GAIDĀM SPECIĀLISTA PADOMU

 “Terminoloģijas Jaunumu” 3. numurā sadaļā “Gaidām padomu” lasītāju vērtēšanai tika dots termins izpirkumnoma – a. leasing ar skaidrojumu (no “Ekonomikas skaidrojošās vārdnīcas” – R., 2000):

“Īpaša finansēšanas forma – mašīnu, iekārtu, transportlīdzekļu u. tml. preču un ražošanas līdzekļu noma. Parasti izpirkumnomu veic ar bankas starp­niecību, kas no piegādātājuzņēmuma nopērk klientam nepieciešamo tehniku un kļūst par tās īpašnieku. Pēc tam banka šo objektu iznomā klientam, par pakalpojumu iekasējot noteiktus procentus. Kad nomnieks ir nomaksājis bankai pilnu cenu un procentus, viņš kļūst par objekta īpaš­nieku.”

Esam saņēmuši LR Tieslietu ministrijas Normatīvo aktu izstrādes depar­ta­menta juriskonsulta Mārtiņa Ozoliņa padomu atteikties no latviskā ter­mina izpirkumnoma, jo, kaut arī šajā terminā ietvertais jēdziens Eko­no­mikas skaidrojošajā vārdnīcā skaidrots pareizi, tomēr sastatījums izpir­kum­noma – a. leasing ir neprecīzs. Proti: angļu valodā leasing lieto ne tikai izpirkumnomas (t. i., “finanšu līzinga”) nozīmē, bet arī vispār ‘nomas’, ‘parastās nomas’ (t. i., “operatīvā līzinga”) nozīmē. Šī otrā nozīme arvien vairāk izplatās arī latviešu valodas praksē, izmantojot aiz­guvumu “līzings”. Līdz ar to, piem., termins “automobiļu līzings” (M. Ozoliņa vēstulē minēts “automašīnu līzings”) ir pārprotams, jo ar to nav domāta ‘izpirkumnoma’.

Balstoties uz šādiem apsvērumiem, juriskonsults M. Ozoliņš ieteic angļu vār­du leasing vienkārši latviskot un abās nozīmēs, tātad – visos gadī­ju­mos, arī tad, ja runa ir par parasto nomu, lietot “līzings”, “jo praksē visi jau sen zina, par ko ir runa.”

Kā jautājumu risināt tālāk?

Izsakot atzinību LR Tieslietu ministrijas juriskonsultam Mārtiņam Ozoliņam par atsaucību un uzmanības pievēršanu praksē patiesi aktuālam terminam, kas tiek lietots pretrunīgi (attiecinot to gan uz nomu, gan uz kreditēšanu) un turklāt rada neskaidrības arī starptautiskajā saziņā, tomēr jāatzīst, ka konkrētais ieteikums, pirms to pieņemt īste­no­šanai, vēl rūpīgi apspriežams. Turklāt tas skar plašāku un principiālu prob­lēmu par pašreizējās latviešu valodas terminoloģijas veidošanas pamatu. Proti, nosau­cot jauno, kas ienāk mūsu ikdienā, – kam dot priekš­ro­ku: latviešu valodas vārdu krājumam vai aizguvumiem no angļu valo­das, arī uz valodā jau lietotu vārdu rēķina? LZA TK līdz šim par ter­mi­no­loģijas attīstības pamatavotu atzinusi latviešu valodas vārdu krājumu, ieskaitot sistēmiski pamatotu jaundarinājumu iespējas.

Konkrētais priekšlikums latviešu valodā arī oficiālajā lietojumā vis­pā­ri­nā­ti ieviest praksē izplatīto anglismu līzings rada virkni papildjautājumu.

1. Vai, abās nozīmēs latviešu valodā lietojot anglismu “līzings”, tādi vārdu savienojumi kā “automobiļu līzings” vai “iekārtu līzings” kļūs vien­no­zī­mī­gi saprotami, t. i., vai tiešām visi zinās, par ko ir runa? Gan automobili, gan iekārtu faktiski var nomāt ne tikai šī vārda parastajā izpratnē, bet arī “ar izpirkumu”. Varbūt vārdu savienojums “automobiļu līzings” tieši tā­pēc pārprotams, ka tur izmantots aizguvums “līzings”, savukārt, ievē­ro­jot LZA TK ieteikumus un praksē lietojot terminus automobiļu noma un automobiļu izpirkumnoma pārpratumi nerastos?

2. Vai pilnīgi noraidāms pašreiz LZA TK atbalstītais risinājuma variants neat­teikties no vārda noma un tieši to likt pamatā arī visiem dažādo no­mas veidu un citu ar nomu saistīto jēdzienu terminiem, kā tas jau darīts dažādās LZA TK apstiprināto terminu vārdnīcās, publicējot ter­mi­nus dzimtnoma, gruntsnoma, ilgtermiņa noma, naturālā noma, naudas noma (jeb finanšu noma), zemes noma, nomas līgums, nomas maksa, arī: nomāšana, nomātājs, iznomātājs, nomnieks, nomātava; jaunākajā laikā vēl: apakšnoma (a. sublease), līdznoma (a. co-lease), nomnieks (a. lease-holder) un arī izpirkumnoma (a. leasing – šajā specifiskajā nozīmē, ap­zinoties, ka leasing angļu valodā ir arī vispār nomāšana)? Tikai ar 1999. gadā publicēto “Svešvārdu vārdnīcu” (kas atspoguļo praksi, bet tai nav normatīva izdevuma statusa!), latviešu valodā fiksēts arī “līzings”. Secinājums: aizguvuma “līzings” izplatību pēdējo dažu gadu praksē ietekmējusi angļu valoda, turklāt tā lietošanas tradīcija latviešu valodā ir neilga. Savukārt noma nepārprotami ir latviešu valodas pa­mat­fonda vārds ar gadu desmitiem ilgu lietošanas tradīciju.

3. Ja angļu valodā leasing ir atvasinājums no pamatvārda lease, kuram tieši tai pašā nozīmē latviešu valodā atbilst vārds noma, vai tas nav pietiekams pamats tam, lai šo vārdu arī latviešu valodā izmantotu visos vajadzīgajos atvasinājumos, salikteņos vai vārdkopās, arī nomas vai no­mā­šanas paveidu nosaukumos, kā to ieteic LZA TK? (Jāpiebilst, ka krie­vu valodā nav vārda, kas precīzi izteiktu ‘nomas’ jēdzienu, tāpēc krievu valodā aizguvums “лизинг” ir pamatots un acīmredzot tieši krievu valoda lielā mērā ir ietekmējusi šī aizguvuma izplatīšanos arī latviešu valodā.)

Un kā apzīmēsim procesu? Vai, atsakoties no nomāšanas, turpmāk būtu jārunā par “līzēšanu” vai “līzingošanu”?

Uzziņa. Vārdu noma (kam pamatā ir vārds ņemt) sastopam dažādās latviešu valodas vārdnīcās, jau sākot vismaz ar K. Mīlenbaha un J. Endzelīna apjomīgo “Latviešu valodas vārdnīcu” (sk. II sēj. – R., 1925–1927, 815. lpp.). Ar šo pamatvārdu darināti daudzi termini, kas publicēti dažādās vārdnīcās un ieviesti praksē (sk. iepriekš). Savukārt vārds līzings nav iekļuvis pat J. Baldunčika vārdnīcā “Anglicismi latviešu valodā” (R., 1989).

4. Cik precīzs jēdzieniskā ziņā ir M. Ozoliņa minētais termins “finanšu līzings”, jo ar finansēm saistīts arī “operatīvais līzings”, t. i., “parastā noma”. Ja ar “finanšu līzingu” domāts tas izpirkumnomas paveids, ko praktizē bankas, kuras iznomājamo iekārtu vispirms nopērk konkrēta nomnieka vajadzībām un tad iznomā (parasti – ilgtermiņa nomā), šādiem gadījumiem LZA TK ir ieteikusi citu termina variantu: pirkumnoma (kam angļu valodā tāpat atbilst termins leasing).

Minētie jautājumi, protams, ir tikai ievirzei, lai precizētu latviešu valodas terminoloģijas attīstības vadlīniju pašreizējā situācijā.