LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJA

LU LATVIEŠU VALODAS INSTITŪTS

V. SKUJIŅA

Latviešu  terminoloģijas

izstrādes principi

        Otrais, labotais un papildinātais izdevums

 RĪGA . LVI . 2002

Recenzenti:

Dr. habil. philol. D. NĪTIŅA

Dr. philol. J. BALDUNČIKS

Skujiņa V.

Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. ­— R.,LVI, 2002. — 224 lpp.

ISBN 9984-742-00-8

Šis ir pirmās terminoloģijai veltītās monogrāfijas atkārtots, papildināts izdevums latviešu valodā. Autore akcentē terminoloģijas kā patstāvīgas zinātnes nozares lomu, vienlaikus parādot tās ciešās saites ar citām valodniecības apakšnozarēm — leksikoloģiju, semantiku, vārddarināšanu utt. Darbā aplūkoti gan latviešu valodas iekšējo likumību, gan valodu kontaktu, kā arī ar valodu tieši nesaistīto faktoru ietekme uz latviešu zinātniskās terminoloģijas attīstību mūsdienās. Dots ieskats latviešu terminoloģijas izstrādes principu attīstības vēsturē. Monogrāfijā izteiktie teorētiskie secinājumi balstīti uz LZA Terminoloģijas komisijas pieredzi dažādu zinātnes un prakses nozaru terminu apkopošanā un terminu sistēmu veidošanā.

Valodniekiem, augstskolu mācībspēkiem, studentiem, dažādu nozaru speciālistiem un citiem valodas prakses darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar terminu lietošanu un veidošanu. 

PRIEKŠVĀRDS

Zinātniskās terminoloģijas attīstība ir cieši saistīta ar zinātnes attīstību, tāpēc terminoloģijas veidošanas darbs ir aktuāls vienmēr, kamēr vien attīstās pati zinātne. Jebkurā nozarē, katrā speciālistu kolektīvā — zinātniskās pētniecības iestādē, mācību iestādē, ražošanas uzņēmumā u. c., kur ir vajadzība runāt un rakstīt par savas nozares jautājumiem un speciālos jēdzienus izteikt vārdos, — kā domas izteikšanas, fiksēšanas un iegūšanas līdzeklis, kā speciālistu savstarpējās sazināšanās un pieredzes apmaiņas līdzeklis, kā specialitātes apgūšanas instruments ir nepieciešami termini.

Latviešu terminoloģijas attīstība mērāma gadsimtos. Latviešu termini atrodami jau pirmajās latviešu valodā publicētajās grāmatās 16. gs., bet dažos tautas arodos (jūrniecībā, zvejniecībā) latviešu termini tika lietoti vēl pirms vācu iebrukuma 13. gs. Laicīgie termini līdz mūsu dienām saglabājušies, sākot galvenokārt ar 18. gs., kad tiek publicēti laicīga satura darbi. Par latviešu zinātniskās terminoloģijas attīstību var runāt kopš pagājušā gadsimta otrās puses, kad latviešu valodā tika izdotas pirmās grāmatas dažādās zinātnes nozarēs un arī pirmās terminu vārdnīcas. Šai laikā, apgūstot pasaules pieredzi, tiek paustas arī pirmās teorētiskās atziņas terminoloģijā.

Kopš 20. gs. 70. gadu sākuma terminoloģija tiek definēta par patstāvīgu zināt­nes nozari. Ar savu devumu terminoloģijas teorētiskās un praktiskās domas attīstībā piedalās arī latviešu terminologi. Latviešu terminoloģijā nozīmīgākās teorētiskās atziņas izteiktas valodnieka un terminologa R. Grabja pētījumos.

Šajā grāmatā, apkopojot Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisi­jas ilggadējā darba pieredzi, uzmanība pievērsta vienam no teorētisko pētījumu novadiem, kas cieši saistīts ar terminoloģijas prakses vajadzībām, — terminoloģijas izstrādes teorētisko principu noteikšanai un analīzei.

Autore