| |
Latviešu valoda kā saziņas līdzeklis internetā
Kača [28.06.03, 20:39]
Tā ir, Albert. Arī šai pusē okeānam priekš gadiem desmit tika izdomātas visādas kodēšanas sistēmas. Daudzi arvienu stūrgalvīgi turās pie tām un pamāca citus, laigan vienkāršāk būtu iestādīt datorā pieejamo kodu. |
Alberts [11.06.03, 13:01]
Nekas nav tik slikts (un arī ne tik labs) kā izskatās. 1) Latviešu valoda nav vienīgā Eiropas valoda, kurā ir šis tas cits nekā 26 angļu burti, faktiski tādu ir lielum lielais vairums; arī ar diakritiskajām zīmēm ir vairak nekā ducis, un, va'dzi', savas valodas nelamā no panckām ārā. 2) kad es rakstu latviski vai saņemu latviski rakstīto, mēdz parādīties 3 varianti a)pareizais, b) bez diakritskajām zīmēm, c) ar savādiem ķeburiem (pareizāk ar svešiem burtiem) latviešu burtu vietā; tomēr šī problēma gandrīz vienmēr ir novēršama, vajag tikai palūgt IT speciālistu pareizi uzstādīt attiecīgo programmatūru (abos galos - kur raksta un kur lasa). Gandrīz(!) vienmēr tāpēc, ka Latvijā ir radītas vairākas burtu kodēšanas sistēmas (to radītāji būtu pelnījuši publisku 'atzinību'. P.S. Vai šeit ir latviešu burti? |
Kristīne [10.06.03, 11:29]
Diakritiskās zīmes |
nikis [09.06.03, 16:02]
Latvieshu valodu internetaa nemaz nav iespeejams normaali izmantot un vainiiga pie taa ir pati latvieshu valoda ar savu rakstiibu, nenormaalajiem garajiem patskanjiem, shnjaacenjiem, miikstajiem līidzskanjiem vai, pareizaak sakot, veidu kaadaa tie tiek apziimeeti. Valodnieki ar akadeemikji Valentiinu Skujinju priekshgalaa var, kaa tautaa saka, kaut vai sist dibenu pret zemi, bet cilveeki internetaa nerunaa un nerunaas, neraksta un nerakstiis taadaa latvieshu valodaa, kaa vinjiem to gribeetos, kameer vien kaut kas netiks dariits lietas labaa. Varbuut ir tomeer pienaacis laiks padomaat par to kaa aizvietot latvieshu rakstiibas epikritiskaas (vai kaa vinjas tur sauca???) rakstu ziimes ar kaut ko laikmetiigajaam tehnologjijaam piemeerotaaku, padarot pashu rakstiibu vienkaarshaaku un eertaaku? | |
|
