Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Raksti un grāmatas > Skujiņa V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi > Ekstralingvālie jeb ārpusvalodiskie principi     
   Speciālistu un valodnieku sadarbības princips     

Drukāt         

    
    

SPECIĀLISTU UN VALODNIEKU SADARBĪBAS PRINCIPS

Terminoloģijas specifika — lingvistikas, loģikas, terminoloģijas teorijas, zinātniecības un dažādu citu nozaru elementu savijums — nosaka nepieciešamību terminoloģijas izstrādē piedalīties dažādu nozaru speciālistiem, un noteicošā loma  šajā darbā ir nozares speciālistu un valodnieku sadarbībai.

Nozares speciālisti kā jēdziena zinātāji atbild par termina konceptuālo pusi un ir galvenie nozares terminoloģijas apkopotāji un izstrādātāji terminoloģijas apakš­komisijās. Ir ļoti vēlams, lai speciālisti termina jēdzienisko pusi izprastu ne tikai atsevišķas nozares, bet arī saskarnozaru un pat vēl plašāk — vispār­zi­nāt­niskā kontekstā. Terminoloģijas darbā jācenšas pārvarēt mūsdienām raksturīgo nozaru tematisko sadrumstalotību, zinātnieku šaurās specializācijas robežas.

Lai cik specifiski ir jēdzieni un tos apzīmējošie termini, tomēr katram terminam ir jāatbilst latviešu valodas vārddarināšanas likumībām un latviešu literārās valodas normām un attīstības tendencēm. Tas nosaka valodnieka līdzdalības nepieciešamību jebkuras nozares terminu sistēmas veidošanā. Valodnieks kā konsultants parasti piedalās gan terminoloģijas apakškomisiju darbā, kur notiek galvenā nozares terminu apkopošana un izstrāde, gan TK plēnuma darbā.

Neviens TK lēmums netiek pieņemts bez valodnieku un speciālistu akcepta. Valodnieku padoms ir noderējis, piemēram, noskaidrojot vārdu zarene un zaraine seman­tiskās nianses un sēnēm ar kuplu zarojumu izvēloties terminu zaraine. Salik­teņ­terminu un vārdkopterminu modeļu un semantisko funkciju pārzināšana ļauj veidot īsākus salikteņterminus un vārdkopterminus no garākiem vārdu savienojumiem, piemēram, mācīšana ar mašīnu palīdzību (vai ar mašīnām) —> mašīnmācīšana, vajadzība pēc izzināšanas —> izzināšanas vajadzība, skrūve ar apaļu galvu —>apaļgalvas skrūve.

Ja valodnieku un nozares speciālistu atzinumi nonāk pretrunā, termina izvēlē noteicošais vārds ir speciālistiem. Tā, piemēram, speciālistu pama­tojums bija izšķi­rošais termina zinātniski tehniskā revolūcija apstiprināšanā (latviešu valodas liku­mībām vairāk atbilst vārdkopa zinātnes un tehnikas revolūcija). Speciālisti savu galavārdu teica arī terminu skaitļotājs, pretplāns u. c. izvēlē.

Speciālistu un valodnieku sadarbība nepieciešama gan praktiskajā terminu veidošanā, gan terminoloģiskā materiāla zinātniskajā, teorētiskajā apcerē. Terminu darināšanas paņēmieni, vārddarināšanas elementu semantiskās funkcijas, salikteņ­terminu un vārdkopterminu strukturāli semantiskā analīze, terminu aizgū­ša­nas motīvi, zinātnes funkcionālā stila izpēte u. c. lingvistiskās problēmas, pro­tams, ir valodnieku pētnieciskā darba kompetencē. Tomēr šo pētījumu obligāts priekš­noteikums — labi orientēties arī analizējamo terminu saturā, t. i., pazīt ar terminu izteikto jēdzienu.
     

 
Jūs esat 5413922. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs