Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Raksti un grāmatas > Skujiņa V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi > Interlingvālie jeb starpvalodiskie principi     
   Tuvākās kontaktvalodas aspekts     

Drukāt         

    
    

TUVĀKĀS KONTAKTVALODAS ASPEKTS

Latviešu zinātniskās terminoloģijas attīstībā vairākus gadu desmitus liela ietekme ir bijusi tā perioda tuvākā kontakta valodai — krievu valodai. Tā kā lat­viešu terminoloģijai ir sena attīstības vēsture [28; 219, 133—156], savas iedi­bi­­nā­tas tradīcijas un vispusīgas funkcionēšanas pieredze, pat Padomju Savie­nī­bā no­teiktā minimālo atšķirību principa [213, 330-331] apstākļos vārda izvēle termina funk­cijai latviešu valodā notika saskaņā ar latviešu valodas sistēmu. Kā pamat­­prin­cips bija prasība nevis mehāniski tulkot krievu vārdus, bet gan dot vis­pie­­mē­ro­tāko latvisko terminu — ekvivalentu attiecīgā jēdziena iz­teikšanai, piemēram, сход снежного покрова — sniega segas nokušana (nevis burtiskais «noiešana»), detaļas apzīmējumam хвостовик latvie­šu valodā dots termins galenis (nevis «astenis»). Izpletņlēkšanā terminam при­стрелка lat­viešu valodā ieteikti varianti mēģinājumlēciensk jeb regu­lē­jum­lē­ciensk (nevis bur­tiskais «piešaude»). Tiešas izteiksmes analoģijas nav starp dau­dziem at­bil­sto­ša­jiem krievu un latviešu terminiem застановка — ievie­to­jum­kļūda, меха­ни­ческая бритва— atsperskuveklis, многоатомные спир­ты — daudzvērtīgie spirti, надколенник — ceļuzlika, подлокотник — elkoņ­uzlika, напольный транспорт — grīdas transports, область горения пер­вая край­няя — kinētiskais degšanas periods, обрыв жилы — dzīslas lūzums (elek­tronikā).

Izvēloties krievu valodas terminam latvisko ekvivalentu, vērā ņemts at­bilstošo latviešu un krievu vārdu atšķirīgais semantiskais diapazons, piemēram, pār­tikas rūp­niecības terminoloģijā krievu terminam масло latviešu terminoloģijā at­bilst gan sviests, gan eļļa, bet savukārt latviešu terminam krējums krievu ter­mi­no­loģijā — gan сливки, gan сметана. Vai arī sal.: zemenes — земляника un клуб­ника; беседа — saruna un pārruna; ледник — ledājs un šļūdonis; сушка — žāvē­šana un kaltēšana; эфир — ēters un ēteris. Mehāniska divu valodu terminu pie­lī­dzināšana pēc formulas «viens pret vienu» būtu pretrunā ar dabisko katras va­lodas leksiski semantisko sistēmu.

Nepārzinot latviešu zinātnisko terminoloģiju, dažkārt ikdienas sistēmisko terminu vietā nepamatoti lieto nesistēmiskos burtiskos krievu terminu tulko­ju­mus, piemēram, termina mūra konstrukcija vietā «akmens konstrukcija» (камен­ная конструкция), augstsprieguma līnija — «augstvoltu līnija» (высоко­вольт­ная линия), daudzvērtīgie spirti — «daudzatomu spirti» (многоатомные спирты), kokmateriāli — «mežmateriāli» (лесоматериалы), satiksmes noteikumi — «ceļu satiksmes noteikumi» (правила дорожного движения).

Mūsdienās, dziļāk izpētot latviešu valodu un daudzpusīgāk izvērtējot tās sakarus ar citām valodām, ir iespējams zinātniski pamatot kontaktvalodu ietekmes pozitīvās un negatīvās puses. Protams, valodas prakses faktu vērtēšanā sava vieta ir arī labai valodas izjūtai, kas, pamatos būdama zināmā mērā subjektīva, tomēr balstīta uz objektīvām likumībām un labu dzimtās valodas prasmi.

Zinātniska pieeja valodu kontaktu lomas novērtēšanā dod iespēju virzīt kontaktvalodas ietekmi valodas bagātināšanas, nevis piesārņošanas virzienā.

TIEŠĀ KONTAKTVALODAS IETEKME

Kā liecina latviešu terminu materiāls, tiešā kontaktvalodas ter­minoloģijas ietekme izpaudusies dažādu valodas līmeņu parādībās.

1. Visuzskatāmākais valodu kontaktu izpausmes veids — leksiskie aiz­gu­vumi. Ar krievu nacionālo vidi nesaistītu jēdzienu apzīmēšanai  krievu  cil­mes aizguvumi latviešu literārajai valodai un zinātniskajai terminoloģijai nav raksturīgi. Vairāk to ir nenormētajā sarunvalodā un steigā veidotos tulko­jumos, īpaši preses valodā. Tomēr dažkārt, ja laikā netiek radīts cits termins, latviešu valodas terminoloģijā mēdz izmantot vārdu no krievu valodas, piemēram, noteikta ap­ģērba tipa nosaukšanai apstiprināts aizguvums sarafāns (attaisnojams šis aiz­gu­vums būtu etnogrāfisma funkcijā, turpretī apģērba tipa nosaukšanai labāk iz­man­tot latvisku darinājumu, piemēram, pārsvārks), savukārt krievu valodas hibrīd­da­rinājumu «svetofors» ātri no lietojuma izstūma latviešu valodas jaun­da­ri­nājums luk­sofors.

Zināmas atšķirības latviešu un krievu valodā ir klasisko valodu elementu izman­tošanā: krievu valodai ir raksturīgi aizguvumi no grieķu valodas, kas latviešu valodā mazāk izplatīti (доза, факел, фонтан). Bez tam krievu valodai rakstu­­rī­ga arī ģermānismu un gallicismu plaša izplatība gadījumos, kad latviešu valodā attie­cīgie objekti apzīmēti ar latviskiem darinājumiem (зензубель — dzegē­vele, зенкер — paplašinātājurbis, импеллер— lāpstiņritenis, форзац — priekš­lapa). Tulkojot krievu literatūru vai citādi izmantojot krievu avotus, krievu valodas ietek­mē šādi grieķismi, ģermānismi, gallicismi u. c. aizguvumi viegli ienāk arī lat­viešu  speciālo nozaru terminoloģijā, piemēram, krievu valodas ietekmē izplatījušies grie­ķismi doza, fākela, fontāns, dažādu nozaru profesionālajā termino­loģijā (un ne tikai tajā) — ģermānismi fastnahtšpīle, hinterlande, korn­pa­pīrs, kronšteins, šmuctituls, štihelis, štrihs u. c. Patlaban krievu valoda joprojām sekmē anglismu izplatīšanos lat­vie­šu valodā: displejs, fails, kompjūters, moldings, parkings, slaidi u. c. Krievu va­loda ietekmējusi citvalodu cilmes vārda aizgūšanu pat tādā gadījumā, kad latviešu va­lodā attiecīgā jēdziena apzīmēšanai jau ir savs vārds: торсион — torsions (vērp­stienis), факел — fākela (lāpa). Jāpiebilst, ka anglismu izplatībā mūsdienās loma ir ne tikai latviešu valodas kontaktiem ar krievu valodu kā starpniekvalodu, bet arī tiešajiem kontaktiem ar angļu valodu. Interesanti salīdzināt angļu ter­mina designer atveidojumu mūsu un lietu­vie­šu terminoloģijā. Latviešu valodā kā ekvivalents dots anglisms dizainers un arī krievu valodā kā atbilstošais termins mi­nēts anglisms дизайнер. Savukārt lietu­viešu terminoloģijas pētījumos šī jē­dzie­na izteikšanai gan lietuviešu, gan krievu valodā minēti pašcilmes darinājumi braižytojas — чертежник [178, 11]. Iespējams, ka lietuviskais termins Lietuvā ietekmējis termina izvēli arī krievu valodā.

Izstrādājot latviešu valodas zinātnisko terminoloģiju, krievu valodas ietekmē profe­­sionālajā, zinātniski neizstrādātajā terminoloģijā ienākušie citvalodiskie aiz­gu­vumi pēc iespējas tiek aizstāti ar sistēmiskiem darinājumiem, piemēram, bib­lio­tekārajā terminoloģijā ģermānisma reiters vietā apstiprināts termins sprauds, mākslas terminoloģijā ģermānisms fastnahtšpīle aizstāts ar karnevāla spēle, tehnikā klipverks — ar paminkaltava, šlifs — ar pieslīpnis.

2. Valodnieciskajā literatūrā mazāk aplūkoti morfēmu jeb mor­fē­mis­kie aiz­­gu­vumi, resp., saknes un derivatīvo elementu aizguvumi. Krievu valodas ietek­mē lat­viešu valodā izplatījušās tādas strupformas kā med- (medpunkts), san‑ (santehniķis), spec- (spectērps), vet- (vetārsts), no kurām dažas ir vārda sakne vai celms, bet citas ir patvaļīgi izvēlētas vārda daļas. Kaut arī no latviešu literārās va­lodas viedokļa šādas formas tiek skaustas, daļai no tām izdodas iekarot savu vietu arī zinātniskajā terminoloģijā.

Krievu cilmes morfēmas latviešu valodā parasti netiek aizgūtas, bet tiek aizstātas vai nu ar attiecīgiem latviskiem, vai internacionāliem elementiem, piemē­ram, игротека — ludotēka (nevis «igrotēka»), ледоскоп — krioskops, нау­ко­ве­дение — scientioloģija ; arī луноход — lunomobilis, планетоход— planetomobilis, техниковедение — tehnikoloģija.

No krievu valodas netiek aizgūti afiksi, bet reizēm krievu vārddarinājumu ietekmē notiek analoģisko afiksu aktivizēšanās, piemēram, отливка— atlējums (lietošanai apstiprinātā forma ­— lējums), применение— pielietojumsp (lietojums); активность — aktīvums (aktivitāte) (šie gadījumi attiecas uz vārddarināšanas jeb derivatīvajiem aizguvumiem).

Krievu valodas paraugs gan tieši, gan netieši sekmēja citvalodisko elementu aizgū­šanu: корнпапир — kornpapīrs, рир-проекция — rīrprojekcija, рапидная киносъемка — rapidfilmēšana. Tā kā citvalodiskie elementi korn-, rīr-, rapid‑ latviešu valodā neveido darinājumu sistēmu, tie aizstāti ar latviskajiem: graud­pa­pīrs, caurprojekcija, ātrfilmēšana.

3. Kontaktam ar krievu valodu ir sava loma latviešu valodas nacionālo vārd­dari­nāšanas resursu un potenču aktivizēšanā. Pēc krievu valodas vārddarinājumu pa­rauga latviešu valodā nereti tiek veidoti attiecīgi atvasinājumi un salikteņi. Tie ir vārddarināšanas jeb derivatīvie aizguvumi.

Vārddarināšanas aizguvumi ir tuvi kalkojumiem, taču abi jēdzieni nav identificējami. Pirmkārt, vārddarināšanas aizguvumi saistīti tikai ar vienu no kal­kojumu veidiem — morfoloģiskajiem kalkiem. Otrkārt, atšķirībā no morfo­lo­ģis­kajiem kalkiem, kas tiek veidoti, burtiski tulkojot citvalodas vārdu pēc tā sastāv­daļām, vārddarināšanas aizguvumos burtiskā atbilsme (morfēma pret morfēmu, vārds pret vārdu) nav noteicošā, jo jaundarinājumi, izmantojot citas valo­das termina paraugu, tiek veidoti ar savas valodas līdzekļiem atbilstoši savas valo­das vārddarināšanas sistēmas strukturāli semantiskajiem modeļiem. Treškārt, uz kalkošanu kā burtisku tulkošanu nereti attiecina parādības, kas ne visai iederas aizgu­vējvalodā, turpretī vārddarināšanas aizguvumos ietilpināmi visdažādākie kon­takt­valodas vārda strukturāli semantiskā parauga ietekmē radīti, tomēr aizgu­vēj­valodā pieņemami elementi. Ceturtkārt, aizguvumu grupējumā pēc dažādiem valo­das līmeņiem vairāk piemērots termins un jēdziens vārddarināšanas aizguvumi, turpretī dažādie kalku paveidi analizējami ciešā saistījumā ar kalko­ša­nas kā specifiskas valodu kontaktu izraisītas izpausmes problēmām.

Veidojot latviešu terminus pēc atbilstošo krievu valodas vārddarinājumu parauga, latviešu valodā tika izmantoti ne tikai produktīvie modeļi, bet arī maz­pro­duktīvie un neproduktīvie. Reizēm vērojama jaunu modeļu rašanās (teāt­ro­māns) un agrāko vārddarinājumu lietošanas aktivizēšanās (paklupināšana). Mazproduktīvo un neproduktīvo modeļu aktivizēšanās nenoliedzami sekmē valodas un terminoloģijas bagātināšanos, turklāt — uz pašcilmes vai agrāk aizgūtu un valodā jau nostiprinājušos elementu bāzes. Pozitīvi vērtējama arī senu darinājumu atdzīvināšana.

Izmantojot citas valodas vārddarinājumu par paraugu, pirmajā vietā, kā jau teikts, ir jēdziena pēc iespējas precīzāka izteikšana latviešu valodā atbilstoši lat­viešu valodas leksikas un vārddarināšanas sistēmai, nevis latviskā vārd­da­ri­nā­ju­ma burtiska atbilstība citas valodas terminam, piemēram, krievu valodā atva­­si­nā­jums no īpašības vārda — брачность, bet latviešu valodā atvasinājums no div­dabja — laulātība, krievu valodas vārdkopterminā малоиспользуемая лите­­ра­тура — tagad­nes divdabis, bet latviešu valodas atbilstošajā vārdkop­ter­minā mazizmantotā litera­tūra — pagātnes divdabis, sal. arī: изгибающий момент — lieces (nevis «liecošais») moments.

Par vārddarinājumu paraugu noder gan atvasinājumi, gan salikteņi. Tā, ver­bā­la­jiem nominālas cilmes atvasinājumiem ar -šana un -ums, tādiem kā dro­se­lē­ša­na, lietē­ša­na, par paraugu noderēja analoģiskie krievu valodas vārddarinājumi дрос­сели­рование, дождевание. Savukārt nominālajiem atvasinājumiem ar -ība, -ums — autorība, ļaudīgums — par paraugu noderēja attiecīgie krievu valodas atva­sinājumi ar -ость, -ство — авторство, людность. Ir konstatēti at­sevišķi atšķirīgas struk­tū­ras latviešu un krievu terminu atbilduma modeļi: pēc ana­loģijas ar чайная — tējnīca radies atbilduma pāris табельная — tabeļnīca. Bez tam krievu īpašības vārdu substantivējumiem, kas izmantoti telpu no­sauk­ša­nai, latviešu valodā atbilst arī vārd­kopas ar vārdu telpa: аппаратная — aparātu telpa, щитовая — paneļu telpa.

Par krievu valodas ietekmi liecina attieksmes īpašības vārdu ar -isks izplatīšanās lat­­viešu valodā: inženiertehnoloģiskais centrs (sal. инженерно-тех­но­ло­ги­чес­кий центр) latviešu valodai vairāk raksturīgā vārdkopter­mina inže­nier­teh­no­lo­ģi­jas centrs vietā.

Liela ietekme latviešu vārddarināšanā ir krievu valodas prefiksālajiem atvasinājumiem: отливка— atlējums, отстрел— atšau­šana, потепление — pasiltināšanās, применение — pielietošana u. c. Ja priedēklis nepiešķir atvasinājumam noteiktu nozīmes niansi, priedēklis ir atmetams: atlējums —> lējums, izstarojums —> starojums, pielietojums —> lietojums.

Krievu valodas ietekmē latviešu terminoloģijā ienākuši daudzi atvasinājumi ar starp-, īpaši kā krievu valodas īpašības vārdiem atbilstošie ģenitīveņi: межатом­ный — starpatomu, межведомственный — starpresoru, междуфазный — starpfāžu, междуэтажный — starpstāvu. Ne visi šādi ģenitīveņi ir nepieciešami.

Par tiešu salikteņdarinājumu paraugu krievu valoda tiek izmantota retāk, sal.: дол­говечность— ilgmūžība, ледостав — ledstāve, многоплановость — daudzplānainība, светочувствительность — gaismjutība, синеломкость — zillūstamība. Krievu valodas ietekmē latviešu valodā izplatījušies saliktie ģenitīve­ņi vissavienības (всесоюзный atšķirībā no  союзный — savienības), vistautas (всенародный atšķirībā no народный — tautas).

Daudz analoģijas starp latviešu un krievu valodu ir vārdkopterminu sastāvā (sal.: akumulatora uzlāde — зарядка аккумулятора), tomēr salikto apzīmēju­mu — salikteņterminu vai vārdkopterminu — izvēlē katrā valodā ir savas likumī­bas. Parasti līdzīga ir pašu komponentu — jēdziena pamatpazīmju izteicēju — izvēle, bet salikteņtermina vai vārdkoptermina izvēli nosaka katras valodas sistēmas īpatnības. Tā, krievu valodas salikteņterminos starp komponentiem bieži ir objekta attiek­sme (видоискатель, газоанализатор, звукозапись, пото­ко­­сцеп­ле­ние), bet latviešu valodā objekta attieksme vairāk raksturīga vārdkop­ter­miniem (skatu meklētājs, gāzu analizators, skaņas ieraksts). Krievu valodas vārd­kop­­ter­mi­nos atkarīgajā komponentā bieži izmantots attieksmes īpašības vārds, bet latviešu valodā tiem atbilst vai nu attiecīgs salikteņtermins (адресный язык — adres­valoda, буферная батарея — buferbaterija), vai vārdkoptermins ar atkarīgu lietvārda ģenitīvu (телефонный абонент — telefona abonents, або­нент­ский телеграф — abonentu telegrāfs). Par krievu valodas tiešu ietekmi liecina gadījumi, kad pretēji latviešu valodas tradīcijai šādos terminos tiek izmantots īpašības vārds. Tieši krievu valoda rada aizspriedumus pret lietvārda ģenitīva semantisko funkciju daudzveidību latviešu valodā. Bez tam ir jāpatur prātā, ka krievu valodas vārdkopterminos īpašības vārda vai lietvārda ģenitīva lietojums ne vienmēr ir saistīts ar jēdzieniskām atšķirībām. Krievu valo­dai rak­stu­rī­ga arī  šo izteiksmju sinonīmija [198, 32], piemēram, элемент Галь­ва­­ни  jeb галь­ванический элемент, хомут рессоры jeb рессорный хомут.

Kā rāda piemēri, analoģija vērojama daudzos latviešu un krievu valodas ter­mi­no­loģiski atbilstošajos vārddarinājumos, tomēr ne vienmēr tas liecina, ka krievu termins izmantots par tiešu latvisko vārddarinājumu paraugu. Vārd­da­ri­nā­jumu strukturāli semantiskā līdzīguma pamatā nereti ir līdzība latviešu un krievu valodas vārddarināšanas sistēmā, jo galvenie terminu veidošanas paņē­mie­ni abās valo­dās ir vieni un tie paši. Jo produktīvāks ir attiecīgais modelis latviešu valodā, jo mazāk var runāt par atbilstošā krievu termina vārddarināšanas modeļa ietekmi. Tādi ir, pie­mēram, darītājvārdi ar -tājs un -тель, procesu un to rezultātu nosaukumi ar -šana, -ums un -ние, -ка, abstraktu jēdzienu nosaukumi ar -ība, -ums un -ость, -ство.

Dažās atvasinājumu un salikteņu grupās starp latviešu un krievu vārd­da­ri­nā­ju­miem tiešas analoģijas nav, bet ir sistēmisks sakars. Piemēram, krievu valodas terminiem ar обез- latviešu valodā atbilst termini ar at-: обезволашивание— atmatošana, обезрепеивание— atdadžošana, обезугливание— atogļošana, bet lielai daļai krievu valodas defissavienojumu latviešu valodā atbilst salikteņ­ter­mini: город-спутник — pavadoņpilsēta, парикмахерская-салон — salonfrizētava, смотр-конкурс — konkursskate, суп-пюре — biezeņzupa.

Latviešu un krievu valodas termindarinājumu sastata pētījums liecina, ka latviešu valodā jaundarinājums pēc krievu valodas vārddarinājuma parauga veidots tikai tad, ja latviešu valodā ir attiecīgs modelis, kaut vai mazproduktīvs vai neproduktīvs.

4. Kā jau teikts, izstrādājot latviešu terminoloģiju saskarsmē ar atbilstošo krievu valodas terminoloģiju, pamatos vērā tika ņemts katras valodas vārdu atšķi­rī­gais semantiskais diapazons. Vārda nozīmes netika mehāniski pārnestas no vienas valodas otrā. Tomēr sava vieta ir arī semantiskajiem aiz­gu­vu­miem. Kontaktvalodas ietekmē var notikt pārvirzes gan pašcilmes vārdu, gan agrāka laika aizguvumu semantiskajā struktūrā: vārdiem var rasties jaunas nozīmes, vārda nozīme var paplašināties vai sašaurināties. Īpaši raksturīgi analoģis­ki vārda nozīmes pārnesumi. Tā, latviešu valodas ģeoloģijas terminolo­ģijā pēc analoģijas ar krievu valodu (ar ģeoloģijas terminu щека) ar vārda nozīmes pārnesumu, resp., jaunā nozīmē, ģeoloģijas termina funkcijā izmantots vārds vaigs, — lai apzīmētu noteiktas formas krastu. Ar analoģisku vispārlietoja­mo vārdu nozīmes pārnesumu latviešu un krievu dažādu tehnisko nozaru ter­mi­no­­lo­ģi­jā izmantoti arī termini pirksts — палец, austiņa— ушко, galva — головка, no­gurums — усталость, atmiņa — память. Šādi vārda nozīmes pārnesumi mēdz būt analoģiski dažādās pasaules valodās, sal.: latv. atslēgvārds — kr. клю­че­вое слово — a. keyword.

Reizēm semantiskais aizguvums no krievu valodas izspiedis citu, latviešu valodā iepriekš lietotu terminu, piemēram, mūzikas terminoloģijā termins segliņš (no vārda segli) vijoles detaļas apzīmēšanai aizstāts ar slieksnītis (sal. ar attiecīgās detaļas nosaukumu krievu valodā порожек).

5. Salīdzinot latviešu un krievu valodas vārdkopterminus, latviešu zinātniskajā ter­minoloģijā var konstatēt dažus sintaktiskus aizguvumus no krievu va­lodas. Tā, piemēram, latviešu valodas atributīvi lietotā apstākļa vārda un īpašības vār­da (vai lokāmā divdabja) savienojumā par pamatkomponentu un tātad pamat­pa­­zīmes izteicēju funkcionē īpašības vārds. Apstākļa vārds precizē vai niansē īpa­­šības vārda nosaukto īpašību vai piešķir tai papildraksturojumu (sal.: tumši zils, koši sarkans, sevišķi ciets, ledaini auksts) [57, II, 104—105]. Tādi vārdu savie­nojumi kā ieliekti izliekts, izliekti ieliekts, kur abi komponenti nosauc līdz­vēr­tīgas pazīmes, latviešu valodai ir mazāk raksturīgi. Krievu valodas defis­sa­vie­no­jumu ietekmē latviešu zinātniskajā terminoloģijā ienākuši vārdkoptermini, ku­ros atributīvajā apstākļa vārda un īpašības vārda savienojumā ietvertas līdz­vēr­tī­gas pazīmes: zinātniski tehniskā revolūcija, ekonomiski matemātiskās metodes, teh­niski ekonomiskie risinājumi.

Ja atributīvajā apstākļa vārda un īpašības vārda savienojumā tiek ietvertas pēc būtības (kvalitatīvi) līdzvērtīgas, bet pēc izplatības, apjoma vai intensitātes (kvan­titatīvi) atšķirīgas pazīmes, latviešu valodā raksturīgākā, vairāk izplatītā pa­zīme parasti tiek ietverta īpašības vārdā: industriāli agrāra valsts — pamatos agrāra valsts ar industriālām iezīmēm (sal.: dzelteni zaļš un zaļi dzeltens). Atbilstošajā krievu terminā ar atributīvo defissavienojumu индустриально-аграрное государство kvantitatīvi dominējošā resp. raksturīgākā pazīme ietverta pirmajā komponentā (elementā ar -o).

6. Intensīvo latviešu un krievu valodas kontaktu apstākļos notiek arī vārda formas aizguvumi. Tas īpaši attiecināms uz internacionālismiem, kam lat­vie­šu un krievu valodā ir atšķirīga izruna un rakstība vai atšķirīga morfēmiskā struktūra.

Tā krievu valodas ietekmē valodas praksē mainās forma internacionālismiem acālija — «azālija» (krievu азалия), atlants — «atlass» (атлас), rullis — «rulons» (рулон), sortiments — «asortiments» (ассортимент), oligopols — «oligopolija» (олигополия), stafete — «estafete» (эстафета). Krievu valodas ietekmētās internacionālismu formas sastopamas galvenokārt sarunvalodā. Tās kā nenormatīvas zinātniskajā terminoloģijā nav izmantojamas. Taču atsevišķos gadījumos tās iekaro arī literāri atzītu vārdu statusu, piemēram, Lpv: intervencija (sal. krievu интервенция) blakus latviešu valodas aizguvumu sistēmā vairāk iederīgajai formai intervence [85].

NETIEŠĀ KONTAKTVALODAS IETEKME

Ne vienmēr citas valodas termins ir attiecīgā latviskā termina tiešs paraugs. Ietekme mēdz būt arī netieša. Par netiešo ietekmi, piemēram, var runāt jebkurā gadījumā, kad citas valodas zinātniskajā terminoloģijā kāds jēdziens ir apzīmēts ar noteiktu terminu, bet latviešu valodā nav, jo tad parasti attiecīgs termins tiek meklēts vai jaunradīts arī latviešu valodā. Turklāt nemaz nav nepieciešams, lai izvēlētā vai jaunradītā termina morfoloģiskā struktūra atbilstu attiecīgajam citas valodas terminam. Piemēram, krievu valodas termini грамотность, надел, наставник, начитанность, смежник, рабочий возраст, трудовое обучение sekmējuši attiecīgo jēdzienu izteikšanu arī latviešu valodā, kaut arī atšķirīgas struktūras terminos: rakstpratība, iedaliena, darbaudzinātājs, lasītājerudīcija, saskarspeciālists (vai saskarnozaru speciālists), strādājamais vecums, darbmācība.

Nepieciešamība izteikt krievu terminā броня ietverto jēdzienu sekmējusi latviešu valodas atvasinājuma nodrose ieviešanu un izplatīšanu, bet termina близнецы semantika lika blakus terminam dvīņi radīt vēl jaunu terminu — kopdzimtņi (ja netiek minēts vienā reizē dzimušo skaits).

Pavisam maz ir tādu gadījumu, kad kādam krievu terminam latviešu valodā neizdodas sameklēt ekvivalentu (зрелище, зрелищность). Retumis ekvi­va­len­tu grūti sameklēt latviešu terminam krievu valodā (senleja, senlietas).

TUVĀKĀS KONTAKTVALODAS

IETEKMES VĒRTĒJUMS

20. gs. 40. - 80. gadu posmā krievu valodas plašās funkcijas Padomju Savienībā ir ne­ga­tī­vi ietekmējušas vairāku nacionālo valodu un līdz ar to arī nacionālo terminoloģiju attīs­tību: padomju varas gados jūtami sarukušas ne tikai atsevišķu mazu tautiņu, bet pat, piemēram, baltkrievu un ukraiņu valodas funkcijas. Lai jebkuros, arī nega­tīvos, valodas politikas apstākļos saglabātu nacionālās valodas un tās termi­no­lo­ģijas specifiku, terminoloģijas izstrādē liela nozīme ir kontaktvalodas pozitīvās un negatīvās ietekmes apzinātai un objektīvai izvērtēšanai.

Aplūkotie krievu valodas ietekmes gadījumi dažādos valodas līmeņos liecina, ka krievu valodas paraugs ir sekmējis latviešu valodas zinātniskās terminoloģijas papildināšanos un attīstību, un šo ietekmi varam vērtēt pozitīvi tādā mērā, ciktāl tā ir bagātinājusi latviešu valodu un terminoloģiju ar jaunām izteiksmes iespējām.

Taču līdztekus pozitīvajam var konstatēt arī negatīvus ietekmes faktus, kas jauc latviešu valodas zinātniskās terminoloģijas sistēmu un kas pēc iespējas jānovērš.

1. Par nevēlamu atzīstama lieku sinonīmu aizgūšana blakus labiem sis­tē­mis­kiem, jau lietotiem vai viegli darināmiem apzīmējumiem, piemēram, barbarismu «preis­kurants», «šlifs», «štucers», «vorss» aizgūšana.

2. Par nevēlamiem atzīstami semantiskie aizguvumi, kas jauc aizguvējvalodas lek­siski semantisko sistēmu, piemēram, aizguvumu epoha, etaps, grācija nozīmes papla­šināšanās krievu valodas ietekmē.

3. Latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā neiederas arī sistēmiski vai se­man­tiski nemotivētie burtiskie tulkojumi no krievu valodas, kā «fotoplēve» (фото­пленка) termina fotofilma vietā, «vairogs» (щит) — paneļa vietā vai nepa­matoti prefiksālie darinājumi «aprimšana» — rimšana vietā (затухание), «atlējums» — lējums vietā (отливка), «izstarošana» — starošana vietā (излучение), «pielietojums» — lietojums vietā (применение) u. c.

4. Negatīvi vērtējama krievu valodas internacionālismu formas ietekme uz attie­cīgajiem latviešu valodas internacionālismiem, jo katrā valodā aizguvuma for­ma parasti ir sistēmiski noteikta: нотариус — notārs (nevis «notāriuss») un arī архивариус — arhivārs (nevis «arhivāriuss»); рододендрон — rododendrs (nevis «rododendrons») un arī филодендрон — filodendrs (nevis «filodendrons»). Krievu valodā ir мотодрезина un мотосани, bet latviešu valodā motordrezīna un motorkamanas, jo elements moto- latviešu valodā tiek saistīts ar jēdzienu ‘motocikls‘.

Aizgūšanas kritēriji ir daudzveidīgi, un dažādi var pamatot arī katru kontaktvalodas ietekmes faktu. Lielāka objektivitāte vērtējumā sasniedzama, analizējot ietekmes parādības valodas un terminoloģijas sistēmas kopsakarā.

     

 
Jūs esat 4004874. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs