Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Terminoloģijas jaunumi > 2003 > 2003 (5/6)     
   LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 26     

Drukāt         

    
    

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 26

Par angļu termina universal service atveidi latviešu valodā

Pieņemts 4.11.2003.; prot. Nr. 7/1039.

Lēmuma pamats: LR Saeimas Juridiskā biroja konsultācija.

Divos likumos – likumā “Par telekomunikācijām” un Pasta likumā – vie­nam un tam pašam angļu valodas terminam universal service latviešu va­lodā izvēlēti atšķirīgi termini: universālie pakalpojumi un vispārējie pa­kalpojumi. Savukārt definīcijas liecina, ka pēc būtības abos gadījumos runa ir par vienu un to pašu pakalpojuma veidu, kaut arī skaidrojumi nav identi:

“universālais telekomunikāciju pakalpojums – noteikts minimālais nor­mām atbilstošas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumu apjoms, kas pie­ejams visiem esošiem un potenciāliem telekomunikāciju pakalpojumu lie­totājiem par pieņemamu cenu”;

“vispārējie pasta pakalpojumi – iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu ko­res­pondenču (pastkaršu, vēstuļu, bandroļu, sīkpaku) sūtījumi; iekšzemes un starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, kas atbilst Pas­ta noteikumos reglamentētajām minimālajām savākšanas, šķirošanas, pār­vadāšanas un piegādes prasībām” (citēts, veicot nepieciešamos izteik­smes labojumus).

LR Saeimas Juridiskais birojs uzsver, ka latviešu valodā šai gadījumā ir jāvienojas par vienu terminu.

Apspriežot jautājumu LZA TK Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā un Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas apakškomisijā, kā arī LZA TK plenārsēdē, pēc analītiskām debatēm balsojot (ar 17:2) priekšroka dota terminam universālais pakalpojums.

Pamatojums.

1. Latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas liecina, ka vārdu universāls un vispārējs nozīmes pārsedzas (skaidrojumi no viensējuma un daudz­sē­jumu skaidrojošās vārdnīcas):

universāls – ‘vispārīgs, visu aptverošs; dažādi izmantojams, visam derīgs’; ‘tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs’;

vispārējs – ‘tāds, kas attiecas uz visiem, visu, aptver visus, visu’; ‘tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu’.

Tātad, kaut arī latviešu valodā abus īpašības vārdus nevar uzskatīt par pil­nīgiem sinonīmiem, kas pilnībā spētu aizstāt viens otru visos gadījumos (piem., ir vispārējās vēlēšanas, kurās piedalās visi; ir vispārējā kara­klau­sība, ‘kas attiecas uz visiem’, bet šajos gadījumos vārds universāls nav lietojams), tomēr savienojumā ar vārdu pakalpojums abu vārdu kopī­gā nozīmes nianse ļauj pamatot gan viena, gan otra apzīmētāja izvēli.

2. Ja vienlīdz derīgs ir gan latviskais vārds, gan aizguvums, priekšroka parasti tiek dota latviskajam vārdam. Tomēr šoreiz klāt nāk papildu kri­tērijs. Proti: šis pakalpojuma veids un tā nosaukums ir aktuāls visās ES dalībvalstīs, tāpēc sava loma ir attiecīgā apzīmētāja izvēlei citās ES va­lodās. Izrādās, ka sešās no deviņām Eiropas valodām šajā terminā izman­to internacionālismu universāls. Savukārt vārdam vispārējs angļu valodā parasti atbilst vārds general (piem., vispārējā atļauja – general authorisation). Lai nesarežģītu ES tiesību aktu tulkotāju darbu, par turp­māk vienoti lietojamo angļu termina universal service atbilsmi latviešu va­lodā atzīta vārdkopa universālais pakalpojums.

3. Vienskaitļa forma (tāpat kā angļu valodā) izvēlēta tāpēc, ka runa ir par vispārinātu pakalpojuma tipu, kas ietver noteiktu objektu un darbību ko­pumu kā vienu vispārinātu veselumu.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte

     

 
Jūs esat 5510111. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs