi u. tml. Piemēram,  latviskais skaitļotājs  atkāpās no latīņu valodas elementiem veidotā termina dators priekšā tāpēc, ka no tā neērti veidot atvasinājumus.4 Jāizvairās no gariem terminiem, jo, pirmkārt, tos grūti lietot tekstā un arī runā, otrkārt, tādus vārdus reti var izmantot par tālāku atvasinājumu bāzi. Tāpēc terminoloģijā produktīvas ir īsās vārdu formas, piemēram,  datne, atteice, klupe.

 LABSKANĪGUMS

Labskanīgums svarīgs gan aizgūstot citvalodismu, gan internacionālismu, gan arī darinot jaunu vārdu. Informātikas apakškomisijas izvirzītie principi  pieļauj citvalodu terminu aizgūšanu, tomēr īpaši pievēršot uzmanību valodas labskaņai. “Latviešu valoda tiek uzskatīta par skanīgu valodu, t. i., tajā patskaņi un līdzskaņi ir pietiekamā līdzsvarā. Šo līdzsvaru nevajag izjaukt, piesārņojot valodu ar neraksturīgiem skaņu sakopojumiem (piem., -pjū- vārdā kompjūters)”.5 Izpratne par nelabskanīgu un grūti izrunājamu skaņu kopu nereti ir subjektīva. Daļu aizguvumu mēs lietojam un neizjūtam tos kā svešus (piemēram, fails, baits). Pretējā gadījumā  tas būtu aizstājams ar latviskas cilmes darinājumu. Piemēram, termins skrembleris (scrambler) izjūtams kā svešs, tādēļ būtu vēlams to aizstāt ar latviskas cilmes vārdu.

Labskanīguma aspekts būtu ņemams vērā arī, darinot jaunu vārdu. Dažkārt tas ir noteicošais kāda termina izvēlē, tomēr jāatzīst, ka izpratne par nelabskanīgu vai grūti izrunājamu vārdu kopu ir gana subjektīva, tādēļ tam ir sekundāra loma termina izvēlē.

Sekundārie principi

Terminu izplatības princips

Informātikas apakškomisijā īpaša uzmanība tiek pievērsta terminiem, kas varētu būt ikdienas valodas sastāvdaļa, tātad bieži un plaši lietojamiem terminiem. Tiem jābūt īsiem, trāpīgiem un labskanīgiem, jāatbilst visiem izvirzītajiem kritērijiem.

Pēc izplatības termini iedalāmi četrās grupās. Pirmie tie, kas ir plaši lietojami, tātad, kas ir vai kam jākļūst par vispārlietojamās leksikas sastāvdaļa, tādi kā dators, programmatūra. Otro terminu grupu lieto daudz cilvēku, kas neatkarīgi no savas profesijas strādā ar datoru. Tādi būtu tastatūra (nevis klaviatūra) vai izvēlne (menu). Trešā terminu grupa tiek lietota speciālistu vidū. Ceturto terminu grupu lieto ļoti šauri speciālisti. Laika trūkuma un šauras specializācijas dēļ tiem prasības nav tik augstas. Šie termini nereti robežojas ar profesionālismiem, un tiem nav zinātniska termina funkcijas. 

Tradīcijas princips

Tradīcijas princips darbojas, ja kāds termins ir jau plaši lietots,  vai arī tas apstiprināts pirms vairākiem gadiem. Pieņemtos un apstiprinātos terminus bez pamatojuma nemaina. Jāatzīst, ka datorzinātņu terminoloģijas vēsture, salīdzinot ar citām nozarēm, nav gara. Tomēr tās sākums meklējams jau pirmskara laikā, kad attīstījās fizikas terminoloģija. “Padomju periodā, kad Latvijā saskarvaloda bija krievu valoda, nereti informātikas termina izvēli, jo sevišķi aizguvuma izvēli, ietekmēja krievu valoda”.6 Ja krievu valodā termins bija aizgūts no angļu valodas, arī latviešu valodā to parasti pārņēma netulkojot (piemēram, interfeiss, fails, developments, kompjūters, displejs).

Terminoloģijas galvenais mērķis ir palīdzēt efektīvai saziņai. Savrupa un nesaskaņota terminu darināšana un lietošana ir tās bremzējošs faktors. Ikvienā nozarē terminu izstrādes procesam vajadzētu balstīties uz terminoloģijas darba pieredzi, izmantojot jau esošo terminu sistēmu un attīstot to ar praktiskā terminoloģijas darbā izstrādātiem principiem.

Atsauces:

1 Borzovs J.  Terminoloģijas veidošanas vadlīnijas. –  Datortehnika. –  1993., 3. nr.

2 Freimane I.   Valodas kultūra teorētiskā skatîjumā.  R., 1993., 67.–79. lpp.

3 Freimane I.   Valodas kultūra teorētiskā skatījumā.  R., 1993., 370. lpp.

4 Personâlie datori.   Angļu – latviešu – krievu skaidrojoāa vārdnīca.  R., 1998., 11. lpp.

5 Borzovs J.  Terminoloģijas veidošanas vadlīnijas. – Datortehnika. – 1993., 3. nr.

6 Skujiņa V.  Terminu veidošanas principi tulkošanas aspektā. – Linguistica Lettica I. – R., 1997., 239. lpp.

 Literatūra:

Borzovs Juris. Terminoloģijas veidošanas vadlīnijas. – Datortehnika. – 1993., 3. nr.

Freimane Inta. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Rīga, 1993.

Skujiņa Valentīna. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. Rīga, 1993.

Skujiņa Valentīna. Terminu veidošanas principi tulkošanas aspektā. – Linguistica Lettica I. Rīga, 1997.

 Avoti:

Angļu – latviešu vārdnīca, “Jāņa sēta”, Rīga, 1997.

Latviešu literārās valodas vārdnīca “(8), Zinātne”, Rīga, 1972. – 96 lpp.

Latviešu – angļu vārdnīca, Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1962.

Personālie datori. Angļu – latviešu – krievu skaidrojoša vārdnīca. Rīga, 1998.

Datu pārraides un apstrādes sistēmas. Angļu – latviešu – krievu skaidrojoša  vārdnīca. Rīga, 1995.

Apstiprinātie angļu terminu latviskojumi: http://www.riti.lv/termini/vardnic.html

Terminu datu bāze tīklā Internet: http://www.ttc.lv.4712