MATERIĀLS, UZ KĀ BALSTĪTS PĒTĪJUMS

Šajā monogrāfijā apkopota TK 40 gadu darbības pieredze, bet jo īpaši laik­posms no 1961. līdz 1990. gadam, kopš monogrāfijas autore strādājusi TK se­kre­tāres, vēlāk — zinātniskās sekretāres amatā un piedalījusies pāri par 600 TK plēnuma sēdēs, kurās šai laikā izskatīts ap 50 000 terminu (daļa no tiem — kas ap­spriesti, sākot ar 1977. gadu, — atrodami Terminoloģijas nodaļas terminu kartotēkā), kā arī ap 300 dažādu nozaru (lauksaimniecības tehnikas, bio­loģijas, ģeoloģijas, kūdras rūpniecības u. c.) terminologijas  apakškomisiju  sēdēs,  kurās izskatīts ap 15 000 terminu.

Teorētiskās atziņas par latviešu zinātniskās terminoloģijas izstrādes prin­ci­piem iegū­tas, gan apkopojot līdzšinējā latviešu terminoloģiskajā literatūrā paustās domas un TK sēdēs izteiktos pamatojumus, kas daļēji atspoguļojas TK darba pro­­to­­ko­los, gan arī analizējot ap 200  000 dažādu nozaru terminus, ko apstip­ri­nā­jusi TK un kas publicēti 60 biļetenos un 15  vārdnīcās (šajos izdevumos publicēts vairāk nekā 100 000 terminu), kā arī ar TK akceptu publicētajās atse­viš­ķu speciālistu vai speciālistu kolektīvu sagatavotajās terminu vārdnīcās, pie­mē­ram, «Krievu—latviešu politehniskā vārdnīca» (R., 1977/2000), «AVS tehnisko līdzek­ļu vārdnīca-rokasgrāmata» (R., 1972), «Ekoloģijas un hidrobioloģijas ter­mi­no­logija» (R., 1975), «Ģeomorfologijas termini» (R., 1977), T. Keiva sastādītā vārd­nīca «Celtniecība: Īsa krievu—latviešu ražošanas terminu vārdnīca» (R., 1985) u. c. (daļu no tām arī rediģējot).

No šiem avotiem ņemti monogrāfijā izmantotie piemēri, turklāt gan pēdējo gadu desmitu jaundarinājumi, gan agrāk latviešu valodā un terminoloģijā lietoti vārdi, kas atzīti par iederīgiem dažādu nozaru terminu sistēmās.

Ja kādas problēmas analīzē izmantots avots, ko nav apstiprinājusi TK, piemēram, Svešvārdu vārdnīca (R., 1978) vai Latviešu valodas inversā vārdnīca (R., 1970), uz to tekstā ir īpaša norāde.