 |
| |
 |
O, ō un ou atveide latviešu valodā |
|
|
|
|
| |
| |
O, ō un uo atveide latviešu valodā
Richards Saule [14.01.03, 14:24]
Mārtiņa domu gājiens ir pareizs. Pastāv gan fonetiskas īpatnības "h" izrunā. Vāciešiem ir t.s. "cietais" "h" (taa to arii izrunā, piem.- 'hallo'), blakus cietajam ir t.s. "mīkstais" "h", kas izrunā sadzirdams kā kaut kas starp jau piemineeto cieto "h" [x] un skaņu [š]. Piemērs ir personas vietniekvārds "ich"(es), to neizrunā kā [ihh] vai [išš], bet gan pavidam abām skaņām. Arī Jūsu pieminētāis vārtds technika izrunājams līdzīgi. Tomēr latviešu cilmes vārdiem "h" NAV. Tātad nav arī ne mīksto, ne cieto "h". Bet 500 gadu ilgais "vācu laiks" ir atstājis pēdas mūsu valodā (parādījās arī mums ģermāniskie h dažādās variācijās svešvārdos- kaut vai mans vārds Richards). Arī slāvu un zviedru valodu ietekme ir pamanāma mūsu leksikā, it sevišķi stipra ietekme ir bijusi no krievu valodas... ... ... Kā jau tika minēts, netika izstrādāti stingri gramatikas noteikumi, kas paredzētu svešvārdu, kā arī aizguvumu rakstību un lietojumu latviešu valodā. Nu, dzīve ir risinājusies uz priekšu, arī valoda nav palikusi tādā stadijā kāda tā bija 20 gadsimta pirmajā ceturksnī. Kaut gan ir zudušas unikālas vērtības mūsu valodai, vai būs tomēr iespējams atjaunot to kas bijis. Ir briesmīga pretestība un brēka, bet jāsāk ar sevi. Ja valodu, kāda tā bija pirms kara, runātu es, Juris, Kārlis un Anna, tad tas jau būtu labs sākums, jo nevar taču zināt, cik ir tādu Kārļu , Annu un Juru. To var būt desmit, simts vai tūkstots; bet varbūt tikai trīs? Taču viss sākas (un beidzas) ar mazumu. |
martins [13.01.03, 21:21]
Šķiet, ka skaņa, kas atbilst burtam H vispār latviešu valodā nav eksistējusi. Nevaru izdomāt nevienu vārdu, kurš būtu latviešu izvcelsmes un sāktos ar H, vai pat saturētu H. Tāpec arī šie divi H, kurus izrunā atšķirīgi (skat. iepriekšējo kom.) Hmmm, viela pārdomām... |
martins [13.01.03, 21:17]
Kristaps=> Runa ir par cieto un mīksto h. Pat fonētiski burts H vārdos Harijs un Tehnika nav viens un taspats... |
kristaps [13.01.03, 18:41]
martin => Varētu piekrist, ka ir nepieciešams ō bet man nav skaidra ch jēga. Vai tad vārdu tehnika tu izrunā ar "c" "ch" vai tomeer "h". "ō" tak var dzirdēt, kad izrunā bet ne kaut kādu tur ch, lai gan kādreiz ch pastāvēja. |
Richards Saule [13.01.03, 18:12]
Atļaušos piebilst, visos ārzemju un arī pašmāju pirmskara uzziņu materiālos (enciklopēdijās, zin. grāmatās utt.) latviešu alfabēta burts ir arī mīkstinātāis "r" jeb 'ŗ'!Bet nu garā o gan tur nevar atrast!Tas nu tā- pārdomām. |
Richards Saule, vācu fil. students mozart@one.lv [13.01.03, 17:01]
Vai, manu vai! Dažs labs iebraucis purvā. Cik tas man ir zināms (un arī J.Endzelīnam tas bija zināms) latviešu alfabētā ir divskanis 'o' [izrunā uo]. Izņēmums, atkārtoju-IZŅĒMUMS, ir tikai svešvārdos. No tā izriet, ka vārds 'opera' sākas ar patskani "o" (līdzīgi no it. 'cello', 'bello', 'pocco' u.c.). Taču ir dzirdēts, ka operu mēdz saukt arī par uoperu(izruna). Arī tas nav nepareizi, jo, tautām (visur Eiropā)ir īpašiba svešvārdus interpretēt un piemērot savām izrunas īatnībām un "fonētiskajām tradīcijām. Piemērs: vārdu OPERA angļi izrunā [ouper], vācieši- [opera]. Nu, re! Tā kā modernās jeb mūsdienu latviešu valodas attīstības jeb veidošanās periods ir TIKAI pēdējie 50-70 gadi, tad nepastāv noteiktas, teiksim, tradīcijas svešvārdu (tai skaitā cittautu īpašvārdu) atveidē. Cita lieta ir latgaliskais garais "o" [ō] (pemēram: pl.[polska]). Atšķirībā no latviešu alfabēta, latgaliešu alfabētu papildina ō, y un citi, latviešu alfabētā neietilpstoši burti. Garais patskanis "o" jeb ō ir neraksturīgs baltu valodām, tikai gadsimtu garumā baltu un slāvu valodu mijiedarbības rezultātā ir radies latgaliešu valodā šis slāviskais 'o'. Ceru, ka dažiem reiz kļuva skaidrs, kas par lietu. =Richards= |
inga [13.01.03, 12:08]
Skolā joprojām jāmāca, kādēļ tam vai citam vārdam izrunājams patsk. vai divsk. o, bet tas praktiski nav nosakāms, jo pēc cilmes nevar noteikt, sens vai ne tik sens ir šis konkrētais aiguvums, jāburas pa vārdnīcām. Varbūt nesaspringt un 10.klasē to neuzsvērt - t.i. o izskaidrošanu? |
ML [12.01.03, 17:35]
O un ō atveide reizēm ir ļoti nepieciešama arī tādā ziņā, ka cilvēks var nezināt, kā izrunā kādu jaunvārdu vai īpašvārdu. Piemēram, uzvārdos un uzņēmumu nosaukumos. Ja cilvēkam pasē rakstīts uzvārds Kroders, tad nevar zināt, kā viņu uzrunāt: Kruoders vai Kroders (varbūt pat Krōders). Tāpat ir ar tirdzniecības centra "Mols" nosaukumu - nezinātājam var rasties problēmas. Tomēr šādu 'jaunu' burtu ieviešana mūsu alfabētā radītu ļoti daudz praktiska rakstura problēmas - jāpārstrādā dokumenti utt. |
martins [10.01.03, 01:36]
ne tikai ō ir atjaunojams, kur paliek ch? Mēģiniet taču izrunāt vārdu TEHNIKA, neliekas savādi? TEHHHNIKA? Neveins šo vārdu tā neizrunā, bet gan TECHNIKA, jo h tāpat kā o nav ō, nav ch! H vārdā Homērs nav tas pats, kas vārdā Technika! Varbū vispār rakastam Mara Zalite, kā izrunāt taču zinam... Ja fonētiski, tad fonētiski, un nevis fuonētisiki vai fōnētiski! Varbūt vienkarsi neētiksi!:) |
martins [10.01.03, 01:23]
mums nevajag ka piem. vāciešiem: Halensee un Hallensee - Hālenzē un Hallenzē! Tāpat ir ar ō, o, uo! Es nekad neesmu bijis operā vai uoperā, ōperā gan esmu bijis! :) Starp citu, par Rihardu Vāgneru arī nēesmu dzirdējis, laikam bij Richard Wagener...! Un, kas tāds vispār - Gerhards Šrēders? Manā pagalmā tāds nedzīvo... |
martins [10.01.03, 01:10]
peikritu Talesfaer, ō ir nepriceisams, jo: 1. oga ir oga, bet opera nav ōpera, 2. Osis nav Osis (Oskars), 3. Filologija nav Filolōgija! MM |
Telesfår Goyj [08.01.03, 13:05]
Domāju, ka divskaņa uo ieviešana raxtībā padarītu vārda vizuālo interpretāciju nepraktisku. Gandrīz visi o saturošie vārdi iegūtu jaunu transkripciju (skuola suola guodīgas skuolas duomes izveiduošanu). Kādēļ vienu o burtu aizstāt ar diviem burtiem uo? Cita lieta ir par svešvārdos lietoto o un ō pareizu izrunu. Šajā gadījumā būtu ieviešams gaŗais ō. | |
|
|
|
