Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Terminoloģija > Terminoloģijas jaunumi > 2003 > 2003 (3)     
   LZA TK jaunumi     

Drukāt         

    
    

IEVĒRĪBAI!

1. LZA TK savā 19.11.2002. sēdē ir apstiprinājusi Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā akceptēto internacionālisma apropriācija jēdzieniskā satura maiņu  latviešu valodā. Līdz šim latviešu valodā internacionālisms apropriācija svešvārdu vārdnīcās skaidrots kā ‘piesavināšanās, iegūšana savā īpašumā’. Savukārt angļu valodā attiecīgajam vārdam appropriation ir gan nozīme ‘iegūšana savā īpašumā’ (turklāt bez īpaša pilnvarojuma, tāpēc angļu–latviešu vārdnīcās šajā nozīmē lietots tulkojums „piesavināšanās; zagšana”), gan ‘naudas (finanšu) veltīšana (atvēlēšana) noteiktam mērķim’. Šajā otrajā nozīmē latviešu valodā tulkojumā parasti tika lietots termins asignēšana (līdzekļu asignēšana).

Tulkojot ES normatīvos aktus, gan juridiskajā, gan finanšu terminoloģijā angļu terminam appropriation arī otrajā nozīmē par ekvivalentu atzīts apropriācija, bet termins asignēšana paturēts kā angļu termina assignment ekvivalents (vienā no tā nozīmēm).

LZA TK sēdē atzīts, ka, runājot par atvēlētajiem (apropriētajiem) līdzekļiem, ir izmantojama forma apropriējumi (iepriekš lietotā „asignējumi” vietā). Par kļūdu atzīts daudzskaitļa formas „apropriācijas” lietojums līdzekļu nozīmē.

Raksturotā internacionālisma apropriācija nozīmes maiņa, t. i., tuvināšana attiecīgā internacionālisma nozīmei angļu valodā, savukārt nozīmē, ka turpmāk ieviešami attiecīgi labojumi angļu–latviešu un  latviešu–angļu vārdnīcās un automatizētajās datu bāzēs, proti – jaunā atbilstība ir šāda:  angļu appropriation – latv. 1. (līdzekļu) apropriācija; 2. iegūšana savā īpašumā; misappropriation – [nelikumīga]  piesavināšanās.

2. Militārās terminoloģijas speciālisti ir atklājuši, ka latviešu valodas skaidrojošajās vārdnīcās ir neprecizitātes vai nepilnības vārdu sardzne un virssardzne skaidrojumos un skaidrojumiem atbilstošas vārda formas izvēlē. Līdz ar to kļūda ieviesusies arī dažos normatīvajos aktos.

Atbilstoši latviešu valodas vārddarinājumu modeļiem un militārās terminoloģijas praksei par korektiem atzīstami šādi termini un to skaidrojumi:

sardzne – ‘telpa, kur izvietota sardze’;

virssardzne – ‘sardzne, pie kuras ierīkotas aresta telpas’.

Par kļūdu atzīstama vārda virssardze lietošana telpas apzīmēšanai.

Piebilde: vārds sardze bez tam attiecināms uz sievieti, kuras nodarbošanās ir sargāšana. Proti: atkarībā no personas nodarbošanās un dzimuma uz šo personu attiecināmi vārdi sargs vai sardze, apsargs vai apsardze.

3. Telefonijas speciālisti par sinonīmu anglismam telekomunikācija apstiprinājuši jaunvārdu telesakari.

Komentārs. Pēdējos 10 gados strauji paplašinājusies vārdu komunikācija, komunicēt, telekomunikācija lietošana dažādās šo vārdu formās un skaidrojumos ar citiem vārdiem. Angļu–latviešu vārdnīcā communication tulkošanai izmantoti vārdi paziņojums, izplatīšanās, sazināšanās, saziņa, sakari, bet telecommunication tulkots kā tālsakari.

Kaut arī anglisms telekomunikācija nav atrodams nevienā no abām latviešu valodas skaidrojošajām vārdnīcām, ne arī 1999. gadā publicētajā “Svešvārdu vārdnīcā”, ne plašajā “Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā”, tas nebija par šķērsli šī vārda straujai ienākšanai ikdienas lietojumā. Sākotnēji tas tika lietots kā sinonīms vārdam tālsakari (sk. “Angļu–latviešu–krievu informātikas vārdnīca”. – R., Avots, 2001). Patlaban, kad telefonijas speciālsti ‘tālsakaru’ jēdzienu izprot plašāk, ietilpinot tajā arī pasta sakarus (iespējams, ka kaut kādā mērā šādu izpratni sekmējis krievu valodas termins “daļņaja svjazj”) par anglisma telekomunikācija sinonīmu atzīts jaundarinājums telesakari.   

     

 
Jūs esat 4468228. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs