LIKUMĪBU MIJIEDARBĪBA UN PRETDARBĪBA TERMINOLOĢIJAS ATTĪSTĪBĀ

Terminoloģijas attīstības ceļš nav taisns un iepriekš paredzams. No vienas puses, ta­jā ir spilgti izteikta tendence pēc vienības, šabloniem un izveidotās terminoloģijas sa­gla­bāšanas, no otras puses, tiek meklēti arvien precīzāki, izteik­smī­gāki (tātad — ekspresīvāki) nosaukumi, un tādējādi līdz ar zinātnes attīstību pa­stā­vīgi tiek pārskatīta, atjaunināta un mainīta iepriekšējā terminoloģija. No vie­nas puses, tas ir apzinīgs terminu veidošanas darbs, no otras puses, — stihisks un grūti regulējams pro­cess.

Nepārtrauktā dažādu faktoru un likumību mijiedarbība un pretdarbība ietekmē terminoloģijas izstrādes procesu [88].

Likumību pretdarbība izpaužas jau zinātniska termina prasību īstenošanā: pretru­nīga ir, piemēram, prasība pēc nozīmes precizitātes un formas īsuma (par to sk. iepriekš). Piemēram, salīdzināsim vārdkopu hipoidālo zobratu pārvadu eļļa un salikteni hipoīdeļļa. Vārdkopā dots izvērsts jēdziena apzīmējums, kurā izteiktas vairākas objekta (eļļas) pazīmes: ‘eļļa, kas paredzēta hipoidālajiem zob­ratu pārvadiem’. Saliktenī pazīme ‘lietošana zobratu pārvados’ tieši nav iz­teik­ta. Tā ietverta nosacīti. Par terminu apstiprināts īsākais apzīmējums — hipoīd­eļ­ļa. Ja īsā forma rada nepareizu priekšstatu, tiek paturēts garākais apzī­mē­jums, pie­mēram, ir apstiprināts termins avārijas apture, nevis «avstops».

Dažādu likumību pretdarbība dažkārt neļauj realizēt tik ļoti svarīgo terminu sis­tēmiskuma prasību. Sakarā ar šo prasību terminā ir vēlams atspoguļot gan virs­jēdziena, gan apakšjēdziena pazīmi. Piemēram, virsjēdziena termins iekār­ta — un tam pakārtotie balstiekārta, ritošā iekārta, iedarbināšanas iekārta; tā­pat mehā­nisms — bremzes mehānisms, padeves mehānisms, pagriezes mehā­nisms. Jo sīkāk jēdziens tiek sadalīts, jo garāks iznāk termins, ja tajā patur visas virs­jēdziena un apakšjēdzienu pazīmes. Tā, balstiekārta sīkāk sadalās: divsviru balst­iekārta, viensviras balstiekārta, bet bremzes mehānisms — diska bremzes mehā­nisms, kluču bremzes mehānisms, kameras bremzes mehānisms. Lai termins būtu īsāks, praksē kādu no virsjēdziena pazīmēm mēdz elidēt, piemēram, hidraulisko jeb hidrosūkņu veidi ir ūdens sūknis, piena sūknis, eļļas sūknis, degvielas sūknis (pazīme ‘hidraulisks’ šajos terminos tieši nav izteikta).

Prasība pēc viennozīmīguma terminoloģijā ir relatīva, proti, terminam jābūt vien­­nozīmīgam vienas noteiktas zinātnes nozares ietvaros. Taču mūsdienās sakarā ar dažādu starpnozaru attīstību šī prasība nonāk pretrunā ar nepieciešamību saskaņot rad­nie­cīgu vai citādi tuvu nozaru atbilstošo jēdzienu terminus. Piemēram, līdz šim kā patstāvīgas nozares attīstījās matemātika un bioloģija un netika pievērsta uzma­nība līdzīgu jēdzienu vienveidīgai izteikšanai abās šajās nozarēs. Tagad to sadurā ir izveidojusies jauna nozare — biometrija, kuras terminoloģija veidojas uz mate­mātikas un bioloģijas terminoloģijas bāzes. Un, ja viena un tā paša jēdziena izteik­šanai katrā no agrāk attīstītajām nozarēm bija nostiprinājušies atšķirīgi termi­ni, biomet­rijā iznāk samierināties ar lieku sinonīmiju, kas savukārt traucē terminu vien­­no­zīmīgumu un nepārprotamību. Šādu iemeslu dēļ par sinonīmiem biometrijā patu­rēti termini rādītājs un mērs, variantes un dati.

Nepārtrauktā darbībā, mijiedarbībā un pretdarbībā ir dažādi valodas iekšējie, t. i., intralingvālie, faktori un likumības, un termindarināšanas procesā krustojas leksiskās, semantiskās, morfoloģiskās, vārddarināšanas, fonētiskās, sintaktiskās u. c. likumības.

Terminu veidošanā spilgtāk nekā vispār vārddarināšanā vērojama dažādu vārd­da­rināšanas līdzekļu nozīmes diferencēšanās un apzināta piemērotākā pa­ņē­mie­na izvēle. Noteiktas likumības ir izveidojušās salikteņterminu un vārd­kop­ter­mi­nu semantikas nošķiršanā. Salikteņterminos parasti ietver sastāva, kā arī veida vai līdzekļa nozīmi. Vārdkopterminos ietver subjekta vai objekta, piederības, pa­­zīmes un pazīmes nesēja, veselā un daļas, materiāla un izgatavotā objekta, no­­lūka, cēloņa vai laika nozīmi [94, 19—27]. Salīdzināsim: noliktavu apgāde — no­liktavapgāde, mežu meliorācija — mežmeliorācija. Vārdkopās ietverta objek­ta no­­zīme: ‘apgādāt noliktavas’, meliorēt mežus’, turpretī salikteņos ietverta līdzek­ļa no­zīmes nianse: ‘apgādāt ar noliktavām’, ‘meliorēt ar mežu palīdzību (ar me­žiem)’. Bet reizēm arī objekta nozīmes izteikšanai tiek veidots saliktenis: vārd­da­rināšana (‘darināt vārdus’), ūdensvads (‘vadīt ūdeni’), siltumapmaiņa (‘apmai­nīt siltumu’). Šais gadījumos vispārīgajām semantiskajām likumībām pretī stājas no­zīmes tālāka spe­cializēšanās, lietošanas biežums, kā arī vajadzība iesaistīt šos da­ri­nājumus tā­lākos jēdzienu apzīmējumos (piemēram, vārddarināšana — kā īpa­ša va­lod­nie­cības nozare).

Atkāpes no semantiski morfoloģiskajām vārddarināšanas likumībām notiek arī dažu fonētisko likumību pretdarbības dēļ: līdztekus darinājumiem ziežtrauks, ziež­vārsts ir apstiprināts ziežamzīmulis, nevis ziežzīmulis (lai izvarītos no ne­lab­skan­īgās skaņu kopas žz).

Semantiski morfoloģisko un fonētisko likumību pretdarbības rezultātā notiek at­­kāpes arī no fonētiskajām prasībām: lopkopības terminoloģijā ir apstiprināts ter­mins atiekšošana, kas pēc savas semantikas (‘iekšu izņemšana’, ‘atbrīvošana no iekšām’) un morfoloģiskās struktūras labi iekļaujas analogo darinājumu (atcelmošana, atogļošana, atspalvošana, atdadžošana u. d. c.) grupā.

Kā pretspēks semantiskajām un vārddarināšanas likumībām dažkārt nostājas va­lodas tradīcija. Mums ir labi pazīstami tādi vārdkopnosaukumi kā vērpjamais ratiņš, linu plūcamā mašīna, veļas mazgājamā mašīna, saldējamais skapis, bārdas sku­jamais aparāts u. c. Blakus šādiem nosaukumiem semantiski analogos gadī­ju­mos mūsdienās arvien vairāk izplatās vārdkopas ar deverbālu lietvārdu atka­rī­ga­jā komponentā: atcelmošanas mašīna, lietēšanas mašīna, sijāšanas mašīna, maz­gā­šanas iekārta, saldēšanas iekārta, slaukšanas agregāts u. c. Šāda pāreja labi saprotama, jo divdabji ar -ams, -āms kā ciešamās kārtas divdabji ietver cie­šamās kārtas nozīmi: lasāmā grāmata — ‘ko lasa’, piekabināmais kultivators — ‘ko piekabina’, rušināmā kultūra — ‘ko rušina’. Tāpēc mašīnu, ierīču, aparātu u. tml. objektu nosaukumos divdabja forma mulsina vai pat ir pārprotama. Piemēram, sal.: regulējamais mehānisms, regulējamā ierīce (‘ko regulē’) un regulēšanas me­hānisms, regulēšanas ierīce (‘ko izmanto regulēšanai’). Nozīmes at­šķirību pa­manīt viegli. Tomēr, lai gan divdabja aizstāšana ar lietvārda ģenitīvu ir se­man­tis­ki motivēta, vispārināt šo parādību nav iespējams, jo atsevišķās vārd­ko­pās div­dabja lietošanas tradīcija ir pārāk spēcīga. Šī pretējo likumību cīņa labi vē­ro­ja­ma arī dažās terminu publikācijās, piemēram, 10tv: mazgāšanas iekārta, bet maz­gājamā mašīna, saldēšanas iekārta, bet saldējamais skapis, graudu tī­rī­ša­nas iekārta, bet kukurūzas tīrāmā mašīna.

Dažādu likumību pretdarbības rezultātā uzvarējušās formas parasti iekļaujas vis­­pārējās latviešu valodas vārddarināšanas likumībās. Taču gadās arī izņēmumi, kad par terminiem tiek apstiprināti neregulāri darinājumi: rasēšanā (28b) detaļa, ko novieto centrā, nosaukta par  centrīti (nevis centriņu), lai atšķirtu no regulārās pa­­mazinājuma nozīmes. Daži sākotnēji neregulārie darinājumi kļūst par sis­tē­mis­­kiem modeļiem, piemēram, termins ātrbojīgā krava (nevis ātri bojājošās kra­va) — ar divdabja atgriezenisko formu, kas ir regulāri darināta, bet grūti iekļau­jama sin­taktiskās konstrukcijās.

Mūsdienu valodu ciešo kontaktu apstākļos aktuāla un valodas attīstības gaitas no­teik­šanā nozīmīga kļuvusi intralingvālo un interlingvālo fak­toru savstarpējā mijiedarbība un pretdarbība.

Tā latviešu un krievu valodā ilgstošo ciešo kontaktu dēļ nereti tiek lietoti vie­­ni un tie paši internacionālismi, tomēr ne vienmēr internacionālismu semantika abās valodās ir vienāda. Piemēram, vārds epoha latviešu valodā lietojams gal­ve­no­­kārt ģeoloģijā, lai nosauktu ģeoloģiskā perioda daļu [42, II, 505], etaps — bla­­kus tā speciālajām nozīmēm sportā un militārajās zinātnēs [42, II, 512—513] lie­to­jams arī, lai nosauktu lielu, nozīmīgu laika posmu, kurā parasti notiek lielas kva­­li­tatīvas pārmaiņas. Krievu valodas ietekmē latviešu valodā šo inter­na­cio­nā­lis­mu semantika paplašinās, diemžēl — uz citu latviešu valodas vārdu (laikmets, posms) rēķina. Vārdam epoha plašākā nozīme pat fiksēta vārdnīcā (SV).

Vēl 50. gadu beigās un 60. gados latviešu valodā vārdu personāžs lietoja per­­sonu kopuma apzīmēšanai, piemēram, Personāžs ir visas lugā darbojošās per­­sonas PJ 28.01.55.; Vidbergam [grafiķim] nav svešs arī folkloras perso­nāžs — tau­tu meitas, koklētāji un citi. M 1959,2,18. Bet krievu valodas ietekmē sāka ievie­­sties cita šī vārda nozīme — ‘viena persona’. Uz to, ka šāds lietojums ir ne­pa­­reizs, norādījis J. Osmanis: «Bieži vien šo terminu nepareizi lieto, apzīmējot vienu personu, kas darbojas daiļdarbā» [53, 209]. Diemžēl praksē šī nozīme jau plaši izplatījusies un pat literatūrzinātnieki to vairs neizjūt kā aplamu.

Ikdienas valodas praksē ekstralingvālo faktoru un likumību pret­dar­­bība  intralingvālajām likumībām visspilgtāk vērojama ga­dī­ju­mos, kad ļoti īsā laikā ir nepieciešams sniegt informāciju par dažādiem aktuāliem zi­nātnes un tehnikas sasniegumiem. Vislabākos nosaukumus var dot, labi iedzi­ļi­noties apzīmējamā jēdzienā, novērtējot valodas dažādās izteiksmes iespējas un iz­vēloties vispiemērotāko. Bet, nepārzinot speciālo terminoloģiju, steigā rodas pār­steidzīgi veidoti nosaukumi, nemotivēti aizguvumi, ieviešas barbarismi, kurus vē­lāk ir grūti izskaust. Visbiežāk pārsteidzīgi aizguvumi vai nepareizi tulkojumi pa­rādās preses slejās (tādi kā «rulons» — ruļļa vietā, «šokbetons» — triecienbetona vie­tā, «vairogs» — paneļa vietā u. c.).

Par  ekstralingvālo   faktoru   uzlūkojams   informācijas   trūkums   par pie­­­­ņem­tajiem terminiem vai arī valodas lietotāju nevērība pret publicētajiem ter­­­minu  avotiem.   Piemēram,  TK  apstiprinātā  termina  luksofors  ātru ieviešanos   prak­sē   lielā   mērā   sekmēja   operatīva   informācija visām atbilstīgajām iestādēm un personām un šī ieteikuma respektēšana praksē.

Likumību pretdarbība līdztekus likumību darbībai un mijiedarbībai nav tikai vie­­nai valodai raksturīga parādība. Tā notiek visās valodās. Līdz ar to šī problēma ir internacionāla un ļoti svarīga gan terminoloģijas, gan vispār valodas attīstības gai­tas pētīšanā.