ZINĀTNISKĀS VADĪBAS PRINCIPS
Sekmīgs terminoloģijas darbs nav iedomājams bez noteiktas tā organizēšanas, bez dažādās iestādēs strādājošo speciālistu terminoloģiskās darbības koordinēšanas un zinātniskas vadīšanas. Šim nolūkam ir nepieciešams vienojošs zinātniski metodoloģisks centrs, ir nepieciešama organizācija, kuras lēmumi būtu obligāti visām iestādēm un personām. Latvijā šāda organizācija ir LZA Terminoloģijas komisija, kuru ir pilnvarojis LR Ministru kabinets.
Zinātniskās vadības principa īstenošanu nodrošina TK struktūra un darba paņēmieni. Komisijas centrālā institūcija ir TK plēnums, kura locekļu sastāvu apstiprina LZA Senāts. Pēc vajadzības tiek dibinātas dažādu nozaru terminoloģijas apakškomisijas un apakšnozaru sekcijas vai darba grupas. TK plēnumā ietilpst visi apakškomisiju vadītāji un vēl papildus dažādu nozaru eksperti, to skaitā arī valodnieki, kā arī izdevniecību pārstāvji. Darbs tiek veikts pakāpeniski, mērķtiecīgi un posmsecīgi.
Nozares terminoloģijas izstrādāšana sadalāma četros atsevišķos posmos.
Pirmais posms nozares pamatjēdzienu apzināšana un atlase, nozares terminu apkopošana, vienveidošana un sistematizēšana, vajadzības gadījumā arī jaunu terminu radīšana. Šis darbs sākas vai nu ar nozares speciālistu iniciatīvu, vai pēc TK vadības ierosinājuma un notiek ciešā sadarbībā ar TK vadošajiem terminologiem, kas paskaidro terminu atlases un terminoloģijas izveides pamatprincipus, terminu sistematizēšanas noteikumus, iepazīstina ar veicamā darba metodiku. Terminu apkopošanu un jaunradīšanu pirmajā posmā veic dažādu LZA institūtu, augstāko mācību iestāžu, dažu citu iestāžu vai organizāciju attiecīgās nozares speciālisti saziņā ar citiem savas nozares kolēģiem (parasti bez īpašas valodnieku līdzdalības).
Latviskie termini tiek apkopoti no dažādām mācību grāmatām, vārdnīcām, rokasgrāmatām u. c. izdevumiem, kritiski pārskatot publicētos terminus, veicot nepieciešamo terminu atlasi un vienveidošanu. Atsevišķos gadījumos tiek atstāti divi, trīs (vai vairāki) sinonīmi apspriešanai tālākajos terminoloģijas izstrādes posmos.
Jaunās zinātņu nozarēs, kur latviešu valodā vēl nav ne atsevišķu grāmatu, ne kādu citu latvisko terminu avotu, terminoloģija tiek radīta tikpat kā no jauna, par pamatu ņemot attiecīgo teorētisko literatūru citās valodās un rīkojoties pēc principa: terminus netulkot, bet dot attiecīgā jēdziena izteikšanai piemērotāko ekvivalentu.
Pirmā darbības posma rezultātā tiek izveidota terminu kartotēka vai saraksts tematiskā vai alfabētiskā ligzdu kārtojumā. Blakus latviskajam terminam vienmēr tiek dots atbilstošais termins kādā citā (krievu, angļu, vācu, latīņu) valodā.
Otrais posms ir terminu apspriešana speciālistu kolektīvā. Šis darbs notiek terminoloģijas apakškomisijās vai sekcijās (darba grupās), vajadzības gadījumā uz apspriedēm pieaicinot arī citus speciālistus. Apakškomisijas vai sekcijas darbā parasti piedalās kāds no valodniekiem, kura uzdevums ir raudzīties, lai termina valodiskā forma atbilstu latviešu valodas formu sistēmai un normām, un palīdzēt izvēlēties piemērotākos vārddarināšanas līdzekļus jaunu terminu veidošanai. Terminoloģijas apakškomisijās vai sekcijās tiek precizēti terminējamie jēdzieni, pārbaudīta piedāvāto terminu iederība attiecīgās nozares terminu sistēmā. Terminoloģijas apakškomisija ir mazākā TK struktūrvienība, kas ir tiesīga izlemt strīdīgos jautājumus savā nozarē. Terminoloģijas apakškomisijas sēdēs apspriestos terminu sarakstus, kā arī speciālistu neizšķirtos strīdīgos jautājumus iesniedz tālākai izskatīšanai TK plēnumam.
Trešais posms ir speciālistu kolektīvos (apakškomisijās vai sekcijās) apstiprināto terminu sarakstu izskatīšana un/vai apstiprināšana TK plēnumā. Nozares terminu apspriešanai uz TK plēnuma sēdēm tiek aicināti TK plēnuma locekļi un vēl papildus attiecīgās nozares pārstāvji no dažādām iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām. TK plēnumā īpaša uzmanība tiek pievērsta iesniegto terminu sarakstu saskaņošanai ar saskarnozaru un vispārtehnisko terminoloģiju, tiek izlemti principiāli terminoloģijas jautājumi un izspriestas strīdīgās problēmas. Vajadzības gadījumā tiek rīkotas mutiskas vai rakstiskas aptaujas speciālistu kolektīvos, dažkārt ar preses starpniecību.
TK plēnuma sēdēs izskatītie termini tiek apstiprināti publicēšanai terminu biļetenos vai vārdnīcās. TK lēmumi tiek publicēti laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Ceturtais posms ir terminu biļetenu vai vārdnīcu publicēšana un popularizēšana.
Ja ir iebildumi pret kādu no TK apstiprinātajiem un publicētajiem terminiem, tas jādara zināms TK plēnumam. Iebildumi tiek apspriesti un nepieciešamības gadījumā tiek pieņemts lēmums par pārmaiņām publicēto terminu sarakstā, par ko tiek sniegta attiecīga informācija Latvijas Vēstnesī vai kādā speciālā izdevumā u. c. Individuālas atkāpes no pieņemtās terminoloģijas ir nevēlamas, jo tās rada jukas un nesaprašanos, kavējot zinātnes progresu. Šajā posmā kā svarīgs elements minama apspriestās terminoloģijas lietojuma kontrole, ko veic galvenokārt nozares speciālistiem. Savu koordinējošo funkciju TK veic, apspriežot arī atsevišķu speciālistu (vai speciālistu kolektīvu) ārpus TK ietvariem sagatavotos terminu sarakstus un sniedzot konsultācijas terminoloģijas jautājumos Latvijas speciālistiem un iestādēm. |