TULKOTĀJA VILTUSDRAUGU PROBLĒMA: NO VĀRDIEM PIE DARBIEM

            Pēdējo piecpadsmit gadu laikā arvien plašāks latviešu valodas kultūras problēmu loks saistāms ar angļu valodas ietekmi. Šai tematikai veltīts samērā daudz publikāciju, it īpaši periodikā. Valodnieki ir ne vien aplūkojuši konkrētus jautājumus, bet arī centušies pievērst sabiedrības uzmanību problēmai kopumā. Diemžēl publikācijās galvenokārt tiek konstatēti valodas fakti vai paustas emocijas, daudz retāk – sniegti arī kādi metodiski ieteikumi, piemēram, mācību darbam ar topošajiem tulkiem un tulkotājiem. Kopumā vērojama vairāk vai mazāk efektīva vēršanās pret sekām. Šķiet, ka lielāka uzmanība ir jāveltī pārmērīgās angļu valodas ietekmes cēloņu noskaidrošanai un kompleksai pretdarbības programmas izstrādei. Par šādas programmas būtiskāko sastāvdaļu jākļūst izglītojošiem komponentiem (jauniem mācību un uzziņu līdzekļiem, speciāliem kursiem mācību iestādēs, tematiskiem pasākumiem u. tml.). Pašlaik daži no minētajiem komponentiem iekļauti tikai tulkošanas studiju programmās. Taču šīs zinības jāintegrē arī latviešu valodas skolotāju izglītošanā un – atbilstošā līmenī un apjomā – jau  vidējās izglītības sistēmā.

             Mūsdienu latviešu valodas attīstībā būtiska nozīme ir diviem jauniem apstākļiem. Pirmkārt, angļu valodai pieder vispārēja hegemonija – tā dominē publiskās informācijas telpā, oficiālajā un saimnieciskajā komunikācijā Eiropas Savienības ietvaros. Otrkārt, gandrīz ikvienam Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no izglītības, zināšanu un valodu prasmes līmeņa ir iespēja brīvi piedalīties vietējās informācijas telpas veidošanā  (galvenokārt tas attiecināms uz internetu, taču arī citos plašsaziņas līdzekļos nav vērā ņemamu ierobežojumu). Tādējādi publiskajā komunikācijā iesaistās tūkstošiem latviešu valodas runātāju, kuriem ir puslīdz apmierinoša lasīšanas vai lasīšanas un runāšanas prasme angļu valodā, bet ļoti niecīgas lingvistiskās zināšanas (stilistiskā, terminoloģiskā, vārddarināšanas kompetence). Un no viņiem, protams, nevar prasīt izpratni par valodu kontaktu izraisītajām ietekmēm vai abu valodu leksisko sistēmu kontrastīvo analīzi. Ja šie cilvēki pieļauj kļūdas, runājot angliski vai tulkojot no latviešu valodas angļu valodā, tās ietekmē tikai konkrēto komunikācijas aktu (grūti iedomāties, ka šādas ārzemnieku kļūdas nodarītu angļu valodai kādu kaitējumu). Turpretī, tulkojot no angļu valodas latviešu valodā vai veidojot latviešu tekstu uz angļu valodas materiāla pamata, vidusmēra valodas lietotājs neizbēgami nonāk svešās valodas ietekmē un (parasti neapzināti) pārnes latviešu valodā tajā neiederīgus elementus.

Tas nozīmē, ka lieli „nopelni” nevēlamas angļu valodas ietekmes vairošanā ir pašiem latviešiem, viņu nespējai pietiekami stingri nošķirt abas valodas, neprasmei saskatīt latviešu valodā jau esošus angļu valodas vienību ekvivalentus. Līdz ar to latviešu valodā tiek ieviesti nevajadzīgi leksiskie un semantiskie aizguvumi, vārddarināšanas modeļi un teikuma konstrukcijas. Angļu valodā bieži lietoto vārdu un izteicienu kopijas sāk nomākt tradicionālos latviskos ekvivalentus, piemēram, pasākumi tagad parasti saucas aktivitātes, palīgs – asistents, uzņēmējdarbība; uzņēmums – bizness; vadītājs – menedžeris. Parastā Labrīt! vietā bieži dzirdam Labrīt, visiem! (Good morning everybody),  bet veikalā tradicionālās frāzes Lūdzu!, Kā varu pakalpot?, Ko jūs, lūdzu, vēlaties? u. tml. nomainījis jautājums Vai varu [kā] palīdzēt? (Can I help you?). Lielu daļu latviešu vairs nekas nesatriec, bet tikai šokē, viņiem dzīvē nepieciešams balanss, nevis līdzsvars, viņi daudz ko akceptē, nevis pieņem. Daudziem cilvēkiem ir pārliecība, ka gandrīz visi viņiem zināmie valodas līdzekļi der jebkurā situācijā, jebkurā kontekstā. Šāds stilistiskais aklums īpaši raksturīgs jaunās paaudzes žurnālistiem un sporta komentētājiem. Aizrādījumi par valodas kļūdām tiek atvairīti ar īpatnēju argumentu „Bet tā [visi] runā...” vai „Bet vai tad tā nevar?”.

Visbiežāk neprasme orientēties latviešu valodas vārdu krājumā iet roku rokā ar neizglītotību un nekompetenci citās jomās. Īpaši spilgti tas redzams internetā, kā arī mutvārdu komunikācijā. Šo tendenci labi raksturo kāda interesanta epizode. 2004. gadā jauns autotirgotājs N. savā interneta mājas lapā aprakstīja automobili, kuram viena detaļa esot izgatavota no „karbona” (angļu carbon). Komentāru slejā parādījās šā tirgotāja kādreizējā ķīmijas skolotāja paskaidrojums, ka N. savulaik nav apmeklējis ļoti daudzas ķīmijas stundas un acīmredzot nav apguvis mācību vielu, tāpēc nezina vārdu ogleklis un stāsta Latvijas iedzīvotājiem muļķības.  Un šis nav vienīgais gadījums, kad internetā vai kādā citā plašsaziņas līdzeklī lietots aplamais „karbons” („Panorāmā” „karbona monoksīds” tika minēts jau 1995. gada 22. jūnijā).

            Par līdzīgu „ķīmisko analfabētismu” liecina arī dažkārt sastopamā „Silikona ieleja”. Šo apzīmējumu pirms vairākiem gadiem plašsaziņas līdzekļos palaidis kāds diletants, un  tagad to lieto pat ļoti izglītoti cilvēki. Angļu valodā ir divi rakstības ziņā līdzīgi vārdi – silicon ‘silīcijs’ un silicone ‘silikons’. Kalifornijā ir apvidus, kur pēc Otrā pasaules kara izveidojās elektronikas, it īpaši pusvadītāju ražošanas, centrs. Šajā nozarē būtiska nozīme bija silīcijam, tāpēc apvidu nosauca par Silīcija ieleju (angļu Silicon Valley). Pārsteidzoši, ka līdz pat 2005. gada vidum pret aplamo nosaukumu latviešu valodā neprotestēja ne dabaszinātņu, ne arī inženierzinātņu speciālisti, kam nu gan vajadzētu zināt, ka pusvadītājiem nav īpaša sakara ar silikonu.

             Šādi „lingvistiskie pārpratumi”, kas pēdējā laikā arvien vairāk piesārņo mūsu valodu, izriet no attiecīgo vārdu formālās līdzības abās valodās un dod pamatu izdalīt īpašu vārdu grupu – tulkotāja viltusdraugus (no franču faux amis du traducteur). Līdz šim latviešu valodnieki lietojuši galvenokārt vārdkopu „viltus draugi”, taču termina funkcijā parocīgāks ir saliktenis. Tulkotāja viltusdraugi ir vārdu pāri divās valodās, kuriem ir līdzīga forma, bet atšķirīga nozīme (vai kāda no vairākām nozīmēm),  piemēram, angļu preservative ‘konservants’ un latviešu prezervatīvs ‘pretapaugļošanās līdzeklis’ vai angļu minister (vairākas nozīmes, arī ‘ministrijas vadītājs’) un latviešu ministrs (tikai viena nozīme – ‘ministrijas vadītājs’). Pirmais piemērs ilustrē pilnīgus viltusdraugus, kam nozīme(s) abās valodās ir pilnīgi atšķirīgas, bet  minister un ministrs ir piemērs daļējiem viltusdraugiem, kam kāda(s) nozīme(s) abās valodās sakrīt, bet cita(s) atšķiras vai arī vienā no abām valodām vispār nav citu nozīmju. Iepriekš aplūkotais vārds karbons pieder pie pilnīgiem tulkotāja viltusdraugiem, jo angļu vārdam carbon, kam ir vairākas nozīmes, arī ‘ogleklis’, ‘ogle’ u. c., nav latviešu valodas vārda karbons nozīmes:  latviešu valodā karbons ir ģeoloģijas termins ar vienu nozīmi – ‘paleozoja piektais periods’; angļu valodā tā ekvivalents ir Carboniferous.

            Jāpiebilst, ka tulkošanas praksē terminu „viltusdraugi” parasti lieto šaurākā nozīmē, attiecinot to tikai uz vārdiem kļūdainā lietojumā, t. i., uz nevēlamajiem leksiski semantiskajiem variantiem; šajā nozīmē sastopams arī termins „leksiskie pseidoekvivalenti”.

            Angļu-latviešu viltusdraugi ir lielākoties internacionālie aizguvumi, galvenokārt no grieķu un latīņu valodas, vai arī aizguvumi no mūsdienu valodām, kurās šie vārdi veidoti no klasisko valodu elementiem (dekāde, hospitālis, substance, tehnoloģija), taču ir arī daži franču un angļu cilmes vārdi (šoks, treniņš, triks). Atšķirības nozīmju struktūrā vai stilistiskajā gradācijā atbilstošajiem vārdu pāriem angļu un latviešu valodā radušies aizgūšanas procesā un starpniekvalodu ietekmē, kā arī atšķirīgajā vārdu semantikas attīstības gaitā abās valodās.

            Viltusdraugi ir problēma, kurā saskaras tulkošana, svešvalodu apguve, kontrastīvie pētījumi un citas jomas. Par šo parādību ir plaša literatūra, latviešu valodā par to vairākkārt rakstījuši A. Veisbergs un V. Žīgure, publicēta arī neliela speciālā vārdnīca („Latviešu-angļu, angļu-latviešu viltus draugi” 2. izd. R.: SI. Sast. A. Veisbergs). Viltusdraugu pētniecība saistāma ar tulkošanas nozares un tulkošanas studiju paplašināšanos Latvijā pēdējos desmit gados. Lai gan pirmās latviešu valodnieku publikācijas par šo interesanto jautājumu parādījās tikai pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, valodas praksē ar tulkotāja viltusdraugiem sastopamies jau diezgan sen, tiesa, pagātnē to lietojums bijis samērā ierobežots. Lūk, piemērs no kāda tulkojuma latviešu presē 20. gadsimta pirmajā pusē.

            Virsnieks parādes tērpā .. bija „Morro Castle” šefinženieris misters Abots. (Atpūta, Nr. 542, 1935, 14. lpp.)

Izlasot teikumu vācu oriģinālā, tulkotājam acīmredzot likās pašsaprotami, ka vācu Ingenieur atbilsme latviešu valodā ir inženieris (kas tad cits!), tāpēc tālāki latviskā ekvivalenta meklējumi nav jāveic. Taču, konsultējoties ar speciālistiem Rīgas jūrskolā vai kādā rēderejā, viņš būtu uzzinājis, ka Latvijā kuģa personālā inženieru nav un arī citu valstu kuģa virsniekus parasti par inženieriem nedēvē; vācu Chief-Ingenieur pareizais tulkojums šajā kontekstā ir vecākais mehāniķis.

            Leksisko pseidoekvivalentu skaits strauji pieauga 90. gadu sākumā, kad latviešu valodas kontakti ar citām valodām, it īpaši ar angļu valodu,  kļuva daudz intensīvāki. Tieši plašsaziņas līdzekļu „devums” angļu valodas ietekmes un ar to saistīto kļūdu izplatīšanā ir vislielākais. To var izskaidrot ar aktuālās informācijas veidošanas specifiku – visdažādāko angļu tekstu izmantošanu, tos tulkojot, pārstāstot, saīsinot, saplūdinot un citādi apstrādājot. Diezgan bieži šo apstrādi veic nevis pieredzējuši tulkotāji vai speciālisti, bet gan cilvēki ar visai trūcīgām zināšanām. tulkošanā un valodas jautājumos vispār, kuri pieļauj elementāras kļūdas.

            Izmantojot vārdnīcas, šādi „tulkotāji” bieži vien izvēlas formas ziņā līdzīgo ekvivalentu, nemaz neanalizējot vārda nozīmju struktūru un nepievēršot uzmanību speciālajām norādēm. Piemēram, ļoti izplatīta kļūda ir angļu lietvārda control tulkojums ar latviešu vārdu kontrole jebkurā lietojumā, lai gan konkrētā kontekstā visbiežāk adekvāts ir kāds cits vārdnīcā minēts variants (vadība, uzraudzīšana, pārvaldīšana, regulēšana utt.). Cita izplatīta parādība neprofesionāļu vidū ir nevēlēšanās izskatīt līdz galam polisemantiska vārda šķirkli ar vairākiem tulkojuma variantiem: parasti viņi automātiski izvēlas pirmo variantu, it īpaši, ja tas formas ziņā līdzīgs svešajam vārdam. Savukārt gadījumos, kad jārēķinās arī ar latviskā ekvivalenta stilistisko iederību, t. i., jāizšķiras starp vairākiem sinonīmiem (piemēram, starp aizguvumu un latviešu vārdu vai jaunāku un senu aizguvumu), dažkārt kļūdās pat tulkotāji ar zināmu pieredzi, bet iesācēji šo aspektu vispār ignorē. 

            Kopš 90. gadu sākuma rakstos un publiskā mutvārdu komunikācijā fiksētos vārdus kļūdainā lietojumā, kuri ir kvalificējami par tulkotāja viltusdraugiem, var nosacīti iedalīt trīs grupās: pirmkārt, tikai epizodiski sastopami viltusdraugi; otrkārt, reti, bet regulāri sastopami viltusdraugi; treškārt, epidēmiska rakstura viltusdraugi, kurus pārņem arī citi valodas lietotāji. Šādas trešās grupas eksistence liecina, ka šobrīd viltusdraugi vairs nav tikai specifiska tulkotāju problēma, bet aktuāla un nopietna latviešu valodas kultūras problēma. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir attieksme pret viltusdraugiem, jo sabiedrībai kopumā un pat plašākām valodnieku aprindām nav pietiekamas izpratnes par šo parādību. Būtu liela kļūda samierināties ar pēdējos piecpadsmit gados valodā ievazātām aplamībām vai piekrist viedoklim, ka daļu no šiem pseidoekvivalentiem laikam būs jāatzīst par iederīgiem literārajā valodā. Argumentu „Bet tā runā!” nevar uzskatīt par pārliecinošu un zinātnisku. Latviešu  literārās valodas leksiski semantiskā sistēma jau ir pietiekami attīstīta un nostiprināta dažādos normatīvajos avotos, tāpēc tajā nevar bez kritiska izvērtējuma iekļaut visu, ko kādi nekompetenti valodas lietotāji ieviesuši no citām valodām.

Viltusdraugu noteikšana balstās uz citās valodās jau pazīstamu vienkāršu principu: vārds nav lietojams noteiktā nozīmē, ja tās izteikšanai  valodā jau ir cits apzīmējums. Apgalvojumam, ka vēl viena papildu nozīme bagātina valodu, ir pietiekami svarīgs pretarguments – burtiski pārņemot vārdu nozīmes no citas valodas, mēs sašaurinām daudzu latviešu vārdu lietojumu, strauji mainām semantisko lauku tradicionālās robežas, radām lielas atšķirības starp dažādu grupu, paaudžu valodām utt. Ilustrācijai var noderēt kāds patiess notikums. Latviešu ģimeni apciemoja radi no ASV un sarunā par maizes kvalitāti izteicās, ka Amerikā maizei liekot klāt „prezervatīvus”. Dabiski, ka Latvijas latvieši bija ļoti pārsteigti, taču arī viesi bija apmulsuši, kad uzzināja, kāda ir vārda prezervatīvs nozīme Latvijā. Šobrīd līdzīgas lingvistiskās situācijas veidojas pašā Latvijā.

            Galvenais iespējamo viltusdraugu noteikšanas kritērijs tātad ir ekvivalenta apzīmējuma esamība latviešu valodā. Ja tāds jau ir, „jauninājums” uzskatāms par viltusdraugu ar visām no tā izrietošajām sekām. Ja konkrēta niša latviešu valodas leksiskajā sistēmā ir neaizņemta, pret jauno leksiski semantisko variantu principā iebilst nevar. Otrs būtisks kritērijs ir vērtībievirze: piemēram, ja latviešu valodā vārdam ir izteikti negatīva ievirze, tad nevajadzētu pārņemt pozitīvu nozīmi, jo tas radītu pārpratuma iespēju.

            Lai kaut cik kavētu viltusdraugu izplatīšanos, pašlaik tiek veidota angļu-latviešu viltusdraugu rokasgrāmatā, kurā izmantoti minētie pamatkritēriji. Rokasgrāmata paredzēta plašam valodas lietotāju lokam (gan tulkotājiem, gan arī neprofesionāļiem), tāpēc tajā būs iekļauti visi vārdu pāri ar pietiekami līdzīgu formu (arī tie, kas pagaidām ir tikai potenciāli viltusdraugi), kā arī doti iespējamie pareizie tulkojumi. Palīglīdzeklis profesionāliem tulkotājiem, protams,  atšķirtos gan ar uzbūvi, gan arī ar aptverto valodas vienību loku.

            Pašlaik latviešu valodā diezgan regulāri sastopami vairāki desmiti angļu-latviešu viltusdraugu. Raksta turpinājumā tuvāk aplūkoti populārākie no tiem.

            agresīvs

Latviešu valodā šim vārdam ir negatīvi orientētas nozīmes: ‘saistīts ar agresiju’, ‘naidīgs’, ‘uzbrūkošs’. Šo īpašības vārdu (arī apstākļa vārdu agresīvi) tradicionāli lietojam savienojumos, kas nepārprotami atspoguļo negatīvu vērtējumu, piemēram, agresīva politika, agresīva braukšana, agresīvs suns, agresīvs tonis. Angļu valodā šim vārdam izveidojušās arī nozīmes bez izteiktas negatīvas ievirzes: ‘uzstājīgs’, ‘uzņēmīgs’, ‘ļoti enerģisks’, ‘aktīvs’. Jau 80. gados mūsu periodikā publicētajās ārzemju ziņās paretam varējām lasīt par „agresīvu tirdzniecības politiku” vai „valsts bankas agresīvu iejaukšanos valūtas tirgū”. Šobrīd pār mums jau līst īsts agresivitātes lietus. 2003. gada rudenī Ventspils basketbola kluba spēlē ar kādu ārzemju komandu gados jauns televīzijas komentētājs 34 (!) reizes  aicināja ventspilniekus spēlēt agresīvāk, divas reizes – aktīvāk, bet vārdu enerģiskāk nelietoja nevienu reizi. 2004. gada olimpiādē komentētājs mudināja kādu no Latvijas peldētājiem „peldēt (!) agresīvāk”. Kādā rakstā tika runāts par „agresīvāku cīņu pret futbola huligāniem”. Šie un daudzi citi līdzīgi piemēri liecina, ka angļu valodas ietekmei vairāk pakļaujas tie, kam ir nabadzīgāks latviešu valodas vārdu krājums.

            Nozīmi ‘aktīvs, enerģisks’ angļu valodā izsaka arī vārds energetic, taču tam lietojuma diapazons ir daudz šaurāks nekā latviešu vārdam enerģisks. Vērojot šā latviešu vārda arvien retāku izmantošanu sporta komentārā, jāsecina, ka angļu valoda var arī netieši ietekmēt latviešu valodas vienību lietojumu. Latviešu valodā būtu jāsaglabā gan izteiksmes savdabība, gan vārdu tradicionālā semantiskā ievirze – vārdu agresīvs lietosim tikai attiecībā uz negatīvām parādībām. Bet angļu vārdu aggressive tulkosim atbilstoši nozīmei, piemēram, sportā ir pietiekami daudz apzīmējumu aktīvam spēles stilam: enerģiski, aktīvi, sparīgi, ar lielāku sportisko niknumu u. c.

            aktivizēt

Viena no angļu vārda activate nozīmēm ir ‘iedarbināt, ieslēgt (kādu ierīci)’. Latviešu valodā  aktivizēt ar šādu nozīmi ir viltusdraugs. Spridzekļus, bumbas vai kādas citas ietaises un ierīces latviski iedarbina.

            aktivitātes

20. gadsimta 80. gados šis vārds daudzskaitļa formā parādījās latviešu sarunvalodā kā nenopietnu, neoficiālu pasākumu vai darbības apzīmējums. 90. gados sabiedriskajā dzīvē ienākušajiem latviešiem bija daudz vājākas literārās valodas zināšanas, tāpēc aktivitātes ļoti ātri tika ieviestas rakstu valodā. Šķiet, ka šis svešvārds ir daļēji vai pilnīgi (kā nu kuram) izdzēsis no atmiņas vārdus pasākumi, darbība, darbošanās, nodarbe, notikumi. Ar ES organizācijām un fondiem saistītie ierēdņi pat ieviesuši šī vārda vienskaitļa formu.

Jāpiebilst, ka nereti vārda aktivitātes lietojums jāuzskata par liekvārdību, piemēram: „Un tagad par sporta aktivitātēm pasaulē.” (Labāk: Un tagad par sportu pasaulē.). Esam lasījuši valodnieku apgalvojumus, ka vācu iekarotāji gadsimtu gaitā latviešiem uzspieduši daudzus aizguvumus. Vārda aktivitātes piemērs spilgti parāda pašu latviešu lingvistisko gļēvumu.

ambiciozs

Visas angļu vārda ambitious nozīmes patiesībā var izteikt latviski, svešvārdu ambiciozs nemaz neizmantojot:  godkārīgs;  tāds, kas ļoti tiecas (dzenas) pēc kā;  centīgs, enerģisks;  grandiozs, dižs; drosmīgs; tāds, kas prasa milzu piepūli;  pretenciozs, samākslots. Praksē īpaši  bieži tiek runāts par „ambicioziem  plāniem”,  „ambicioziem projektiem” vai „ambiciozām  programmām”. Cilvēki īsti nesaprot, kas ar to domāts, taču angļu tekstā šis vārds ir – tātad arī latviešu valodā par katru cenu jālieto. Pareizāk būtu izmantot kādu no minētajiem variantiem.

divīzija/divizions

Angļu vārds division citā starpā apzīmē dažādas iedalījuma vienības (nodaļas vai apakšnodaļas, sektorus, grupas u. tml.), kā arī sporta organizāciju struktūrvienības. Līdz 90. gadiem neviens sporta žurnālists literārajā valodā šo vārdu nelietoja, NHL, NBA vai citu sporta līgu struktūrvienību apzīmēšanai pietika ar vārdiem grupa, apakšgrupa (specifiskos sporta veidos – klase). Taču nāca jauni cilvēki, parādījās jauni informācijas avoti, un tūlīt sāka ienākt arī jauna leksika. Šeit izpaužas viens no viltusdraugu ieviešanās cēloņiem – lingvistiskās pēctecības pārrāvums.

kapacitāte

Angļu vārda capacity pamatnozīmes ir ‘[ie]tilpība’ un ‘spēja’, pārējās var uzskatīt par atvasinātām nozīmēm. Vēl pavisam nesen tikai vienu nozīmi ‘strāvas vadītāja spēja uzkrāt elektrisko lādiņu’ – izteicām ar svešvārdu kapacitāte. Šobrīd izskatās, ka latvieši grib visas 8 vai 9 angļu vārda nozīmes tulkot tikai un vienīgi ar aizguvumu kapacitāte. Tas nozīmē, ka cilvēki vairs necenšas izprast vārda semantisko struktūru un kontekstu, viņi redz tikai vārda formu un rīkojas ar to kā ar etiķeti vai birku. Kam gan vajadzīgi līdzšinējie vārda capacity dažādo nozīmju tulkojumi:  tilpums, [ie]tilpība; [darba] tilpums; [caurlaides] spēja; spēja(s); tiesībspēja; amats; kompetence; pilnvaras; jauda; ražošanas jauda; ražīgums; [pieļaujamā] slodze? Cik viegli un vienkārši, ja lietojam tikai vienu vārdu! Šādi spriežot un rīkojoties, kaitējam latviešu valodas leksiski semantiskajai sistēmai, terminoloģijai un valodas potenciālam kopumā

            kontrole

Angļu vārds control pamatā atšķiras no atbilstošā latviešu valodas vārda ar nozīmi ‘vadība’, ‘vadīšana’, arī ‘regulēšana’. Tieši šis nozīmju bloks visbiežāk rada viltusdraugus. Dažādi vadības centri vai komandcentri nebūtu saucami par „kontroli” vai „kontroles centru”. Bieži dzirdēts (it īpaši filmu tulkojumos) teikums: „Es pārņemu kontroli”; pareizi – Es pārņemu vadību. Lasīts arī, ka  lidmašīna „zaudē kontroli”; patiesībā tā kļūst nevadāma. Daudzskaitļa formā angļu vārds parasti nozīmē vadības ierīces. Cita bieži neizprasta nozīme ir ‘pašsavaldīšanās’: pareizi – Es zaudēju pašsavaldīšanos, nevis „Es zaudēju kontroli”.

            misija

Angļu vārdam mission ir nozīmes, kuras nav tulkojamas kā misija, piemēram, ja runa ir par konkrētu uzdevumu, norīkojumu vai komandējumu. Filmas nosaukuma „Neiespējamā misija” vietā vajadzētu būt „Neizpildāmais uzdevums” (karavīriem, izlūkiem, spiegiem tiek doti uzdevumi). Arī gaisa spēki veic lidojumus, nevis „misijas”. Tāpat lidojums kosmosā nav saucams par „misiju” (šajā ziņā īpaši grēko LNT kanāls). Nereti ziņās min vārdu savienojumu „misijas kontroles centrs”,  patiesībā tas ir kosmisko lidojumu vadības centrs.

            vīzija

Vēl nesen šo vārdu latviešu valodā lietoja tikai ar sen nostiprinājušos nozīmi ‘sapņu, iedomu, arī murgu tēls, parādība’. Taču kāds latvietis, kas to nezināja, burtiski pārcēla angļu vision, lai izteiktu gluži reālistisku [nākotnes] redzējumu. Bet varbūt viņam nemaz nebija īstas skaidrības, ko tas angļu vārds nozīmē. Latviešu valodā bieži dzirdētais jautājums „Kādu jūs redzat uzņēmuma (valsts utt.) nākotni?”  dod ierosmi lietvārdam redzējums. Šo vārdu „vīzijas” vietā lieto cilvēki ar labāku valodas izjūtu. Vārds vīzija ir viltusdraugs arī gadījumos, kad domāta iztēle, iztēles spēja, paredzēšanas spēja, vērīgums, tālredzība, jo visi šie latviešu vārdi un vārdu savienojumi ir tradicionāli šā vārda atsevišķo nozīmju  izteicēji.

            Aplūkotais valodas materiāls ļauj izdarīt dažus secinājumus. Mūsdienu situācijā valodu kontaktus realizē ne tikai daži simti tulku un tulkotāju (kuru vidū diemžēl ir arī nepietiekami kvalificēti speciālisti). Tūkstošiem latviešu valodas lietotāju regulāri darbojas ļoti angliskajā informācijas vidē un, gūstot sev nepieciešamo informāciju,  bieži pārņem arī angļu valodas struktūras un izteiksmes elementus, kurus, tā sakot, piejaucē latviešu valodai, pamazām padarot to par tādu kā hibridizētu tulkojumvalodu. Un angļu valodas ietekmei nespēj pretoties ne vien vidusskolu absolventi ar vājām zināšanām ķīmijā vai kādā citā priekšmetā, bet arī ministri un universitāšu profesori. Šīs parādības pieaugošā intensitāte liek daudz nopietnāk palūkoties uz problēmu un meklēt efektīvākas  metodes gan tulkotāju izglītošanā, gan arī latviešu lingvistiskās apziņas veidošanā.

Publicēts:

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Nr. 1. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 56-64. lpp.