Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Valsts valoda > Arhīvs     
   Par Kārļa Mīlenbaha gadu     

Drukāt         

    
    

Par Kārļa Mīlenbaha gadu

Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojums

Šī gada 18. janvārī aprit 150 gadu kopš izcilā valodnieka, pirmā akadēmiski izglītotā latviešu zinātnieka – filologa Kārļa Mīlenbaha piedzimšanas. Būdams skolotājs Talsos, Jelgavā, Rīgā, Kārlis Mīlenbahs par savu mūža sūtību izvēlējās latviešu valodas izpēti un izkopšanu. Mīlenbaha un viņa līdzgaitnieku darba rezultātā latviešu valoda 20. gs. sākumā kļuva par zinātnes un kultūras valodu, un šim apstāklim bija nozīmīga loma arī Latvijas valsts tapšanas procesā.

Kārlis Mīlenbahs (1853 – 1916) bija daudzu latviešu valodas normu izstrādātājs, nepagurstošs valodas kultūras izkopējs. Viņa vadībā izveidota un 1908. gadā pieņemta latviešu valodas mūsdienu ortogrāfija uz latīņu raksta (antīkvas) bāzes. Mīlenbahs ir skaidrojis senus tautu kontaktus, indoeiropiešu valodu kopsakarus, citvalodu ietekmes latviešu valodā. Viņa veikuma virsotne ir bagātīgi savāktais un sistematizētais latviešu vārdu apkopojums, ko rediģētā un papildinātā veidā kā "Latviešu valodas vārdnīcu" 1923. – 1932. g. izdevis dižākais latviešu valodnieks – Mīlenbaha darba turpinātājs leksikogrāfijas jomā – profesors Jānis Endzelīns. "Mīlenbaha – Endzelīna vārdnīca" latviešu tautas vērtību krājumā novietojama līdzās Kr. Barona "Latvju Dainām".

Pēc Valsts valodas komisijas aicinājuma godināt Kārļa Mīlenbaha nemirstīgo veikumu latviešu valodniecībā Latvijas Zinātņu akadēmija pasludina 2003. gadu par Kārļa Mīlenbaha gadu. Šo lēmumu vienprātīgi atbalstījis LZA Senāts 14. janvāra sēdē.

Šādā veidā vēlamies uzsvērt zinātnieku, sabiedrības un Latvijas valsts atbildību par latviešu valodas mūsdienīgu attīstību izšķirīgajā vēstures brīdī, kad, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, latviešu valoda potenciāli kļūst par vienu no ES oficiālajām valodām.

Globālās informācijas apmaiņas pasaulē konkurenci izturēs tās valodas, kas spēs sekot zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, ļaus smalki un niansēti izteikt jēdzienus, domas, izjūtas. Ir jāveido tāda valodas politika, kas nodrošinātu Latvijas sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, garantētu tai konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot Latvijas mazākumtautību valodu saglabāšanu un attīstīšanu. Valsts valodas politikā jāparedz latviešu terminoloģijas attīstība, valodas funkcionēšana modernajās tehnoloģijās, valodas kultūras un kvalitātes veicināšana plašsaziņas līdzekļos un sadzīvē. Latviešu valodas zinātniskās izpētes ietvaros jāizdod arī K. Mīlenbaha rakstu izlase, jāpopularizē viņa zinātniskais mantojums. Lingvistikas un terminoloģijas problēmām vēl plašāk pievēršams dažādu nozaru speciālistu skats.

Mīlenbaha gadā būtu jāakceptē latviešu valodas attīstības programma un jānodrošina priekšnoteikumi tās sekmīgai īstenošanai. Latvijas Zinātņu akadēmija aicina 21. gadsimtā jaunos vēstures apstākļos attīstīt mūsu priekšteču – latviešu valodas izpētes un izkopšanas celmlaužu – ieceres.

Rīgā, 2003. gada 14. janvārī.

Prof. Jānis Stradiņš,
LZA prezidents

     

 
Jūs esat 4948867. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs