Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Latviešu valodas pētniecība > Latvijas nacionālo reāliju standartizēts tulkojums ES oficiālajās valodās     
   Grāmatniecības reālijas un to nosaukumi     

Drukāt         

    
    

 KULTŪRVIDE

GRĀMATNIECĪBAS REĀLIJAS UN TO NOSAUKUMI

 

KATOĻU KATĶISMS

Pirmā latviešu iespiestā grāmata.

“Catechismvs Catholicorum. Istige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabbalems Christites macibes.”

Izdots Viļņā 1585. gadā.

Sastādītājs – P. Kanizijs (1521 – 1597)

Tulkojis – E. Tolgdorfs.

Vienīgais eks. – Upsalas univ. bibl.

Atrasts – 1911. g.

Pirmais zinātn. apstr. E. Volteris

 

LETTUS/ LETUS

Pirmā iespiestā divvalodu vārdnīca.

Vācu – latviešu.

Sastād. – J. Mancelis (1593 – 1654).

Izdota 1638. gadā Rīgā.

“Lettus, Das ist Wortbuch Sampt angehengtem tag=lichem Gebrauch der Letti=schen Sprache; Allen vnd jeden Aushei=mischen/die in Curland/ Sem=gallen vnd Lettischen Liefflande blei=ben/vnd sich redlich nehren wollen / cu Nutce verfertigt Durch GEORGIVM MANCELIVM Anno M. DC. XXXVIII.

 

HISTORIA LETTICA

Viens no vecākajiem Latvijas vēstures apcerējumiem.

Historia Lettica,Das ist Gelehrebung der Lettischen Nation..

Teksts vācu valodā.

Autors – P. Einhorns (? – 1655)

Izdota – 1549. g. Kēnigsbergā.

 

POSTILLA

Pirmā sprediķu grāmata, kas sarakstīta latviešu valodā.

Autors G. Mancelis. Pie teksta strādājis apm. 20 gadus.

Grāmatā 1200 lpp.

Izdota 1564. g. Rīgā.

Sprediķu grāmata izdota atkārtoti septiņas reizes.

 

TRAKTĀTS PRET RĒHEHŪZIJU

P. Einhorna kritisks apcerējums par J. G. Rēhehūzena gramatiku.

TRACTRATUS CONTRA REHEHUSIUM.

Izdots Rīgā 1644. g.

Teksts latīņu valodā, piemēri – latviešu val.

 

LAIKU GRĀMATA

Viens no pirmajiem kalendāriem latviešu valodā Kurzemē. Par pašu pirmo precīzu datu nav. Vecākais zināmais kalendārs ir no 1758. g. Kalendāra pilnais nosaukumam ir vairāki varianti, piemēram, 1760.: Zemnieku jeb Latviešu Laiku Grāmata, uz to 1760=to gadu pēc Tās svētas piedzimšanas mūsu Kunga in Pestītāja Jēzus Kristus, Tā rakstīta, ka arī Vidzemē in citi ļaudis, kas Zemnisku valodu prot..” Izdots Jelgavā. Iznāca līdz 1919. g.

 

 

TEMATISKIE KALENDĀRI UN TO NOSAUKUMI

BALTIJAS JŪRNIEKU KALENDĀRS   1889 – 1910

ALUNĀNA ZOBGALU KALENDĀRS   1892 – 1915

SAIMNIEČU UN ZELTEŅU KALENDĀRS   1893 –1914

LAUKSAIMNIEKU KALENDĀRS   1892 – mūsd.

BALTIJAS MŪZIĶU KALENDĀRS   1890 – 1892

M.SILIŅA ATBALSS KALENDĀRS AR KARŠU PIELIKUMIEM   1888 – 1898

LIEPĀJAS KALENDĀRS   1891 – 1905

AUSTRUMA KALENDĀRS   1893 – 1906

BERGA BAZĀRA KALENDĀRS   1894 – 1908

FREIJA FAMILIJAS KALENDĀRS   1893 – 1923

DĀRZKOPJU KALENDĀRS   1895 – 1908

ZVĀRGUĻA ZOBUGAĻA KALENDĀRS   1901 – 1913

ĀRSTNIECĪBAS KALENDĀRS     1901 – 1914

DERĪGU GR. NODAĻAS KALENDĀRS   1903 – 1906

AUSEKĻA BIEDRĪBAS GADA GRĀMATA   1902 – 1904

BALTIJAS ALMANAHS   1904 – ?

ZEMGALIEŠU KALENDĀRS   1904 – 1908

 

SALASĪŠANA

Viena no pirmajām laicīgās beletristikas grāmatām latv. valodā.

“Salasīšana pēc godīgas, jaukas un auglīgas Laika kavēšanas pie tiem gariem Ziemas Vakariem.”

Autors J. Rozenbergers

Izdota 1773. g. Jelgavā.

 

LATVISKA GADA=GRĀMATA

Pirmais periodiskais izd. latviešu valodā (1797 – 1798)

Izdevējs J. Stefenhāgens kopā ar M. Stobi, kas arī viens no ražīgākajiem tekstu autoriem.

Saturs – praktiskas un didaktiskas pamācības, arī prozas un dzejas teksti.

 

AUGSTAS GUDRĪBAS GRĀMATA

Pirmais enciklopēdiska satura izdevums latviešu valodā.

Autors Vecais Stenders

Izd. 1776. g.

 

LATVIEŠU AVĪZES

Pirmais latviešu nedēļas laikraksts ar politisku ievirzi.

Iznāk no 1822. līdz 1915. gadam. Tiek vērtēts kā konservatīvas ievirzes izd.

Dibinātājs un līdzizdevējs K. Vatsons. Īpašnieki, izdevēji laika gaitā mainās, ievirze tiek saglabāta.

 

LATVIEŠU LITERĀRISKĀ BIEDRĪBA
arī:
LATVIEŠU DRAUGU BIEDRĪBA

Dibināta 1824. gadā. Dibinātāji – vācu mācītāji u. c. ar mērķi – latviešu valodas pētīšana. Ar laiku arī literārus, vēstures, folkloras u. c. jautājumus. Sapulcēs nolasītos referātus publicē īpašā izdevumā.

 

TAS LATVIEŠU ĻAUŽU DRAUGS

Pirmais Rīgā izdotais nedēļas laikraksts.

Iznāk (1832 – 1846).

Izd. – mācītājs H. Treijs.

Publicējas tā laika jaunie autori – A. Līventāls, A. Leitāns, J. Ruģēns u. c.

 

MĀJAS VIESIS

Nedēļas laikraksts. Iznāk Rīgā.

Pirmoreiz latvietis – redaktors A. Līventāls. Starp autoriem – jaunlatvieši studenti Juris Alunāns, Kr. Valdemārs.

Iznāk (1856 – 1910).

 

PADOMA DEVĒJS

Viens no pirmajiem lauksaimn. izdevumiem. Iznāk 1852. gadā. “Padoma devējs zemes kopējiem jeb zelta graudi sirdsmīļiem arājiem”.

Izd. K. O. Lepevičs

 

BALTIJAS ZEMKOPIS

Nedēļas laikraksts. Sākumā ar pielikumu par skolas un ped. jautājumiem.

Dibin. Māteru Juris.

Iznāk (1875 – 1885).

 

PASAULE UN DABA

Viens no pirmajiem ilustrētajiem nedēļas laikrakstiem.

Izd. K. Biezbārdis.

Iznāk (1875 – 1876). Saturiski arī zinātniska ievirze.

 

RĪGAS LAPA

Pirmā latviešu dienas avīze.

Izdevējs – B. Dīriķis.

Faktiskais vadītājs jurists un advokāts Fr. Veinbergs.

Iznāk (1877 – 1880).

 

DZIESMIŅAS

Latviešu valodā rakstītas dzejas un tulkotu tekstu izdevums nacionālās atmodas sākumposmā.

“Dziesmiņas latviešu valodai pārtulkotas”.

Izd. 1856. g. Tērbatā.

Aut. J. Alunāns.

Krājums tiek uzlūkots par mūsdienu lit. val. aizsākuma simbolisku zīmi.

 

PAGALMS

Pirmais latviešu mākslas žurnāls.

Izdevējs – Ed. Zīslaks

Iznāk (1881 – 1882) Jelgavā.

Redaktors – J. Lautenbahs – Jūsmiņš.

 

AUSTRUMS

Viens no saturīgākajiem latviešu izdotajiem žurnāliem.

Sāk iznākt Maskavā. Red. J. Velme.

Iznāk no 1885. līdz 1906. gadam.

Daiļlit., tulkotie, vēsturiskie, zinātn. teksti.

 

DIENAS LAPA

Rīgas inteliģences un citu sociālo grupu progresīvi domājošo dibināta dienas avīze. (1886 – 1905).

Ar 1892. g. par avīzes redaktoru kļūst Rainis.

Avīzes iznākšana 1905. gadā tiek apturēta.

 

JAUNĀ STRĀVA

Sabiedriska un literāra kustība 19. gs. 90. gadu sākumā, kad tautisko centienu laikmets sevi izsmēlis.

 

MĀJAS VIESA MĒNEŠRAKSTS

Avīzes “Mājas Viesis” literārs ilustrēts pielikums. Publicēto materiālu atlases ziņā ilgi paliek nepārspēts.

Redaktors P. Zālīte.

Iznāk (1895 – 1905).

Raiņa tulk. Gētes “Fausts” pirmpublicējums.

 

TAUTU PAGALMS

Literārs almanahs, kurā tiek sniegts plašs ieskats pasaules literatūrā.

Iznāk 1896. un 1897. gadā.

 

PAMJATŅIKI LATIŠSKOGO TVORČESTVO

Viena no retajām grāmatām, kurā teksts iespiests krievu burtiem.

Autors – J. Sproģis, publicējis latviešu tautasdziesmas (1868).

     

 
Jūs esat 4004869. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs