KULTŪRVIDE
GRĀMATNIECĪBAS REĀLIJAS UN TO NOSAUKUMI
KATOĻU KATĶISMS
Pirmā latviešu iespiestā grāmata.
Catechismvs Catholicorum. Istige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabbalems Christites macibes.
Izdots Viļņā 1585. gadā.
Sastādītājs P. Kanizijs (1521 1597)
Tulkojis E. Tolgdorfs.
Vienīgais eks. Upsalas univ. bibl.
Atrasts 1911. g.
Pirmais zinātn. apstr. E. Volteris
LETTUS/ LETUS
Pirmā iespiestā divvalodu vārdnīca.
Vācu latviešu.
Sastād. J. Mancelis (1593 1654).
Izdota 1638. gadā Rīgā.
Lettus, Das ist Wortbuch Sampt angehengtem tag=lichem Gebrauch der Letti=schen Sprache; Allen vnd jeden Aushei=mischen/die in Curland/ Sem=gallen vnd Lettischen Liefflande blei=ben/vnd sich redlich nehren wollen / cu Nutce verfertigt Durch GEORGIVM MANCELIVM Anno M. DC. XXXVIII.
HISTORIA LETTICA
Viens no vecākajiem Latvijas vēstures apcerējumiem.
Historia Lettica,Das ist Gelehrebung der Lettischen Nation..
Teksts vācu valodā.
Autors P. Einhorns (? 1655)
Izdota 1549. g. Kēnigsbergā.
POSTILLA
Pirmā sprediķu grāmata, kas sarakstīta latviešu valodā.
Autors G. Mancelis. Pie teksta strādājis apm. 20 gadus.
Grāmatā 1200 lpp.
Izdota 1564. g. Rīgā.
Sprediķu grāmata izdota atkārtoti septiņas reizes.
TRAKTĀTS PRET RĒHEHŪZIJU
P. Einhorna kritisks apcerējums par J. G. Rēhehūzena gramatiku.
TRACTRATUS CONTRA REHEHUSIUM.
Izdots Rīgā 1644. g.
Teksts latīņu valodā, piemēri latviešu val.
LAIKU GRĀMATA
Viens no pirmajiem kalendāriem latviešu valodā Kurzemē. Par pašu pirmo precīzu datu nav. Vecākais zināmais kalendārs ir no 1758. g. Kalendāra pilnais nosaukumam ir vairāki varianti, piemēram, 1760.: Zemnieku jeb Latviešu Laiku Grāmata, uz to 1760=to gadu pēc Tās svētas piedzimšanas mūsu Kunga in Pestītāja Jēzus Kristus, Tā rakstīta, ka arī Vidzemē in citi ļaudis, kas Zemnisku valodu prot.. Izdots Jelgavā. Iznāca līdz 1919. g.
TEMATISKIE KALENDĀRI UN TO NOSAUKUMI
BALTIJAS JŪRNIEKU KALENDĀRS 1889 1910
ALUNĀNA ZOBGALU KALENDĀRS 1892 1915
SAIMNIEČU UN ZELTEŅU KALENDĀRS 1893 1914
LAUKSAIMNIEKU KALENDĀRS 1892 mūsd.
BALTIJAS MŪZIĶU KALENDĀRS 1890 1892
M.SILIŅA ATBALSS KALENDĀRS AR KARŠU PIELIKUMIEM 1888 1898
LIEPĀJAS KALENDĀRS 1891 1905
AUSTRUMA KALENDĀRS 1893 1906
BERGA BAZĀRA KALENDĀRS 1894 1908
FREIJA FAMILIJAS KALENDĀRS 1893 1923
DĀRZKOPJU KALENDĀRS 1895 1908
ZVĀRGUĻA ZOBUGAĻA KALENDĀRS 1901 1913
ĀRSTNIECĪBAS KALENDĀRS 1901 1914
DERĪGU GR. NODAĻAS KALENDĀRS 1903 1906
AUSEKĻA BIEDRĪBAS GADA GRĀMATA 1902 1904
BALTIJAS ALMANAHS 1904 ?
ZEMGALIEŠU KALENDĀRS 1904 1908
SALASĪŠANA
Viena no pirmajām laicīgās beletristikas grāmatām latv. valodā.
Salasīšana pēc godīgas, jaukas un auglīgas Laika kavēšanas pie tiem gariem Ziemas Vakariem.
Autors J. Rozenbergers
Izdota 1773. g. Jelgavā.
LATVISKA GADA=GRĀMATA
Pirmais periodiskais izd. latviešu valodā (1797 1798)
Izdevējs J. Stefenhāgens kopā ar M. Stobi, kas arī viens no ražīgākajiem tekstu autoriem.
Saturs praktiskas un didaktiskas pamācības, arī prozas un dzejas teksti.
AUGSTAS GUDRĪBAS GRĀMATA
Pirmais enciklopēdiska satura izdevums latviešu valodā.
Autors Vecais Stenders
Izd. 1776. g.
LATVIEŠU AVĪZES
Pirmais latviešu nedēļas laikraksts ar politisku ievirzi.
Iznāk no 1822. līdz 1915. gadam. Tiek vērtēts kā konservatīvas ievirzes izd.
Dibinātājs un līdzizdevējs K. Vatsons. Īpašnieki, izdevēji laika gaitā mainās, ievirze tiek saglabāta.
LATVIEŠU LITERĀRISKĀ BIEDRĪBA
arī:
LATVIEŠU DRAUGU BIEDRĪBA
Dibināta 1824. gadā. Dibinātāji vācu mācītāji u. c. ar mērķi latviešu valodas pētīšana. Ar laiku arī literārus, vēstures, folkloras u. c. jautājumus. Sapulcēs nolasītos referātus publicē īpašā izdevumā.
TAS LATVIEŠU ĻAUŽU DRAUGS
Pirmais Rīgā izdotais nedēļas laikraksts.
Iznāk (1832 1846).
Izd. mācītājs H. Treijs.
Publicējas tā laika jaunie autori A. Līventāls, A. Leitāns, J. Ruģēns u. c.
MĀJAS VIESIS
Nedēļas laikraksts. Iznāk Rīgā.
Pirmoreiz latvietis redaktors A. Līventāls. Starp autoriem jaunlatvieši studenti Juris Alunāns, Kr. Valdemārs.
Iznāk (1856 1910).
PADOMA DEVĒJS
Viens no pirmajiem lauksaimn. izdevumiem. Iznāk 1852. gadā. Padoma devējs zemes kopējiem jeb zelta graudi sirdsmīļiem arājiem.
Izd. K. O. Lepevičs
BALTIJAS ZEMKOPIS
Nedēļas laikraksts. Sākumā ar pielikumu par skolas un ped. jautājumiem.
Dibin. Māteru Juris.
Iznāk (1875 1885).
PASAULE UN DABA
Viens no pirmajiem ilustrētajiem nedēļas laikrakstiem.
Izd. K. Biezbārdis.
Iznāk (1875 1876). Saturiski arī zinātniska ievirze.
RĪGAS LAPA
Pirmā latviešu dienas avīze.
Izdevējs B. Dīriķis.
Faktiskais vadītājs jurists un advokāts Fr. Veinbergs.
Iznāk (1877 1880).
DZIESMIŅAS
Latviešu valodā rakstītas dzejas un tulkotu tekstu izdevums nacionālās atmodas sākumposmā.
Dziesmiņas latviešu valodai pārtulkotas.
Izd. 1856. g. Tērbatā.
Aut. J. Alunāns.
Krājums tiek uzlūkots par mūsdienu lit. val. aizsākuma simbolisku zīmi.
PAGALMS
Pirmais latviešu mākslas žurnāls.
Izdevējs Ed. Zīslaks
Iznāk (1881 1882) Jelgavā.
Redaktors J. Lautenbahs Jūsmiņš.
AUSTRUMS
Viens no saturīgākajiem latviešu izdotajiem žurnāliem.
Sāk iznākt Maskavā. Red. J. Velme.
Iznāk no 1885. līdz 1906. gadam.
Daiļlit., tulkotie, vēsturiskie, zinātn. teksti.
DIENAS LAPA
Rīgas inteliģences un citu sociālo grupu progresīvi domājošo dibināta dienas avīze. (1886 1905).
Ar 1892. g. par avīzes redaktoru kļūst Rainis.
Avīzes iznākšana 1905. gadā tiek apturēta.
JAUNĀ STRĀVA
Sabiedriska un literāra kustība 19. gs. 90. gadu sākumā, kad tautisko centienu laikmets sevi izsmēlis.
MĀJAS VIESA MĒNEŠRAKSTS
Avīzes Mājas Viesis literārs ilustrēts pielikums. Publicēto materiālu atlases ziņā ilgi paliek nepārspēts.
Redaktors P. Zālīte.
Iznāk (1895 1905).
Raiņa tulk. Gētes Fausts pirmpublicējums.
TAUTU PAGALMS
Literārs almanahs, kurā tiek sniegts plašs ieskats pasaules literatūrā.
Iznāk 1896. un 1897. gadā.
PAMJATŅIKI LATIŠSKOGO TVORČESTVO
Viena no retajām grāmatām, kurā teksts iespiests krievu burtiem.
Autors J. Sproģis, publicējis latviešu tautasdziesmas (1868). |
