Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Terminoloģijas jaunumi > 2003 > 2003 (4)     
   LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 20     

Drukāt         

    
    

KOMISIJAS LĒMUMI

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 20

Par līguma nosaukuma treaty of accession atbilsmi latviešu valodā

Pieņemts 11.03.2003.; prot. Nr. 3/1035. Publicēts LV 15.04.2003.

Lēmuma pamats: pretrunīgs termina lietojums TTC un ĀM materiālos.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK), pamatojoties uz Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā 05.03.2003. pieņemto lēmumu un risinot starp Tulkošanas un terminoloģijas centru (TTC) un LR Ārlietu ministriju (ĀM) radušās domstarpības par ES paplašināšanā aktuālā līguma nosaukuma Treaty of Accession tulkojumu no angļu valodas latviešu valodā – Pievienošanās līgums vai Iestāšanās līgums –, ir papildus veikusi detalizētu attiecīgo angļu un latviešu valodas vārdu nozīmju analīzi.

Angļu valodā, kā liecina Oksfordas vārdnīca, vārdu treaty tā pamatnozīmē attiecina uz līgumiem, kas tiek noslēgti starp valstīm. Latviešu valodā šādiem līgumiem īpaša nosaukuma nav. Tos tāpat dēvē par līgumiem.

Vārdam accession angļu valodā ir vairākas nozīmes. Spriežot pēc Oksfordas vārdnīcas un arī angļu–latviešu tulkojošās vārdnīcas, vārds accession attiecināms uz stāšanos amatā, papildināšanu, inkorporāciju (runājot par īpašuma vienību, ko iekļauj citā), piekrišanu, oficiālu pieņemšanu, pievienošanos.

Līdzīgas nozīmes ir arī darbības vārdam accede. Sal. arī: access – pieeja, piekļūšana.

Attiecinājumā uz līgumu, savienību angļu–latviešu vārdnīca (1997) latviešu valodā piedāvā izmantot vārdu pievienoties, bet latviešu–angļu vārdnīca (1997) savienojumā ar “Eiropas Savienību” piedāvā tulkojumu “iestāšanās Eiropas Savienībā” (kaut gan angļu vārda accession  pamattulkojumā vārds iestāšanās  nav dots).

Tā kā vārdu accession, accede pamatā ir attiecīgie latīņu valodas vārdi  accessiō, accēdere, pamatnozīmes izpratnē var palīdzēt arī latīņu vārdu nozīmes. Kā liecina latīņu–latviešu vārdnīca (1955), latīņu valodā šo vārdu nozīme saistās ar ‘pienākšanu’, ‘tuvošanos’, ‘pievienošanos’, bet pārnestā nozīmē – arī ar ‘būt gandrīz līdzīgam’, ‘piedalīties’.

No teiktā izriet, ka vārda accession tulkošanai   latviešu valodā savienojumā ar vārdu līgums no dažādajiem vārda accession tulkojumiem atbilstošākais ir pievienošanās. Līdz ar to LZA TK par līguma nosaukuma Treaty of Accession tulkojumu latviešu valodā atzīst nosaukumu Pievienošanās līgums (nevis “Iestāšanās līgums”). Vārdu pievienošanās līguma nosaukumā akceptējusi arī LZA TK Juridiskās terminoloģijas apakškomisija, to  ES normatīvo aktu tulkojumos jau plaši ieviesis TTC.

Šis atzinums ir spēkā arī uz attiecīgajiem nolīgumu, konvenciju, aktu u. tml. dokumentu nosaukumiem.

Papildu pamatojumi.

1. No juridiskā viedokļa – ar pievienošanās līgumu kandidātvalsts pievienojas konkrētiem Eiropas Savienības līgumiem, kas ir ES sistēmas pamatā. Pievienojoties tiem, Latvija kļūst par līgumslēdzēju pusi un ES dalībvalsti un tiek radīta tiesiskā bāze tam, ka Latvijai ir noteiktas tiesības un pienākumi.

Savukārt par to, ka nav jēdzieniska pamata vārdu iestāšanās izmantot arī vārdu savienojumā “iestāšanās ES”, papildus liecina divi citāti no LZA sēdei iesniegtajiem skaidrojumiem. “Starptautiskajās tiesībās iestāšanās notiek tikai organizācijās. Iestāšanās gadījumā valsts “iestājas” jeb integrēti iekļaujas jau izveidotā sistēmā, kur netiek izcelta katra dalībvalsts, bet gan to kopums kā organizēta valstu apvienība” (no Māra Brizgo sagatavota materiāla, kas pievienots LZA TK sēdes protokolam). “Eiropas Savienības kā organizācijas jēdziena nav – pastāv starptautisks līgums, kura pārvaldīšanai un īstenošanai ir izveidota noteikta struktūra” (no Ilzes Vancānes sagatavota materiāla, kas pievienots LZA TK sēdes protokolam).

2. No latviešu valodas viedokļa – atbilstoši vārdu pievienošanās un iestāšanās nozīmēm latviešu valodā ir neloģiski runāt par “iestāšanos līgumā”. Iestāties var skolā, organizācijā, savienībā, bet līgumam var “pievienoties”. Ja ES ir organizācija, tajā varētu arī iestāties, taču, ja ES neatbilst organizācijas jēdzienam, tad ir neloģiski runāt arī par “iestāšanos”.

3. No angļu valodas viedokļa – vārdus accede, accession ar vārdu treaty parasti savieno prievārds to, kas norāda uz tuvošanos, sasniegšanu.

4. No lietojuma tradīcijas viedokļa – kā liecina Latviešu konversācijas vārdnīca un Svešvārdu vārdnīca, latviešu valodā aizguvums akcesija (no latīņu accessiō ‘pievienošanās’) ir ‘kādas valsts pievienošanās citu valstu starpā agrāk noslēgtam līgumam’. Bez tam latviešu valodā vārds pievienošanās šajā nozīmē izmantots vairākos LR tiesību aktos lietotajos terminos: pievienošanās dokuments, pievienošanās instruments, pievienošanās partnerība u. c. Kopš 2002. gada vidus pievienošanās accession tulkojums iestrādāts Eurovoc tēzaurā kopā ar definīciju “Akts, ar kuru valsts vai starptautiska organizācija apliecina gatavību uzņemties saistības, ko uzliek kāds līgums, ko puses noslēgušas iepriekš”. Eurovoc tēzaurā ar LZA TK akceptu iekļauts arī termins pievienošanās līgumam kā angļu termina accession to a treaty tulkojums.

5. No Latvijas politikas stratēģisko interešu viedokļa – nozīmju diapazonā, ko aptver angļu vārds accession, proti no ‘pievienošanās, esot gandrīz līdzīgam’ līdz ‘vienas lietas inkorporēšanai otrā’ (attiecinājumā uz valstīm resp. politiskā izpratnē tas nozīmē ‘vienas valsts iekļaušanu citas sastāvā’ – par to sk. Svešvārdu vārdnīcā) Latvijas interesēs ieteicams izvēlēties tādu izteiksmi, kas sekmētu Latvijas kā līdztiesīgas dalībvalsts statusa saglabāšanu ES valstu sistēmā, nevis tādu izteiksmi, kas jelkādā veidā apdraudētu valsts pastāvēšanu nākotnē.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte

     

 
Jūs esat 5522161. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs