IZKLĀSTA RAKSTURS, LIETOTĀ  TERMINOLOĢIJA

Ar terminoloģijas izstrādi jānodarbojas jebkuras nozares speciālistiem, kas ak­tīvi iekļaujas zinātnes un ražošanas tālākā attīstīšanā. Tāpēc izklāsta valoda nav pārblīvēta ar specifisku valodniecisko terminoloģiju un problēmu izklāstu mē­ģināts veidot tā, lai tas būtu uztverams plašākam interesentu lokam, ne tikai va­lodniekiem. Šis nolūks, kā arī darbā aptverto teorētisko problēmu loks ir noteicis lie­totās terminoloģijas izvēli.

Mazāk populārie termini darbā skaidroti attiecīgajās nodaļās, bet dažus pla­šāk lietotos apzīmējumus ir lietderīgi paskaidrot jau ievaddaļā.

Joprojām divās nozīmēs (t. i., divu jēdzienu izteikšanai) ir lietots termins ter­mi­noloģija: ‘zinātnes nozare’ un ‘terminu kopums’. Katru no šīm nozīmēm lat­­viešu valodā balsta gan tradīcija, gan analoģija ar citiem darinājumiem (sal.: fra­­zeo­loģija). Ir bijuši priekšlikumi [228, 316; 321] terminu kopumu nosaukt ar citu vārdu, piemēram, terminklatūra (pēc analoģijas ar nomenklatūra), taču praksē tas nav ieviesies.

Atzīstot termina nominatīvo un definitīvo funkciju, termina attieksmēm ar jēdzienu tiek izmantotas izteiksmes termins nosauc jēdzienu, termins izsaka jēdzienu, kā arī terminā ietvertais jēdziens, terminā (vai ar terminu) izteiktais jēdziens, ar terminu nosauktais jēdziens u. tml. atkarā no konteksta vajadzībām.

Terminā ietvertais jēdziens ir termina saturs, kas leksiski semantiskā aspektā ir termina nozīme. Apzīmējumi termina saturs un termina nozīme lietoti atkarā no konkrētā konteksta vajadzībām.

‘Izteikšana ar terminu’ tiek dēvēta par terminēšanu, bet viss šis process kopu­mā — par termināciju un jēdzieni, kuri tiek terminēti, — par terminējamiem jēdzie­niem.

Vārdkopas terminu darināšana (vai saliktenis termindarināšana), terminu vei­došana un terminu izstrādāšana jeb izstrāde apzīmē zināmā mērā atšķirīgus jē­dzienus. Terminu darināšana (termindarināšana) līdzīgi vārddarināšanai at­tie­ci­nā­ma uz vienvārda darinājumu veidošanu, resp., uz afiksālo terminu un salik­teņ­ter­minu darināšanu. Terminu veidošana aptver plašāku jēdzienu, ietverot arī tādus pa­­ņē­mienus kā vārda nozīmes maiņa, konversija, vārdkopterminu veidošana, ter­minu aizgūšana no citām valodām. Vārdkopa terminu izstrādāšana jeb izstrāde (kas izvēlēta šīs grāmatas nosaukumā) aptver vēl plašāku jēdzienu: terminu ap­ko­po­šanu, atlasi, jaunradi, sistematizēšanu un izveidoto terminu sistēmu pilnveidi, t. i., jau izvei­doto terminu sistēmu pārskatīšanu, pārvērtēšanu, saskaņošanu, vien­vei­došanu utt. Rezultātā termina sistēmas sasniedz augstāku, zinātniskām prasībām at­bilstošu līmeni.

Terminoloģijas literatūrā kā semantiski tuvi tiek lietoti termini saskaņošana, vien­­veidošana, unificēšana, koordinēšana. Šajā darbā šo terminu nozīmes tiek šķir­tas. Terminoloģijas saskaņošana ir viens no paņēmieniem ceļā uz termino­lo­ģi­jas vien­veidošanu jeb unificēšanu. Unificēšana ir saskaņošanas augstākā pakāpe. Koor­dinēšana attiecināma uz darba organizatorisko pusi.

Darbā nav sīkāk diferencēti sinonīmiskie termini, t. i., si­no­nī­mi nav īpaši nošķirti no dubletiem un variantiem, tomēr apzīmējumi sinonīms, dublets, variants lie­toti atbilstoši to niansēm un atkarā no konteksta vajadzībām.

Pēc terminu struktūras izšķirami vienvārda termini un saliktie termini. Vien­vār­da termini var būt neatvasināti un atvasināti. Atvasinātie, kas tiek dēvēti par afik­sālajiem terminiem, dalāmi prefiksālajos terminos jeb priedēkļterminos un sufik­sālajos terminos jeb piedēkļterminos. Saliktie termini dalāmi salikteņterminos (kas ir vienvārda termini) un vārdkopterminos.

Termina sastāvdaļas (morfēmas, salikteņtermina sastāvdaļas, atsevišķi vārdi vārd­­kop­terminā) sauktas par terminelementiem (saskaņā ar D. Lotes iedibināto tradīciju).

Analizējot terminu aizgūšanu, par devējvalodu saukta valoda, no kuras termins aiz­gūts (tā var būt arī starpniekvaloda). Par oriģinālvalodu jeb cilmvalodu saukta va­loda, kurā termins radies. Par etimonvalodu jeb sākotnes valodu saukta valoda, no kuras ņemta attiecīgā leksiskā pamatvienība (piemēram, terminam humors cilm­valoda ir angļu valoda, bet sākotnes valoda — latīņu valoda). Valoda, kura aizgūst, saukta par aizguvējvalodu.

Raksturojot latviešu valodas (un vispār — atsevišķas valodas) terminus (vai ter­minelementus) pēc cilmes, šķirami pašu valodas cilmes jeb — īsāk — pašcilmes termini (terminelementi) un citvalodas cilmes jeb citcilmes termini (terminelementi). Ter­mini, kuros apvienoti pašcilmes un citcilmes (resp., dažādvalodu cilmes) ele­men­ti, saukti par hibrīdterminiem.

Dažādu laikposmu apzīmēšanai šajā darbā, kas ir sinhronisks pētījums un ap­tver latviešu terminoloģijas attīstību vairāku gadu desmitu ilgā laikposmā (40 ga­dos), ir izmantoti apzīmējumi mūsdienu, agrāka laikposma, jaunāka laika, pēdējo gadu u. tml. Apzīmējums mūsdienu parasti aptver visu šo laikposmu.