Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Valsts valoda > Arhīvs     
   Koncepcija par valsts aģentūras „Valsts valodas aģentūra” izveidošanu     

Drukāt         

(VVA koncepcijas teksts (MS Word))
(VVA koncepcijas 1. pielikums (MS Word))
(VVA koncepcijas 2. pielikums (MS Word))
(VVA koncepcijas 3. pielikums (MS Word))
(VVA koncepcijas 4. pielikums (MS Word))
    
    

Koncepcija par valsts aģentūras „Valsts valodas aģentūra” izveidošanu

I. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda un sabiedrības integrācijas valoda, un tāpēc Latvijas valsts ir atbildīga sabiedrībai par latviešu valodas attīstību. Tā ir Latvijas valsts kompetence un pienākums, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas var uzņemties atbildību par latviešu valodas saglabāšanu multilingvisma, globālās informācijas apmaiņas, ekonomiskās integrācijas un valodu konkurences apstākļos.

Tuvākajā desmitgadē, kad aktīvi risināsies Latvijas sabiedrības integrācija un Latvijas integrācija Eiropas Savienībā, latviešu valodas nozīme palielināsies. Pieaugs latviešu valodas apguvēju un lietotāju skaits, latviešu valoda būs potenciāla ES oficiālā valoda. Tikai attīstīta un izkopta valoda spēs būt par sabiedrības vienotāju un Eiropas Savienības darba valodu.

Latvijas Republikā beidzamo desmit gadu laikā ir pieņemta virkne normatīvo aktu, ar kuriem ir nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss. Tomēr nepietiekamu resursu un vienotas koordinācijas trūkuma dēļ nav izdevies nodrošināt pilnvērtīgu Valsts valodas likuma īstenošanu. Ievērojot latviešu valodas kā valsts valodas nostiprinājumu Satversmē, kā arī Latvijas valsts īpašo pienākumu garantēt latviešu valodas un līdz ar to arī latviešu tautas pastāvēšanu, 2002.gadā pie Valsts prezidenta kancelejas tika izveidota Valsts valodas komisija. Tās uzdevumi ir apzināt valodas situāciju Latvijā un izstrādāt konkrētus ieteikumus latviešu valodas – gan kā dzimtās valodas, gan kā valsts valodas – pozīciju nostiprināšanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Tomēr ministriju līmenī vienīgi Tieslietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas darbība skar latviešu valodas jomu. Tieslietu ministrija pārrauga Valsts valodas centra (tā pamatuzdevums ir pārraudzīt Valsts valodas likuma izpildi) un Naturalizācijas pārvaldes (nodarbojas ar pilsonības jautājumu risināšanu, t. sk., ar valsts valodas pārbaudījumu organizēšanu) darbību. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par latviešu valodas jautājumu risināšanu izglītības jomā. Izglītības un zinātnes ministra padotībā ir Izglītības satura un eksaminācijas centrs un valsts uzņēmums bezpeļņas organizācija "Latviešu valodas apguves valsts programmas projekta vadības vienība".

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18. panta pirmo daļu ministrija ir attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde. Izglītības un zinātnes ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Saskaņā ar iepriekš minētā likuma 41. panta otro daļu nozares politikas un attīstības stratēģijas plānošanu un apstiprināšanu nevar deleģēt citām institūcijām.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) 29. 04. 2003. noteikumiem Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums” Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst izstrādāt tiesību politiku, kā arī politiku valsts valodas politikas jomā. Tomēr nereti dažādu iemeslu dēļ trūkst latviešu valodas politikas jautājumu koordinācijas un ir vērojama dažāda izpratne, risinot latviešu valodas jautājumus.

Piezīme. Ievērojot to, ka normatīvajos aktos tiek lietoti divi jēdzieni “latviešu valoda” un “valsts valoda”, turpmāk koncepcijas tekstā jēdziens “latviešu valoda” lietots arī jēdziena “valsts valoda” izpratnē, izņemot gadījumos, kad tiek skaidrotas normatīvajos aktos nostiprinātās vai nostiprināmās iestāžu funkcijas.

II. Ar problēmas risināšanu saistītie tiesību akti

Latvijā pastāv vairākas institūcijas, kuras tieši vai netieši saistītas ar valsts pārvaldi un attiecīga tiesiskā regulējuma izstrādi latviešu valodas jomā, latviešu valodas mācīšanu un izpēti – Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Valsts valodas centrs, Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, Valsts valodas komisija, Tulkošanas un terminoloģijas centrs, Latviešu valodas apguves valsts programma, Latvijas augstāko izglītības iestāžu humanitāro zinātņu fakultātes u. c.

Līdzšinējais valsts valodas politikas izstrādes un īstenošanas institucionālais nodrošinājums (1. pielikums) ir sazarots, un šajā procesā iesaistītajām iestādēm un organizācijām ir dažāds tiesiskais statuss un funkcijas (2. pielikums).

1.     Tieslietu ministrija

(funkcijas nosaka MK 29. 04. 03. noteikumi Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums”)

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarēs un tās funkcijās ietilpst izstrādāt tiesību politiku valsts valodas politikas jomā, izstrādāt valsts valodas politiku, izstrādāt valsts valodas politikas jomu reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus. Tieslietu ministrijas padotībā ir:

1. 1. Valsts valodas centrs

(funkcijas nosaka MK 22. 08. 2000. noteikumi Nr. 293 “Valsts valodas centra nolikums”)

Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Valsts valodas centra apvienošana vai tā funkciju nodošana jaunveidojamai Valsts valodas aģentūrai nav iespējama, jo saskaņā ar Publisko aģentūru likumu publiskās aģentūras nedrīkst veikt inspekcijas funkcijas.

Publisko aģentūru funkcijas ir:

•        sniegt pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm,

•        sniegt publiskos pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām,

•        vadīt un īstenot valsts, pašvaldību un starptautiskus projektus un programmas.

Tādējādi no Valsts valodas centra Valodas aģentūra var pārņemt tikai informatīvi konsultatīvās funkcijas.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju Valsts valodas centra Informatīvi konsultatīvās daļas 2003. gada budžets ir 8500 latu, no tiem 6700 latu paredzēts divu darbinieku un viena ārštata darbinieka atalgojumam un 1800 latu – telpu uzturēšanai. Ņemot vērā Valsts valodas centra nepietiekamo kontroles funkciju kapacitāti, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka konsultatīvās daļas finansējums jāsaglabā tieši kontroles funkciju stiprināšanai, algojot papildus vēl trīs valsts valodas inspektorus.

1. 2. Naturalizācijas pārvalde

(funkcijas nosaka MK 21. 11. 1995. noteikumi Nr. 351 “Naturalizācijas pārvaldes nolikums”)

Naturalizācijas pārvalde ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Naturalizācijas pārvaldes funkcijas valsts valodas politikas īstenošanā galvenokārt saistītas ar specifiskās pilsonības pretendentu mērķauditorijas valsts valodas zināšanu pārbaudi. Šīs valsts pārvaldes iestādes funkciju nodošana valsts aģentūrai varētu negatīvi iespaidot naturalizācijas procesu kopumā.

1. 3. Valsts zemes dienests

(funkciju nosaka MK 22. 08. 2000. noteikumi Nr. 294 ”Noteikumi par vietu nosaukumu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu”)

Valsts zemes dienests ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Valsts zemes dienests veic šauri specifisku valsts valodas politikas īstenošanas funkciju, kas izriet no iestādes pamatdarbības, tādēļ funkcijas nodošana Valodas aģentūrai nebūtu lietderīga.

2.     Institūcijas bez juridiskās personas tiesībām

2. 1. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija

(funkcijas nosaka MK 28. 11. 2000. noteikumi Nr. 405 “Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums”)

Ievērojot, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ir konsultatīva un koleģiāla institūcija bez juridiskās personas tiesībām un ka tās statusu nosaka Valsts valodas likums, funkciju nodošana Valsts valodas aģentūrai vai tās apvienošana ar šo aģentūru ir iespējama, tikai izdarot grozījumus Valsts valodas likumā.

2. 2. Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija

(funkcijas nosaka MK 22. 08. 2000. noteikumi Nr. 287 “Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikums”)

Ievērojot, ka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ir konsultatīva un koleģiāla institūcija bez juridiskās personas tiesībām un ka tās statusu nosaka Valsts valodas likums, tās funkciju nodošana Valodas aģentūrai vai apvienošana ar šo aģentūru ir iespējama vienīgi pēc grozījumu izdarīšanas Valsts valodas likumā.

2. 3. Valsts valodas komisija

(funkcijas nosaka MK 14. 05. 2002. noteikumi Nr. 186 “Valsts valodas komisijas nolikums”)

Valsts valodas komisija ir Valsts prezidenta pārraudzībā esoša koleģiāla un konsultatīva institūcija bez juridiskās personas statusa, kura izveidota tās nolikumā noteikto uzdevumu veikšanai. Uzskatām, ka pilnīga Valsts valodas komisijas funkciju nodošana Valodas aģentūrai vai apvienošana ar šo aģentūru nav iespējama Valsts valodas komisijas īpašā statusa dēļ.

3.     Izglītības un zinātnes ministrija

(funkcijas nosaka MK 23. 12. 2002. noteikumi Nr. 557 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”)

Saskaņā ar izglītību reglamentējošiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina valsts valodas lietošanu izglītībā, nosaka izglītības saturu latviešu valodas jomā. Izglītības un zinātnes ministra padotībā ir:

3. 1. Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP)

(funkcijas nosaka MK 27. 08. 1996. noteikumi Nr. 337 „Latviešu valodas apguves valsts programmas koordinācijas padomes nolikums”)

LVAVP ir valsts bezpeļņas organizācija, un tās programmas īstenošanu koordinē un pārzina īpaša padome. Par programmas ieviešanas un izpildes gaitu atbild LVAVP vadības vienība.

LVAVP ir izglītības pasākumu kopums 10 gadiem labprātīgai un mūsdienīgai latviešu valodas kā otrās valodas apguvei. Viena no LVAVP prioritātēm ir izstrādāt latviešu valodas kā otrās valodas (LAT2) mācību metodiku, sagatavot kvalificētus pedagogus un ik gadu izdot mūsdienīgus un sabiedrībai plaši pieejamus valodas mācību līdzekļus. LVAVP statuss ir bezpeļņas organizācija, kas īsteno šauri specifiskas funkcijas īpašā organizatoriskā formā, nodrošinot konkrēta projekta īstenošanu.

Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2003. gadam” Latviešu valodas apguves valsts programmai ir piešķirts valsts finansējums 418691 lata apmērā un sniegta ārvalstu palīdzība 695837 latu apmērā (20. 00. 00. programmas 04. 000 apakšprogramma “Atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai”), un saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju LVAVP 20 darbinieki nodrošina tās funkciju izpildi.

LVAVP ir viena no institūcijām, kas nodrošina 2004. gadā paredzētās izglītības reformas īstenošanu (pāreja uz latviešu valodas mācībvalodu vispārējā izglītības sistēmā). Uzskatām, ka šobrīd nav pieļaujama LVAVP funkcionāla reorganizācija, jo tas varētu negatīvi ietekmēt minētās reformas veiksmīgu īstenošanu.

3. 2. Izglītības satura un eksaminācijas centrs

(funkcijas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra nolikums, apstiprināts ar IZM 10. 01. 2002. rīkojumu Nr. 11)

Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Ministru kabinets 2000. gada 5. decembrī (prot. 57 33. §), akceptējot Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuālo ziņojumu „Par valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmas turpmāko attīstību”, pieņēma lēmumu nodot Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centram valodas politikas īstenošanas funkciju – valsts valodas prasmes pārbaudi. Šis lēmums bija institucionāli pamatots un lietderīgs, jo vienai valsts pārvaldes iestādei tika nodotas ar valsts valodas prasmes pārbaudi saistītās funkcijas – valsts valodas prasmes pārbaudes organizēšana izglītojamiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu (centralizētie latviešu valodas eksāmeni), un profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjoma pārbaudes nodrošināšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu valsts valodas prasmes pārbaudes funkciju pilda Izglītības satura un eksaminācijas centra Valsts valodas atestācijas daļa. Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2003. gadam” Valsts valodas atestācijas daļas finansējums ir 34140 latu (18. 04. 00.programmas 04. 010 apakšprogramma “Izglītības satura un eksaminācijas centrs”) un saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju Izglītības satura un eksaminācijas centrs Valsts valodas atestācijas daļas 11 darbinieki nodrošina tās funkciju izpildi.

4.     Citas valsts pārvaldes iestādes

4. 1. Valsts kanceleja

(funkcijas nosaka MK 20. 05. 2003. noteikumi Nr. 263 „Valsts kancelejas nolikums”)

Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Valsts kancelejas funkcija valsts valodas politikas īstenošanā izriet no tās pamatdarbības, tā ir specifiska, kuras izpilde nodrošina vienotas, precīzas terminoloģijas lietošanu Ministru kabineta tiesību aktos, ko pilnvērtīgi nevarētu veikt jaunveidojamā valsts aģentūra.

4. 2. Tulkošanas un terminoloģijas centrs

(funkcijas nosaka MK 03. 09. 1996. noteikumi Nr. 346 “Tulkošanas un terminoloģijas centra nolikums”)

Tulkošanas un terminoloģijas centrs ir Eiropas integrācijas biroja pakļautībā esoša valsts iestāde, kas nodarbojas ar vienotas latviešu valodas terminoloģijas nodrošināšanu valsts valodā tulkotajos Eiropas Savienības normatīvajos aktos. Šī valsts pārvaldes iestādes funkcija izriet no iestādes pamatdarbības, un tās nodošana valsts aģentūrai nav lietderīga un varētu kavēt integrācijas Eiropas Savienībā procesu.

Pamatojoties uz visu valsts valodas politikas izstrādes un īstenošanas procesā iesaistīto institūciju funkciju analīzi, var secināt, ka pastāvošo institūciju apvienošana vienā iestādē nav iespējama iepriekšminēto iestāžu (organizāciju) dažādā tiesiskā statusa dēļ. Turklāt procesā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes (organizācijas) veic konkrētas specifiskas funkcijas, kas būtībā uzskatāmas par nenodalāmām šo institūciju palīgfunkcijām, un to darbība vērsta uz konkrētu uzdevumu izpildi.

Uzskatām, ka vairāku ar valsts valodas īstenošanu saistītu iestāžu apvienošana vienā institūcijā būtu nelietderīga un varētu negatīvi ietekmēt līdzšinējo funkciju veiksmīgu īstenošanu, kas nespētu veicināt latviešu valodas pozīciju nostiprināšanos un tās ilgspējīgu attīstību.

III. Problēmas risinājums – valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” izveidošana

1.     Valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” izveidošana

Izglītības un zinātnes ministrijai ir jābūt atbildīgai ministrijai latviešu valodas politikas jautājumos. Tas ir pamatojams ar esošo institucionālo padotību, ievērojot gan izglītības un zinātnes ministra padotībā esošo un ar latviešu valodu saistīto iestāžu skaitu un to funkcijas, daudzu ar latviešu valodu saistītu jautājumu tiešu vai netiešu saistību ar izglītību un zinātni kopumā. Arī Valsts valodas komisija ir izteikusi viedokli, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāuztic latviešu valodas politikas izstrāde, vienlaikus saglabājot Valsts valodas centru kā valsts valodas inspekcijas funkciju veicēju.

Latviešu valodas politiku var īstenot tikai mērķtiecīgi izveidota un koordinēta tādu valsts institūciju sistēma, kuras sadarbojas ar pašvaldībām, nevalstiskām un starptautiskām organizācijām. Nepieciešama valodas politikas institucionālās struktūras optimizēšana, nodalot kontroles (pašlaik pilda Valsts valodas centrs) un sabiedrības informēšanas un izglītošanas (pilda vairākas institūcijas) funkcijas. Līdz ar to Valsts valodas centra kompetencē būtu atstājama Valsts valodas likuma uzraudzības funkcija, savukārt izglītības ieviešanas funkcijas, kas saistītas ar latviešu valodas attīstības jautājumiem (latviešu valodas lingvistiskās kvalitātes un konkurētspējas palielināšanas nodrošināšana, latviešu valodas vispusīga izpēte un zinātniski pamatotas literārās valodas standartizācija un normu kodifikācija, izteiksmes iespēju latviešu valodā visās sabiedrības dzīves jomās veicināšana un zinātnisku un informatīvu materiālu par latviešu valodu izplatīšana) jāuztic citai institūcijai – valsts aģentūrai „Valsts valodas aģentūrai” (turpmāk – Valodas aģentūra). Valsts valodas komisija ir ierosinājusi Izglītības un zinātnes ministrijai dibināt Valodas aģentūru, kas varētu risināt ar latviešu valodu saistītus jautājumus un īstenot valodas attīstības un izpētes valsts programmu.

No institucionālā viedokļa Valodas aģentūra būtu nododama tā ministra padotībā, kurš vada ministriju, kurai noteikta atbildība par latviešu valodas politikas jautājumiem. Tādējādi Valodas aģentūrai būtu iespējas nepastarpināti sniegt priekšlikumus un atbalstu, organizējot pasākumus, kas sekmē latviešu valodas attīstību.

Valodas aģentūras izveides nepieciešamību nosaka koncepcijas II sadaļā minēto institūciju stingri reglamentētās funkcijas, kas neparedz iespēju neatkarīgu speciālistu grupām, piemēram, jaunas latviešu valodas mācīšanas metodikas izveidotājiem, vērsties ar savu projektu kādā institūcijā un pieprasīt finansējumu. Pašreizējo institūciju funkcijās nav paredzēts atbalstīt radošus projektus latviešu valodas attīstībai.

Likumā “Par valsts budžetu 2003. gadam” ir izveidota īpaša apakšprogramma – 27. 01. 00.programmas 04. 010. apakšprogramma “Valsts valodas aģentūras darbības nodrošināšana”, kurā ir paredzēti līdzekļi Valodas aģentūras uzturēšanai 57867 latu apjomā. Paredzēts finansējums – 100000 latu arī projektiem, kas ir saistīti ar latviešu valodas attīstības jautājumiem (27. 02. 00.programmas 04. 632.apakšprogramma “Valsts valodas attīstības projektu īstenošana”). Šo līdzekļu administrēšanu, konkursa kārtībā piešķirot finansējumu projektiem, kas ir saistīti ar latviešu valodas attīstību, un attiecīgi kontrolējot tā izlietojumu, sekmīgi īstenos Valodas aģentūra.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju 2002. gada valsts budžeta 05. 00. 00.programmas “Zinātne” 05. 01. 00.apakšprogrammas “Zinātniskās darbības nodrošināšana” ietvaros valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnēs tika īstenoti fundamentālie un lietišķie pētījumu projekti 132467 latu apmērā. Projektam “Letonika” tika piešķirti 148000 latu (3. pielikums). Administrējot 2003. gadā piešķirto finansējumu projektiem, kas ir saistīti ar latviešu valodas attīstību, Valodas aģentūra nepieļaus finansējuma piešķiršanu un projektu satura “pārklāšanos” ar citas valsts budžeta programmas ietvaros īstenotajiem projektiem.

2.     Valodas aģentūras paredzamās funkcijas

(funkcijas izvērtētas atbilstoši politikas dokumenta “Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes” (apstiprinātas ar MK 13. 04. 2003. rīkojumu Nr. 162 “Par Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm”) noteikumiem)

Valodas aģentūras pamatfunkcija un darbības mērķis sakrīt ar vispārējo valsts valodas politikas mērķi – latviešu valodas statusa nostiprināšana un ilgspējīgas attīstības veicināšana. Identificējot Valodas aģentūras darbības mērķi, ņemts vērā Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēs noteiktais un analizēti šādi darbības ietekmes kritēriji:

•        esošā situācija valsts valodas politikas izstrādes un realizācijas jomā,

•        spēkā esošie politikas dokumenti un tiesību akti, kas skar šo jomu,

•        valsts pārvaldes iestāžu darbības joma.

Lai izvērtētu Valodas aģentūras iespējamās funkcijas, jādefinē iespējamie darbības makro ietekmes rezultāti, kas ir politikas rezultātu sekas (Valodas aģentūras veiktā valsts valodas politikas īstenošana) mijiedarbībā ar ārējiem vides faktoriem (galvenokārt mijiedarbībā ar darba tirgus prasībām). Makro ietekmes uz Valodas aģentūras darbību rezultāti ir:

•        latviešu valodas plašāka lietošana sabiedrībā,

•        darbaspēka konkurētspēja darba tirgū,

•        latviešu valodas konkurētspēja globalizācijas apstākļos.

Tādējādi Valodas aģentūras kā jaunveidojamas institūcijas funkcijām ir jābūt valsts valodas politikas īstenošanas instrumentiem (darbības rezultātiem) un ar to palīdzību jāsasniedz galvenais makro ietekmes rezultāts – izglītota, konkurētspējīga, latviešu valodā runājoša sabiedrība.

Izvērtējot Valodas aģentūras dibināšanas nepieciešamību, jāsecina, ka ir lietderīgi izveidot Valodas aģentūru un nodot tās kompetencē gan ar latviešu valodas attīstību saistītās funkcijas, kuras šobrīd neveic neviena institūcija, gan tās funkcijas, kuras ir uzticētas kādai institūcijai, bet netiek īstenotas pietiekamā apjomā resursu trūkuma dēļ.

Valodas aģentūra nodarbosies ar valsts valodas politikas īstenošanu, nevis izstrādi, savukārt valsts valodas politikas funkcijas izstrāde tiks uzticēta Izglītības un zinātnes ministrijas kādam departamentam. Informējam, ka izglītības un zinātnes ministra ieceltā atbildīgā amatpersona atbilstoši Publisko aģentūru likuma noteikumiem uzraudzīs Valsts aģentūras darbību un informēs par to ministru.

Izvērtējot iespējamās Valodas aģentūras funkcijas un to optimālu sadalījumu un ievērojot to, ka atsevišķu ar latviešu valodas attīstību saistīto funkciju institucionālā piekritība ir nostiprināta Valsts valodas likumā, uzskatām, ka Valodas aģentūrai būtu jāveic šādas funkcijas:

Funkcijas nosaukums

Komentārs

Īstenot Latviešu valodas attīstības un izpētes valsts programmu.*

Šāda funkcija pašlaik netiek veikta.

Saskaņā ar MK 14. 05. 2002. noteikumiem Nr. 186 “Valsts valodas komisijas nolikums” 14. 2. apakšpunktu šādu programmu izstrādā Valsts valodas komisija.

Veicināt valsts valodas attīstību informāciju tehnoloģiju sfērā.**

Šāda funkcija pašlaik netiek veikta.

Šādu pasākumu nepieciešamība paredzēta Latviešu valodas attīstības valsts programmas (2003–2013) koncepcijā.

Īstenot projektu “Eiropas Valodu portfelis projektu Latvijā.**

Šāda funkcija pašlaik netiek veikta.

Projekts pašlaik atrodas izstrādes stadijā un pirms izmēģinājuma projekta (“pilotprojekta”) īstenošanas nav iespējams izvērtēt šīs funkcijas rezultatīvos rādītājus.

Analizēt valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku.**

Funkcija tiek pilnībā pārņemta no Valsts valodas centra.

Sniegt konsultācijas valsts valodas jautājumos, izveidojot attiecīgu konsultāciju dienesta tīklu.**

Funkcija tiek pilnībā pārņemta no Valsts valodas centra.

Veicināt un popularizēt latviešu valodas apguvi un lietošanu.***

Šobrīd Valsts valodas centrs veic funkciju – skaidrot un popularizēt valodu funkcionēšanas pamatprincipus Latvijā..

Šī funkcija būtu svītrojama no Valsts valodas centra nolikuma, ievērojot to, ka Valodas aģentūras paredzamā funkcija ir precīzāka un plašāka.

Organizēt metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu.***

Funkcija tiek daļēji pārņemta no Valsts valodas centra.

Valsts valodas centrs pēc pārņemšanas veic šo funkciju saistībā ar Valsts valodas inspekcijas darbības nodrošināšanu.

Nodrošināt valsts valodas terminoloģijas attīstību, veidojot terminu datu bāzes un apkopojot esošo valsts institūciju tulkojumu datu bāzes.**

Funkcija nodrošinātu publisku pieejamus dažādu valsts institūciju (t. sk. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas) darba rezultātus.

Sagatavojot Valsts valodas likuma grozījumus, ir iespējams precizēt minēto institūciju funkcijas un starpinstitucionālās sadarbības formas saistībā ar Valodas aģentūras izveidi.

Veicināt mūsdienu prasībām atbilstošu un atjauninātu valsts valodas normu avotu (vārdnīcas, rokasgrāmatas u. tml.) izveidi un izdošanu.***

Funkcija nodrošinātu publisku pieejamus dažādu valsts institūciju (t. sk. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas) darba rezultātus.

Sagatavojot Valsts valodas likuma grozījumus, ir iespējams precizēt minēto institūciju funkcijas, un starpinstitucionālās sadarbības formas saistībā ar Valodas aģentūras izveidi.

* – “Latviešu valodas attīstības valsts programmas (2003–2013) koncepcija” ir pieņemta Valsts valodas komisijas 2002. gada 27. februāra sēdē un 2003. gada 27. maija konferencē sabiedrība tika plašāk iepazīstināta ar koncepcijas otro variantu.

** – Pastāvīgas funkcijas, kurām būtu jānodrošina pastāvīgs finansējums valsts budžeta 27. 01. apakšprogrammas “Valsts valodas aģentūras darbības nodrošināšana” ietvaros.

*** – Funkcijas, kuru izpildes efektivitāte un apjoms ir atkarīgs no aģentūras rīcībā esošajiem finanšu resursiem un to efektīvas izmantošanas. Šīs funkcijas ir izpildāmas, īstenojot īpašus projektus, kurus finansē gan no Valodas aģentūrai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, arī piesaistot papildu līdzekļus. Tādēļ ir nepieciešama lietderīga un efektīva finanšu resursu izmantošana, nosakot nepieciešamo darbinieku skaitu, to darbības profilu un atalgojuma līmeni, ja nepieciešams, pārvietojot līdzekļus starp izdevumu pozīcijām piešķirtās valsts budžeta apropriācijas ietvaros.

3.     Valodas aģentūras izveidošanas kritēriji

(kritēriji piemēroti saskaņā ar MK 18. 01. 2002. instrukcijas Nr. 2 “Valsts aģentūru izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kritēriji” 4. punktu)

Katram paredzamajam makro ietekmes rezultātam atbilst noteikts Valodas aģentūras darbības rezultāts (funkcija).

Makro ietekmes rezultāts

Darbības rezultāti (funkcijas)

1. Latviešu valodas plašāka lietošana sabiedrībā.

1. Analizēt valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku* (funkcija atbilst arī trešajam makro ietekmes rezultātam)

2. Sniegt konsultācijas valsts valodas jautājumos, izveidojot attiecīgu konsultāciju dienesta tīklu.*

3. Veicināt un popularizēt latviešu valodas apguvi un lietošanu.**

4. Organizēt metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu.**

2. Darbaspēka konkurētspēja darba tirgū.

1. Īstenot projektu “Eiropas Valodu portfelis projektu Latvijā.*

2. Veicināt valsts valodas attīstību informāciju tehnoloģiju sfērā.**

3. Nodrošināt valsts valodas terminoloģijas attīstību, veidojot terminu datu bāzes un apkopojot esošo valsts institūciju tulkojumu datu bāzes.*

3. Latviešu valodas konkurētspēja globalizācijas apstākļos

1. Īstenot Latviešu valodas attīstības un izpētes valsts programmu.*

2. Analizēt valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku.*


Katram Valodas aģentūras darbības rezultātam (funkcijai) noteikts potenciālais klientu loks un rezultātu raksturojošie kvalitatīvie un kvantitatīvie radītāji.

Plānotā funkcija

Potenciālais klientu loks

Funkciju izpildes rezultātu raksturojošie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji

Īstenot Latviešu valodas attīstības un izpētes valsts programmu.*

Atbilstoši Latviešu valodas attīstības un izpētes valsts programmā noteiktajai kompetencei.

Atbilstoši Latviešu valodas attīstības un izpētes valsts programmā noteiktajiem rādītājiem.

Veicināt valsts valodas attīstību informāciju tehnoloģiju sfērā.*

Juridiskās personas, kuras izstrādā informācijas tehnoloģijas vai sniedz pakalpojumus informācijas tehnoloģiju sfērā.

Datorprogrammu skaits, kuras lietotājs var izmantot latviešu valodā.

Īstenot projektu “Eiropas Valodu portfelis Latvijā”.*

Privātpersonas, kuras vēlas veikt savu valodas zināšanu pašnovērtējumu.

Personu skaits, kuras izmanto projekta sniegtās iespējas.

Analizēt valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku*

Valsts institūcijas, kuru funkciju izpilde ir saistīta ar latviešu valodas jautājumiem, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas, kā arī Valsts valodas komisija.

Ikgadējs ziņojums par valsts valodas situāciju un sociolingvistisko dinamiku.

Sniegt konsultācijas valsts valodas jautājumos, izveidojot attiecīgu konsultāciju dienesta tīklu.*

Fiziskas un juridiskas personas, kurām nepieciešamas konsultācijas dokumentu sagatavošanas vai citos gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt atbilstošas terminoloģijas, pareizrakstības, sintakses un stilistikas lietošanu.

Sniegto konsultāciju skaits.

Veicināt un popularizēt Latviešu valodas apguvi un lietošanu.**

Fiziskas personas, kuras izmanto vai vēlas izmantot latviešu valodu ikdienā; mērķauditorija precizējama atkarībā no informēšanas projekta mērķa. Funkcijas izpildes piemērs – seminārs apkalpojošās sfēras darbiniekiem par pareizas valodas lietošanu kādā no Latvijas reģioniem.

Īstenoto pasākumu skaits un to apjoms.

Organizēt metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu.**

Fiziskas un juridiskas personas, kuru darbība ir saistīta ar dažāda rakstura pakalpojumu sniegšanu privātpersonām, kā arī privātpersonas, kuras lieto vai vēlas lietot latviešu valodu. Funkcijas izpildes rezultāta piemērs – izstrādāts un izdots informatīvs materiāls par iespējam apgūt latviešu valodu noteiktai mērķauditorijai.

Informatīvu materiālu nosaukumu skaits, apjoms un tirāža.

Nodrošināt valsts valodas terminoloģijas attīstību, veidojot terminu datu bāzes un apkopojot esošo valsts institūciju tulkojumu datu bāzes.*

Speciālisti, kuriem nepieciešama vienotas terminoloģijas lietošana kvalitatīvai pienākumu veikšanai.

Datu bāzes apjoms.

Datu bāzes izmantotāju skaits.

Veicināt mūsdienu prasībām atbilstošu un atjauninātu valsts valodas normu avotu (vārdnīcas, rokasgrāmatas u.tml.) izveidi un izdošanu.**

Valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, kā arī privātpersonas, kuras izmanto latviešu valodu darba pienākumu veikšanai, mācībām  vai privātajām vajadzībām.

Izveidoto un izdoto izdevumu skaits un apjoms.

* Pastāvīgas funkcijas, kurām būtu jānodrošina pastāvīgs finansējums valsts budžeta 27. 01. apakšprogrammas “Valsts valodas aģentūras darbības nodrošināšana” ietvaros.

** Funkcijas, kuru izpildes efektivitāte un apjoms ir atkarīgs no aģentūras rīcībā esošajiem finanšu resursiem un to efektīvas izmantošanas. Tādēļ šīs funkcijas ir izpildāmas, īstenojot īpašus projektus, kurus finansē gan no Valodas aģentūrai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, arī piesaistot papildu līdzekļus. Tādēļ ir nepieciešama lietderīga un efektīva finanšu resursu izmantošana, nosakot nepieciešamo darbinieku skaitu, to darbības profilu un atalgojuma līmeni, kā arī, ja nepieciešams, pārvietojot līdzekļus starp izdevumu pozīcijām piešķirtās valsts budžeta apropriācijas ietvaros.


4.     Valodas aģentūras uzturēšanai nepieciešamais finansējums 2003. gada sešiem mēnešiem

(saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2003. gadam”)

Izdevumu pozīcijas

Finansējums latos

Izdevumi kopā

57867

Uzturēšanas izdevumi

39867

Atalgojums:

aģentūras direktoram

direktora vietniekam

daļu vadītājs (3 štata vietas)

speciālists (7 štata vietas)

21300

450

350

310

260

Valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas

5131

Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi

500

Pakalpojumu apmaksa

Pasta, telefona un citu sakara pakalpojumu apmaksa

Remonta darbu un iestāžu darbības uzturēšanas pakalpojumu apmaksa

Informācijas tehnoloģijas pakalpojumu apmaksa

Telpu noma (180mx Ls 6 x 6)

Pārējā īre un noma

8757

1935

180

390

5832

420

Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra (vērtībā līdz Ls 50 par 1 vienību) iegāde

4180

Izdevumi kapitālieguldījumiem

18000

Datori un skaitļošanas tehnika

12000

Kancelejas mēbeles un telpu iekārta

6000

Piezīme. Likumā “Par valsts budžetu 2003. gadam” ir izveidota īpaša budžeta apakšprogramma – 27. 01. apakšprogramma “Valsts valodas aģentūras darbības nodrošināšana”, kurā ir paredzēti līdzekļi Valodas aģentūras uzturēšanai 57867 latu apmērā (līdzekļi paredzēti sešiem mēnešiem).


5.     Paredzamā Valodas aģentūras struktūra

Direktors

Speciālists (2)

Speciālists (2)

Speciālists (3)

Direktora vietnieks

Konsultāciju daļas vadītājs

Projektu daļas vadītājs

Administratīvās daļas vadītājs

6.     Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks atrisināta problēma – dibināta Valodas aģentūra

Nedibinot Valodas aģentūru, valsts neveiks publiskajam sektoram piederīgu funkciju un netikts nodrošinātas būtiskas sabiedrības intereses. Ja valsts aģentūra nepildīs savas funkcijas un nenodarbosies ar paredzēto pakalpojumu sniegšanu, prognozējamas šādas sekas:

1.           Pakāpeniski samazināsies un kritīsies to fizisko un juridisko personu, darba kvalitāte, kuru darbības virziens saistīts ar atbilstošas terminoloģijas, pareizrakstības, sintakses un stilistikas lietošanu.

2.           Koordinētas valsts valodas izstrādes un realizācijas politikas neesamība globalizācijas (darbaspēka brīva kustība, biežāk lietoto svešvalodu un dažādu pasaules kultūru ietekme uz latviešu valodu un kultūru u. c.) apstākļos apdraudētu latviešu valodas statusu, lietošanu un kvalitāti.

3.           Nepastāvot institūcijai, kas veic funkcijas, lai nostiprinātu valsts valodas statusa un nodrošinātu tās ilgspējīgas attīstības, valsts valodas politika netiks īstenota atbilstoši Satversmes 2.pantam.


IV. Risinājuma varianti

1. Grozījumu Valsts valodas likumā izdarīšana:

1.1.    Dibināt valsts aģentūru „Valsts valodas aģentūra”, vienlaikus sagatavojot grozījumus Valsts valodas likumā.

1.2.    Dibināt valsts aģentūru „Valsts valodas aģentūra”, neparedzot grozījumus Valsts valodas likumā.

2. Valsts aģentūras „Valsts valodas aģentūra” institucionālā padotības noteikšana:

2.1.   Nodot Tieslietu ministrijas kompetencē latviešu valodas politikas jautājumu risināšanu un tieslietu ministra padotībā – valsts aģentūru „Valsts valodas aģentūra”.

2.2.    Nodot Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē latviešu valodas politikas jautājumu risināšanu un izglītības un zinātnes ministra padotībā – valsts aģentūru „Valsts valodas aģentūra”.

Koncepcijas 4. pielikumā norādīti tiesību akti, kas saistīti ar attiecīgās problēmas risināšanu, un sniegts to apraksts.

Pozitīva lēmuma gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija iesniegs Ministru kabinetā tiesību aktus, lai ar 2003. gada 1. oktobri Valsts aģentūra varētu sākt savu darbu.

Ministru prezidents                                                          E. Repše

Izglītības un zinātnes ministrs                                          K. Šadurskis

Ministrs

Valsts sekretāre

Administratīvā departamenta Kontroles nodaļas vadītāja

Administratīvā departamenta direktora vietniece juridiskajos jautājumos

Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs

Izglītības satura un eksaminācijas centra  vadītāja palīgs juridiskajos jautājumos

(K. Šadurskis)

(S. Veģere)

(A. Birzniece)

(S. Sidiki)

(M. Krastiņš)

(M. Brencis)

28. 08. 2003 14:35
3988
M. Brencis
7814474; fakss 7223801; isec@izm.gov.lv

     

 
Jūs esat 4948788. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs