| |
PRIEKŠVĀRDS
angļu-latviešu-krievu skaidrojošajai vārdnīcai Personālie datori
Par vienu valodu vairāk
Mazām tautām ir jāprot par vienu valodu vairāk, un tā ir pašas tautas valoda. Mazās tautas valoda pati par sevi vien neizdzīvos, tā ir īpaši jābalsta. Jauni vārdi rodas tur, kur rodas jauni procesi, lietas, kur atklāj jaunas parādības. Tikai retos gadījumos tas pirmoreiz notiek mazajā tautā, bet, ja tauta grib pastāvēt, tai jāspēj savā valodā runāt par visu, kas notiek pasaulē. Būt mazai tautai ir papildu darbs ikvienam šīs tautas pārstāvim, ne tikai radot nosaukumus pasaulē notiekošajam, ko dara nedaudzi, bet arī aktīvi lietojot šos nosaukumus saziņā, kas būtu jādara katram. Šis darbs ekonomiski neatmaksājas, tāpat kā (cik ciniski!) neatmaksājas mazas tautas un valstis. Atmaksa var būt tikai viena tautas dzīvotspēja. Kam tauta nav pašvērtība, tam arī valoda nebūs svarīga. Ja negribam kopt savu valodu, lai tad Saeima pieņem jaunu valodas likumu, saskaņā ar kuru, teiksim no 2010. gada, valsts valoda Latvijā būtu angļu valoda. Cik gan daudz problēmu atkritīs! Lai arī cik tas dīvaini liktos, latviešu valodas vismazāk apdraudētākais periods laikam būs bijuši tieši tie 700 nebrīves gadi, kad iekarotāji nāca un gāja, bet ar iekaroto tautu nesajaucās. Piecdesmit gadi pēc Otrā pasaules kara iezīmējās ar oficiāli nepaustu kolonizācijas veicināšanu, kas gandrīz noveda latviešus līdz minoritātes statusam pašu zemē un latviešu valodu izskauda no sabiedriskās dzīves. Neatkarības atgūšana izbeidza šo procesu. Protams, nevar neņemt vērā to, ka ievērojama tautas daļa gājusi bojā karos, bēgļu gaitās, nāves nometnēs un izsūtījumā, bet citi latvieši, vairāk vai mazāk piespiesti, nonāca citās tautās un daudzi tur arī palika. Tomēr varētu domāt, ka līdz ar brīvas, demokrātiskas Latvijas valsts veidošanos lielākās briesmas nu ir pāri. Jā, ārējie draudi valodai un tautai ir krietni mazinājušies. Taču pieaug draudi, ko rada tieši demokrātiskas sabiedrības lielā vērtība brīvība. Visa pasaule ir atvērusies. Katram, it īpaši jaunam, izglītotam un spējīgam cilvēkam nākas izvēlēties, kur apmesties uz dzīvi un veidot savu karjeru. Latvija ir ļoti maza un ne vienmēr izrādīsies tā piemērotākā vieta. Kas brīvprātīgi aizbrauks no Latvijas, nez vai īpaši kops latvietību. Un pēdējais kamēr latvietei Latvijā būs tikai viens bērns, nav vērts runāt par latviešu valodas attīstību, jo nav jāgaida necik ilgi, kad nebūs vairs, kam to valodu runāt. Draudi latviešu valodas un tautas pastāvēšanai nu ir tautā pašā.
Kāds izplatīts mīts
Ir kāds visai izplatīts mīts: latviešu datortermini jāveido no angļu terminiem, par pamatu ņemot to oriģinālizrunu, jo tā, lūk, būs vieglāk saprasties gan ar ārzemniekiem, gan arī savā starpā.
Piebildīsim vēl, ka tā veidot terminus būtu arī visai viegli. Kāpēc tad nesekot šim, atzīsim, racionālajam un pamatotajam priekšlikumam? Tāpēc, ka, attīstot šo pašu domu tālāk, neizbēgami nonāksim pie secinājuma, ka vēl ērtāk sazināties Latvijā būtu, lietojot tikai angļu valodu. Bet vēsture liecina, ka ir saglabājušās tikai dažas tautas, kas nerunā savā valodā. Ja nu mums tāda lietu gaita nebūtu pa prātam, darīsim citādi - kārtīgi iemācīsimies angļu, bet turēsim cieņā un attīstīsim arī savējo, latviešu valodu.
Kāds cits izplatīts mīts
Terminus veido valodnieki, kas nekā nejēdz no lietām un procesiem, ko termini apzīmē, bet tikai mēģina uzspiest mums, profesionāļiem, kaut kādus mākslīgus latvisku terminu izdomājumus.
Nekas nevar būt tālāks no īstenības kā šāds priekšstats. Patiesībā terminus veido nozares speciālisti, bet valodnieki mēdz tos vērtēt no valodas likumību viedokļa un dažkārt piedāvāt iespējamus variantus. Pašiem profesionāļiem taču ir vissvarīgāk saprasties savā starpā, bet tas ir ļoti grūti, ja runā dažādās valodās kā pie Bābeles torņa. Tā kā terminu veidošana ir valodas jaunrade, par maz ir pārzināt savu nozari vien, vēlama arī valodas likumsakarību zināšana. Un, protams, griba darīt šo mazās tautas papildu darbu.
Kā veidot latviešu terminus?
Pārdomām sākumā sniegsim dažus citējumus, kas noskatīti [1].
"Ja latviešu valodā saskaitītu visus latviskās cilmes un citvalodu cilmes pamatvārdus, tad aizgūto pamatvārdu būtu apmēram 40-50% no visa pamatvārdu krājuma." [2].
"..Svešvārdu vārdnīcā (R.,1978) ievietoto aizguvumu analīze rāda, ka apmēram 80% no visiem t. s. svešvārdiem ir latīņu un grieķu cilmes internacionālismi. Un tikai 20% aizgūto vārdu ir dota norāde par to aizgūšanu no konkrētas mūsdienu nacionālās valodas, to skaitā 8, 74% no franču, 3, 12% no angļu, 2, 42% no vācu. Tālāk seko aizguvumi no itāļu, spāņu, arābu valodām, bet septīto astoto vietu dala aizguvumi no krievu un holandiešu valodas (pa 0, 44%)." [1]. Jāpiezīmē, ka reālais anglismu procents mūsdienās strauji aug.
"Par produktīvu mūsdienu internacionālismu devēju tiek atzīta angļu valoda. Tomēr attieksme pret anglicismiem vairākās valodās mēdz būt noraidoša. Par objektīvu faktoru, kas negatīvi ietekmē anglismu iekļaušanu internacionālismu kategorijā, jāatzīst angļu valodas fonētiskās sistēmas īpatnība izrunas un rakstības atšķirība, jo saskaņā ar internacionālismu definīciju to izrunai un rakstībai dažādās valodās jābūt līdzīgai. Salīdzināsim: angļu byte, design, jersey un latvieu baits, dizains, dersija, kas ar angļu vārdiem identificējami runas līmenī, nevis rakstos. Savukārt vācu Design ar angļu design identificējami rakstos, nevis runā." [1].
"Katrai valodai, kamēr tā ir veselā stāvoklī, ir dabiska tieksme novērst no sevis svešo, ja tas ir ielauzies izstumt to no jauna vai vismaz pielīdzināt pašu valodas elementiem. Nav tautas, kas spētu attīstīt un lietot visas skaņas, un katra valoda vairās no tām, kuras tai ir neraksturīgas un pretīgas. Tas, kas attiecināms uz skaņām, vēl jo vairāk attiecas uz vārdiem." [3].
"Neviena valoda nevar iztikt ar terminelementiem, kas veidoti no pau valodas vārdu saknēm. Valodas attīstības procesā visu laiku notiek vārdu aizgūšana no citām valodām. Tas ir neizbēgams process. Tomēr ieviest citvalodu terminus bez īpašas nepieciešamības nevajag." [4].
Aprobežosimies šoreiz ar šiem, tāpat jau diezgan apjomīgajiem citējumiem. Tomēr lasītājs var iebilst, ka praktiskai vārddarināšanai būtu vēlams kāds īss un koncentrēts vadlīniju kopojums, vēlams ar piemēriem. Tiešām, arī LZA Terminoloģijas komisijas Informātikas apakškomisija nonāca pie tāda paša atzinuma un nu jau vairākus gadus ievēro kopīgā pieredzē izkristalizējušos 10 principus. Vēloties iesaistīt terminoloģijas darbā pēc iespējas vairāk speciālistu, kā arī izskaidrot savas darbības metodi, minēsim šeit šos "baušļus".
TERMINOLOĢIJAS VEIDOŠANAS VADLĪNIJAS
1. Latviešu valodai raksturīgs fonētiskais alfabēts, t. i. "kā runā, tā raksta" un otrādi. Tāpēc valodā labi iekļaujas aizguvumi no šajā ziņā līdzīgās latīņu valodas, citvalodu aizguvumi ar latīnisku izcelsmi, piemēram, verifikācija, implementācija, programmatūra, kā arī, dažkārt, transliterēti aizguvumi no citām valodām, ko konkrētajā gadījumā "kā runā, tā raksta", piemēram, angliskie serveris, ploteris, ports.
2. Pieļaujama citvalodu terminu pārcelšana latviešu valodā arī "pēc izrunas", t. i., transkribējot. Tomēr šādā gadījumā īpaša vērība pievēršama valodas labskaņai, kā arī jāmēģina piedāvāt (vismaz kā sinonīmu) latviskas izcelsmes terminu. Tā radušies, piemēram, saskarne interfeiss, dzinis draiveris, datne fails.
3. Atšķirīgiem terminiem izcelsmes valodā būtu jāatbilst atšķirīgiem terminiem latviešu valodā. Tāpēc, piemēram, angliskajiem security, reliability, safety kā atbilstoši doti drošība, uzticamība un nebīstamība, nevis mēģināts lāpīties ar vienas saknes dro atvasinājumiem.
4. Latviskā termina "atpakaļtulkojumam" jādod nepārprotami tas pats izcelsmes valodas termins. To panākt var vai nu "sapārojot" ikdienas leksikas pamatnozīmes vārdu (piemēram, mouse pele), vai arī veidojot latviešu jaunvārdu (piemēram, menu izvēlne, prompt uzvedne).
5. Jaundarināmo terminu nedrīkst piedāvāt atrauti no apkārtnes, no tam tuviem un analoģiskiem terminiem, kā arī no jau lietotiem terminiem. Jāpārliecinās, vai vārds "labi strādā", t. i., vai tas ir lokāms un ērti lietojams vārdu savienojumos, vai no tā saknes veidojams lietvārds, darbības vārds, īpašības vārds u. tml. Piemēram, latviskais skaitļotājs atkāpās latīniskā dators priekšā arī tāpēc, ka no tā neērti veidot atvasinājumus (teiksim, darbības vārda datorizēt veidošana neizsauc grūtības, bet kā to pašu atvasināt no skaitļotājs?).
6. Praksē jau plaši lietotus terminus bez pietiekama pamatojuma mainīt nevajadzētu. Piemēram, lai arī ne vienam vien patīk skanneris (no angļu scanner), tomēr jau sen tiek lietots skeneris. Nav vēlams skaneris, jo tā tiktu radīta vēl viena nozīme darbības vārdam skanēt.
7. Latviskas izcelsmes vārdiem dodama priekšroka.
8. Terminiem, kas ir vai būs ikdienas leksikas sastāvdaļa, jāpievērš īpaša vērība. Tiem jābūt īsiem (Miķelis Svilans no Otavas pat saka ja nevar izveidot 2-3 zilbīgu latviskas cilmes terminu, tad tas arī nav jādara), trāpīgiem un labskanīgiem. Šauri profesionāliem terminiem prasības nav tik stingras.
9. Latviešu valoda tiek uzskatīta par skanīgu valodu, t. i., tajā patskaņi un līdzskaņi ir pietiekamā līdzsvarā. Šo līdzsvaru nevajag izjaukt, piesārņojot valodu ar neraksturīgiem skaņu sakopojumiem (piemēram, skaņu sakopojums pjū vārdā kompjūters).
10. Neviena no iepriekšminētām vadlīnijām nav absolutizējama.
Un tā šie baušļi ir mūsējie. Kādam citam tie var būt pavisam citi. Tādā atšķirībā nav nekā slikta, tikai tā ir skaidri jāapzinās.
Atsauces
1. V. Skujiņa. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. Rīga, 1993. 224 lpp.
2. A. Ahero. Par latviešu valodas aizguvumiem//Latviešu valodas kultūras jautājumi. Rīga, 1967. 3. laid. lpp. 43.
3. Programma slovarja bratjev Grimmov, sostavļennaja Jakovom Grimmom. Ja.Trot. Filologičeskije raziskaņija. 1899. N. 1. Str. 146-182.
4. Kratkoje metodičeskoje posobije po razrabotke i uporjadočeņije naučno-tehničeskoi terminologii. Moskva, 1979. 127 s. |
|
