|
INTERLINGVĀLIE JEB STARPVALODISKIE PRINCIPI
Terminoloģijas izstrādes interlingvālo jeb starpvalodisko principu apskatā ietilpināti jautājumi, kas sniedzas pāri vienas valodas ietvariem un skar valodu kontaktu problēmas. Tie ir jautājumi par termina aizgūšanu, šī procesa motivāciju un tehniku[1], par dažādiem terminoloģisko aizguvumu veidiem, par valodu kontaktu izraisītām atsevišķas nacionālās valodas attīstības problēmām u. c. Tradicionāli lingvistikas teorijā aizguvumi analizēti galvenokārt leksikoloģijā, bet atsevišķi ar aizguvumiem saistīti fonētiskie, grafēmiskie, morfoloģiskie u.c. fakti attiecīgo valodniecības apakšnozaru ietvaros. Arī šajā monogrāfijā vairākas ar aizguvumiem saistītas parādības jau skartas iepriekšējās nodaļās, kur aplūkoti zinātniskās terminoloģijas izstrādes intralingvālie jeb valodiskie principi.
Tomēr interlingvālo jeb starpvalodisko principu apskats izdalīts arī īpaši, un tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, lai starpvalodiskā aspektā vienkopus raksturotu sarežģīto un daudzaspektālo problēmu, kas saistīta ar dažādiem valodas līmeņiem leksiku, semantiku, morfoloģiju, fonētiku, sintaksi, stilistiku.
Otrkārt, tādēļ, ka jautājums par terminu aizgūšanu ir saistīts ar virkni savdabīgu problēmu, kas iziet ārpus vienas valodas ietvariem, jo terminu aizgūšanas procesu ietekmē divu (un pat vairāku) valodu un divu (vai vairāku) terminu sistēmu mijiedarbība. Šajā procesā nenoliedzami sava loma ir citas valodas ietekmei, citas valodas sistēmas diktētiem nosacījumiem, jo dažādu valodu nomināciju sistēmās blakus līdzīgajam ir arī virkne atšķirību, kam pamatā ir dažādo valodu leksiskā sastāva un leksiski semantiskās struktūras nesavienojamība (atšķirīgais terminu semantiskais diapazons un sistēmiskie sakari), kas sarežģī dažādu valodu terminu savstarpējās atbilstības noteikšanu. Atšķirības dažādu valodu terminu sistēmās bieži izpaužas kā atbilstošo terminoloģisko vienību semantisko funkciju neatbilstība, sal., piemēram, internacionālisma kanāls semantiku ar attiecīgo internacionālismu semantiku krievu un angļu valodā [152]. Terminu vārdnīcas terminu polifunkcionalitāti ne vienmēr atspoguļo un līdz ar to ne vienmēr rāda reālo dažādu valodu terminu atbilstības stāvokli.
Treškārt, kaut arī kopumā terminoloģiskā aizgūšana daudzējādi ir līdzīga aizgūšanai vispārlietojamā valodā, tomēr zinātniskā terminoloģija ir specifiska sistēma, ar specifiskām prasībām, kuru dēļ jautājums par aizgūšanu terminoloģijā kļūst īpaši sarežģīts un saistās ar virkni specifisku problēmu. Sarežģītībai pamatā vispirms jau ir tas, ka, no vienas puses, kaut arī terminu sistēmu veidošanu ir iespējams plānot, tomēr ir grūti apzināti iedarboties uz terminu aizgūšanas procesu, jo nav iespējams paredzēt zinātnes un tehnikas turpmākās attīstības stadiju īpatnības, bet, no otras puses, katrs stihisks aizguvums ir sava veida iejaukšanās esošajā vairāk vai mazāk izstrādātajā jēdzienu un terminu sistēmā un tas var izraisīt nopietnas neērtības [196,3].
Ceturtkārt, tādēļ, ka valodu kontaktu problēma terminoloģijā kļuvusi īpaši aktuāla, jo zinātnes attīstība mūsdienās arvien vairāk iegūst internacionālu raksturu. Terminu sistēmās jāapvieno izgudrojumi dažādās valstīs. Internacionāla sazināšanās ir svarīgs priekšnosacījums progresam, tāpēc notiek aktīva speciālistu sadarbība un zinātniskās informācijas apmaiņa ne tikai starp vienas valsts zinātniekiem, bet arī starp valstīm, tātad ne tikai vienas valodas ietvaros, bet arī starpvalodiskā sfērā. Sociālais faktors starpnacionālie kontakti politikā, ekonomikā, zinātnē, tehnikā, kultūrā un citās dzīves jomās nosaka dažādo speciālo jēdzienu un ar tiem saistīto terminu izplatīšanos dažādos nacionālajos kolektīvos un valodās. Pieaug aizgūto terminu skaits, kas atvieglo starptautisko sazināšanos un informācijas apmaiņu un ietekmē atsevišķu nacionālo valodu attīstību. Citvalodas ietekme valodas attīstību var veicināt, bet var arī bremzēt, ja valoda nekritiski un pārmērīgi tiek pārsātināta ar citvalodas vienībām un tiek zaudētas semantiski smalki niansētas pašu valodas izteiksmes iespējas. Tāpēc plašie zinātnieku un citu speciālistu starptautiskie sakari, speciālās literatūras tulkošanas vajadzības terminologiem liek vairāk pievērsties dziļākai terminu aizgūšanas veidu un noteikumu, kā arī valodu savstarpējās ietekmes izpētei. Ar dažādu valodu savstarpējiem kontaktiem un ietekmēm saistītajās, resp., starpvalodiskajās, problēmās savdabīgu vietu ieņem tuvākās kontaktvalodas aspekts, kā arī reģionālo parādību apzīmēšanas problēmas, kam ir svarīga loma latviešu valodas ģeogrāfijas nozaru terminoloģijas izstrādāšanā.
[1] Terminu aizgūšanas tehnika («техника заимствования») lietojis D. Lote [196]. Patlaban šajā nozīmē populārāks apzīmējums aizgūšanas mehānisms [137, 5]. |
|