Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Terminoloģijas jaunumi > 2004 > 2004 (7)     
   Terminoloģijas problēmas saistībā ar Latvijas pievienošanos ES     

Drukāt         

    
    

 TERMINOLOĢIJAS PROBLĒMAS SAISTĪBĀ AR LATVIJAS PIEVIENOŠANOS ES

Marta JAKSONA

Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore

Head of the Translation and Terminology Centre

Es šodien mazliet vairāk pievērsīšos nevis pozitīvajam, kas ir paveikts pē­dējā laikā terminoloģijas jomā un mūsu sadarbībai ar Terminoloģijas ko­misiju, bet varbūt mēģināšu akcentēt tās problēmas, ar kādām mums nākas diendienā saskarties, tulkojot tiesību aktus, un kuras mūsuprāt va­rētu būt ļoti aktuālas arī nākamajos gados tieši saistībā ar Latvijas pie­vienošanos Eiropas Savienībai.

Kādas tad ir galvenās ar terminoloģiju saistītās problēmas Eiropas Sa­vie­nības tiesību aktu tulkošanas procesā latviešu valodā? Pirmkārt jau, tul­kojot šos tiesību aktus, diendienā nākas saskarties ar jaunu tiesību sis­tēmu, līdz ar to arī jaunām koncepcijām un jauniem jēdzieniem, kuriem nepie­ciešams precīzs un vienveidīgs atveidojums latviešu valodā. Kā vienu no piemēriem varu minēt tiesību aktu nosaukumu, nu jau, cerams, visiem pazīstamos vārdus regula, direktīva u. tml. Šeit svarīgi atgādināt, ka līdz ar 2004. gada 1. maiju, kad Eiropas Savienības tiesību aktu ko­pums stāsies spēkā Latvijā, latviešu valodā būs jārēķinās gan ar Eiropas Sa­vienības dokumentos iekļautajām tiesību normām, gan arī ar iekļau­ta­jiem terminiem un lietoto terminoloģiju. Diendienā nākas saskarties arī ar vienotas, saskaņotas latviešu terminoloģijas trūkumu. Bieži vārd­nī­cās, ko minēja arī jau Skujiņas kundze, un bieži rakstos vienam ter­mi­nam varam atrast vairākas atbilsmes, kuras turklāt bieži vien nesaskan ar speciālistu lietoto terminoloģiju. Šādā situācijā nenoliedzami terminu lie­totājam ir vajadzīga ļoti laba terminoloģiskā kompetence, lai spētu izlemt, kurš ekvivalents tad būtu lietojams. Jāatzīst arī, ka terminoloģija, ko lieto nozares speciālisti, nereti netiek apkopota, kas nozīmē, ka termini ir izstrādāti, bet tie netiek apstiprināti, publiskoti, nav zināmi tul­ko­tā­jiem un arī citiem potenciāliem lietotājiem. Bieži latvisku ekvivalentu vis­pār nav. Tā kā Eiropas Savienības dokumenti aptver dažādas nozares un apakšnozares, Eiropas Savienība regulē arī tādas jomas, kurās Latvijā ter­minoloģijas nav, piemēram, pasaules okeānu zivju nosaukumi, ekso­tis­ku augu nosaukumi, Latvijā līdz šim nepazītu vērtspapīru un valūtas ope­rāciju nosaukumi. Kā viena no problēmām nenoliedzami jāatzīst arī tas, ka nav pieejama vienota un ērti lietojama regulāri papildināma elek­tro­niska datu bāze, kurā būtu tik tiešām apkopota visa apstiprinātā ter­mi­noloģija. Un visbeidzot viena no problēmām tulkošanas procesā ir tā, ka ir nepieciešams tūlītējs risinājums terminoloģijas jautājumiem un prob­lēmām. Laika trūkuma un darba apjoma dēļ bieži nākas lietot ter­mi­nus, kas nav apstiprināti Terminoloģijas komisijā, kas bieži arī nav pie­­tiekami izdiskutēti terminoloģijas darba grupās.

Strādājot ar tiesību aktu tulkojumiem, esam guvuši pieredzi arī tādā jomā kā sadarbība terminoloģijas saskaņošanā ar speciālistiem mi­nis­tri­jās un citās iestādēs. Tiešām šobrīd šķiet aktuāla tēma arī par šo saikni ar sabiedrību, diskusijām par terminiem. Kāda tad ir mūsu pieredze? Mēs esam izveidojuši vairākas terminoloģijas saskaņošanas darba grupas: fi­nanšu terminoloģijas darba grupu, muitas terminoloģijas darba grupu, ziv­saimniecības darba grupu, kurā piedalījušies nozaru speciālisti no dažādām ministrijām un iestādēm un kurās saskaņoti vairāki simti ter­mi­nu; piedalāmies arī vairāku Terminoloģijas komisijas apakškomisiju darbā, taču šis darbs ļauj izdarīt arī vairākus secinājumus par problēmām, kā­das ir latviešu terminoloģijas un arī valodas jomā kopumā. Pirmkārt, ir atšķirīgs apziņas un uztveres līmenis par to, kas tad ir terminoloģija, kas ir vienota terminu sistēma, kādi ir terminu atveides pamatprincipi. Ļo­ti spēcīgi bieži darbojas princips “ko nelietoju vai nezinu es, tas nav pa­reizi”. Mūsu pieredze liecina, ka bieži nesakrīt arī akadēmisko aprindu un tā saukto praktiķu lietotā terminoloģija, turklāt vēl šie praktiķi gan da­žādās ministrijās, gan bieži vienas ministrijas dažādos departamentos nereti lieto atšķirīgu terminoloģiju. Mēs bieži saņemam priekšlikumus no vienas ministrijas par kādu terminu angļu valodā, turklāt šie priekš­li­­kumi ir absolūti atšķirīgi. Atšķirīgs ir arī skatījums uz terminoloģiju, kas ienāk no šiem tiesību aktu tulkojumiem, un uz terminiem, ko iz­man­tojam, tiesību aktus rakstot.

Kādi tad varētu būt mūsuprāt svarīgākie terminoloģijas darba uzdevumi tu­­vākajā laika posmā, tieši domājot par tulkošanas jautājumiem un arī par Eiropas Savienības kontekstu. Kā jau minēju, tātad līdz ar Latvijas pie­­vienošanos Eiropas Savienībai latviešu valoda kļūs par vienu no Eiro­pas Savienības oficiālajām valodām, kas nozīmē, ka visi tiesību akti būs piee­jami latviešu valodā. Ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs vērsties Eiro­pas Savienības iestādēs latviešu valodā, un viņam būs tiesības saņemt at­bildi latviešu valodā. Tas vienlaikus nozīmē arī to, protams, ka būs va­jadzīgi augsti kvalificēti speciālisti. Jau šobrīd Eiropas Savienības iestā­dēs strādā latviešu valodas tulkotāji, korektori, juristi un lingvisti, arī spe­ciālisti terminoloģijas jomā, un tādēļ kā viens no pirmajiem uzde­vu­miem, mūsuprāt, būtu šīs vienotās plašpieejas terminoloģijas datu bāzes iz­veide, kas kļūtu par vienu no galvenajiem tulku un tulkotāju dar­ba­rī­kiem. Šobrīd centrs arī, kā jau tas minēts, uztur un regulāri papildina tā sau­kto apkopoto terminu datu bāzi, kas tika izveidota ar Eiropas Sa­vie­nī­bas atbalstu un kuras īstenošanā piedalījās arī LU Ma­temātikas un informātikas institūts. Tā ir pieejama šobrīd interneta tīklā publiski, un tā tiek regulāri papildināta ar jaunajiem centra un LZA Ter­­minoloģijas komisijas terminiem. Taču nenoliedzami šīs  vienotās datu bāzes izveidei, iespējams, uz šīs datu bāzes pamata ir jābūt vienai no prioritātēm.

Mūsuprāt, steidzami būtu risināms jautājums arī par attiecīgu speciālistu sa­gatavošanu, par nepieciešamību stiprināt gan tulkotāju, gan arī citu spe­ciālistu izglītību terminoloģijā. Centra pieredze liecina, ka, lai spētu vis­pār darboties tulkošanas un terminoloģijas jomā, mēs bieži esam spiesti veikt arī mācību iestādes uzdevumus un sagatavot attiecīgos spe­ciā­listus pašu spēkiem. Esam spiesti nodarboties arī ar potenciālo redak­to­ru izglītošanu. Mūsu pieredze liecina, ka diemžēl latviešu valodas pras­mes caurmēra līmenis ir ārkārtīgi zems un jauniem redaktoriem mums bieži nākas mācīt ne tikai tiesību aktu specifiku un izpratni un dažādus ar Eiropas Savienību saistītus jēdzienus, bet arī gluži vienkārši ele­men­tā­ro kursu pareizrakstībā. Tas  būtu viss. Paldies.

The significance of terminology in the translation of legislation

Summary

A precisely developed and reproduced terminology is especially impor­tant in the translation of legislation and is one of the basic principles of legisla­tive translation. This is mainly determined by the legal consequences, which may be caused by erroneously, imprecisely and miscomprehended translated documents.

The main problems associated with terminology in the translation of EU legislation into Latvian are the following:

• in translating EU legislation one is confronted with a new system of laws,  new concepts and new ideas for which a precise, uniform reproduction in Latvian is necessary;

• one is confronted with the lack of a unified, co-ordinated Latvian terminology: often in dictionaries and legislation for one term can be found several references, which moreover, often do not match up with the terminology used by specialists;

• terminology that is used by sector specialists often is not organised, which means that the terms are developed, but they are not approved, publicised and are not known to translators and other potential users;

• often there is no Latvian equivalent at all. As the acquis include various sectors and sub-sectors, the EU regulates also such fields in which there is no terminology in Latvia;

• a unified, user-friendly, regularly up-dated electronic data base in which all approved terminology would be compiled is not available; and

• in the translation process the immediate resolution of terminology issues and problems is necessary. Due to a lack of time and the amount of work one often has to use terms which have not been approved by the LZA TK or sufficiently discussed in the terminology working groups.

In working with the translation of legislation, we have acquired experience also in such field as co-operation in the co-ordination of terminology with various specialists.

What are the most important tasks in terminology work for the near future?

1. Taking into account the above, I believe that in the nearest future one of the first tasks is the establishment of a unified, widely accessible terminology data base, which would become one of the main work tools for the activities of interpreters and translators.

2. As a matter of urgency we need to also resolve the issues of the preparation of relevant specialists and the need to strengthen the education of translators and other specialists in terminology. The experience of the TTC shows that in order to work in the fields of translation and terminology, we are forced to perform also the tasks of educational institutions and prepare the relevant specialists with our own resources.

     

 
Jūs esat 5538149. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs