Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Raksti un grāmatas     
   Lauzis A. Dienišķās naudas vārds jāloka     

Drukāt         

    
    

  Dienišķās naudas vārds jāloka**

Aldis Lauzis, LZA Terminoloģijas komisijas loceklis

Gandrīz visās tagadējās un topošajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās eironaudas nosaukumu loka tik daudz, cik vispār šajās valodās lietvārdus iespējams locīt.

Eiropā

Angļiem un frančiem Eiropa ir Europe, īriem – Eoraip, velsiešiem – Ewrop, dāņiem, itāļiem, nīderlandiešiem, portugāļiem, spāņiem, rumāņiem, vāciešiem, poļiem un lietuviešiem – Europa, igauņiem – Euroopa, somiem – Eurooppa, ungāriem, zviedriem un slovākiem – Európa, čehiem un slovēņiem – Evropa, islandiešiem – Evrópa. Attiecīgi saknē atšķiras arī Eiropas jaunās naudas nosaukums, kas veidots, Eiropas vārdam nošķeļot beigas – tāpat, kā naudas nosaukumi lats un lits XX gadsimta 20. gados radās, beigas nošķeļot Latvijas un Lietuvas vārdam. Par jaunās naudas nosaukumu vienojās 1995. gada decembrī Madrides Eiropadomē – kārtējā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē.

Madrides Eiropadome bez iepriekšējām konsultācijām nolēma, ka jaunās eironaudas vārdam visās valodās jābūt nelokāmam – arī daudzskaitlī tādam pašam kā vienskaitlī. Jau uzreiz pret šo lēmumu iebilda Somija, pēc tam arī Francija, Portugāle un Spānija. To nerespektēja arī Anglijas Banka, kas angļu valodā daudzskaitlī sāka lietot formu euros, nevis euro.

Kā redzams tabulās, šobrīd gandrīz visās tagadējās un topošajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās eironaudas nosaukumu loka tik daudz, cik vispār šajās valodās lietvārdus iespējams locīt. Visvieglāk tas pamanāms tā sauktajās sintētiskajās valodās, kurās ir daudz locījumu: somugru (somu, igauņu un ungāru), slāvu (čehu, slovāku un slovēņu) un lietuviešu valodā. Slāvu un somugru valodās lokāmi arī lietvārdi, kas beidzas ar -o. Baltu valodās tādi lietvārdi nav lokāmi, tāpēc lietuvieši izvēlējušies vīriešu dzimtes formu euras, kam latviešu valodā atbilstu forma eirs.

Taču tas nenozīmē, ka eironaudas nosaukumu neloka analītiskajās valodās – tajās, kur teikumā uz vārdu savstarpējo sakaru visbiežāk norāda nevis locījumi, bet gan “locījumu prievārdi” (tādi kā angļu of, for, in, into utt.) un citi līdzekļi. Piemēram, angļu valodā vienskaitļa nominatīvā ir euro, piederības ģenitīvā – euro’s, daudzskaitļa nominatīvā – euros (daži lieto un aizstāv formu euroes), ģenitīvā – euros’. Arī citās analītiskajās valodās eironaudas nosaukumam ir vismaz no vienskaitļa atšķirīgs daudzskaitlis (vācu valodā to gan lieto reti, vairāk Austrijā). Turklāt skandināvu valodās (dāņu, norvēģu, zviedru un islandiešu) lietvārdiem ir noteiktā un nenoteiktā galotne (līdzīgi mūsu īpašības vārdiem).

Sakarā ar sākotnējo prasību, ka eironaudas nosaukumam jābūt nelokāmam, vairākās analītiskajās valodās, it īpaši oficiālos tekstos, šo vārdu paralēli vēl lieto arī skaitlī nemainīgu (sk. tabulu). Interesanti, ka Eiropas Komisijas Tulkošanas dienesta “Angļu valodas stila instrukcijā” ieteikts: “Ģenerālsekretariāta izlaistajos norādījumos par eironaudas lietošanu teikts, ka vārdi ‘euro’ un ‘cent’ daudzskaitlī angļu valodā jāraksta bez galotnes ‘s’. Tā dariet, kad labojat juridiskus tekstus, kuros šī norma ievērota, vai kad uz tādiem tekstiem atsaucaties. Citos gadījumos un it īpaši dokumentos, kas domāti plašai sabiedrībai, abus terminus daudzskaitlī lietojiet ar dabisko ‘s’.”

Pagaidām eironaudas nosaukumu oficiāli vēl neloka poļi. Bet neoficiālos tekstos arī poļu valodā to bieži vien loka, un arī poļi diskutē, vai nebūtu jāpāriet uz lokāmu formu. Ja tas notiks, tad no daudzajām slāvu valodām eironaudas vārdu nelocīs vienīgi krievu, baltkrievu un ukraiņu valodā.

Latvijā

Līdz šim latviešu valodas praksē nav jau lietota vienīgi forma eiro. 1996. gadā laikrakstos uz neilgu laiku pavīdēja vārds euro, bet no banku mājaslapām latviešu valodā tas pilnīgi izzuda tikai pērn. Presē (arī Latvijas Vēstnesī) redzam un pa radio dzirdam formas eirs, eira. Zviedrijas radio raidījumos latviešu valodā dzirdami vārdi eira un eirons (pēdējo popularizēja nesen mirušais žurnālists Vilnis Zaļkalns). Internetā (www.abc.lv/zars) atrodama profesora Varaidota Zara instrukcija par programmas Mazā grāmatvedība lietošanu, un tajā eironauda saukta par eirām. Interneta uzziņu portālā www.118.lv lasāms: Naudas vienība: 1 Islandes krona (ISK) = 100 eiras (1 USD = 72 kronas).

Pirms gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija nolēma ieteikt arī oficiālos tekstos latviešu valodā eironaudas nosaukumu lietot lokāmā formā (sk. komisijas 17. lēmumu LZA TK lapā internetā). No vairākiem sabiedrībā apspriestajiem variantiem tā par labāko atzina sieviešu dzimtes vārdu eira. Par šo problēmu un tās apspriešanas gaitu bija lasāms Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājas Valentīnas Skujiņas rakstā Latvijas Vēstneša 2002. gada 2. februāra numurā, kā arī šo rindu autora rakstos Lauku Avīzē (2002. g. 18. maijā) un interneta portālā Delfi (2002. g. 1. okt.).

To, kāpēc jaunās naudas nosaukumam latviešu valodā vajadzētu būt lokāmam, laikrakstā Latvijas Vēstnesis (2002. g. 13. febr.) trāpīgi pamatoja Rasma Grīsle (atšķirībā no citiem valodniekiem, viņa saknes eir- vietā labāk vēlētos redzēt eur-):

“Ienākuši nelokāmi citvalodu vārdi, ja tie ikdienā bieži un precīzi jālieto (piem., naudas nosaukumi līdz ar naudu pašu), ir fleksīvās valodās (kāda ir arī latviešu, leišu, latīņu u. c.) ļoti neērti. Jo nelokāmie, būdami gramatiski neizteiksmīgi, ir neskaidri un pārprotami skaitļa vai locījuma ziņā. Tie arī kontekstā spēj mulsināt (galotnes to novērš), tā ka jāsvārstās starp divām nozīmēm (“trūkst euro” – viena eura vai vairāku euru?) un pat starp trim (“maini euro” – vienu euru, vairākus eurus, jeb vai maini euros no citas valūtas?).

Bet naudas lietās jo sevišķi ir nepieciešama īsa un pilnīgi skaidra izteiksme. Tāpēc mums euro/eiro vietā ļoti vēlams lokāms vārds.”

Taču valodnieki un terminologi nebija pirmie, kas plašsaziņas līdzekļos pauda viedokli, ka naudas nosaukumam jābūt ērti lietojamam teikumos un tāpēc eironaudas vārds mums jāloka. Publiska diskusija šajā jautājumā pirms trim gadiem aizsākās laikraksta Diena rubrikā Vēstules. Lasītājs V. Apsītis (“Eiro vai eira?”, 2001. g. 15. janv.) rakstīja:

“Gandrīz visu ārzemju valūtu nosaukumi ir piemērojušies latviešu valodas gramatiskajām un fonētiskajām īpatnībām. Tā vācu Pfenning kļuvis par feniņu, krievu kopeika – par kapeiku, austriešu Schilling – par šiliņu, Groschen – par grasi utt.

Man šķiet, ka nenodarīsim pāri ne ES, ne eiro, ja pieskaņosim šo vārdiņu latviešu valodā viegli izrunājamajai sieviešu kārtas formai. Un neteiksim, ka... pašreizējais eiro stiprums ir nosacīts, bet gan – pašreizējais eiras stiprums ir nosacīts; vai… eiro kurss pret dolāru palielinājies, labāk – eiras kurss pret dolāru palielinājies; vai – dāvā 33 miljonus eiro, kāpēc ne – eiras utt.?”

Jaunās naudas nosaukumu pieņemt lokāmā formā aicināja arī ķīmiķis, LU profesors Edgars Jansons (“Eiro vai eirs?”, 2002. g. 8. janv.):

“Tagad ir jādomā, kā mēs latviešu valodā nosauksim Eiropas jaunās valūtas pamatvienību. No presē rakstītā, radio un televīzijā dzirdētā var secināt, ka burtu kopai ‘eu’ jau ir ieviesusies izruna ‘ei’. Taču jāizlemj ir arī jautājums par latviešu valodai raksturīgo un domu skaidrai izteikšanai vajadzīgo vārda locīšanu. Lietvārdiem ir jābūt galotnei, un tie ir jāloka. Ja vārds beidzas ar ‘o’ skaņu, to locīt nevar. Var ieteikt šo skaņu nomainīt ar ‘s’ un jaunās valūtas pamatvienību saukt par eiru (nominatīvā eirs). Tad locījumi būs šādi: eirs, eira, eiram, eirā, daudzskaitlī – eiri, eiru, eiriem utt.”

Kāpēc lokāma forma ir labāka par nelokāmu?

Pats svarīgākais nav, vai lietot formu eira, eirs, eiris vai eirons. Galvenais – lai vārdu varētu locīt. Lai cilvēkam nenākas stostīties, kad dažādās dzīves situācijās ātri jāveido teikumi. Lai mums uz gadu desmitiem nebūtu jāpierod pie šādiem teikumiem (citāts no avīžraksta):

Lielajos darījumos – nekustamā īpašuma tirgū un autotirdzniecībā – Latvijā sāk dominēt cenas eiro. (..) Arī uzņēmēji lielos darījumus caur bankām cenšas slēgt eiro. (..). No eiro kāpuma Latvijā cieš tie uzņēmumi, kuru izdevumi ir eiro, bet ienākumi – latos. (..) Cilvēki, pārdodot savu dzīvokli eiro, iegūst vairāk arī no, viņuprāt, kāpjošās eiro vērtības, nekā tirgojoties dolāros. (..) Autoindustrijā cenas transportlīdzekļiem Latvijā galvenokārt tiek noteiktas eiro, jo Latvijā importētā produkcija tiek iepirkta eiro, savukārt pārdota – latos.

Latviešu valoda nav analītiska. Teikumus veidodami, mēs uz vārdu sakaru lielākoties norādām ar locījumiem, nevis ar palīgvārdiem un vārdkārtu, kā tas ir, piemēram, angļu valodā. Mums nav arī lokāmu artikulu kā analītiski sintētiskajā vācu valodā. Tāpēc nelokāmi lietvārdi mums ir grūtāk lietojami, nereti liek laipot un lāpīties, pat mainīt domu, lai tā būtu nepārprotami izsakāma. Īpaši grūti ir ar diviem locījumiem – datīvu un lokatīvu. Kādreiz plaši lietotie prievārdi priekš un iekš, kas izteica apmēram to pašu, ko datīva un lokatīva galotne, kļuvuši arhaiski, no tiem apzināti un neapzināti vairāmies, līdz ar to vēl vairāk norobežodamies no analītiskuma.

Nelokāmā forma nereti liek kaut kā izgrozīties. Taču apmierinošu līdzekļu mūsu valodas resursos nav. Nākas iztikt ar surogātiem. Šobrīd jau visas lielākās Latvijas bankas savu interneta mājaslapu un drukāto tekstu valodā ieviesušas aprakstošu lokatīva izteikšanas paņēmienu – ar “puspriedēkli” valūtā. Piemēri:

Otrajā ceturksnī aktīvus eiro valūtā un aizdevumu pieaugumu ievērojami ietekmēja USD vērtības samazināšanās pret eiro (Hansabanka); Kredītu būs iespējams saņemt latos un eiro valūtā (Hipotēku banka); komisijas izdevumi par pārvedumiem Eiro valūtā (Lateko banka); Kredītu iespējams saņemt latos, ASV dolāros vai eiro valūtā (Krājbanka); Pamatkonts var būt latos, ASV dolāros vai Eiro valūtā (Unibanka); Šis fonds ir ideāls sabalansēta portfeļa pamats katram investoram, kurš orientējas uz ieņēmumiem Eiro valūtā; pēdējo nedēļu laikā turpinājies straujš eiro valūtā denominēto Vācijas valdības vērtspapīru cenu kāpums (Pareksa banka); Rietumu banka izsniedz visu veidu maksājumu kartes eiro valūtā (Rietumu banka).

Tā rakstīt ir neloģiski: vai mēs sāksim runāt arī par latu valūtu, dolāru valūtu, rubļu valūtu?

Tabulā redzams, kā palielinās elastīgas un skaidras izteikšanās iespējas, ja naudas vienības nosaukumu loka:

eiro (vienskaitlis), eiro (daudzskaitlis)

eira, eiras

eirs, eiri

Uzņēmuma akcijas cena latos pieauga par 0,93 procentiem, bet eiro – par 1,83 procentiem

Uzņēmuma akcijas cena latos pieauga par 0,93 procentiem, bet eirās – par 1,83 procentiem

Uzņēmuma akcijas cena latos pieauga par 0,93 procentiem, bet eiros – par 1,83 procentiem

Cenas, tarifus un kontu atlikumus pārrēķina un izsaka eiro

Cenas, tarifus un kontu atlikumus pārrēķina un izsaka eirās

Cenas, tarifus un kontu atlikumus pārrēķina un izsaka eiros

Aktīvus un saistības pārceno eiro

Aktīvus un saistības pārceno eirās

Aktīvus un saistības pārceno eiros

Uzticēšanās eiro pieaug

Uzticēšanās eirai pieaug

Uzticēšanās eiram pieaug

Eiro vērtība valūtu tirgū ceļas

Eiras vērtība valūtu tirgū ceļas

Eira vērtība valūtu tirgū ceļas

Privātpersonu depozīti eiro

Privātpersonu depozīti eirās

Privātpersonu depozīti eiros

Eiro izsniegtie kredīti

Eirās izsniegtie kredīti

Eiros izsniegtie kredīti

Dolāra kurss eiro

Dolāra kurss eirās

Dolāra kurss eiros

Īstermiņa kredīti eiro

Īstermiņa kredīti eirās

Īstermiņa kredīti eiros

Norēķināties eiro

Norēķināties eirās

Norēķināties eiros

Visas summas uzrādītas eiro

Visas summas uzrādītas eirās

Visas summas uzrādītas eiros

Aizdevumu varat saņemt eiro

Aizdevumu varat saņemt eirās

Aizdevumu varat saņemt eiros

Par nelokāmību vispār

Nelokāmie lietvārdi latviešu valodā lielākoties beidzas tā, kā lokāmie lietvārdi ne vienskaitļa, ne daudzskaitļa nominatīvā nemēdz beigties: ar īsajiem patskaņiem -u un -o un ar garajiem patskaņiem , , , un (rakstos to tāpat apzīmē ar -o). Piemēri: emu, ampluā, foajē, frī, kino (kinō), ragū. Tikai nedaudziem nelokāmiem lietvārdiem ir tādas pašas galotnes kā lokāmiem lietvārdiem vienskaitļa vai daudzskaitļa nominatīvā: alfa (tādās vārdkopās kā, piemēram, alfa daļiņas šo vārdu neloka), alibi, kanoe, mis u. tml.

Plašāk lietotie nelokāmie vārdi parasti apzīmē kaut ko abstraktu, neskaitāmu. Tiem ir vairākas nozīmes, un katras nozīmes izteikšanai ir arī garāks, lokāms vārds. Piemēram, vārda kino vietā pēc vajadzības var lietot vārdus kinomāksla, kinematogrāfija, kinoteātris, kinofilmas izrāde, vārda radio vietā – radiouztvērējs, radiofonija, radiofons, radiotehnika, radiostacija, radiostudija utt. Vārdu auto pārsvarā lieto nominatīvā, ģenitīvā un akuzatīvā, kur uz gramatiskajām attieksmēm parasti norāda vārdkārta (Auto atrodas stāvvietā; Notiek auto sacensības; Pārdod auto), vai konstrukcijās ar prievārdiem (Es braucu ar auto). Ne kino, ne foto, ne radio, ne auto paši par sevi nav termini.

Ne jau patvaļīgas iegribas, bet gan gramatiskas lietderības un ērtuma dēļ mums ir alejas, nevis alē (fr. allée), atašeji, nevis atašē (fr. attaché), biroji, nevis biro (fr. bureau), filejas, nevis filē (fr. filet), kafejnīcas, nevis kafē (fr. café), klišejas, nevis klišē (fr. cliché), kupejas, nevis kupē (fr. coupé), šosejas, nevis šosē (fr. chaussé), tranšejas, nevis tranšē (fr. tranchée), trofejas, nevis trofē (fr. trophée), turnejas, nevis turnē (fr. tournée), želeja, nevis želē (fr. gelée).

Un, ja runājam tieši par izskaņu -o, der atcerēties, ka mums ir baroks, nevis baroko (it. barocco), freskas, nevis fresko (it., angl. fresco), impresāriji, nevis impresario (it., angl. impresario), konti, nevis konto (it. conto, vācu konto), libreti, nevis libreto (it., angl. libretto), scenāriji, nevis scenario (it., angl. scenario), soprāni, nevis soprano (it., angl. soprano), terceti, nevis terceto (it., angl. terzetto), torsi, nevis torso (it., angl. torso).

Starp citu, “neredzamā” nauda ECU jeb ecu (no European Currency Unit jeb Eiropas valūtas vienība), kurā Eiropas Savienības valstis savā starpā norēķinājās līdz 1998. gadam un kuru izmantoja arī nacionālo valūtu kursu regulēšanā, latviski nosaukta par ekijiem, nevis, piemēram, par ekī (pēc franciskās izrunas) vai ekjū (pēc angliskās izrunas). Par ekijiem un ne par ekī latviski sauc arī franču XIII–XVIII gs. monētas (écu). Lielbritānijas sīknaudas vienību penny mēs saucam par peniju, seno sudraba vai zelta monētu ducato – par dukātu.

Ja tomēr eiro...

Pēdējā gadu desmita laikā mūsu valodā radies daudz salikteņu, kas sākas ar eiro-. Senākie šādi darinājumi apzīmēja ar Eiropu saistītas lietas un parādības: eirodolāri (Eiropas valstu bankās noguldīti ASV dolāri), eiroobligācijas (vērtspapīri, ko banku konsorciji izvieto vienlaicīgi vairāku valstu kapitālu tirgos), eirokomunisms (XX. gs. 70. gadu virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās, kas nepiekrita padomju kompartijas doktrīnām un netzina tās vadošo lomu), eirokauss (Eiropas kauss futbolā), eiroremonts (dzīvokļa remonts “Eiropas līmenī”). Jaunākie “eirosalikteņi” visbiežāk attiecas uz Eiropas Savienību: eirointegrācija (integrācija Eiropas Savienībā), eirokrāts, eirokredīts, eironormas, eironormatīvi, eirooptimists, eiropesimists, eiroreģions utt. Uz Eiropas Savienību attiecas arī saliktenis eironauda.

Šajā sakarā vajadzētu atcerēties, ka ir dolāra zona, rubļa zona, sterliņu mārciņas zona, lata zona. Un ir eiras zona, eira zona jeb eiro zona. Nevis “eirozona”, kā pēdējā laikā bieži lasām.

Mums ir lata romāni un varētu būt eiras romāni, bet diezin vai būs eiro romāni.

Lietuviešu valodā un slāvu valodās

Lietuviešu valodā

Čehu valodā

Slovāku valodā

Slovēņu valodā

Poļu valodā (neofic.)

viensk.

daudzsk.

viensk.

daudzsk.

viensk.

daudzsk.

viensk.

daudzsk.

viensk.

daudzsk.

Nom.

euras

eurai

euro

eura

euro

eurá

evro

evra

euro

eura

Ģen.

euro

eurų

eura

eur

eura

eur

evra

evr

eura

eur

Dat.

eurui

eurams

euru

eurům

euru

eurám

evru

evrom

euru

eurom

Akuz.

eurą

eurus

euro

eura

euro

eura

evro

evra

euro

eura

Instr.

euru

eurais*

eurem

eury

s eurom

s eurami

z evrom

z evri

eurem

eurami

Lok.

eure

euruose

eure

eurech

o eure

o eurách

v evru

v evrih

eurze

eurach

* Piemērs: atsiskaitymas eurais – norēķināšanās eirās; mokėjimas eurais – maksājumi eirās.

Somugru valodās

Igauņu valodā

Somu valodā

Ungāru valodā

Vienskaitlī

Daudzskaitlī

Vienskaitlī

Daudzskaitlī

Vienskaitlī

Daudzskaitlī

Nominatīvs – kas?

euro

eurod

euro

eurot

euró eurók

Ģenitīvs – kā? no kā?

euro

eurode

euron

eurojen

eurónak euróknak

Partitīvs – kā? (pie daudzuma vārdiem)

eurot

eurosid

euroa

euroja

eurótól euróktól

Illatīvs – kurp iekšā?

eurosse

eurodesse

euroon

euroihin

euróba eurókba

Inesīvs – kurā?

euros

eurodes

eurossa

euroissa

euróban eurókban

Elatīvs – no kurienes ārā?

eurost

eurodest

eurosta

euroista

euróból eurókból

Allatīvs – kurp? kādā nolūkā? kam?

eurole

eurodele

eurolle

euroille

euróhoz eurókhoz

Adesīvs – kur?

eurol

eurodel

eurolla

euroilla

eurónal  

Ablatīvs – no kā projām? no kā nost?

eurolt

eurodelt

eurolta

euroilta

eurótól euróktól

Translatīvs – par ko (pārtapt)?

euroks

eurodeks

euroksi

euroiksi*

euróvá  

Terminatīvs – līdz kam?

euroni

eurodeni

euróig

Esīvs – kādā vietā vai stāvoklī?

eurona

eurodena

eurona

euroina

euróként  

Abesīvs – bez kā?

eurota

eurodeta

euró nélkül

eurók nélkül

Komitatīvs – ar ko kopā?

euroga

eurodega

euroineni

euróval

* Piemērs: muuntaminen kansallisesta rahayksiköstä euroiksi – nacionālo valūtu pārrēķināšana eirās.

Eiropas analītiskajās valodās

Valoda

Nosaukuma

dzimte

Nenoteikts lietvārds

Noteikts lietvārds

Vārdkopa “norēķini eirās”

vienskaitlī

daudzskaitlī

vienskaitlī

daudzskaitlī

Angļu

euro (runā jūro)

euro, euros

the euro

the euro, the euros

payments in euro, payments in euros

Dāņu

kopdzimte

euro

euro, euroer

euroen

euroene

betalinger i euro

Franču

vīriešu

euro (orō)

euros

l’euro

les euros

paiements en euros

Grieķu

nekatra

eurw (evrō)

eurw

to eurw

ta eurw

Īru (Īrijas gēlu)

sieviešu

euro (jūro)

eorónna

an eoró

euro, na heorónna

 

Itāļu

vīriešu

euro

euro, euros, euri

l’euro

gli euro, gli euri

pagamenti in euro, pagamenti in euri

Kataloņu

vīriešu

euro

euros

l’euro

els euros

 

Menas gēlu

sieviešu

oaro

oaroghyn

yn oaro

ny oaroghyn

 

Nīderlandiešu

kopdzimte

euro (oro)

euro, euro's

de euro

de euro's

betalingen in euro, betalingen in euro’s

Norvēģu būkmols

kopdzimte

euro

euroer

euroen

euroene

 

Norvēģu lansmols (jaunnorvēģu)

kopdzimte

euro

euroar

euroen

euroane

 

Portugāļu

vīriešu

euro

euros

o euro

os euros

pagamentos em euros, pagamentos em euro

Spāņu

vīriešu

euro

euros

el euro

los euros

pagos en euros, pagos en euro

Vācu

vīriešu

Euro (oiro)

Euro, Euros

der Euro

die Euro, die Euros

Zahlungen in Euro, Zahlungen in Euros

Velsiešu

vīriešu

ewro

ewroaid, ewros

yr ewro

yr ewroaid, yr ewros

 

Zviedru

kopdzimte

euro

euro, euror

euron

eurorna

betalningar i euro

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

**Pirmpublicējums laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 183, 30. 12. 2003.

     

 
Jūs esat 4004944. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs