Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Diskusiju arhīvs     
   Vai nepieciešams atjaunot mīkstināto ŗ?     

Drukāt         

    
    

Vai nepieciešams atjaunot mīkstināto ŗ?

Indra  [29.12.02, 16:16]
Es stundās stāstu 10. klases skolēniem par r un ŗ (strādāju vidusskolā). Stāstu piemērus,piesaucot vecās kinofilmas, kur šos ŗ ir dzirdams ...un viņi smejas par "mīksto" runu. Laikam jau nevajag šo ŗ, tā ir pagātne, bet valoda , kā zināms, ir gan stabila, gan arī pietiekami dinamiska sistēma. Tālab no kaut kā arī jāatvadās.

ZEBRA  [20.12.02, 16:45]
Ar visu cieņu klaida latviešiem par latviskuma, tajā skaitā valodas, saglabāšanu, tomēr īstā Latvija ir šeit un mēs, šeit dzīvojošie latvieši, esam šo zemi (teritoriju) noturējuši. Te sen nospiedošais vairākums ir atradinājušies "ŗ" lietošanā. Nudien nevēlu ne sev, ne saviem bērniem pārskatīt dzimtās valodas gramatiku un mazbērniem mācīties ko citu. (Domāju, ka daudzus jau tā kaitina teorētiskās rotaļas, kad "begemots" par "behemotu" un "Lagerlefa" par "Lāgerlēvu" kļuva ...)
Richards Saule, Vācu fil. studentsmozart@one.lv  [13.12.02, 17:00]
Palasot nu jau vairāk saradušos viedokļus secinu- jo vieglāk, jo labāk. Vai jauni 'vaļinki' un tikko darināta vataina 'fufaika' ir labāka par mūsu senču pastalām un goda svārku? Tad,lūdzu, ņurcieties vien tāļāk savā PRASTAJĀ un NOPLICINĀTAJĀ vamzī. Es labprātāk uzvelku lina tautastērpu. Nu, kuŗš no mums savā veidolā būs cēlāks un latviskāks? Padomājiet par MŪSU valodu. Vai tā nav pārvērtusies par tādu prastu 'vaņku' vamzi? Cik ilgi mēs to vēl nēsāsim??!! /Richards A. Saule
Ēriks  [11.12.02, 20:12]
Kā var atjaunot kaut ko kas ir vienmer bijis?
Pitch  [11.12.02, 15:59]
Jā, un interesanti arī, ka tie gudrīši nav pamanījuši, ka "uz datōra", kā viņi saka, gan ō, gan ŗ ir tik viegli uzrakstāms! Kā gan tie tur gadījušies... Akmens laikmeta datōri laikam. Anahrōniski!
Pitch  [11.12.02, 15:53]
Vampīriņ, kas Tev liek erjes runāt? Un no kurienes Tu esi atlaidies, ka neesi tās pamanījis ne Latviešu konversācijas vārdnīcā, ne avīzē "Brīvā Latvija", ne pat Bībelē? Ak tā, Tavveidīgie jau no nelielas apgaismības bēg kā no pīlādža mieta. Erjes nevienam nav JĀRUNĀ, bet tikai jāraksta. Taisni posts, ka savairojušies tādi maitasputni, kas uzskata par pienākumu aplidot visus portālus un katrā drusku iekakāt.
VampireNo13  [11.12.02, 12:33]
Es labāk neteikšu ko domāju par tiem, kas atbalsta "ŗ" tas ir sviests un viss. Nav nevienam vajadzīga tāda jūŗa. Jūra skan simtreiz labāk.
Peecis  [10.12.02, 14:54]
Man patiktu piedalīties apspriešanā, bet kā lai no tās attur pārkrievotos "letiņus", kuŗi tik labi piemērojušies "padomju laikam"? Būdami saauguši ar krievu laiku kroplībām, tās uzskata par "normālām". Tik daudz truluma un aktīvas cietpaurības cik Delfu diskusijā pēc Grīsles raksta publikācijas, latvieši reti izverd. Grīsle norādīja - NEVIS ATJAUNOT, bet likvidēt poļitruku ieviestos kropļojumus. Tiem vajadzēja formālu revolūciju visur, tāpēc tā skāra arī rakstību. Diemžēl tagadējā tendence "saglabāt" visu "labo", kas bijis "padomju" laikā, liecina par ko briesmīgu - nekāda neatkarība nav atjaunota. Ina Druviete ir biedējošs piemērs - viņa patiešām tā domā, kā saka (apmēram tā: tauta ir dumja). Un daudzi attautoti stagnanti tagad tiek laisti pie lemšanas. Ja tauta nav pietiekami sarīdīta pret komunistu, čekistu, krievu kolonistu privilēģijām un citu acīmredzamu netaisnību, tad var droši necerēt, ka kaut niecīgākos izlabojumus varētu sagaidīt tik smalkā jomā kā rakstība. Ak tā, nu varbūt te sēž klāt arī cenzors, tā ka nav ko te tik daudz apgaismot. Bet paklausieties šo "argumentētāju" leksiku - "nevajag", "nav praktiski", "esmu pret" - tāda iedomība, uzpūtība un krievisks skaļums.
Laima  [10.12.02, 14:45]
Lai jau tie literaati lieto visvisaadus jauninaajumus - vecinaajumus, bet lai liek paareejo tautu mieraa!!! Taa tik turpiniet ar saviem ŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗŗ'.........................................
Nu ko?  [10.12.02, 14:43]
Vai ta mees gribam kaut kaadu miiksto "r"? neeeeeeeeeeeeee!!!!!!!!!Nekad negribeesim! Prom taaadu!!!!!!!
Es  [10.12.02, 14:39]
tad jau labaak buutu ieviesu$i kaut ko noderiigaaku-->ievie$ot burtu "X", mees vareetu saiisinaat baardus, piem., vaardu "laiks" vareetu raxtiit kaa "laiX"... Tas viss ir pupu mizas, piedodiet par skarbo patiesiibu...
Viktorija  [09.12.02, 13:25]
Manuprāt, ir jāpieliek vairāk pūļu esošās valodas pareizajai lietošanai, nevis jāpārslogo tā ar anahronismiem! Burtu ŗ, ch vai ō lietošana lai paliek fililiģijas vēsturei.Tāpat kā, piemēram, pagajušo gadsimtu šrifti.
Roviela  [06.12.02, 12:21]
Kaut arī uzskatu, ka mīkstināto ŗ atjaunot nav nopietna pamata, jo nekādu būtisku sajukumu šī burta lietošana vai nelietošana nerada (starp citu, Cibuļa kunga minētais piemērs ar Raiņa dzejoļa "Gara gaita" atdzejojumu drīzāk gan ir radies politisku iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka Mirdza Ķempe nezinātu latviešu valodu -- nav iedomājams, ka tajos gados kāds krieviski atļautu publicēt dzejoli, kura nosaukumā ir minēts "gars" ("duh")!), tomēr domāju, ka šāds jautājums ir vismaz diskusijas vērts, tāpat kā ir vērts apspriest o, ō un uo. Bet ch atjaunot? Kāpēc rakstībā jāatjauno norāde, kā pareizi izrunāt h? Kāpēc tad šāda prioritāte ir tieši h, bet ne e, a un citiem? Tradīcijas pēc? Tas mūsdienās nevis atvieglotu, bet apgrūtinātu iespēju pareizi izlasīt rakstīto. Kā to tagad izrunāt: ch = č? ch = k? ch = h? vai, varbūt, ch = š? Atkarībā no tā, kuru svešvalodu esi mācījies vai kura pirmā iešaujas prātā? Man šis ch vārdos vienkārši traucē, jo h burtu latviešu valodā nevar pārprast. Turklāt burts c pirms h kļūtu par vienīgo burtu, kuram ir 2 nozīmes -- kā burtam c un kā neizrunājamai norādei par h burta izrunu (divskaņus un dz, dž neapskatām, tos izrunā kā vienu fonēmu), bet, interesanti, kā varētu izklausīties c un h apvienojums vienā fonēmā, pie tam latviski, nevis, teiksim, vāciski? Manuprāt, vienīgā iespēja ir č. Tāds, kāds tas bija gotiskajā rakstībā, kur h izmantoja, lai norādītu garos patskaņus vai č, š un ž. Protams, pārejot uz latīņu alfabētu radās problēma -- kā parādīt, ka h ir h, nevis "mēmais" norādošais burts. Manuprāt, tad arī atstāja ch kā zīmi, ka tas ir h nevis č. Nu jau gadsimts ir pagājis, šaubos, ka kāds vēl var sajaukt h ar č.
Lielaka  [06.12.02, 01:14]
Nu, nevajaga miksto r, jo visu padomju laiku esasm iztikusi bez ta. Kas par to, ka sad un tad rodas saprasanas grutibas dziesma: "Kalna kapu lukoties, kas ar manu tevu zemi." Kas ar vinu notiek? Jeb kads arajs to ar? Bez tadas skaidribas viegli iztikt. Tapat ka bez skaidribas, ko rule uznemuma "TE VELU RULE" Nelabo vai palagus? Ka redzat, varam nolikvidet visas diakritiskas zimes, (varbut technisku, nostalgisku vai iespitesasnas iemeslu del paturot ch) jo jus visi manu tekstu sapratat sa vai ta. Un tad jamacas bus mazak, pirksti uz taustiniem nebus parlieku jastiepj un si te gramatika klus sai te jautajuma nu par so te tiesu vienkarsaka. Dziedasim tadel jau tagad angliski: Rule, Britannia! Britannia, rule the waves! For Brittons never, never, never Will be slaves! Lai svesinieki valda musu valodas attistibu. Tad ari mums bus vienkarsak... Mes neklusim mikstinata r vergi! PS Britannia var aizstat ar Sovietskaya un Brittons ar Soviets. Skan ritmiski labi! It seviski vel pielabojot pedejas 2 rindas: For Soviets always, always, always Will make slaves!
Jānis G.  [05.12.02, 23:21]
Mācos valsts augstskolā (RTU), kur lielai daļai ir problēmas sarunāties ar pasniedzējiem un kursabiedriem latviski, par spīti nokārtotiem valodas eksāmeniem. Domāju, ka saistībā ar latviešu valodu ir daudz nopietnākas problēmas par mīksto "ŗ". Atstāsim šo problēmu zinātnieku ziņā. Lai raksta zinātniskos darbus par mīksto "ŗ" un krauj kaudzē.
Mulders  [05.12.02, 23:17]
Nee nevajag nekaadus papildburtus, jau taa to ir par daudz LV valodaa!
Telesfår Goyj  [05.12.02, 17:31]
PILNIIGI PIEKRIITU RICHARDAM SAULEM - IR JAARIIKO KONFERENCE. VELREIZ ATKAARTOJU, KA Ŗ JAAPARAADAAS TIKAI LAIKRAXTOS, GRAAMATAAS, UN CITUR, BET NAV JAATIEK UZSPIESTAM TIEM, KUŖI TO NEVEELAS LIETOT!!!!!
Richards Saule  [05.12.02, 17:00]
mozart@one.lv Nedaudz savaadi, ka gandriiz visi scheitan lasaamie viedoklli ir varen breecoschi, aizbildinaadamies ar to - "kaa nu taa var, kas nu tagad buus, vai dieninn, vai dieninn, nu buus tik varen sarezzgiiti" utt. LATVIESCHI, vai Jums ir kauns par savu valodu, par taas veesturisko izcelsmi. Es, Vaacu filologgijas students, uzskatu, ka katras naacijas bagaatiiba ir taas valoda. Tad nu8 luuk, padarot valodu "prastu"(kaa to savulaik izdariija padomju rezziims ar biedru Hruschcovu priekschgalaa), nonemot taas buutiskas iipaschiibas rakstiibaa un izrunaa (atceela ŗ, ch,). Man lloti zzeel, ka Oskars, kursch sevi deevee par Latvijas patriotu, pavisam un galiigi izgaazaas-vinam,redz, "neesot vajadziigs miikstais 'r', kas NAV LATVISKS"! Aarpraats! Tikpat labi vaacu valoda jau sen vareetu iztikt bez ch, sch,aa(dubulti), bb(dubulti) un lietvaardu rakstiibas ar lielo saakuma burtu. Uzskatu, ka buutu peedeejais laiks atjaunot muusu latvieschu valodai taas patieso skaneejumu un rakstiibu, jo bez taam Latvija zaudee ieveerojamu dallu savas kulturaalaas identitaates. Ierosinu riikot konferenci par liidziigu tematiku. Ar cienu Richards Amadeus Saule
Alekss  [05.12.02, 16:14]
Nu nevajag atjaunot šo te "ŗ". Varbūt kādreiz tāds arī bija, bet tagad tas ir galīgs arhaisms un, pie tam, absolūti lielākajai tautas daļai gramatika būtu jāmācās pilnīgi no jauna. Kam tas ir vajadzīgs? Manuprāt mēs ļoti labi bez šī "ŗ" iztiekam, nekad nekādu pārpratumu nav bijis. Tomēr vēl lielāku jautrību man izraisīja dažu vārgulīgie un nevajadzīgie centieni atjaunot "ch" latviešu valodā. Varbūt arī agrāk cilvēkiem patika dzīvot kolchozā, spēlēt šachu, braukt ar jachtu un dažos trakākos brīžos ieraut chinīnu, bet nu atvainojiet tagad?! Kam šie kropļi būtu vajadzīgi?
Angelika  [05.12.02, 15:02]
Katra valoda laika gaitaa attiistas, un ,manupraat, nevajag tam trauceet. Rakstiibas mainiisana radiis daudzas probleemas un arii pelnu tiem, kuri to izdomaajusi.
Oracle  [05.12.02, 14:28]
Mīļie cilvēki, neviens jau nesaka, ka jums būtu savā personīgajā rakstībā vai runā jālieto šis mīgstais ŗ. Runa ir par to vai nebūtu saprotamāk, ja šis ŗ tiktu lietots drukātajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī grāmatās. Vienkārši nebūtu vairs jaukšanās ar varu(<vara) un vaŗu(<vaŗš), garu(<gars) vai gaŗu(<gaŗš) utml.
Arturs  [05.12.02, 13:42]
Latviešu valodā mīksto ŗ nevajag. Varbūt vienīgi varētu atļaut lietot garo ō, kas ļautu izrunāt vārdu pareizi, izrunājot burtu kā garo, nevis divskoni. Vēl nevajadzētu atjaunot ch.
Viesis  [05.12.02, 00:28]
Es labpraaat vispaar buutu atteicies no miikstinājuma ziimeem... man atkristu probleemas ar fontiem un atrastos tik daudz jaunu, bet to ar, nevienam iznhemot mani nevajag. ha :^)
Jānis D.  [04.12.02, 19:53]
Ai pētnieki, pedantiņi, Rakstītājus žēlojat! Gana mums jau pirksti tirpa G,K,L,N mīkstinot.
Lelde  [04.12.02, 16:59]
es domāju, ka mīkstais "r" padarītu latviešuu valodas rakstību sarežģītu, kā rezultātā līdzās stila kļūdām tiktu pieļautas kļūdas arī gramatikā. vai tāds ir mūsu un Jūsu mērķis?
Mārtiņš  [04.12.02, 16:48]
Jura Cibuļa komentārs ir lielisks, tajā arī slēpjas atbilde un pamatojums ŗ burtam. NOTEIKTI VAJAG IEVIEST ŗ BURTU!!! To vajag mācīt tiem, kas sāks iet 1. klasē. Lai arī to nemācēs agrāk mācīties uzsākušie, tomēr ar laiku ŗ atkal būs normāls burts. Krievi izpostīja mūsu valodu, visu izpostīto ir jāatliek atpakaļ! Arī Endzelīns... Vispār vajag ņemt piemēru no lietuviešu valodas, kura ir radniecīga mūsējai un ir saglabājusi savu skaisto senatnību, kāda reiz piemita arī mūsu valodai. Jācer, ka reiz piemitīs atkal!
Aiva  [04.12.02, 16:28]
Linda  [04.12.02, 15:59]
Kādēļ vajadzīga mīkstinātā r ieviešana? Esmu pilnīgi pret to!
Jaanis D.  [04.12.02, 15:58]
Viena mana pazina - ista kurzemniece. kura pati lietoja miikstinato 'r' - jokodama mums reiz davinaja so spaarnoto teicienu: "Juurjas krjupim grjaavii grjuuti"!
Skolotāja  [04.12.02, 15:56]
Kā skolotāja uzskatu, ka bērni to varētu apgūt labi, bet pieaugušajiem būs nopietnas problēmas...jo cilvēki ir pārāk aizņemti ar savām darīšanām un, manuprāt, neuzskatīs par vajadzīgu apgūt jaunos gramatikas likumus... Es personīgi esmu pret mīkstinātā ŗ ieviešanu!
Ojārs  [04.12.02, 15:53]
sveikinji! es tagad izteikshu savu viedokli, bet nenjemiet ljaunaa manus izteicienus!Tas bija taads priekshbriidinaajums! PRIEKSH KAM VAJAG KAUT KAADU STULBU "R" BURTU? kursh gan veelas atgriezties pie vecajaam maaciibu graamataam, kursh paartulkos un paarrakstiis visas graamatas, dailjliteratuuru utt. Tas tachu ir galiigi garaam! Kurs to nejeedziibu vispaar izdomaaju, kaa kaut kas tik stulbs vareeja kaadam ienaakt praataa? Esmu kategoriski pret miikstinaata "r" ievieshanu, nedomaaju, ka kaads vispaar ir par taa ievieshanu! Taadu nevajag..!!!!!kaapeec jaapiesaarnjo skaistaa un jaukaa muusu dzimtaa valoda- latvieshu. Esmu Latvijas patriots un kaut ko taadu es nekaadaa gadiijumaa nepieljaushu! Ar cienju- Ojārs
beyou  [04.12.02, 15:52]
Esmu pilniigi PRET to!!! Ja kaads man var mineet kaut 5 TIE$AAM NOZIIMIIGUS argumentus par miixtinaataa "ŗ" ievie$anas nepiecie$amiibu, tad varbuut Juus man vareetu tos atsuutiit uz E-mailu "beyou7777@hotmail.com"? Bet es domaaju, ka taadu argumentu NEBUUS!!! Paldies.
Olga  [04.12.02, 15:45]
Vispar esmu krieviete, bet tik un ta domaju, ka mikstinato r nevajag.Latviesi ir konservativi un ari saja jautajuma neko mainit nevajadzetu.
Līvija  [04.12.02, 15:43]
Uzskatu, ka latvie$i jau ir pieradu$i pie tagadējās rakstiibas un neko mainiit nevajadzētu! Pilniigi noteikti!
ELANS  [04.12.02, 15:43]
Tas ir lieki.Kursh to vispaar izdomaaja?Vai kaads man to var pateikt? Kursh ir ar galvu durviis ieskreejis?????????Kursh? Tas nekam nav vajadziigs...kaut kaads aarpraats!!!!!!!!!!!!!!!!!
Juris  [04.12.02, 15:41]
Kas kaut ko tik muljkiigu vispaar ir izdomaajis? Piedodiet, bet, manupraat, tas ir lieki.
Maaris  [04.12.02, 15:39]
ESMU PILNIIGI PRET MIIXTAA "ŗ"ievieshanu!!!
Dace  [04.12.02, 15:36]
Sveicinaati! Esmu pilniigi un galiigi PRET miikstinaataa burta "ŗ" ievie$anu! KAM TAS VAJADZIIGS????????? PILNIIGI UN ABSOLUUTI LIEKI!!! Vai tagad buutu jaamaacaas jauna gramatika? Un kaa tad ar tiem, kas jau skolu pabeigu$i? Uzskatu, ka pirmklasniekiem to vareetu iemaaciit, bet paareejai sabiedriibas daljai jau taa ir tik daudz darii$anu, ka NEVIENS TACHU NEAPMEKLEES KAUT KAADUS KURSUS VIENA BURTA MAINJAS DEELJ!!! Vai Juus domaajat to kaut kaadaa citaa veidaa to "iebarot" sabiedriibai? Kaadeelj vajadziiga tik liela aziotaaza ap $o lietu?
Daiga  [04.12.02, 15:27]
tas nu galiigi nav vajadziigs, kaapeec nevar palikt tas pats parastais "r" burts? Prieksh kam vajag.Tas tachu ir galiigi garaam.Tad man liekas, ka buutu jaapaarstaada datori utt. Tas nekas nav vajadziigs:)!!!!!!!!!!!!!Kas tas par vaajpraatu???????????miikstais "r"????????
Bērns  [04.12.02, 15:19]
Mīksto ŗ būtu grūti ievērot rakstībā, jo latvieši ir jau pieraduši to nelietot. Tāpēc domāju, ka mīkstō ŗ nav nepieciešams atjaunot.
Oracle  [04.12.02, 13:05]
Turklāt latviešu valodā vajadzētu ieviest etimoloģisko rakstību kā leišu, franču, angļu un daudzās citās valodās. Tas neko daudz neprasītu - vajadzētu tikai divus jaunus burtus `y` (latviski `yva` un nevis `ygrek`) un `y-` (`y` ar garumzīmi - `y-va`). Burts `y` lietojams vārdos, kur kuršu valodā ir `u` kā `tyrgus` (dsk `tyrgy` no `turgūs`), `zyvis`, `dyvi` uc. kā arī svešvārdos kā `syntakse`, `systēma` uc `Eyropa`, `heyristika` uc kā arī `byzness` (`business`), `debyja`(`debut`) utml. Sapienti sat - gudrie sapratīs manu ideju. Tas atrisinātu arī problēmas ar krievu cietā `i` [y], franču `u`, vācu, turku, igauņu un citu `ü` rakstību latviešu valodā. Garais `y-` sastopams tikai svešvārdos kā `analy-ze`, `Cy-rihe`, `maniky-rs` utml. Tas atrisinātu daudzas problēmas gan ar īpašvārdu rakstību, gan palīdzētu atšķirt `Ygo`(fr. `Hugo`) no Igo. Un cilvēki vairs nedomātu ka kynoloģijai ir kāds sakars ar kino. Ja kādam tas interesē, varat rakstīt uz oracle9@inbox.lv
Roviela  [04.12.02, 12:24]
Nē, nevajag atjaunot, jo: 1) nu jau kādu pusgadsimtu ŗ netiek lietots, tā runā labi ja kādi pārs cilvēki, t.i., ŗ mūsdienās fonētiski ir miris. Tad kāpēc to ieviest rakstībā? Lai visiem, kas jaunāki par 50 gadiem, sarežģītu dzīvi? 2) tie ir lieki sarežģījumi ne tikai izglītībai, bet arī tekstu datorapstrādei. Kodu tabulā ŗ ir, bet lielas problēmas būs ar, piemēram, šķirošanu un datu bāzēm; 3) latviešu valodā jau tā ir milzīgi daudz diakritikas, kurai ir jēga, kāpēc vajag vēl vienu, kurai nav nekāda jēdzīga pamatojuma, izņemot nostaļģiju pēc vecajiem labajiem laikiem? Tad jau uzreiz pārejam pie 16 gadsimta latviešu valodas pierakstiem gotiskajā rakstībā ar čupu burtiem, praktiski bez gramatikas un iespējām, piemēram, ā burtu pierakstīt vismaz 3 dažādos veidos.
Telesfår Goyj  [04.12.02, 12:10]
Esmu 17 gadus vecs skolniex un savā raxtu valodā kopš pagājušā gada lietoju mīxto ŗ. Sākumā nebija viegli pierast, bet vēlāk ŗ raxtījās bez piedomāšanas. Tā lietošanas likumus apguvu no 7. klases mācību grāmatas un enciklopēdijām. Domāju neitrāli, bet pats vēlētos, lai ŗ atkal parādītos laikraxtos un grāmatās. Ŗ palīdzētu iemācīties pareizi lietot arī īso un gaŗo plato e, ko sarunvalodā bieži dara nepareizi. Bet negribu, lai ŗ tiktu uzspiests. Lai katrs izlemj lietot to vai ne.
Sarmīte  [04.12.02, 11:55]
Neesmu mīkstā "r" piekritēja
Oracle  [04.12.02, 11:42]
Noteikti vajadzētu atjaunot mīgstā (un nevis mīkstā - nepareiza rakstība pēc leišu valodas vārda `minkštas` parauga, viņiem taču `augsts` arī ir `aukštas` ar `k`, bet mēs taču rakstām ar `g`, sal. kr. `miagkij` ar `g`) ŗ rakstību, jo tas šķiŗ vārdu nozīmes. Vienkāršība te nav arguments, pamēģiniet leišiem iestāstīt, lai viņi vienkāršo savu valodu. Latviešu valodā beidzot oficiāli vajadzētu nodalīt rakstību no izrunas, kā tas ir jau gandrīz visās Eyropas ģermāņu valodās.
Juris Cibuļs  [04.12.02, 11:20]
GRUZĪNIEM, LIETUVIEŠIEM UN LATGAĻIEM VEICIES LABĀK Latviešiem nav paveicies kā gruzīniem, kuru valodā nav atsevišķu lielo un mazo, rakstīto un drukāto burtu. Vienu skaņu apzīmē ar vienu simbolu - burtu. Latviešu valodā toties ar četriem dažādiem burtiem, proti a, A un diviem atbilstošiem rakstītajiem burtiem. Ja skaņas izruna laikā gaitā nemainās, tad bez īpašas vajadzības nebūtu jāmaina arī šīs skaņas apzīmējuma (burta) rakstība. Izglītības un zinātnes ministrija ir paveikusi "dižu" darbu, izstrādājot jaunu burtu rakstību. Izglītības un zinātnes ministrijas bijusī Izglītības un eksaminācijas centra vadītāja R. Andersone gan apgalvoja: "Patīk šis raksts vai nepatīk, toties beidzot tas visiem ir viens." ("Neatkarīgā Rīta Avīze", 2000. gada 18. maijs). Taču šās daudzinātās vienotās burtu rakstības nav kaut vai tāpēc, ka vienā un tajā pašā gadā saskaņā ar pašas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajiem mācību līdzekļiem latviešu skolās latviešu valodas alfabēta mazais burts t nu bija jāmāca rakstīt īsāks, toties skolās ar krievu mācībvalodu šo pašu burtu varēja mācīt rakstīt tieši tāpat kā iepriekš. Kālabad tā bija vispār jārīkojas, jo tika izjaukta sistēma: d, t, l, ļ un f saglabā savu iepriekšējo rakstīšanas augstumu, bet t pazaudē? 1908.-1909. gadā tika nodibināta īpaša pareizrakstības komisija, kas J. Endzelīna vadībā izstrādāja un pieņēma jauno ortogrāfiju jeb pareizrakstību, kuras pamatā bija latīņu alfabēts un latviešu valodas īpatnās skaņas atveidoja burti un diakritiskās zīmes, ko lietojam joprojām. Izglītības komisariāts izdeva rīkojumu Nr. 37 par latviešu valodas rakstību skolās, kurš tika publicēts Latvijas sociālistiskās padomju valdības "Ziņotājā" (1919. gada 21. marta numurā). Skolās jauno pareizrakstību ieviesa saskaņā ar izstrādāto projektu (izņemot vienīgi uo), bet laikrakstos ar latīņu valodas alfabēta burtiem un jaunajā ortogrāfijā - tikai sākot ar 1935. gadu. Ar 1936. gada 13. jūliju tika ieviests mīkst(ināt)ais ŗ, bet 1946. gada 5. jūnijā šo rīkojumu atcēla. Patskanis o savu garumzīmi pazaudēja saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu 1946. gadā. Jebkuras reformas mērķis parasti ir kaut ko padarīt vienkāršāku un vieglāku. Ja jau mēs pilnīgi bez jelkādas vajadzības liekam punktu uz i un j (daudzi jaunzēlandieši tā vairs nerīkojas, rakstot angļu valodā), jo tā (ne)lietošana nevar izraisīt nekādus pārpratumus, kālabad apbēdināt nabaga o un apgrūtināt sevi un citus? Prātīgāk ō ir iekļaut pārējo latviešu valodas patskaņu sistēmā, divskani o rakstīt kā uo, nevis sacerēt likumus, ka īsais un garais patskanis o sastopams tikai svešvārdos. Pat šajā gadījumā būtu jāraksta o un ō, jo ieraugot tekstā vārdu "jods", ir jādomā, vai tas ir "juods" vai "jōds", vārdu "poli" - "puoli, pōli" vai "poli[vitamīni]". Arī Latvijā sastopamajos īpašvārdos (uzvārdos un vietvārdos) bez īpašas iepriekšējas sagatavotības un norādījumu nezināšanas, pirmo reizi ieraugot tekstā tādus īpašvārdus kā Košrags, Vildoga, Code, Okte, Špoģi, Kolka, Doku Atis, Jana More, Monta Kroma, Jānis Grots, Jānis Poruks, Jānis Loja u.tml., nav zināms, kā tos izrunāt. Skaidrību un vienkāršību var ieviest tikai ar dažādu skaņu dažādu apzīmēšanu rakstībā. Tātad o, ō un uo. Lietuviešu valodā šo divskani rakstībā apzīmē ar uo. Latgaļi jau arī aizsteigušies priekšā un kopš 1992. gada lieto gan o un ō , kā arī uo. Līdzīgi arī šaurās un platās e un ē skaņas rakstībā atveidojamas dažādi, tieši tā, kā tas jau tiek darīts, pierakstot tekstus fonētiskajā transkripcijā vai atsevišķās latviešu valodas mācību grāmatās cittautiešiem, proti, ar komatu zem patskaņa. Tā būtu prātīgāka rīcība nekā bezjēdzīga likumu un izņēmumu mācīšanās. Nebūtu nekādas vajadzības sacerēt un mācīties daudzos nosacījumus par šo patskaņu lietošanu (pozicionālie un nepozicionālie, ar tautosilabisko er u.c.), nevajadzētu šķiest laiku, tos apgūstot un mēģinot atcerēties, pie kuras konjugācijas darbības vārds pieder. Latviešu valodā atjaunojams līdzskanis ŗ, jo tas var mainīt vārda nozīmi, piemēram, Asaru vai Asaŗu ezers, aŗ ar traktoru, vara un vaŗa nauda u.tml. Starp citu Mirdza Ķempe, atdzejoja Raiņa dzejoli "Gara gaita" krievu valodā kā "Dlinnyj putj", kaut gan domāts ir lietvārds "gaŗs"! Līdzskanis h ir sastopams tikai svešvārdos un nav nekādas vajadzības diferencēt tā izrunas apzīmēšanu, piemēram, kolhozs [x], halo [h] un ihtiōls [&ccedil;]. Arī tālabad, ka latviešu valodā skaņa h līdzīgi kā skaņa k, izrunājot to ar piedvesumu kā angļu valodā (kā to parasti dara, piemēram, ASV dzimušie un augušie latvieši) vai angļu valodā bez piedvesuma, vārda nozīmi nemaina. Starp citu hindi valodā vārda nozīme mainās: kar - roka un k'ar - ēzelis. Avāru valodā ir 14 dažādas k fonēmas. Varbūt ir laiks sākt darīt ko lietas labā, lai veiktu latviešu valodas pareizrakstības reformu, nevis šķiestu laiku, nodarbojoties ar burtu augstuma samazināšanu, zvēresta teksta sacerēšanu cieņas izrādīšanai pret latviešu valodu un līdzīgu tukšu rosīšanos? “Ja mūsu valoda mirs, mirs mūsu bagātā kultūra. Viss būs zudis, ja mēs zaudēsim savu valodu. Neviens uz šīs pasaules nerunā mūsu valodā. Mēs esam vienīgie, kuri to zina, un mūsu ir neliela saujiņa. Tāpēc ir tik svarīgi to mācīties: citādi tā izmirs”, tā par savas valodas saglabāšanu saka tie daži cilvēki, kuri vēl runā pueblo indiāņu keresan valodas kočiti dialektā (Meksika). Ikviena valoda apvelk burvju apli ap to tautu, kura to lieto; apli, no kura nav izejas, izņemot pārkāpšanu tam pāri un iekāpšanu citā. Mēs nevaram izolēt sevi no mūsdienu apkārtējās pasaules ar tās valodu daudzveidību un atsevišķu valodu nosacīto pārākumu kādā laikposmā, taču mums ir jācenšas saglabāt savas valodas savdabību un tīrību. Juris Cibuļs e-pasts: juriscibuls@e-apollo.lv juriscibuls@hotmail.com
Ansis  [04.12.02, 11:15]
Nevajag sarežģīt jau tā sarežģīto dzīvi.
Jaanis  [04.12.02, 11:09]
Nevajag tas nav vajadziigs tas ir garaaam
Jānis  [04.12.02, 10:33]
Nekādā gadījumā mīksto ŗ atjaunot nevajadzētu, jo šādai maiņa atpakaļ pagātnē nav pamatojuma.

     

 
Jūs esat 4509429. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs