KONSULTĀCIJAS

JAUTĀJUMS.

Vai termini audits un revīzija un arī auditors un revidents ir sinonīmi?

ATBILDE.      

Nē, ne audits un revīzija, ne auditors un revidents nav pilnīgi sinonīmi. Tos vieno tikai daļēja līdzība.

Termini revīzija un revidents latviešu valodā lietojami to tradicionālajā nozīmē, kas skaidrota dažādās vārdnīcās:

revīzija (latīņu revisiō ‘izskatīšana no jauna’) ir darbības un darījumu pareizuma un likumīguma pārbaude, ko iniciē augstāka institūcija, īpaši saimnieciskajā un finanšu jomā; revīziju veic, pārbaudot mantiskā stāvokļa uzskaiti, saimnieciskās darbības rezultātu pierakstus, finanšu pārskatus, kontus u. tml.; revīzijas mērķis – konstatēt pārkāpumus;

revidents ir persona, kas pilnvarota veikt revīziju.

Termini audits un auditors latviešu valodā aizgūti no angļu valodas 20. gs. 90. gados, lai apzīmētu no revīzijas un revidenta atšķirīgu, kaut arī zināmā mērā ar tiem saistītu, procesu un darītāju:

audits (latīņu auditus ‘klausīšanās, dzirdēšana’) – process, ko iniciē iestāde, uzņēmums vai fiziska persona, uzaicinot lietpratīgu speciālistu (auditoru), lai konstatētu iestādes, uzņēmuma vai fiziskās personas saimnieciskās darbības stāvokli, iespējamos trūkumus u. tml. un saņemtu ieteikumus stāvokļa uzlabošanai; auditu veic, uzklausot nepieciešamo informāciju pēc stāstītā vai ievācot nepieciešamo informāciju pēc dokumentiem u. tml.; audita mērķis – nepieļaut iestādes, uzņēmuma vai fiziskās personas bankrotu, saimnieciskās darbības lejupslīdi u. tml. un laikus novērst iespējamos traucējumus;

auditors – speciālists, kas īpaši sagatavots audita veikšanai.

Terminu revīzija, revidents un audits, auditors nozīmes šķīrumu sarežģī tas, ka angļu valodā abās nozīmēs tiek lietoti angļu vārdi audit un auditor.

 JAUTĀJUMS.

Vai latviešu valodā ir tāds vārds terminālis? Kādā nozīmē tas lietojams?

ATBILDE.

Latviešu valodā daļai viena un tā paša celma aizguvumu ir atšķirīgas izskaņas – ar -āls un ar -ālis: ģenerāls un ģeneālis, profesionāls un profesionālis, feodāls un feodālis, klerikāls un klerikālis, vokāls un vokālis, integrāls un integrālis, diferenciāls un diferenciālis, instrumentāls un instrumentālis. Atšķirīgās izskaņas ļauj atšķirt īpašības vārdus (to izskaņa ir -āls: ģenerāls, profesionāls, vokāls, instrumentāls) no lietvārdiem (to izskaņa ir -ālis: ģenerālis, profesionālis, vokālis, instrumentālis).

Spriežot pēc dažādām vārdnīcām, vārds termināls latviešu valodā ienācis vēlākā laikā, turklāt vispirms kā īpašības vārds. Tāpēc, kad to sāka lietot kā lietvārdu, attiecinot uz galastacijas vai cita “gala objekta” nosaukumu, LZA Terminoloģijas komisija šo lietvārdu apstiprināja ar galotni -is: terminālis. Tā tas arī publicēts dažādās LZA TK apstiprinātās terminu vārdnīcās un datu bāzēs.

Īpašības vārdu no lietvārda ar izskaņām -āls un -ālis atšķir vēl arī citos vārdu pāros, piem., blakus pedālim – īpašības vārds pedāls (tāpat kā manuāls).

Protams, ne jau vienmēr ir šādi atšķirīgas vārdšķiras vārdu pāri ar -āls un -ālis un izskaņa -āls ir sastopama gan īpašības vārdos, gan lietvārdos, piem., kapitāls, kvartāls, potenciāls. 

 JAUTĀJUMS.

Kad latviešu valodā lietojams termins želeja un kad – gels? Ko pērkam veikalā – dušas želeju vai dušas gelu?

ATBILDE.

Viensējuma “Latviešu valodas vārdnīcā” želeja skaidrota divās nozīmēs:

1) ‘saldais ēdiens – ar želatīnu gatavots augļu sulu u. c. receklis’;

2) ‘recekļaina masa, ko iegūst, ilgi vārot gaļas, kaulu produktus’.

Savukārt astoņsējumu “Latviešu literārās valodas vārdnīcā” vārdam želeja pievienota vēl trešā nozīme: ‘viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli’, un dots piemērs matu želeja. Šeit dots arī teikums par ārstnieciskajiem polimēriem, kurus izmanto želejas masas veidā. Organismā tos ievada kausētā, izšķīdinātā veidā, bet cilvēka ķermeņa temperatūrā tie sacietē.

Želeja kā kulinārijā lietojams termins skaidrots arī “Svešvārdu vārdnīcā”.

Vārds gels ne viensējuma, ne daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā nav dots, bet “Svešvārdu vārdnīcā” tas skaidrots kā ‘viendabīgs koloidāls receklis vai želeja ar dažām cieta ķermeņa īpašībām’.

LZA TK, apspriežot terminu želeja un gels latviešu valodā, savā 10.09.2002. sēdē atzina, ka termins želeja lietojams ne tikai kulinārijā, bet arī citās nozarēs, lai nosauktu noteiktas konsistences vielu, kas ir pārejā no šķidrā agregātstāvokļa uz cieto, tātad: ne tikai augļu želeja, karpas želeja, vistas želeja, bet arī matu želeja, dušas želeja, roku želeja u. c.

Savukārt gels, kā liecina skaidrojums, piem., I. Putilovas “Koloīdķīmijas praktikumā” (1972),  tiek lietots koloīdķīmijas terminoloģijā. Koloīdķīmija pēta tādu sistēmu īpašības, kuru daļiņas ir relatīvi lielas. Šādas sistēmas ir arī recekļveida (strukturētās) sistēmas – geli vai recekļi, kas radušies no koloīdiem šķīdumiem – soliem (no latīņu solūtiō ‘šķīdums’).

Angļu valodā vārdu gel lieto abās nozīmēs un Oksfordas vārdnīcā vispārīgā nozīmē vārds gel skaidrots kā ‘puscieta koloidāla sistēma, kas sastāv no šķidrumā izkliedētām cietvielas daļiņām’.

JAUTĀJUMS.

Kā saukt koku, no kura gatavo īpašas vieglās mēbeles: rotangs vai rotangpalma?

ATBILDE.

Vieglu mēbeļu izgatavošanai un grozu pīšanai izmanto palmu dzimtas liānas — rotangpalmas — stublājus.

Termins rotangpalma latviešu valodā minēts jau “Latviešu konversācijas vārdnīcā”. 1981. gadā tas publicēts LZA TK apstiprinātajā “Ekonomģeogrāfijas terminu vārdnīcā”. Tas lietots arī augu sistemātikā un citur speciālajā literatūrā. Speciālisti atzīst, ka termina maiņa nav vēlama. Tāpēc no rotangpalmas izgatavotās mēbeles saucamas par rotangpalmas mēbelēm (nevis par “rotanga” mēbelēm).

Atbilde sagatavota, konsultējoties ar bioloģijas nozares ilggadējo terminologu doc. E.Vimbu.

JAUTĀJUMS.

Kā latviski saucamas universitātes, ko angļu valodā apzīmē ar terminiem home university un host university?

ATBILDE.

Angļu valodā ar terminu home university apzīmē universitāti, kurā students sācis studēt un pēc vairāku mēnešu vai pāris gadu “viesošanās” citā universitātē (pašu zemē vai ārzemēs) atgriežas, lai pabeigtu studijas un saņemtu diplomu.

Ieteicamais latviskais termins: pašzemes universitāte (ja “viesošanās” studijas ir ārzemēs) jeb pašuniversitāte (ko var attiecināt uz jebkuru no abiem variantiem).

Ar terminu host university angļu valodā apzīmē universitāti, kurā students “viesojas” savu citā universitātē aizsākto studiju laikā, lai pēc zināma laika atgrieztos sākotnējā universitātē un saņemtu diplomu.

Ieteicamais latviskais termins: vieszemes universitāte jeb, īsāk un vispārinātāk, — viesuniversitāte.

Piebilde: lietuviešu valodā šo universitāšu apzīmēšanai izmantoti divdabji (tulkojumā): “nosūtošā” universitāte un “uzņemošā” universitāte.

Atbildei aptaujāti LZA TK plēnuma locekļi.

JAUTĀJUMS.

Kādā nozīmē lietojams termins esība, ar ko tas atšķiras no esamība?

ATBILDE.

Termins esība (a. being, kr. naļičije) LZA Terminoloģijas komisijā apstiprināts 1990. gadā ar nozīmi 1) ‘kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā’, piem., izskatot kādu lietu (jurisprudencē), konstatē pierādījumu esību vai neesību; iepazīstoties ar dokumentiem, konstatē visu vajadzīgo dokumentu esību (t. i., ir vai nav visi dokumenti) un parakstu vai zīmogu esību tajos. Termins esība publicēts vārdnīcā “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas (ELDO) termini” (R., 1995/1996/1997).

Savukārt esamība ir ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’, un tas saistāms ar filozofiski abstraktu, vispārinātu skatījumu uz lietām un parādībām.

JAUTĀJUMS.

Kāds varētu būt angļu termina twinning contract latviskais ekvivalents?

ATBILDE.

Tā kā runa ir par līgumu, ko vienas valsts atsevišķa institūcija slēdz ar vairāku citu valstu attiecīgām institūcijām, lai pakāpeniski ieviestu vienveidīgus nosacījumus vai kārtību noteiktā sadarbības segmentā, latviski ieteikts tiešs angļu termina tulkojums dvīņojumlīgums. LZA Terminoloģijas komisijas sēdē tika izteikts viedoklis, ka varētu izmantot arī īsāku un vienkāršāku salikteni dvīņlīgums (pēc analoģijas ar terminu dvīņpilsēta).