Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Raksti un grāmatas > Skujiņa V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi > Ekstralingvālie jeb ārpusvalodiskie principi     
   Terminu saskaņošanas princips     

Drukāt         

    
    

TERMINU SASKAŅOŠANAS PRINCIPS

Lai dažādu iestāžu vienas nozares vai saskarnozaru speciālisti varētu sapras­ties, terminoloģijai ir jābūt vienotai.

Vienas nacionālās valodas ietvaros terminoloģijas saskaņošana veicama dažādos līmeņos: 1) atsevišķas nozares ietvaros, 2) starp nozarēm, 3) vispār­teh­nis­kajā un vispārzinātniskajā līmenī. Bez tam mūsdienu valodu kontaktu apstākļos svarīga loma ir terminoloģijas saskaņošanai (harmoni­zēšanai) pat starp­tau­tiskā mērogā (sal. masa — svars).

1. Atsevišķas valodas ietvaros pirmām kārtām saskaņojama vienas nozares atsevišķu speciālistu lietotā terminoloģija. Šīs saskaņošanas mērķis — vienotas, unificētas terminu sistēmas izveide katrā atsevišķā nozarē. Tādējādi terminoloģijas saskaņošana ir terminoloģijas unificēšanas sākumposms.

Tas nozīmē novērtēt katru terminu pēc tā piemērotības izsakāmajam jēdzienam, pēc tā atbilstības zinātniska termina prasībām, pēc atbilstības literārās valodas normām. Jebkurā nozarē svarīgs unificētas terminu sistēmas izveides priekš­no­tei­kums ir skaidrs ar katru terminu apzīmētā jēdziena definējums, kas uzskatāmi no­ro­­bežo vienu jēdzienu no otra (īpaši — no tuva, saskarīga) jēdziena, rāda ter­mina un jēdziena vietu terminu un jēdzienu sistēmā. Tas palīdz atbrīvoties no lie­ka­jiem sinonīmiem, vai arī — diferencēt iepriekš sinonīmiski lietoto terminu semantiku, piemēram, auto­mo­biļu terminoloģijā: slīdēšana (‘uz priekšu’) — izslīdēšana (‘uz sāniem’) — buk­sēšana (‘riteņa griešanās slīdot, bez saķeres ar ceļu’). Ir svarīgi, lai katram termi­nelementam būtu sava noteikta terminoloģiska seman­tika un termini katrā nozarē tiktu veidoti pēc vienotiem terminu strukturāli seman­tiskajiem modeļiem, pie­mē­ram, ķīmijā modeļi ar izskaņām -āti, -īdi, -īti un ar priedēkli at‑.

Atsevišķas valodas ietvaros ne mazāk svarīga ir starpnozaru terminoloģijas saskaņošana. Zinātniskajā terminoloģijā ir nepieciešams, lai vienādus jēdzienus jebkurā nozarē apzīmētu ar vienu un to pašu terminu, lai nebūtu tā, ka, piemēram, matemātikā, filozofijā un biometrijā lieto terminu ģenerālkopa, bet ekonomiskajā ģeogrāfijā tā paša jēdziena apzīmēšanai — terminu ģenerālais kopums.

Zinātnes un tehnikas nepārtrauktas attīstības apstākļos veidojas jaunas nozares, no kurām daudzas rodas kā starpnozares uz divu vai vairāku iepriekš attīs­tīto nozaru bāzes, piemēram, biofizika, bioķīmija, biometrija, hidrometeo­ro­lo­ģija, scientioloģija u. c. Gadījumos, kad bāzes nozaru terminoloģija nav bijusi saskaņota, jaunajās nozarēs rodas grūti pārvarama terminu sinonīmija, polisēmija un citas zinātniskajai terminoloģijai nevēlamas parādības. Piemēram, biometrijā kā sinonīmi paturēti termini rādītājs un mērs, dati un novērojumi, atka­rība un sakarība, kas citās nozarēs un arī pēc būtības ir atšķirīgu jēdzienu apzī­mējumi. Šādu sinonīmiju ir nepieciešams pārvarēt, un ar laiku tas parasti arī izdodas.

Bet ir gadījumi, kad nozaru specifikas un ar to saistītās nozaru terminu sistēmas specifikas dēļ analoģiskos jēdzienus nav iespējams apzīmēt ar vienu un to pašu terminu, piemēram, jēdziens ‘darbspējas (vai darbībspējas) zudums’ (kr. отказ) tehnikā tiek apzīmēts ar terminu atteice, bet medicīnā — ar nevare (sal.: darbs līdz atteicei un darbs līdz nevarei, — jo cilvēks var arī ar vārdiem atteikties ko darīt, tāpēc tehnikas terminu medicīnā var pārprast).

Ar vispārtehniskās un vispārzinātniskās terminoloģijas jēdzienu sastopamies, ja runa ir par terminiem un jēdzieniem, kurus izmanto visās vai vismaz ļoti daudzās nozarēs. Tādi ir, piemēram, ātrums, biežums, blīvums, jauda, ierīce, vadība, vadības sistēma u. d. c. Daļa no šādiem terminiem ir tādi, kuru semantika vēl ir precizējama un lietojums pārskatāms, piemēram, atlase, izlase, izvēle u. tml., apgriezeniskums un atgriezeniskums (un citi abu šo celmu atvasinājumi) u. c.

Grūtības starpnozaru terminoloģijas saskaņošanā lielā mērā saistītas ar katras nozares tradīcijām, bet sava loma ir arī pašu jēdzienu daudzaspektalitātei. Ja izsakāms viens un tas pats jēdziens, ir lietderīgi atteikties no atšķirīgajām atsevišķas nozares tradīcijām unificētas kopīgās vispārtehniskās vai vispārzinātniskās terminoloģijas vārdā [236].

Derīgs paņēmiens terminoloģijas saskaņošanai jebkurā līmeni ir apzīmējamā jēdziena būtības noskaidrošana ar precīzu jēdziena robežu noteikšanu. Pēc tam var notikt piemērotākā termina izvēle.

Latviešu terminoloģijā nesaskaņotu terminu vēl joprojām ir daudz: stingums un stingrums, griezes moments un vērpes moments, stiprība un izturība, stabilitāte un noturīgums, viļņu ātrums un vilniskais ātrums, āķis un kāsis. Daudzos gadījumos vienošanās tomēr ir panākta. Tā no variantiem vadīšana, vadība, pārvaldīšana, pārvalde kopjēdzienam izvēlēts termins vadība (manuālā vadība, operatīvā vadība, programmētā vadība, tālvadība, vadības mehānisms, vadības pults). Variantu progresējošās valstis, attīstības ceļu ejošās valstis, uz attīstības ceļa nostājušās valstis vietā pieņemts termins jaunattīstības valstis.

Ir notikusi vienošanās par terminu atslēga un slēdzene, stumbrs un stublājs, pilsonība un pavalstniecība, ienākums un ieņēmums, ierosa un uzbudinājums lietošanu u. c.

2. Par terminoloģijas saskaņošanu ārpus vienas valodas ietvariem rūpējas starptautiskas organizācijas. Starptautiskie lēmumi tiek respektēti arī latviešu zinātniskajā terminoloģijā.

Latviešu zinātniskās terminoloģijas izstrādē 20. gs. 40. - 80. gados  aktuālākā ir bijusi saskaņošana ar krievu valodas terminoloģiju. Atsevišķos gadījumos pieredzes apgūšanai konsultāciju veidā tika noskaidrota kaimiņvalodu prakse konkrētos valodas jautājumos, piemēram, Igaunijas un Lietuvas pieredze iestāžu īso nosaukumu darināšanā.

Tā kā valodas praksē kaimiņvalstīs ir daudz līdzīga, iepazīšanās ar to pieredzi ir derīga — gan terminoloģijas teorijas, gan prakses jomā.

3. Paplašinoties starptautiskajiem kontaktiem, arvien vairāk jādomā par terminoloģijas starptautisko harmonizēšanu.

Svarīgs faktors, kas apgrūtina terminoloģijas starptautisko saskaņošanu resp. harmonizēšanu, ir atšķirīgie teorētiskie novirzieni, dažādās skolas. Saskaņot, harmonizēt var terminus, kas izstrādāti, pamatojoties uz vienotu teorētisko nostādni. Izplatīta ir, piemēram, mērvienību nosaukumu starptautiskā saskaņošana sakarā ar pieņemto starptautisko mērvienību sistēmu, botānikā — augu nosaukumu latīniskās nomenklatūras saskaņo­šana un prasība sugu nosaukumus dot binārajā nomenklatūrā. Savukārt tādās nozarēs kā politekonomija, filozofija, jurisprudence ir grūti un pat neiespējami radīt kopīgu zinātnisko teoriju (jo te noteicējas ir dažādas, pat diametrāli pretējas koncepcijas) un līdz ar to nav iespējama arī terminu saskaņošana, piemēram, valstīs ar dažādu sabiedrisko iekārtu dažādi izprot pat tādus jēdzienus un terminus kā karš, miers, banka, kapitāls, krīze u. d. c.

Nepieciešams palīglīdzeklis starptautiskajā terminoloģijas saskaņošanā ir starptautiskas universālas terminu kartotēkas (bankas).

4. Nav iespējams saskaņot terminus ne atsevišķas valodas, ne starpvalodiskā līmenī, ja speciālistiem ir atšķirīga zinātniskā koncepcija un terminoloģiskās darbības teorētiskie un metodoloģiskie principi, piemēram, sistēmiskuma  izpratne, tradīciju un novatorisma lomas izpratne, attieksme pret aizguvumiem u. c.

Vienotas teorētiskās nostādnes izstrādāšana, jēdzienu sistēmas rūpīga analīze un jēdzienu definēšana, kā arī vienota terminoloģijas centra mērķtiecīga koordinējoša darbība, izmantojot kā palīglīdzekli universālas terminu kartotēkas, ir galvenie ceļi zinātniskās terminoloģijas saskaņošanā un unificēšanā jebkurā līmenī. Viedokļu saskaņošanā un kopējas teorētiskās koncepcijas izstrādāšanā daudz dod dažāda mēroga zinātniskās konferences, semināri un cita rakstura apspriedes, kā arī zinātnieku sadarbībā veidotie rakstu krājumi u. c.

     

 
Jūs esat 5492838. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs