Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Raksti un grāmatas > Skujiņa V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi > Ievads     
   Darba pamatnostādne, struktūra, pētniecības metode     

Drukāt         

    
    

DARBA PAMATNOSTĀDNE, STRUKTŪRA, PĒTNIECĪBAS METODE

Līdzšinējās publikācijās latviešu terminoloģijas izstrādes principi skarti fragmentāri[22, 137—139; 21, 165—166; 29, 25—38; 89, 102—113]. Šoreiz jautājums risināts kompleksi, apkopoti terminoloģijas izstrādes teorētiskie un praktiskie principi.

Terminoloģijas izstrādes principu pamatā ir termina kā valodas vienības un termina kā speciāla, ar noteiktu nozari saistīta jēdziena izteicēja divējādā būtība. Uz terminoloģijas izveides procesu iedarbojas dažādi lingvistiski, onomasioloģiski, sociāli, loģiski, psiholoģiski, vēsturiski un ar dažādu citu zinātnes nozaru attīstību saistīti faktori. Tas nosaka terminoloģijas izstrādes principu daudzaspektalitāti.

Terminoloģijas izstrādes principi neveido noslēgtu sistēmu, un to daudz­as­pek­talitāte ļauj izstrādes principu apskatu izkārtot dažādi. Igauņu terminoloģijā iz­strādes principu apskats, piemēram, veikts ciešā kopsakarā ar galvenajām zi­nāt­nis­kam terminam izvirzītajām prasībām, atsevišķi izdalot valodas kultūras aspektu (or­toloģiskos principus) [225].

Šajā monogrāfijā par izejas pozīciju izvēlēta lingvistiskā pieeja un ter­mi­no­lo­ģijas izstrādes principu apskats izkārtots pēc to saistījuma ar valodniecības prob­lē­mām un valodas līmeņiem. Tā kā lingvistiskos principus lielā mērā nosaka da­žādi ekstralingvistiski faktori (īpaši sociālie), darbā vairākkārt skarti arī tie.

Lingvistiskie principi pēc to sakara ar valodas parādībām iedalīti trijās lielās grupās, kurām darbā atbilst trīs pamatdaļas.

I grupā ietilpināti ar latviešu valodas sistēmu tieši saistītie principi, resp., intralingvālie jeb valodiskie principi.

II grupā apskatīti principi, kuriem pamatā ir ar valodu kontaktiem saistītas valodas parādības, resp., interlingvālie jeb starpvalodiskie principi.

III grupā ietverti principi, kam ar valodas parādībām nav tieša sakara, resp., ekstralingvālie jeb ārpusvalodiskie principi.

Lielākā uzmanība pievērsta intralingvālo jeb valodisko principu apskatam.

Parasti, lai norādītu uz sakaru ar valodniecības pētīšanas objektu — valodu — ,  dažādu faktoru, kritēriju, motīvu, principu u. tml. raksturošanai tiek izmantoti ap­zīmējumi lingvistisks jeb intralingvistisks, interlingvistisks un ekstralingvistisks [251, 5—32; 160; 136]. Īpašības vārds lingvistisks norāda uz sakaru ar va­lod­nie­cī­bu, lingvāls — uz sakaru ar valodu. Atzīstot, ka: 1) ar lingvistiku ir saistīti ne ti­kai valodas fakti, bet arī tādi ārpusvalodiskie fakti, kas ietekmē valodas parādības un valodas attīstības procesus (piemēram, vārda nozīmi, vārddarināšanas aktivitāti, lek­sikas grupējumu u. c.), un tāpēc apzīmējums ekstralingvistisks nav īsti precīzs, 2) apzīmējums interlingvistisks jēdzieniski saistās ar valodniecības nozari in­ter­ling­vistiku, terminoloģijas izstrādes principu apzīmējumos priekšroka dota īpa­šī­bas vārdiem intralingvāls, interlingvāls un ekstralingvāls [sal. 226, 56].

Visa terminoloģijas izstrādes darba pamatā ir zinātniska termina pra­­sību ievērošanas princips, taču tas nav apskatīts īpašā noda­ļā, jo saskaņā ar šo principu notiek jebkurš termina izvēles vai jaunradīšanas akts un šī principa realizēšana notiek paralēli dažādajiem lingvālajiem (intralingvālajiem un interlingvālajiem) un ekstralingvālajiem procesiem.

Kā caurviju princips terminoloģijas izstrādē ir arī   valodas kultūras prasību, literārās valodas  normu ievērošanas princips. Arī tas atsevišķi nav izdalīts, bet tā klātbūtne izpaužas visos valodas līmeņos [97, 53—68], par kuriem ir runa lingvālo principu apskatā. Normatīvās prasības zinātniskajā terminoloģijā ir stingrākas nekā vispārlietojamā valodā. Taču, tāpat kā vispārlietojamā valodā, arī terminoloģijā normatīvisms nav saprotams dogmatiski, bet kā  elastīga stabilitāte, kas reizē ar stingru atbilstību normām paredz tālākas attīstības iespējas [264,43—45].

     Praksē dažādo principu darbība ir cieši saistīta un daudzi no tiem funkcionē vienlaicīgi, krustojas un ir grūti norobežojami cits no cita. Tam pamatā ir dažādu intralingvālo, interlingvālo un ekstralingvālo faktoru un likumību vienlaicīgā darbība, mijiedarbība un pretdarbība (par to sk. iepriekš). Tāpēc katrā atsevišķā ga­dījumā terminoloģijas izstrādi veikt pilnīgā saskaņā ar visiem principiem nav iespējams. Taču noteiktu principu ievērošana ir nepieciešama, lai pārvarētu subjektīvismu un terminoloģijas darbs noritētu labā zinātniskā līmenī, kas nodrošinātu skaidras, vienotas zinātniskās terminoloģijas sistēmas izveidi gan katrā atsevišķā nozarē, gan valodā kopumā un sekmētu straujāku zinātnes attīstību.

Darbs pamatos ir sinhronisks pētījums vienas valodas ietvaros un aptver laik­pos­­mu kopš ZA Terminoloģijas komisijas dibināšanas 1946. gadā. Diahroniskā pie­eja izmantota atsevišķās vietās, kur tas likās īpaši nepieciešams, piemēram, lai do­tu ieskatu latviešu terminoloģijas izstrādes principu vēsturē (ievaddaļā). Dažviet iz­­mantots latviešu terminu salīdzinājums ar krievu, angļu, vācu vai citas valodas ter­­miniem.

Monogrāfijas beigās pievienots tekstā izmantotās teorētiskās literatūras saraksts (ar 267 vienībām), terminu avotu (vārdnīcu, biļetenu u. c. publikāciju) rādītājs un saīsinājumu saraksts, kā arī secinājumi krievu, angļu un vācu valodā.
     

 
Jūs esat 5492896. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs