Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas pētniecība > Latviešu valodas pētnieki > Maija Baltiņa     
   Par Ernstu Gliku, Glika Bībeli un mūsdienu latviešu valodu     

Drukāt         

    
    

Par Ernstu Gliku, Glika Bībeli un mūsdienu latviešu valodu

“Vēsturnieks uzņem lielu risku, mēģinot izteikties par kādas vēsturiskas personas raksturu,” tā atzina prof. E. Dunsdorfs savā monogrāfijā “Pirmās latviešu Bībeles vēsture”. Monogrāfijā, līdz šim pilnīgākajā pētījumā par Bībeles teksta pirmā tulkojuma tapšanas gaitu, par konkrētām personām un viņu veikumu pie šī darba, daudz lappušu veltīts vācu mācītāja Ernsta Glika dzīves un darba gaitu aprakstam. Monogrāfija iznāca 1979. gadā Austrālijā.

Profesors pētījumā balstījās uz tā laika jaunākajiem baltvācu pētījumiem par Gliku. Tika precizēti vairāki fakti Glika dzīves stāstā. Darbs pie Glika biogrāfijas neskaidro vietu izlīdzināšanas nav pārtraukts. Kad rodas nodoms ķerties pie Bībeles tulkošanas latviešu valodā, kādi motīvi mudināja apdāvināto, labas nākotnes nodrošināto jaunekli atstāt dzimteni? “Kas mudināja Gliku doties uz Latviju, lai te pavadītu gandrīz visu mūžu , par to ziņu mums nav,” tā savā pētījumā rakstīja prof. E. Dunsdorfs.

Arī tās vietas Glika biogrāfijā, kuras līdz šim šķita faktu ziņā vispilnīgākās, ir pārlūkojamas un papildināmas. Uzmanību saista kāda īpatnība pētījumos un apcerēs par Gliku – var teikt, ka laika gaitā ir izveidojusies tradīcija – vēsturiskās neskaidības aizlīdzināt ar literāriem iestarpinājumiem un hipotētiskām atkāpēm. Un nu jau konkrēto faktu un literāro tēlojumu satuvinājums kļuvis tik ciešs, ka viss rakstītais un izsacītais tiek uztverts kā vēsturiski ticams un faktu ziņā korekts.

Raksturīgs piemērs teiktajam – epizode no Alūksnes perioda Glika biogrāfijā. Pastāv, var teikt, visiem zināms ieskats, ka, zviedriem ieņemot Alūksni, daļu Alūksnes iedzīvotāju saņem gūstā, arī Gliku un viņa ģimeni. Šodien tā ir tikai daļa no vēsturiskās patiesības. Ieskatoties Maskavā pieejamo vēstures arhīvu materiālos, radās plašāks skatījums uz šo Maskavas posmu Glika dzīvē. Tas ir materiāls arī plašākai publikācijai, kurā secinājums būtu, ka Maskavā kā gūsteknis Gliks nokļūst nosacīti. Uz Masakavu viņš dodas nevis kā uz ko nezināmu, nevis negadīti. Masakvā Gliks ierodas sagatavots savam turpmākajam darbam, un viņa rīcībā ir pietiekami laba informācija par vidi, kurā viņš nonāks, par cilvēkiem, ar kuriem kopā būs jāstrādā.

Komentējams arī fakts, ka nav mūsu rīcībā ticama Glika portreta. Te meklējama sākotne literarizētajam Glika portretam vairākās variācijās. Piemēram, ieskats R. Virsnieka versijā, kurā savīts konkrētais ar iztēlē redzamo: "Viduslaiku pils, kas atradās uz ezera salas, kur paslēpās pilsētiņas iedzīvotāji, arī Gliks ar savu ģimeni. Krieviem tuvojoties, zviedru virsnieki nolēma pili uzspridzināt, lai paši zem drupām ietu bojā. .. Pēc lielām pārrunām Gliku un pārējos civilos iedzīvotājus izlaida no pils. Tie ar prāvestu priekšgalā devās uz krievu nometni .. Gliks nesa rokā slāvu Bībeli. Krievu karaspēka vadītāji, gan pārsteigti par Glika labo krievu valodas prašanu, tomēr viņu ar viņa ģimeni un pārējiem alūksniešiem aizturēja gūstā un nosūtīja uz Maskavu.”

Šī pati epizode A. Grīna romānā “Sarkanais jātnieks”: “Nācēju priekšgalā soļoja birģermeistars .. aiz viņa Gliks, amata svārkos un lielu, ādā sietu grāmatu rokās, kailu galvu un staltu gaitu.. Šeremetjeva rumaka priekšā droši nostājās sirmgalvis mācītāja talārā, un rokās celtu grāmatu, uz kuras vāka bija astoņstūrainais krievu krusts..”

No šī un pārējiem A. Grīna romāniem, kas veltīti t. s. zviedru laiku Vidzemes vēsturei, izveidojams interesants Glika literārais portrets – vīrs ar staltu stāju; pamaza auguma vīrs; vīrs, kam bija laba sirds; vīrs bargām acīm un sārtu seju. Pakāpeniski literārais tēlojums aizstājis tos vēsturiskos faktus, kuru nav bijis mūsu rīcībā.

Kādas ir mūsdienu cilvēku attiecības ar pašu Glika Bībeli, kuru, pēc vienas no versijām, iztulkoja Gliks viens pats - valodās apdāvināts, gados jauns vācu censonis, pateicoties zviedru karaļa Kārļa XI interesei par Vidzemes zemnieku gara dzīves apstākļiem un labvēlībai – viņš finansiāli atbalstīja teksta tulkošanas un izdošanas darbu. Te šī raksta autorei nāk atmiņā epizode no Atmodas sākuma. Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā bija ieradušies ļaudis no zviedru TV – uzzināt, ar ko gan nodarbojas latviešu filologi. Jauno zviedru, aprīkotu ar modernām filmēšanas iekārtām, lūgums bija vienkāršs – īsi, ātri un saprotami pastāstīt par mūsu darbu tā, lai to varētu ietilpināt dažu minūšu sižetā. Cik liels bija viņu izbrīns, pārsteigums un atklājums arī, ka pastāv vēsturisko faktu saistība no karaļa Kārļa XI dzīves un Bībeles pirmā latviešu tulkojuma vēstures! Kā pēc tam stāstīja kolēģi un draugi Stokholmā – zviedru TV daudzkārt atkārtojusi šo nelielo sižetu.

Var būt, ka tieši šādi – kā atkārtota atgriešanās – raksturojama Glika Bībeles valoda mūsdienās. Atkārtošu jau citur teikto un rakstīto – vārdu savienojums Glika Bībeles valoda ne vien skatāms, bet arī izjūtams kā nedalāms jēdziens, kā veselums, kura iederība un saistība ar mūsdienām un līdz ar to arī ar mūsdienu valodu, ir vismaz trejāda – kā senam rakstu valodas piemineklim, kā nozīmīgam reliģiska satura teksta tulkojumam, kā tam kultūras mantojuma elementam, kas iekļaujas eiropeiskajā lingvistiskajā kultūras mantojumā, kā šī mantojuma loģiska, kaut arī pilnībā neizvērtēta un nenovērtēta daļa.

Atgriešanās pie kaut kā tikai tad ir tā vērta, ja tā nes sev līdz kādu ierosmi, kādu jaunu iespēju. Ar Glika tekstu tā ir noticis. Glika teksts, datorizēti sakārtots, kļuvis par būtisku sadaļu nesen Latvijas Universitātē aizsāktajā projektā “Seno tekstu valodas vārdnīca”. Varbūt tāpēc, ka iecerē tas auklēts vairākus gadu desmitus, darbs pie tā notiek kādā īpašā, labas spriedzes laukā. Iespējams, arī tāpēc, ka iestrādes ir gandrīz visiem pie projekta piepulcinātajiem filologiem. Te jāliek punkts rakstam un varbūtīgām domām, jo sākas realitāte – projekts finansiāli atbalstīts uz neparasti īsu laiku – uz nepilnu gadu.

     

 
Jūs esat 5492915. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs