Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Terminoloģijas jaunumi > 2003 > 2003 (5/6)     
   LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 25     

Drukāt         

    
    

 KOMISIJAS LĒMUMI

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 25

Par ugunsdrošības termina maiņu

Pieņemts 09.09.2003.; prot. Nr. 6/1038.

Lēmuma pamats: termina maiņa jauna standarta (LVS ISO 8421 ) vajadzībām.

LZA Terminoloģijas komisija (TK), izskatot ugunsaizsardzības un uguns­dro­šības terminus, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saga­ta­vojis publicēšanai LVS ISO standartu (8421 – 1; 8421 – 2; 8421 – 3; 8421 – 4; 8421 – 5; 8421 – 6; 8421 – 7; 8421 – 8; 13943:2003) tul­ko­jumos latviešu valodā, ir mainījusi standartā LVS 38-93 “Uguns­dro­šība. Termini un definīcijas” iekļauto terminu “pretugunsgrēka aiz­sar­dzība” (kas standartā izmantots terminā “pretugunsgrēka aizsardzības sis­tēma”), aizstājot to ar īsāku termina variantu – ugunsaizsardzība.

Pamatojums.

1. Salikteņtermins ugunsaizsardzība labi iekļaujas savas nozares terminu sistēmā blakus līdzīgi veidotiem terminiem ugunsdrošība, ugunsbīsta­mī­­ba, ugunsdzēsība, ugunsizturība u. c.

2. Salikteņtermins ugunsaizsardzība tieši atbilst dažādu nozaru termino­lo­ģijā izmantotam terminu modelim, saskaņā ar kuru salikteni veido, aiz­­­stājot aprakstošu vārdu savienojumu, sal.: “aizsardzība pret ko­ro­ziju” * korozij­aizsardzība (krievu valodā противокоррозионная защи­та), “iztu­rība pret koroziju” * korozijizturība (антикоррозионная стой­­кость), “aizsardzība pret sārņojumu” * sārņojumaizsardzība (защи­та про­тив засорения), “aizsardzība pret pārspriegumu” * pār­sprie­gum­aiz­sardzī­ba. Sal. bez tam arī: salizturība, pelējumizturība, oksi­dā­cij­iz­tu­rī­ba, triecienizturība u. tml., kā arī ķīmiskā aizsardzība (nevis “pret­ķī­mis­kā”). Saliktenis ir īsāks un ērtāk lietojams, tomēr ne visos gadījumos salik­tenis ir iespējams, piem.: aizsardzība pret putnu ligzdošanu, aizsar­dzī­ba pret vienfāzes īssavienojumiem.

Militārajā terminoloģijā mī­nu un dažos citos nosaukumos sistēmas rak­stu­­ru ieguvuši darinājumi ar pret­- (prettanku mīna, prettraleru mīna, pret­kāj­nieku mīna, kaut gan praksē daži no šādiem terminiem pret- zau­dē, turklāt pārpratumi nerodas (kājnieku mīna).

3. Garākā termina “pretugunsgrēka aizsardzība” izvēli savā laikā ietek­mē­ja attiecīgs tuvākās saskarvalodas, proti – krievu valodas, paraugs (проти­вопожарная защита). Savukārt pašreizējās tuvākās saskarvalo­das – angļu valodas – paraugs (fire protection) ir sekmējis īsākās formas iz­vēli. Angļu valodā ar fire nosauc gan uguni, gan ugunsgrēku, un faktiski jē­­dzienā ‘aizsardzība pret uguni’ ietilpst arī pakārtotais jēdziens ‘aiz­sar­dzī­ba pret ugunsgrēku’. Runājot par aizsardzību, robežu starp abiem šiem jēdzieniem novilkt praktiski nav iespējams. Tikai rodoties un iz­pla­­toties ugunij, var izcelties un izplatīties ugunsgrēks. Ugunsizturīgie ma­­teriāli būs pietiekami izturīgi arī ugunsgrēkā. Kā noteikt, vai kūlas de­dzi­nāšana ir uguns vai cilvēka grēks?

Piebildes.

1. Vācu valodā, tāpat kā angļu valodā, Feuer ir gan ‘uguns’, gan ‘uguns­grēks’ un ugunsaizsardzība ir Feuerverteidigung.

2. Atšķirīgi viedokļi izteikti par aizguvumu sprinkler[i]s un drenčer[i]s iede­­rību latviešu valodā. Latviešu valodā šie aizguvumi samērā plaši izpla­tī­ti ugunsdzēsības, būvniecības un dažu citu nozaru terminoloģijā, tāpēc līdz­­tekus latviskajām atbilsmēm, kurās par pamatvārdu izmantots vārds  smi­dzi­nātājs, paturēti arī sino­nī­mis­kie aizguvumi.

Sazinoties ar lietuviešu terminologiem, noskaidrots, ka lietuvieši šos angļu vārdus nav aizguvuši, bet iztiek ar savējiem, pamatā liekot lietuviešu valodas vārdu purkštuvas (smidzinātājs).

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte

     

 
Jūs esat 4530654. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs