Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Diskusiju arhīvs     
   Krievu un angļu valodas ietekme uz latviešu valodu     

Drukāt         

    
    

Krievu un angļu valodas ietekme uz latviešu valodu


Aldis  [08.06.03, 18:36]
Gandrīz visās tagadējās un topošajās Eiropas Savienības oficiālajās valodās eironaudas nosaukumu loka tik daudz, cik vispār šajās valodās lietvārdus iespējams locīt (vismaz ir atšķirīgs vienskaitlis un daudzskaitlis). Visvieglāk to pamanīt somu, igauņu, lietuviešu, čehu, slovāku un slovēņu valodā, kur ir daudz locījumu. Piemēram, čehu valodā to loka tā: vsk. euro, eura, euru, euro, eurem, eure; dsk. eura, eur, eurūm, eura, eury, eurech. Igauņu valodā ir formas: euro, eurod, eurodes, eurodega, euroga, eurole, eurost. Lietuviešu valodā: euras, euro, eurai utt. Bet eironaudas nosaukumu loka arī angļu valodā (vsk. euro, euro’s; dsk. euros, euros’), un arī citās valodās ir vismaz no vienskaitļa atšķirīgs daudzskaitlis: euros (franču, kataloņu, portugāļu, spāņu, vācu val.), euro’s (holandiešu), euri (itāļu), euroer (dāņu, norvēģu), euror (zviedru), evrur (islandiešu), eoronna (īru), ewroaid, ewros (velsiešu). Turklāt skandināvu valodās eironaudas vārdam, tāpat kā visiem lietvārdiem, ir arī noteiktā galotne (līdzīgi mūsu īpašības vārdiem): euroen vsk. un euroene dsk. (dāņu, norvēģu), euran vsk. un eururnar dsk. (islandiešu), euron vsk. un eurorna dsk. (zviedru). Nelokāms eironaudas nosaukums pagaidām vēl ir poļu valodā. Bet neoficiālos tekstos arī poļu valodā to loka (euro, eura, euru, euro, eurem, eurze; eura, eur, eurom, eura, eurami, eurach) un poļi diskutē par lokāma naudas nosaukuma pieņemšanu.
Valda  [07.06.03, 15:15]
Niki! Manuprāt, sava valoda mums visiem kopā aktīvāk jāveido pašiem, negaidot ne uz valodniekiem, ne ierēdņiem. Valodniekiem savs vārds būtu jābilst tikai tad, ja kaut kas nav izdevies vai nav izdarīts, vai ja par kaut ko rodas strīdi. Bet par to "eiro" valodniekiem bija jārunā jau sen, tev taisnība, ka pārāk ilgi ir gaidīts. Dziesmu tekstiem šis vārds būtu lielisks ("eirō" - cik muzikāli!), bet skaidrai un labskanīgai valodai - ne visai. Piemēram, nupat Apollo portālā izlasīju ziņu "Igaunijā vairākās tirdzniecības vietās jau pieņem maksājumus eiro", un tajā ir tādas rindas: "gandrīz visās tirdzniecības vietās, kuras domātas ārzemnieku apkalpošanai, cenas ir uzrādītas gan Igaunijas kronās, gan eiro un samaksāt par pirkumu iespējams gan eiro, gan igauņu kronās". Nu nevaram mēs nelocīt vārdu, kas tik bieži lietojams. Starp citu, lietuvieši, igauņi un somi to loka un, liekas, jau no paša sākuma.
Alberts  [28.05.03, 14:53]
nikim: Lai nerastos pārpratumi, es neesmu valodnieks, es tikai protu pāris svešvalodas, un turos pie pārliecības, ka valodas lietotāju dzīve kļūtu tikai krāšņāka, ja viņi censtos lietot katru vārdu savā vietā; šai ziņā piekrītu Jums, ka nozares termini nebūtu jāaizstāj ar daiļskanīgiem vārdiem no sarunu valodas vai dzejas; un arī sarunu valodā var iedomāties kontekstu kurā vārds "unikāls" iederas tīri labi, tikai nevajag pārspīlēt. Attiecībā uz valodnieku lomu gan es gribētu iebilst: manuprāt, latviešu valodnieki jau kopš pagājušā gs. 20.gadiem taisni ir izcēlušies ar pārmērīgu tieksmi valodas lietotājiem kaut ko uzspiest ar likumu (ar šo es, protams, nedomāju aizstāvēt acīmredzamas kļūdas); es teiktu, ka valodniekiem būtu citus jāmāca, jārāda priekšzīme un jāpopularizē labi paraugi. Ja man ne visai patīk "tusēšanās", es glābiņu nemeklēju pie valodniekiem, un man vienkārši gribētos, lai mēs latvieši domātu latviski un tad jau īstie vārdi radīsies paši no sevis; savukārt, ja es uz kādu brīdi mēģinu ieslēgt krievisko domāšanu, tad man paralēli vārdam "tusovka" uzrodas daži citi, kuriem sakars ar kāŗšu kavas jaukšanu vai ar burzmu un drūzmēšanos, un tad jau man liekas grūti pieņemt, ka to vajadzētu lietot it kā patīkamai laika pavadīšanai it kā jaukā sabiedrībā.
nikis  [27.05.03, 17:48]
God. Albert! esmu un palieku pie pārliecības, ka mūsu valodnieki pastāvīgi guļ kaut kādā ziemas miegā vai arī dzīvo citā pasaulē, kurai ar reālo pasauli ir visai trūcīgi sakari. viņi viemēr pamanās nogulēt visu, kas notiek reālajā pasaulē un dzīvē, un brēku saceļ tikai tad, kad viss jau ir nokavēts. tā tas bija ar eiro, kura it kā latviskā forma ir labskanīga tikai akadēmiķu un profesoru ausīm un kuru tagad nākas uzspiest tautai ar varu. tāpat arī ar jūsu pieminētu tusiņu. esmu arī pats centies atrast kādu vārdu, ar kuru aizvietot "tusiņu" un "tusēšanos", bet diemžēl labāk un saprotamāk tomēr nepateiksi. ja akadēmiķi un profesori dzīvotu nevis pa mākoņiem, bet uz grēcīgās zemes, tad varbūt laicīgāk būtu izdzirdējuši vārdu "tusiņš", kurš, starp citu, tautā tiek lietots jau vismaz 10 gadus, un izdomājuši (ja vien būtu vēlējušies to darīt) kā šo pasākumu/notikumu/darbību apzīmēt latviski. pagaidām vuisa viņu darbošanās vairāk atgādina sakāmvārdu "suņi rej, bet karavāna iet tālāk", un valodnieki šajā gādījumā nepavisam nav karavāna.
nikis  [27.05.03, 17:25]
cien., Kača! :) nedomāju, ka aizguvumi no citām valodām noplicinātu valodu. to lietošana nevietā gan. vārdam "unikāls" nav ne vainas. būtu visai dīvai un nesaprotami lasīt, piemēram, ka datu bāzes ierakstam tiek piešķirts nevis unikāls ID, bet gan vienreizējs (vienai reizei???), savdabīgs, īpatnējs, neparasts, arī neatkārtojams. ir tomēr starpība starp literāro un konkrētas šauras nozares valodu. konkrētajā gadījumā vārds "unikāls" ir nepārprotams un visprecīzāk apzīmē lietas raksturu, neieslīgstot literārā juteklībā. bet tas tā - IMHO.
Alberts  [23.05.03, 15:52]
Kača, automātiskie tulkotāji laikam parasti orientējas uz kaut kādu caurmēra nozīmi. "Provide" nozīmē ne tikai "sagādāt", ja paskatās konkrētā kontekstā, piem. "provisions" tiek lietots arī ar nozīmi "noteikumi", un krievu "predusmotretj" tieši tā arī izpaužas -- kā noteikumi. Un te nu mēs nonākam pie Jūsu jautājuma par kr.v. ietekmi - vispirms, attiecībā uz izrunu, tā nav tikai dažu skaņu pazaudēšana; kad es pirmoreiz satiku svešatnes latviešus Anglijā, es uzzināju, ka mums esot krievisks akcents, un man to bija grūti saprast, kur nu vēl pieņemt; taču ja paklausās dažus gadu demitus vecus radio vai teātra ierakstus, tas kļūst diezgan skaidrs: ir izmainījusies intonācija, valodas melodija; vai tas ir tikai krievu valodas ietekme vien, grūti spriest. Liela ietekme, protams, ir uz leksiku, un ne tikai tāda, ka tiek ieviesti rusicismi ("tusēties" u.tml.), bet arī agrāk neierastas vai pavisam svešādas vārdu nozīmes. Mēs jau runājām par "paredzēt", bet tas ir tikai viens no daudziem tūkstošiem gadījumu (vai Jūs, piem., esat pamanījusi apzīmējumu "vadošais" attiecībā uz personu vai amatu vai stāvokli, kam ar vadīšanu nav nekāda sakara? Tas ir krievu "veduščij" vai angļu "leading", pārtulkots ar to pašu vārdu kā "rukovodjaščij"). Un vēl, un vēl...
Kača  [17.05.03, 18:47]
Pārsteigums - krievu burti nav izdevušies iepriekšējā vēstulē! Pirmais vārds ir "predusmotretj" un otrais 'predvidetj"
Kača  [17.05.03, 18:41]
Albert, arvienu vairāk savā dzīvē jūtu latiņu valodas trūkumu – viduskolā mācījos vācu, angļu un krievu valodas. Piekrītu, ka „prognozēt” lietošana ir attaisnojama dažos gadījumos, piemērām medicinā. Bet anglicismu un citu „-inu” lietošana padara latviešu valodu nabadzīgāku. Viens tāds „nevārds” ir „unikāls”. To lieto vārdu „vienreizējs, savdabīgs, īpatnējs, neparasts” un droši vien vēl citu latvisku vārdu vietā. Starp citu datora tulkotājā предусмотреть tulko kā „to provide” t.i.sagādat un предвидеть kā „to expect” t.i. sagaidīt. Tā kā Jūs esat zinīgs valodu lietās, tad lūgšu man paskaidrot vēl vienu lietu. Latviešu valoda esot pietuvinājusies krievu valodai, bet zinu tikai dažus piemērus – atmests „ŗ” un „ch”, vārda „ekonomija” vietā lieto „ekonomika” u.t.l. Vai vēl ir kādas citas pārmaiņas ?
Alberts  [13.05.03, 11:52]
Kača, izskatās, ka šī diskusija aiziet kādos dziļākos slāņos (franču, latīņu, grieķu), ne vairs krievu un angļu valodas ietekmes apspriešanā; vienīgais attaisnojums, ka liela daļa no svešvārdiem latviešu valodā ir nonākusi caur krievu vai angļu valodu; "prognozēt" ir ienācis, visticamāk, caur krievu valodu. Starp "paredzēt" un "prognozēt" tomēr ir atšķirība, apmēram tāda pati kā starp "redzēt" un "izprast". Var paredzēt (nojaust, cerēt, ticēt, bažīties), ka kaut kas notiks, bet var ar zinātniskām metodēm prognozēt (burtiskā tulkojumā "uz priekšu zināt") kaut kāda procesa attīstību. "Paredzēt", gan lieto arī citā nozīmē, no krievu "predusmotretj", t.i. uzstādīt tādus noteikumus, lai kaut kas notiktu kādā konkrētā veidā (kurpretī iepriekš pieminētais paredzēt atbilst krievu "predvidjetj").
Alberts  [09.05.03, 15:27]
Vēlreiz par vārdu "ažiotāža": es teiktu, ka no tā atteikties nevajadzētu, tikai vajadzētu to lietot pareizā kontekstā, proti, tad kad ap kādu lietu tiek mākslīgi sacelts troksnis, sakāpināta interese ar nolūku gūt no tā sev labumu. Tad tas nedraudētu izspiest citus vārdus - troksnis, kņada, jezga u.d.c. Tas, ka vārdam "ažiotāža" ir negatīva pieskaņa, ir gluži taisnīgi un vajadzīgi, ja ņem vērā tā izcelsmi. Faktiski tā ir vispār izplatīta sērga - paņemt kādu svešvārdu un to lietot pa labi un pa kreisi, nerēķinoties ar tā sākotnējo nozīmi, un aizmirstot visus pārējos vārdus, kuriem ir tuva vai līdzīga nozīme; līdzīgs piemērs ir vārds "fascinēt" nez vai daudzi tā lietotāji zina, no kurienes nāk vārda sakne?
Imants  [28.04.03, 14:09]
Kačai! Sveicināti! "Persona" un "personālija" nav viens un tas pats. Ir, piemēram, fiziskās un juridiskās personas, personas apliecība, personas neaizskaramība utt. Starp citu, policijas ziņās nereti nepareizi lieto jēdzienus "persona" un "personība", esmu pat dzirdčjis: "noskaidro šīs personas personību". Pilnīgi piekrītu Jūsu uzskatam, ka nevajadzīgi nav jālieto svešvārdi tad, ja pastāv atbilstošie latviešu vārdi. Diemżēl jaunā paaudze to maz ievēro.
Kača  [26.04.03, 18:44]
Imant, bet kā tas gadījies, ka agrāk lietotā vārda „persona” („cilvēks”) vietā tagad ir pasākts lietot jaunu, nepiemērotu veidojumu „personālija”? Jūs paskaidrojāt, ka „gudrajās” grāmatās „personalia” nozīmē ziņas par cilvēku. Vārda „ažiotāža” sakne nu ir galīgi skaidra, bet atkal tas pats jautājums – kapēc daudzveidīgie latviskie vārdi ir atvietoti ar vienu franču vārdu ?
Imants  [15.04.03, 13:55]
Pirms par kaut ko taujāt, derētu ieskatīties "gudrajās" grāmatās. Piemēram, svešvārdu vārdnīcā skaidri un gaiši ir teikts, ka vārda "ažiotāža" (fr. "agiotage")2.nozīme ir īpaši radīts satraukums, intereses sakāpinājums (ap kādu lietu, jautājumu). Un ar to domāta vārda pārnestā nozīme. Vārds "personālijas" savukārt veidots no lat. "personalia" – ziņas par kādas personas dzīvi un darbību.
Kača  [15.04.03, 03:23]
Paldies, Albert. Būtu jauki, ja šī neglītā vārda vietā atsāktu lietot daudzos latviskos vārdus. Tie arī labāk raksturotu atticīgos notikumus.
Alberts  [14.04.03, 16:00]
Vārds "ažiotāža", cik es saprotu, ir radies no biržas terminoloģijas un sākotnēji nozīmēja darbības, kas vērstas uz kāda vērtspapīra cenas izmaiņām, lai varētu gūt peļņu tos pērkot un pārdodot (franču agios=peļņa, komisijas nauda; agioteur=persona, kas spekulē ar vērtspapīru kursa svārstībām); acīmredzot tas bija saistīts arī ar lielu troksni.
matiss  [12.04.03, 21:17]
personālija aizgūts pieņemu, ka no vācu valodas, un nav nekāds jaunvārds. Personalien.
Kača  [11.04.03, 04:02]
Vai kāds varētu man paskaidrot, kur radies vārds „personālija”? Izklausās krieviski, bet vārdnicā nevarēju tādu atrast. Varbūt tas ir krievu „jaunvārds”? Agrāk teica persona. Vēl otrs jautājums: kur radies jocīgajs vārds „ažiotāža”, ko lieto „trača, uztraukuma, brēkas” vietā ?
Kristaps Ješkevics  [10.04.03, 17:18]
Valodas attīstību cauri laikiem mēs nevaram ietekmēt. Valodas mainās un tā ir jāpieņem par patiesību. Lai gan visu laiku bija finanšu ministrija tagan mums ir finansu ministrija. Valoda izmainījās, lai gan pēc likumiem pareizi būtu finanšu. Valaoda izmainījās tās lietotāju iespaidā. Tāpat valodas ietekmējas arī no citām valodām un tas ir nenovēršami...
MsMiller  [08.04.03, 01:50]
Piekriitu Oracle, tomeer bez shiem jauninaajumiem, gadiisies taadi humori, kaa datorvaardniica. Veel joprojaam censhas to piespiedus izmantot, bet manupraat ir daudzkaart gruutaak saprast latviskotos datorvaardus nekaa orginaalos. Galu galaa, valoda ir saprashanaas/komunikaacijas liidzeklis, kas mainaas liidz ar kultuuru un sabiedriibu, kas to lieto.
Oracle  [01.04.03, 13:29]
Ietekme ir tāda kāda tā ir, to nevar ne samazināt, ne palielināt. Kā cilvēki gribēs, tā runās. Drīzāk mēs varētu runāt par minēto valodu ietekmi uz literāro valodu. Tad no šī aspekta, krievu valoda pārsvarā ietekmē latviešu valodu sintaktiski, proti, notiek krievu teicienu un frāžu burtiska pārcelšana latviešu valodā. Angļu valoda gvk ietekmē latviešu valodu leksiski, proti, latviešu valodā ienāk daudz anglicismu, bet tā jau ir valodnieku problēma (bezdarbības sekas), kas nav parūpējušies par jaunvārdu darināšanu tikko konkrētais anglicisms ir parādījies latviešu valodā. Lietuviešiem tādu problēmu nav.
Kača vēlreiz  [29.03.03, 22:58]
Saprotu beidzot, "čiekurs" nav krievu vārds, bet lietots krievu teiciena tulkojumā. Es neesmu "no laukiem", bet no aizjūŗas.
Kača  [29.03.03, 22:39]
Vai tas varētu būt, ka 87 gadus nodzīvojusi, es nezināju,ka "čiekurs" ir krievu vārds? Vai krieviem nav vārds ir šiška ?
Imants  [28.03.03, 09:43]
Krievu valodas ietekme tieši pēdējos gados ir gājusi plašumā. Vai patiešām nostalģija pēc bijušā ir tik liela, ka daudzi latvieši, it īpaši jaunieši, vairs nevar iztikt bez "bomžiem", "tusiņiem", "čiekuriem" un daudziem citiem krievismiem?
     

 
Jūs esat 4546006. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs