VĀRDS ­— APAKŠKOMISIJAI

Šoreiz vārds – vienai no LZA TK darbīgākajām un sabiedriski visvairāk at­vēr­tajām apakš­ko­mi­sijām – Informācijas tehnoloģijas un teleko­mu­ni­kā­cijas (IT&T) termi­no­loģijas apakškomisijai, ko vada Rīgas Infor­mā­ci­jas tehnoloģijas insti­tū­ta (RITI) direktors Dr. habil. sc. comp. Juris Borzovs. Sākumā apakš­ko­misija tematiski aptvēra šaurāku loku un tās nosaukums bija Infor­mā­cijas tehnoloģijas terminoloģijas apakškomisija (ITTA). Informācijas teh­noloģijas un telesakaru ciešā saskare gan praktiskajā un teorētiskajā līme­nī, gan terminoloģijas ziņā noteica abu šo virzienu iekļaušanu vienotā struk­tūrā.

Ieskatam – trīs jautājumu loki, kas būtiski iezīmē IT&T terminoloģijas apakš­komisijas tēla aprises.

Darba vadlīnijas

IT&T terminoloģijas apakškomisijas darbā aktīvi izmanto moderno datortehnoloģiju un virtuālos sakarus, pie­saista plašu speciālistu un citu interesentu loku. Ciešākai saiknei ar sa­biedrību tiek rīkotas atklātas konferences ar plašsaziņas līdzekļu pār­stāv­ju piedalīšanos.

Terminu izvēles pamatā – nozares terminoloģijas izstrādes 10 principi, kas izkristalizējušies praktiskajā apakškomisijas darbā un veidoti, pielā­go­jot vispārīgos latviešu valodas terminoloģijas izstrādes principus IT&T no­zares specifikai.

1. Latviešu valodai raksturīgs fonētiskais alfabēts, t. i., “kā runā, tā raksta” un otrādi. Tāpēc valodā labi iekļaujas aizguvumi no šajā ziņā lī­dzīgās latīņu valodas un citu valodu darinājumi ar latīnisku izcelsmi, pie­mē­ram, verifikācija, implementācija, programmatūra, kā arī, dažkārt, trans­literēti aizguvumi no citām valodām, ko konkrētajā gadījumā “kā runā, tā raksta”, piemēram, angliskie serveris, ploteris, ports.

2. Pieļaujama citvalodu terminu pārcelšana latviešu valodā arī “pēc iz­ru­nas”, t. i., transkribējot. Tomēr šādā gadījumā īpaša vērība pievēršama valo­das labskaņai un jāmēģina piedāvāt (vismaz kā sinonīmu) latviskas izcelsmes terminu. Tā radušies, piemēram, saskarne – interfeiss, dzinis – draiveris, datne – fails.

3. Atšķirīgiem terminiem izcelsmes valodā būtu jāatbilst atšķirīgiem ter­­miniem latviešu valodā. Tāpēc, piemēram, angliskajiem security, reliability, safety kā atbilstoši doti drošība, uzticamība un nebīstamība, nevis mēģināts “lāpīties” ar vienas saknes droš- atvasinājumiem.

4. Latviskā termina “atpakaļtulkojumam” jādod nepārprotami tas pats izcelsmes valodas termins. To panākt var, vai nu “sapārojot” ikdienas lek­sikas pamatnozīmes vārdu  (piemēram, mouse – pele), vai arī veidojot lat­viešu jaunvārdu (piemēram, menu – izvēlne, prompt – uzvedne).

5. Jaundarināmo terminu nedrīkst piedāvāt atrauti no apkārtnes, no tam tuviem un analoģiskiem terminiem, kā arī no jau lietotiem terminiem. Jāpār­liecinās, vai vārds “labi strādā”, t. i., vai tas ir lokāms un ērti lietojams vārdu savienojumos, vai no tā saknes veidojams lietvārds, dar­bī­bas vārds, īpašības vārds u. tml. Piemēram, latviskais skaitļotājs atkā­pās no latīniskām vārddaļām veidotā dators priekšā arī tāpēc, ka no lat­viskā neērti veidot atvasinājumus (teiksim, darbības vārda datorizēt vei­došana nerada grūtības, bet kā to pašu atvasināt no skaitļotājs?).

6. Praksē jau plaši lietotus terminus bez pietiekama pamatojuma mainīt neva­­jadzētu. Piemēram, lai arī ne vienam vien patīk skanneris (no angļu scanner), tomēr jau sen tiek lietots skeneris (kas aizgūstot atveidots pēc ori­ģināl­izrunas atbilstoši vispārīgajam aizgūšanas principam). Nav vēlams ska­neris arī tādēļ, ka tā tiktu radīta vēl viena nozīme darbības vārdam ska­nēt.

7. Latviskas izcelsmes vārdiem dodama priekšroka.

8. Terminiem, kas ir vai būs ikdienas leksikas sastāvdaļa, jāpievērš īpaša vē­rība. Tiem jābūt īsiem (Miķelis Svilans no Otavas pat saka –, ja nevar iz­veidot 2 – 3 zilbīgu latviskas cilmes terminu, tad tas arī nav jādara), trā­pī­giem un labskanīgiem. Šauri profesionāliem terminiem prasības nav tik stingras.

9. Latviešu valoda tiek uzskatīta par skanīgu valodu, t. i., tajā patskaņi un līdzskaņi ir pietiekamā līdzsvarā. Šo līdzsvaru nevajag izjaukt, pie­sār­ņojot valodu ar neraksturīgiem skaņu sakopojumiem (piemēram, skaņu sakopojums pjū vārdā kompjūters).

10. Neviena no iepriekšminētajām vadlīnijām nav absolutizējama.

 “Un tā – šie “baušļi” ir mūsējie. Kādam citam tie var būt pavisam citi. Tādā atšķirībā nav nekā slikta, tikai tā ir skaidri jāapzinās.” (J. Borzovs.)

Apakškomisijas 2002. – 2003. gada darba cēliens

Pirmpublikācija “LV”  11.07.2003. 12. lpp.

Par terminoloģijas jaunumiem

Jūnijā beidzās LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisijas (ITTTA) 2002. – 2003. gada darba cēliens. Vēlamies informēt par dažiem, mūsuprāt, interesantākajiem jēdzieniem, kuru analīzi un latviskošanu ir veikusi mūsu apakškomisija, kurā darbojas vairāki desmiti tehnisko speciālistu.

Jaunākās elektroniskās ierīces

planšetdators                         (tablet PC)

irbulis                         (stylus)

irbuļdators                         (pen computer)

elektronisks zīmulis                         (electronic pen)

ievadvirsmas personālais dators                         (slate PC)

viedais tālrunis                        (smart phone)

Ikdienišķi objekti un darbības datorā

kompaktdisku rakstītājs                        (CD writer)

kompaktdisku pārrakstītājs                        (CD rewriter)

apdare, maināmā apdare                        (skin)

struktūrskats                        (outline view)

pirmņēmums                        (default)

komerc-ā, komerciālais a,

et-zīme, et                        (at, @)

izvilkt                        (to rip)

noslēgt                        (to finalise)

Telekomunikācijas, tīkli un informācijas sistēmas

savienojamība                         (interconnectivity)

atšķirīgā zvanīšana                        (distinctive ringing)

kodneatkarīga datu komunikācija                        (code-transparent data communication)

pieprasījumvideo                        (video on demand)

straumdatne, straumfails                        (stream-oriented file)

arhīvsaiste (datu glabāšanas metode)                        (near-line)

spējā programmatūras izstrāde                        (agile software development)

datu izstādīšana                        (data staging)

darbplūsmas vadības programma                        (workflow engine)

savrups ciparparaksts                        (proprietary digital signature)

nesavrups ciparparaksts                        (non-proprietary digital signature)

ITTTA neiesaka lietot barbarismus “čats”, “spams”, “onlain”, “saits”, bet to vietā izvēlēties vārdus “tērzēšana”, “surogātpasts” vai “e-liek­pasts”, “tiešsaiste”, “vietne” (nevis garo un neprecīzo “interneta mājas lapa”).

Akceptēta rakstzīmes @ latviskā izruna: “et” ar plato “e”

LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisija (ITTTA) ir izpētījusi un lēmusi par zīmes “@” izrunu, kā arī par vairākiem tās nosaukuma tul­ko­jumiem latviešu valodā.

@ problēma jau vairākkārt ir bijusi plašsaziņas līdzekļu intereses lokā gan ārzemēs, gan Latvijā. Vizuāli šo zīmi pazīst ikviens e-pasta lietotājs, taču līdz šim mazliet trūka vienprātības, skaidrības un speciālistu viedokļa par to, kā šī zīme būtu ērti un pareizi izrunājama tad, kad elek­tro­nisko adresi nosauc mutiski (piemēram, pa tālruni).

2002. gada 1. martā jau tika oficiāli pieņemti šādi latviskojumi:

komerciālais a                        (izruna: “komerciālais ā”);

komerc-a                        (izruna: “komercā”).

2003. gada 28. marta ITTTA sēdē vienpadsmit dalībnieki – informātikas un tālsaziņas tehnoloģiju speciālisti – vēlreiz apspriedās ar LZA va­lod­nie­ci Valentīnu Skujiņu un akceptēja šādus “@” papildapzīmējumus:

et-zīme                        (“et” izrunā ar plato “e”);

et                        (arī ar plato “e”).

Platā “e” izrunāšana svešvārdā vai aizgūtā vārdā ir mazliet neparasta – lat­viešu valodniecībā parasti tiek ieteikts citvalodu vārdos lietot tikai šauro “e”.

Kļūdaini būtu “@” simbolu dēvēt par “eta”, jo tā jau tiek saukta pavisam cita rakstzīme, proti, grieķu burts “η”.

Savulaik tika pat apsvērta “@” izrunāšana kā “pie” vai “no” (nosaucot adresi, tas būtu: juris-pie-abcfirma-punkts-lv vai juris-no-abcfirma-punkts-lv). Tomēr, ja konkrētā adrese ir juris@latserveris.lv, tas ne vienmēr nozīmē, ka Juris ir no organizācijas “Latserveris” (bet gan ir, piemēram, tās klients). Arī to, ka viņš ir pie vai uz “Latservera”, īsti apgalvot nevaram.

Terminologi piedāvāja arī “@” latviskojumus “ad”, “atis”, “ats” un “apa”, tomēr šie varianti ieguva mazāk balsu nekā “et”. Latīņu valodas vārdu “ad” (“pie”, “līdz”) uzskata par simbola “@” priekšteci.

Savukārt latviešu valodā zīme “@” ir kļuvusi populāra tikai saistībā ar e-pasta adrešu nosaukšanu. Interneta serveru, domēnu un lietotājvārdu veidošanā visai populārs izejmateriāls ir angļu valodas vārdi, un līdztekus tiem mūsu valodā ieietas arī rakstzīmes “@” izruna: “et” ar plato “e” skaņu, kas gan nav valodnieciski ideāls risinājums. ITTTA šajā gadījumā ņēma vērā de facto stāvokli un apstiprināja no angļu mēles pārņemto izrunu kā papildu variantu. ITTTA joprojām iesaka lietot vēsturiski pamatotu latvisko rakstzīmes “@” nosaukumu: “komerc-a”. Piemērs: juris-komercā-latserveris-punkts-lv.

Attieksme pret mītiem

Kāds izplatīts mīts.

 Latviešu datortermini jāveido no angļu terminiem, par pamatu ņemot to oriģinālizrunu, jo tā, lūk, būs vieglāk saprasties gan ar ārzemniekiem, gan arī savā starpā.

Piebildīsim vēl, ka tā veidot terminus būtu arī visai viegli. Kāpēc tad ne­sekot šim, atzīsim, racionālajam un pamatotajam priekšlikumam? Tāpēc, ka attīstot šo pašu domu tālāk, neizbēgami nonāksim pie secinājuma, ka vēl ērtāk sazināties Latvijā būtu, lietojot tikai angļu valodu. Bet vēsture liecina, ka ir saglabājušās tikai dažas tautas, kas nerunā savā valodā. Ja nu mums tāda lietu gaita nebūtu pa prātam, darīsim citādi – kārtīgi iemācīsimies angļu, bet turēsim cieņā un attīstīsim arī savējo, latviešu valodu.

Kāds cits izplatīts mīts.

Terminus veido valodnieki, kas nekā nejēdz no lietām un procesiem, ko ter­mini apzīmē, bet tikai mēģina uzspiest mums, profesionāļiem, kaut kādus mākslīgus latvisku terminu izdomājumus.

Nekas nevar būt tālāks no īstenības kā šāds priekšstats. Patiesībā ter­mi­nus veido nozares speciālisti, bet valodnieki mēdz tos vērtēt no valodas li­kumību viedokļa un dažkārt piedāvāt iespējamus variantus. Pašiem pro­fe­sionāļiem taču ir vissvarīgāk saprasties savā starpā, bet tas ir ļoti grūti, ja runā dažādās valodās kā pie Bābeles torņa. Tā kā terminu veidošana ir valodas jaunrade, par maz ir pārzināt savu nozari vien, vēlama arī va­lo­das likumsakarību zināšana. Un protams – griba darīt šo mazās tautas pa­pildu darbu.

Materiālu par ITTTA darbu sagatavojis
Dr. habil. sc. comp. Juris Borzovs
un Valters Feists

 *

Jauni vārdi rodas tur, kur rodas jauni procesi, lietas, kur atklāj jaunas pa­rā­dības. Tikai retos gadījumos tas pirmoreiz notiek mazajā tautā, bet, ja tauta grib pastāvēt, tai jāspēj savā valodā runāt par visu, kas notiek pa­saulē. Būt mazai tautai ir papildu darbs ikvienam šīs tautas pārstāvim, ne tikai radot nosaukumus pasaulē notiekošajam, ko dara nedaudzi, bet arī aktīvi lietojot šos nosaukumus saziņā, kas būtu jādara katram. .. At­maksa var būt tikai viena – tautas dzīvotspēja.

/J. Borzovs /