TERMINOLOĢIJAS VIENOTĪBU – LATVIJĀ, BALTIJĀ, EIROPĀ

Kārlis TIMMERMANIS

LZA TK Enerģētikas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs

Head of the Energetics Terminology Sub-Commission of the TC of LAS

Savstarpējai sapratnei starp Baltijas valstīm allaž svarīga loma bijusi kādai no reģionā valdošajām lielo valstu valodām. 19. gadsimtā gan Tēr­ba­tas universitātē, gan Rīgas politehnikumā tā bija vācu valoda; 20. gad­sim­ta sākumā līdz 1. pasaules karam un pēdējos 50 padomju okupācijas gados – krievu valoda, bet tagad arvien lielāku vietu starpsaziņā ieņem an­gļu valoda. Vienmēr, bet it īpaši pašreiz, aktuāla ir problēma, kā katrai no Baltijas tautām, izmantojot pārējo divu tautu valodas pūru, bagātināt savu terminoloģiju un gatavoties efektīvākai starptautiskajai darbībai.

Pēc iestājas Eiropas Savienībā (ES) būs divpusēja dokumentu plūs­ma un neadekvāti tulkojumi varēs izraisīt ne tikai politiskus un juridiskus pār­pratumus, bet arī ievērojamus ekonomiskus zaudējumus. Tāpēc visām Bal­tijas valstīm tuvākajā laikā jānodrošina tāda ES vadošo valstu valodu (dar­ba valodu), tajā skaitā dažādo tautsaimniecības nozaru termi­no­lo­ģi­jas, prasme, kas ļautu tām efektīvi aizstāvēt savas intereses lielajā 25 val­stu saimē. Nacionālās terminoloģijas saskaņošana ar ES darba valodu ter­minoloģiju reizē veidos arī terminoloģisku kopsaucēju Baltijas valstu star­pā. Tāpēc svarīgi, lai šis kopsaucējs būtu iespējami plašāks un vien­da­bīgāks.

Par dažām nacionālās nozaru terminoloģijas veidošanas īpatnībām

Vēsturē aizgājis laiks, kad Latvijas tautsaimniecības nozaru terminologi teh­niskai iekārtai, vielai vai procesam drīkstēja piešķirt nosaukumu tikai atbilstoši nacionālās valodas prasībām un neņemt vērā šīs tehniskās iekārtas, vielas vai procesa terminējumu citās lielo pasaules val­stu valodās. Notiek pasaules globalizācija, un iestāja ES ir tikai pirmais solis uz vēlāku visu tautu kopdarbību vienotā  pasaules tautsaimnieciskajā sis­tēmā. Tāpēc tagad, veidojot kādas tautsaimniecības nozares nacionālos ter­minus, jāievēro divi vienlīdz svarīgi  pamatprincipi:

1) jāievēro vispārīgās terminu darināšanas prasības – sistēmiskums, kon­tekst­neatkarība, viennozīmība,  īsums u. c., kas lieliski izklāstītas LZA TK priekšsēdētājas Valentīnas  Skujiņas grāmatā Latviešu terminoloģijas iz­strādes principi;

2) jāveic koordinācija ar Latvijai nozīmīgajām lielo valstu valodām, turklāt šī koordinācija jāveic divos līmeņos:

• jēdziena līmenī, jo katra tauta vienu un to pašu objektīvi eksistējošo lie­­tu vai parādību definē lielākā vai mazākā mērā atšķirīgi: viena var iz­celt vienas pazīmes un neminēt citas, kas var būt ietvertas citos tuvos jēdzie­­nos: cita tauta turpretī var rīkoties gluži pretēji – to pašu lietu vai pa­rā­­dību definēt kopā ar kādu citu tuvu stāvošu lietu vai parādību, atšķi­rī­gās nianses akcentējot kā citādi, piemēram, ar papildu apzīmētājiem;

• termina līmenī, jo katra valoda viena un tā paša jēdziena  terminā izceļ citas pazīmes.

Domas ilustrācijai minēšu piemēru no elektroenerģētikas. Padomju laikā maz­­spriegumu jeb, kā toreiz to sauca, pazemināto spriegumu (пони­жен­ное напряжение) tālāk atsevišķās apakšgrupās īpaši neiedalīja un ne­ter­mi­nēja – ja bija nepieciešams, tad norādīja tikai uz atšķirībām skait­liskajās vērtībās (12 V, 24 V, 42 V u. tml.). ES normatīvajos mate­riā­los turpretī pastāv vesela jēdzienu un terminu gamma dažādo šī paša dia­pazona spriegumu gradācijai:

• aizsardzības mazspriegums (protective extra low voltage, PELV; защитное сверхнизкое напряжение; Schutzkleinspannung, PELV );

• drošības mazspriegums (safety extra low voltage, SELV; безопасное сверх­низкое напряжение; Sicherkeits-Kleinspannung, SELV);

• funkcionālais mazspriegums (functional extra low voltage, FELV; функ­цио­­нальное сверхнизкое напряжение;Funktionskleinspannung, FELV);

• medicīndrošs mazspriegums (medicin safety extra low voltage, MSELV; мед­­безопасное сверхнизкое напряжение; medizienische Sicherkeits-Kleinspannung, MSELV ).

Tāpēc, darinot kādam attiecīgas tautsaimniecības nozares praksē lietotam jē­dzienam nacionālo terminu, būtu jāveic šādas darbības:

• jāpārbauda definējamā jēdziena atbilstība starptautiskajai vai vismaz ES pieņemtajai jēdzienu sistēmai;

• jādefinē šis jēdziens nacionālajā valodā atbilstīgi starptautiski akceptētajai vai vismaz ES pieņemtajai tā definīcijai;

• jāsalīdzina  Eiropas darba valodās pieņemtie termini aplūkojamā jēdziena apzīmēšanai un jānovērtē, kura valoda kādus jēdziena aspektus ietvērusi terminā;

• jāpieņem galīgais lēmums par nacionālajā terminā iekļaujamajām terminējamā jēdziena pazīmēm un par termina galīgo formulējumu.

Tikai šādi darinot nacionālos terminus, būsim tiesīgi apgalvot, ka tie atbilst starptautiski pieņemtai jēdzienu un terminu sistēmai.

Par tautsaimniecības nozaru terminologu sadarbību Baltijā

Es kā inženierzinātņu pārstāvis neņemos vērtēt sadarbības apjomu un kva­litāti starp tiem Baltijas valstu valodniekiem, kas pēta un risina savas valo­das terminu darināšanas vispārīgos teorētiskos aspektus. Domāju, ka tāda pastāv un ir apmierinoša. Turpretī starp Baltijas valstu atsevišķo  taut­saimniecības nozaru terminologiem sadarbība ir minimāla vai tās nav vispār. Šķiet, sadarbības radīšana un nostiprināšana ļautu gūt vienam par otru vairāk informācijas. Savstarpējie kontakti varētu būt ne tikai inte­resanti, bet arī metodoloģiski un, varbūt, pat ekonomiski izdevīgi. Minē­šu dažus virzienus, kuros tautsaimniecības nozaru terminologu sa­dar­bība  būtu īpaši vēlama:

1) būtu labi, ja mūsu rīcībā būtu detalizēta shēma ar pietiekamiem ko­men­tāriem par nozaru terminologu organizatorisko struktūru un sa­zi­ņas koordinātām Lietuvā un Igaunijā; izmantojot šo informāciju, LZA Ter­minoloģijas komisijas 25 apakškomisijas varētu noteikt analogās struk­tūras kaimiņvalstīs un uzņemt ar tām sakarus;

2) vismaz reizi gadā mēs centralizēti varētu apmainīties ar informāciju par savām izstrādnēm, problēmām un nākotnes iecerēm;

3)  sadarbība starp vienas nozares (medicīnas, enerģētikas, datortehnikas, eko­­nomikas u. tml.) visu triju valstu terminologiem varētu dot pozitīvu sti­­mulu šīs nozares terminoloģijas attīstībā visās trijās Baltijas valstīs;

4) neraugoties uz trīs Baltijas valstu nacionālo valodu atšķirībām, vienas valsts atsevišķās nozarēs var rasties tādas terminoloģiskas izstrādnes, kuras ar lielāku vai mazāku piestrādi var izmantot analogas nozares spe­­ciālisti pārējās divās valstīs. Ilustrācijai minēšu piemēru. LZA TK Ener­­ģētikas terminoloģijas apakškomisija jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus gatavo Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošo vārd­nī­cu. Tajā tiek doti galvenie elektroenerģētikas termini ar to skaid­ro­ju­miem latviešu valodā, kā arī terminu analogi angļu, krievu un vācu valodā. Vārd­nīcas 1. daļa iznāca 1997. gadā, 2. daļa 1999. gadā, 3. daļa  atrodas izdev­niecībā un iznāks 2004. gada sākumā, bet 4. daļu autoru kolektīvs pašreiz gatavo, un tā atklātībā varētu parādīties pēc gadiem diviem. Šī vārd­nīca top pēc iepriekšējā sadaļā aprakstītās metodikas, un tās izstrādei pa­tē­rēts desmitiem tūkstošu augstākās kvalifikācijas speciālistu darba stun­­du. Ja lietuviešu un igauņu kolēģiem būtu interese par analogas vārd­­­nīcas izveidi savā valodā, bāzē varētu izmantot iepriekš minēto lat­vie­šu izdevumu, latvisko daļu attiecīgi aizstājot ar lietuviešu vai igauņu valo­­das tekstu. Ja esošais latviešu teksts netiktu aizstāts, bet papildināts ar lietuviešu un igauņu tekstiem, mēs iegūtu Baltijas elektroenerģētikas pa­mat­terminu skaidrojošo vārdnīcu.

Viedoklis par citiem semināra jautājumiem

Neraugoties uz to, ka semināra pamattēma bija triju Baltijas valstu ter­mi­nologu pieredzes apmaiņa par terminoloģijas un speciālā lietojuma va­lodas stāvokli katrā no valstīm, pārrunu saturā papildus bija iekļauti vai­rāki Latvijas terminologiem aktuāli jautājumi. Tāpēc īsi par dažiem no tiem.

3.1. Svarīgākie terminoloģijas darba globālie uzdevumi tuvākajā laikā:

• visās tautsaimniecības nozarēs forsētā tempā jāveido Eiropas jēdzienu sis­tēmai atbilstoša un ar Eiropas darba valodām koordinēta latviešu ter­mi­nu bāze ar skaidrojumiem latviešu valodā un analogiem ES galvenajās darba valodās;

• jākonsolidē un jānostiprina struktūras, kas valstī izstrādā terminoloģiju  un pārrauga tās lietojumu  (pašreizējā LZA TK gan pēc nodarbināto per­sonu skaita, gan finansējuma apjoma vairāk pielīdzināma sabied­ris­kam veidojumam).

3.2. Terminoloģiskā izglītība. Pašreizējais stāvoklis uzlūkojams par neapmierinošu. Lai to uzlabotu:

• visos latviešu valo­das mācības standartos, ko izstrādā LR Izglītības un zinātnes ministrija, jāakcentē pareizas terminoloģijas apguve un lie­to­jums visās vispārizglītojošajās un profesionālajās mācību iestādēs;

• visu augstāko mācību iestāžu visu kursu programmās jāparedz prasība apgūt kursam at­bilstīgos speciālos terminus ar skaidrojumiem valsts valodā un ekvi­va­len­tiem vismaz divās svešvalodās; jāizstrādā un jāapstiprina apgūs­ta­mo terminu krājumi.

3.3. Valdības atbalsta jomā:

• nepieciešami LR MK noteikumi, kas par obligātu padarītu valstī vie­no­tas un noteiktā kārtībā akceptētas terminoloģijas lietojumu likumos, nor­matīvajos materiālos, lietvedībā, mācību literatūrā un plašsaziņas lī­dzekļos;

• iepriekš minēto terminoloģijas jautājumu risināšanai nepieciešams adek­vāts finansējums no valsts budžeta (tuvākajā laikā, kamēr tiek  for­sē­ta terminoloģijas izstrāde visās zinātnes un tautsaimniecības nozarēs un terminu plašpieejas bāzu izveide, nepieciešamā summa varētu būt ap 500 tūkst. Ls gadā);

• jānovērš pašreiz vēl bieži vērojamais stāvoklis, kad dažu nozaru ter­mi­noloģija, kuras izstrādi un/vai izdošanu finansējusi kāda firma, tiek uzlū­kota pār šīs firmas īpašumu un nav pieejama plašākai sabiedrībai. Val­stī noteiktā kārtībā apstiprinātai terminoloģijai neatkarīgi no iz­strā­dā­tāja un finansētāja jākļūst par valsts (visas tautas) īpašumu un jābūt bez īpašas maksas pieejamai internetā;

• nozaru ministrijām un citām valsts institūcijām jābūt atbildīgām par valstī vienotās un noteiktā kārtībā apstiprinātās terminoloģijas lietošanu sev pakļautajās  struktūrvienībās.

For the unity of terminology – in Latvia, the Baltic States, Europe

Summary

1. The active international cooperation determines the importance of the fact that the term development on national scale should be carried out not only observing the general requirements for developing terms, but also coordinating this work with the most significant languages of the world’s greatest nations. This coordination must be carried out both on the level of ideas and terms themselves.

2. As the cooperation of the Baltic States in the field of terminology expands, also the terminologists working for particular fields of economy must be engaged in cooperation. Such cooperation might turn out to be not only interesting, but also favourable methodologically and economically. Making use of the experience acquired by the power industry workers in Latvia a common dictionary of basic electric power industry terms could be made.

3. The following shall be considered as important future tasks:

1)  development of a joint term database;

2) consolidation and strengthening of the institutions working in the field of terminology;

3) acquisition of correct terminology in all general and professional education establishments;

4)  taking decisions on the government level regarding the compulsory usage of the unified terminology in all legal documents, office records, educational literature, mass media, providing funding for implementation of this.

A freely accessible database shall be provided. The ministries and other state institutions must take the responsibility for use of the accepted terminology in the structures under their supervision.