Vēsturiskie Latvijas reāliju nosaukumi
Tematisks sadalījums un skaidrojumi
Vārda funkcija vienmēr ir ierobežota. Vārdam nav pilnībā jāaptver visa situācija. Vārdam jāakcentē tikai kāda viena lietas, parādības vai objekta pazīme.
E. Kasīrers
I. CILVĒKS
Cilvēka ķermenis un ārējās pazīmes
ACUPAKSIS Acu kaktiņš
DZĪSLA / DZĪSLS Pulss ļauns dzīsls Elgers I 453
DVĒSELE Elpa dažam elpa neož labi Langijs 64
Balss Ko dziedāji, tu bitīte,
Tev bij maģa dvēselīte Pūrs I 96
PANTS Locītava
Vienu malku nodzēros
Visi panti nodrebēja LD 19489 (var.)
LĪGAVA Meitene ar līganu gaitu
Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Tā līgoja brāļa māsa
No druviņas druviņā. LD 28038
CĒRUZE Cilvēks ar izspūrušiem matiem
Ai, tu ciema cēruzīte,
Tavu jauku dziedāšanu! Bušmane 110
Cilvēka raksturojums
CUGAILĪTIS Mazs bērns
ČAMPA Nemākulis
DELVERIS Pļāpīgs cilvēks Elgers I 179
Izlaists puika Elgers I 178
DROSTALA Mīļa meitene
ĒRMS Neizskatīgs, savāds, dīvains
KRAMS Pusaudzis gan pozitīvā, gan negatīvā novērtējumā
LAISKA Sliņķe
ĻĒPAUSIS Neveikls cilvēks
MAĶIS, MIEGA MAĶIS Cilvēks, kas daudz guļ
Ko, māmiņa, es darīšu
Miega maķis mani prec skat. LD
NELAIĶIS Nelaikā dzimis bērns
PIČKA Trakulīgs, vieglprātīgs cilvēks
PLIKADĪDA Ļoti nabadzīgs cilvēks
SIRGONIS Vārgs cilvēks Fīrekers II 387
SĒRDIENIS Cilvēks, kam sūras, skumjas dienas
SLĪMESTS Sliņķis Valdemārs II 209
ŠĶETERE Aušīga jauna sieviete, meitene
TEKATNIS Bērns, kas sāk skraidīt
TEKULIS Bēglis Gliks VD Genesis
TEĶIS Klaidonis
PASTARS, PASTARIŅŠ Pēdējais bērns ģimenē
VERVELĒTĀJS Cilvēks, kas nepārtraukti runā
VĪZDEGUNIS Lepns, augstprātīgs cilvēks
ZELTENE Patīkama meitene, (sākotnēji - ) gaišmate
ŽŪPIS, ŽŪPULIS, ŽŪPUTS Izdzērājs, dzērājs Stenders I 252
nodarbošanās
BITENIEKS Dravenieks
DRĒBNIEKS Audumu tirgotājs
ĢĒRMANIS Ādu sagatavotājs
ĶESTERIS Sākotnēji: baznīcas ģērbtuves un drēbju krājumu pārzinis
KUČIERIS Cilvēks, kas pārvadā cilvēkus slēgtos ratos
LĪDUMNIEKS Cilvēks, kas strādā mežā, cērtot un sadedzinot kokus, sagatavo aramzemi
MELDERIS Dzirnavnieks
ORMANIS Cilvēks, kas ratos pārvadā braucējus Mancelis I 66
REMESIS, REMIĶIS Namdaris
RIEPNIEKS Virvju vijējs
SKOLMEISTERS Skolotājs Mancelis I 115
SNIĶERIS Galdnieks
SUDMALNIEKS Dzirnavnieks
PATMALNIEKS Dzirnavnieks
PĀRVAZNIEKS Pārcēlājs, plostnieks
VĒSTIS Ziņnesis Mancelis I 39
ZELLIS Māceklis
apģērbs. apavi. rotas
BEZDIBENE Veca, novalkāta cepure
BRUNČI arī: apakšējie svārki
CELAINE Divkrāsu pieaudums villainei, kas satur metāla spirālītes
COBELE Caunu cepure
ČABATES Mednieka sniega kurpes, kuras gurkst sniegā Stenders I 328
DRĀNA Lakats
KAMZOLIS Īsa vīriešu jaka
KNIEPE, KNOPE Poga, galviņa
KULDA Kabata
KULDAINI SVĀRKI Svārki ar kabatām
KRUSTADATA Sieviešu rota
ĶITELIS Virsvalks
LAKA Cilpa, kurā aizmet āķi vai kurā aizpogā
Lakisku sasiet Fīrekers II 198
LAKATS Saplēsts, nonēsāts apģērbs vai apģērba gabals
LUPATA arī: apģērba atplīsusī daļa
LINDRAKS Plati, gari sieviešu svārki
ĻEBENE Veca cepure ar noļukušām malām
MICE Precētas sievas cepure
PASLAVAS Bikses
PASTALAS Ādas apavi
PAVĀRSNIS Pastalu auklas krusts virs pēdas
PAKAVSAKTA Rota Latgalē
PUMPA Poga
PŪCESSAKTA Saspraude vīriešu virsdrēbju aizdarei
RIŅĶADATA Sieviešu rota
ROKAUTS Vilnas auduma sloksne ap kreiso roku līdz elkonim t. s. dižciltīga karavīra aproce Latgalē
ROTA Apģērbs Mancelis I 87
RUMBA Stingrs materiāls, ko svārkiem, biksēm iestrādā jostas vietā
Suņi plūšus noēduši
Rumba vien palikusi
SIETAVA Sieviešu kājauti, stilbu aptinamie
SAKTA Sprādze
SKOTELE Priekšauts
SPRĀDZE Rota, aizdare ar mēlītes mehānismu
SPIEĶADATA Sieviešu rota
SPIRĀLGREDZENS Vītas formas gredzens
STOPSAKTA Vīriešu svārku aizdare
SUDRABINE Sudraba sakta
ŠĶĒRTE Apģērba skranda
Maza maza, bet bagāta,
Bāliņ, tava līgaviņa;
Priekšā šķērtes karājās,
Pakaļā naudas kule.
VAINAGS Sievietes (neprecētas) galvassega
VAIROGGREDZENS Vīrieša (dižciltīga) gredzens
VĪZES Apavi, darināti no kārklu mizām
Baltu kārklu vīzīt` daru,
Svētdien iet baznīcā;
Tāpat mani Dievīts redz,
Kā tos citus zābakos. LD 311186
slimības
BUDZIS Augonis
āda apmetas ar budžiem Mīlenbahs - Endzelīns I 345
DZIRKSTE Rokas locītavas sāpe
KRAMS Nieze, kašķis
PŪZNIS Strutas
RIEBĒJA Tautas dziedniece, kas dziedē berzējot
SLOGS Iesnas
SMURGULIS Deguna atdalījumi iesnu laikā
Sal.: smurgāt `šņaukt degunu`
SĀRŅI Strutas
SĒRGA Slimība
SĒRGONIS Mēra slimnieks Fīrekers II 387
SIRDZĪTIS Slimnieks Fīrekers II 387 |