Valsts valoda - tautas nākotne
(-) Valsts valoda
(-) Normatīvie akti
(-) Latviešu valodas kultūra
(-) Valsts valodas apguve
(-) Valsts valodas komisija
(-) Saites
(-) Vārdnīcas internetā
(-) Datoratbalsts latviešu valodai
(-) Latviešu valodas pētniecība
(-) Notikumi
(-) Terminoloģija
(-) Diskusiju arhīvs
 
Lapas karte    
     Valsts valoda > Diskusiju arhīvs     
   Īpašvārdu atveide latviešu valodā     

Drukāt         

    
    

 

 

Īpašvārdu atveide latviešu valodā

Kārlis  [19.12.02, 16:14]
Mārtiņ, vai tu, latviski kādam stāstot par saviem draugiem, ātri pārslēdzies uz vācu valodu un tad atpakaļ, kad jāizrunā kāda drauga vārds? Kad tu saki, "es pazīstu Ulrich", vai varbūt tu tomēr saki "es pazīstu Ulrihu"?

Richards Saule, vācu fil. students, mozart@one.lv  [17.12.02, 14:01]
Piekrītu Mārtiņam.Tiešām, nedaudz "jokains" ir mūsu īpašvārdu "interpretācijas" paņēmiens. Nebūt nav tā, ka Latvija vienīgā'grēko šai ziņā. Pieredzē rāda, ka arī citas Eiropas valstis pielāgo 'dīvainākos' cittautu uzvārdu savam rakstības stilam. Galvenokārt, likvidētas tiek mīkstinājuma un garuma zīmes, kā arī tiek pielāgoti savi fonētikas likumi.Nedomāju, ka būtu dikti liela skāde, ja Andri īri pārveidotu par 'Anrdy'. Problēmas skar garākus un mīkstinājuma zīmēm bagātākus vārdus un uzvārdus. Protams, valdību vizītēm viss tiek sagatavots perfekti, taču ikdienā oriģinālo īpašvārdu pareizrakstību (galveno kārt ērtuma pēc)praktiski neizmanto. Oriģinālā rakstība var radīt virkni problēmu, piemēram, ceļojot uz kādu valsti. Varu saderēt, ka Austrijas vēstniecības datu bāzē nav iespējams ievadīt vārdu Tālevaldis Marģeris-Zariņš. Richards A.Saule
Mārtiņš  [13.12.02, 19:21]
nesen palaimējās ieskatīties Šveices Valsts protokola izdotā brošūrā, sakarā ar Latvijas Valsts vizīti Šveicē šogad. Dalībnieku saraksts, aptuvens noraksts: 1. Prof. Dr. Vaira Vīķe-Freiberga (nevis Vike-Freiberga) 2. Māris Riekstiņš (nevis Maris Riekstins) Negribu sameloties attiecībā uz personām, tāpēc neminēsu vairāk piemērus - atmiņa... Secinājumi: 1. Ir valstis Eiropā, kuras iegulda miljonus attiecīgas valsts nacionālās valūtas, lai modernizētu datorsistēmas, un varētu KOREKTI uzrakstīt mazās latviešu tautiņas pārstāvju īpašvārdus! 2. Ir Latvija, kuras ierēdņiem vienam kā visiem uz klaviatūras ir pieejami burti X un Y, printeris arī nestreiko, ja tādus nākas drukāt, bet nospiest neprot... - redz, nav tādu latviešu valodā! Stāsta morāle: Runa ir par toleranci, kas acīmredzot VVK ir pilnīgi svešs jēdziens, žēl!
Mārtiņš  [13.12.02, 19:06]
Pilnīgi piekrītu Dimitrijam! Papildināsu no vācu valodas: Lūk Jums dārgie valodnieki pāris īpašvardi no mana draugu loka, esat tik mīļi un "latviskojat": 1. Florian Alexander Freiherr von Eyb; 2. Hubertus Graf Hahn von Burgsdorff; 3. Wolf-Dieter Pusill-Wachtsmuth; 4. Ulrich von Bismarck-Osten. iesākumam pietiks.... Bet, pirms nosūtat atbildi, izlsaiet vēlreiz rūpīgi, ko esat uzrakstījuši - pārveidojuši! Ja Jums nepaliks kauns, jeb nekļūs neērti augstāk minēto cilvēku priekšā, tad ...
vbcv  [13.12.02, 18:55]
cvbvc
Dimitrijs  [10.12.02, 19:57]
Lieku piemeeru no SOMU VALODAS, kuraa ir (ja nemaldos) 16 (!!) lociijumu, un kura nekroplo savu neseeju izpratni par pasauli :). Taatad: "..Maracayn osavaltiossa Chavezin kannattajat tunkeutuivat yhden televisioaseman tiloihin ja tuhannet muut piirittivät televisioyhtiöiden konttoreita Caracasissa ja muualla maassa." Te, kaa redzat (sorryja?), ir spaanisks uzvaards - Chavez (Hugo Chavez, Venecueelas prezidents) - un tikpat speenisks pilseetas nosaukums - Caracas. Hugo Chavez peec izrunas buutu jaatveido "Ugo Čavess" un Caracas, atbilstosi, Karakas(a). Somiem kaut kaa iznaak bez krukiem un stuteem? Uzskatu, ka atveides (lasi - kroplosanas) atbalstiitaaji ja ne pasi ir mazigliitoti cilveeki ar sauru redzesloku, tad vismaz savus laikabiedrus par taadiem uzskata. Vini redz nepratiis, kaa nabaga cilveecini izrunaas... Buutiibaa jau tas pat nav provinciaalisms, tas nav tikai tas (jo Latvijas nekad arii nebuus pasaules naba). Taa ir - krievu vaardins - SOVKOVOSTJ, peleeciiba, tumsoniiba. Kad taa beigsies - it seviski tik humaanaa sfeeraa, ka valodaa - tad varees beidzot atvadiities no padomiskaa idiotisma valstii, galvaas un sirdiis.
Pēcis  [10.12.02, 15:00]
Jā kādam ir padoms, kā rakstīt personvārdus latviešu testā BEZ ATVEIDES, lai ieliek te kādu gabaliņu! Būs interesanti ir pašam, ir svešiem palasīties.
Dimitrijs  [10.12.02, 14:35]
Liekas, ka tiesi so teemu vajadzeetu izdiskuteet visvairaak. Jo pateisiibaa tiesi ar so aizveesturisko normu -"iipasvaardu atveidi" - visvairaak saskaras aarzemnieki, kas vai nu izjuut so - piedodiet, mezoniigo - normu uz savas aadas vai nu peec taas gribot-negribot spriez par Latviju. Diivaina skiet argumentaacija par to, ka igauniem vai lietuviesiem ir sava veesturiskaa atveide gadiijumos, kas attiecas uz kaiminzemeem. Taadi "veesturismi" ir visaam tautaam. Franciem britu galvaspilseeta saucas Londres, latviesiem ir savs viedoklis uz "Pskov", "Vilnius", "Saaremaa", "Ruhnu", "Moskva", lietuviesiem uz Poliju (Lenkija), somiem uz Zviedriju (Ruotsi), Peeterburgu (Pietari), Petrozavodsku (Petroskoj). Un kas? Tas itin neko nepieraada. Veesturiski pamatotaa iipasvaardu atveide padara valodu dziivaaku, interesentaaku, pievilciigaaku. Bet latviesu valodaa par "veesturiskiem" kluust taadi nosaukumi, kuru neseeji atrodas tuukstosiem judzu attaalumaa - Nujorka, Daressalama, Kodivuara, Losandzhelosa. Tas pats ar vaardiem un uzvaardiem. Buutiibaa jau jautaajums ne par to, ka kaads neprot izrunaat New York un Cote-d'ivoire (vajadzees - izrunaas). Jautaajums vairaak ir par argumentaaciju - vai tiesaam sodien kaadam ir nepieciesamiiba uzspiesta aizbilnieciiba svesvaardu izrunaa?
Oracle  [04.12.02, 13:30]
Ir jāmaina īpašvārdu atdarināšanas latviešu valodā likums uz sekojošo: "Cittautu īpašvārdi latviešu valodā atdarināmi pēc to rakstības (un nevis izrunas!!!!) oriģinālvalodā vai latīniskajā transkripcijā, pielāgojot to rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas gramatikas un fonētikas likumiem. Piemēram. ang. `George` - lat. `Georgs` un nevis `Džordžs`, `John` - `Jons`, `Charles` - `Kārlis`, `James` -`Jāmis` utml. Vārdi-daudzskaitlinieki kā `Julia Roberts` nav lokāmi vispār vai lokāmi sekojoši: Jūlija Roberts`, Jūlijas Roberts` vai Roberts`as, Jūlijai Roberts` vai Roberts`ai utt. Apostrofs beigās ir obligāts! Tas norāda, ka tā ir dsk galotne un nevis vīriešu dzimtes vsk galotne! To, ka patlabanējais atdarināšanas princips pēc izrunas ir priekš kaķiem, pierāda `Britney Spears` atdarinājums kā burtisks tulkojums no krievu valodas - `Britnija Spīrsa` (kr.`Britņi Spirs`), kaut gan oriģinālizruna ir [britnī spiers]. Krievi taču neprot izrunāt [ie], tāpēc saka tā vietā [i], bet latvieši it kā joprojām PSRS dzīvodami atdarina svešvārdus, burtiski tulkojot tos no krievu valodas. Stulbums kaut kāds. Un tādu piemēru ir daudz.
Juris Cibuļs  [04.12.02, 12:07]
QUO VADIS, LINGUA LETONA? (Kādā valodā runājat, sakiet...?) Ilzes Zvejas intervijai "Runāsim un rakstīsim, lai saprot Eiropā!" ("Neatkarīgā Rīta Avīze", 2000. gada 17. maijs) labāk atbilstu virsraksts "Runāsim un rakstīsim, lai nesaprot Latvijā!" Pariss atrodas Seines krastos Intervijā tiek ieteikts rakstīt New Yorkā. Tātad turpmāk rakstīsim eiropeiski: Parisā (franču valodā tas ir vīriešu dzimtes īpašvārds, acīmredzot nominatīvā būs vien jāraksta: Pariss atrodas Seines krastos), Budapestā (ungāru valodā šņāceni [š] rakstībā atveido ar burtu "s"), Wienā, Vilniusā, Købengavnā. Es biju Sverigē, Magyarországē/ā, Deutschlandē/ā. Bet kā būs ar to valstu īpašvārdiem, kurās ir divas valsts valodas? Viņš dzīvo Bruxellesā vai Brusselā, Turkuā vai Åboā? Vai tie īpašvārdi, kuriem ir nostiprinājusies tradicionālā rakstība būs vienlīdzīgāki un viņus nepiemeklēs šī rakstīšana oriģinālvalodā, pievienojot latviešu valodas lietvārdu locījumu galotnes? Mēs bijām uz Williama Shakespearea lugas "Romeo un Juliet" izrādi. Hillarya Clintone/a sākusi nodarboties ar politiku New Yorkā, bet pat Williams Clintons lasīšot lekcijas Oxfordā. Rīt Warszawā būs saulains laiks, Bucureştiā/os - lietus, Moskvā/Москвaā - īslaicīgs lietus (ja dāņi nesaprotot, kas tiek domāts ar īpašvārdu Renne (Rønne), kā gan citi eiropieši jeb šajā gadījumā krievi var iedomāties, kas ir Maskava? Ja dāņiem traucē Renne, kur ir "vainojama" tikai vienas skaņas izruna, kā tad ir ar pašas valsts Danmark un tās galvaspilsētas Købengavn nosaukumiem latviešu valodā? Vai par tiem dāņi arī uztraucas, kā atsevišķi lībieši vai čigāni, kuriem pēkšņi iegribējās, lai viņus sauc par "līvi" un "roma", jo tāds ir šo tautu pašnosaukums? Katra tauta citu tautu savā valodā sauc, ka "grib"; pretējā gadījumā arī igauņi, krievi, vācieši, zviedri u.c. var sākt protestēt un pieprasīt, lai latviešu valodā viņus sauktu par ēstiem, russkijiem, svenskiem, doičiem (šad tad jau bija dzirdams "doičmarkas"). Tas nozīmē, ka latviešu valodas alfabētā nepieciešams ieviest jaunus burtus, vismaz X un Y. Dzejnieks Juris Kunnoss jau gan raxta… Taču ar to vien būs par maz, jo vienu un to pašu burtu dažādās valodās un dažādos burtu savienojumos var lasīt atšķirīgi. Vai arī īpašvārdus paredzēts atpazīt tikai ar acīm jeb vizuāli gluži kā ceļazīmes? Pētera Jankava apgalvojums, ka "Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras valodā un rakstībā tiek transkribēti svešvalodu īpašvārdi" ir maldinošs. Vai tad, piemēram, krievu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru valodā citu valodu īpašvārdi tiešām jau tiek rakstīti latīņu alfabēta burtiem? Atšķiriet kaut vai laikrakstu "The Baltic Times" un pamēģiniet tajā atrast latviešu, lietuviešu, igauņu vai krievu vārdus un uzvārdus rakstītus oriģinālvalodā, nerunājot jau par citiem preses izdevumiem angļu valodā! Ar ko atšķiras transkribēšana valodā no transkribēšanas rakstībā? Par kādu vai kuru valodu ir runa - Latvijas vai Eiropas valodu? Laikam jau par latviešu valodu. "Tas notiek jebkurā citā valstī", viszinoši un bezatbildīgi apgalvo Inga Mežaraupe. Pasaulē ir ap 200 valstu. Diez vai islandiešu valodā īpašvārdus raksta visās oriģinālvalodās. Ko nozīmē īpašvārdu rakstīšana svešvalodā? Tā ir dāņu valodas īpašvārdu rakstīšana dāņu valodā (šajā gadījumā oriģinālvalodā) vai kādā citā valodā? Es nesaprotu, kāpēc bibliotēkā būtu jābūt rakstnieku uzvārdiem, un nevis šo rakstnieku darbiem. Cik zināms, tulkojumā taču tiek norādīts, no kādas valodas darbs ir tulkots un sniegts šā darba autora un darba nosaukums oriģinālvalodā vai starpniekvalodā. Ja latviešu filologi brauc uz Dāniju un neprot dāņu valodu, tad dāņu valodas nepratējiem jāmeklē tulks. Tad nebūs problēmu ar kapa meklēšanu un neatrašanu. Kuri ir tie cilvēki, kuri var "aptuveni izdomāt", kā izrunāt angļu, vācu valodas vārdus? Vai var uzminēt neiemācoties, kā angļu valodā izrunā visai parastus vārdus: cough, through, bough? Kāpēc līdzīgā veidā nenodarboties ar franču, ungāru, īru, valodas vārdu izrunāšanas minēšanu? Lingvistiski orientētiem ekstrasensiem pavērsies jo plašs darbības lauks. Diskutēt var divi vai daudzi cilvēki, un katrs var palikt pie sava. Lasītājam no tā tik tiešām labums mazs. Jādomā, ka neviens nešaubās, ka valstī ir nepieciešama vienota terminoloģija un ir jābūt vienai institūcijai, kuras uzdevums ir šādas terminoloģijas izstrādāšana. Līdz šim tāda ir bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, kuras lēmumi saskaņā ar tās nolikumu ir obligāti visām valsts iestādēm, organizācijām un poligrāfiskiem izdevumiem. Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 230 ir izveidots Tulkošanas un terminoloģijas centrs. Vienā valstī pilnīgi pietiek ar vienu institūciju, kura izstrādā latviešu valodā lietojamos terminus, citādi sakārtotību šajā jomā neredzēt kā savas ausis. Diemžēl Latvijā vajadzīgās sakārtotības vietā tiek radīts vien vienīgs juceklis. Taču, acīmredzot, pirms ķerties pie tik sarežģītām un delikātām lietām kā termini, jēdzieni, aizguvumi, svešvārdi, terminologu, tulkotāju, juristu u.c. atbildība un kompetence vai pat vienkārši veselais saprāts, atkārtoti ir jārunā par cieņu, attieksmi pret valodu (dzimto, svešo) vispār. Šķiet, ka tomēr līdz pat apnikumam ir jāatkārto sen zināmas patiesības, jo arī maldi tiek sludināta ik dienas, proti, katru dienu masu saziņas līdzekļi (daži gan sevi lepni dēvē par mēdijiem, kaut gan latviešu valodā šim vārdam šādas nozīmes gluži vienkārši nav, kā vien: medijs - Kāda reliģiska kulta piekopējs, kuru citi lūdz transa stāvoklī dziedināt un pareģot; šamanis; mēdijs – mākslinieka izteiksmes līdzeklis - Svešvārdu vārdnīca, 474. lpp. (apgāds "Norden",1996); vai arī persona, kas pēc spiritistu māņticīgajiem priekšstatiem esot cilvēku un garu starpnieks Svešvārdu vārdnīca, apgāds "Liesma",1978; cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos - LLVV, 5. sējums 132. lpp. - diemžēl Latvijas Tautas frontes desmitgadu jubilejas konferencē laikraksta "Diena" galvenā redaktore daudzkārt dēvēja sevi par mēdiju pārstāvi.) vairāk vai mazāk nodarbojas ar lāča pakalpojumu sniegšanu saviem lasītājiem, klausītājiem un skatītājiem. Inteliģentais skuveklis un klamzīgā latviešu valoda Atliek vien pabrīnīties, kā varēja tikt reģistrēta institūcija ar tādu nosaukumu kā Latvijas Gendera problēmu centrs (Uzņēmumu reģistrs pats "greznojas" ar kļūdainu plāksni angļu valodā (enterprices); šādas plāksnes esamība pie valsts iestādes durvīm ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem attiecībā uz citu valodu lietošanu uzrakstos un informācijā). Vārds gender tulkojumā no angļu valodas nozīmē gramatiskā dzimte, arī dzimums, taču parasti dzimums angļu valodā ir sex (skat. veidlapas, kurās tiek prasīts norādīt dzimumu, piemēram, lūdzot izsniegt vīzu, vai arī Latvijas Republikas pilsoņa pasi). - " mainīts" Kā var cerēt, ka cittautieši iemācīsies latviešu literāro valodu, cienīs to, ja tik daudzi latvieši runā un raksta savā dzimtajā valodā kā pagadās, kuriem ir vienalga koordinators (aparāts, kas automātiski rāda lidotājam lidmašīnas atrašanās vietu; raķetes sistēmas elements, kas automātiski nosaka virzienu uz mērķi - Svešvārdu vārdnīca, 406. lpp. (apgāds "Norden",1996); vai koordinētājs, regulators un regulētājs, apkalpe vai apkalpošana, izstrāde (meža, izstrādes dienas) vai izstrādāšana, ieguve (ogļu, naftas) vai iegūšana, numerācija vai numurēšana, organizācija vai organizēšana, integrācija vai integrēšana… Latviešu valodu no svešvalodu invāzijas varētu pasargāt valodnieciskie tabu, kas parasti stājas spēkā tad, kad kādas valodas pastāvēšana jau ir stipri apdraudēta. Latviešu valoda kļūst aizvien klamzīgāka (šo jaunievazājumu ''klamzīgā valdība" pirmo reizi dzirdēju no V. Birkava mutes; turklāt viņš no televīzijas ekrāna to atkārtoja vairākkārt; no angļu valodas vārda clumsy - neveikls, neizveicīgs, nepiedienīgs...). Diemžēl Švauksta līdzskrējēju un sekotāju ir savairojies bīstami daudz, it īpaši tā dēvētajās augstākajās aprindās, kur tādi "jaunievazājumi" kā multiplikators, tenderis, rezidents, tvinings, sholārs, agenda, atrakcija (piemineklis ir liela tūristu atrakcija), ignorance tiek lietoti aplam. Tad nāk particīpija (piedalīšanās), feminais elements, pilotprojekts - vai projektu būtu rakstījis pilots? Angļu valodā vārds pilot kā īpašības vārds (tātad apzīmētājs) nozīmē eksperimentālais, izmēģinājuma . Latviešu valodā visbiežāk šiem vārdiem ir cita nozīme un lietošanas joma salīdzinājumā ar angļu valodu vai arī gluži vienkārši latviešu valodā šādu vārdu nav. Valsts bibliotēka ir kļuvusi par Nacionālo bibliotēku. Ir arī Nacionālā radio un televīzijas padome. Vai nacionāla ir padome vai nacionāls ir radio? Tiek reklamēts skuveklis, kuram piemītot inteliģence, veļas pulveris ar 'inteliģentām' molekulām. Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par valsts noslēpuma aizsardzību. Saskaņā ar tiem valsts noslēpuma objektu pakāpe tiek noteikta pēc speciālas klasifikācijas - sevišķi slepeni, slepeni, konfidenciāli. Ar ko atšķiras jēdzieni slepeni un konfidenciāli? Acīmredzot ar to pašu, ar ko tālrunis no telefona. Arī Ministru kabinets, Latvijas Banka savos lēmumos lieto citu valodu alfabētu burtus un latviešu valodas vārdus paskaidro ar citu valodu vārdiem, piemēram, "Latu pirkšanas ar atpārdošanu (?) un pārdošanas ar atpirkšanu (valūtas swap darījumu) izsoļu noteikumi" (Latvijas Bankas valdes lēmums Nr 259/6 (1997. gada 24. aprīlī) vai Ministru kabineta kādā pielikuma "Pārtikas produkti, kuru apstrādē vai ražošanā nav atļauta pārtikas krāsvielu lietošana" 13.punkts "makaronu izstrādājumi un klimpas ("gnocchi"). vai pat atļaujas atsevišķas teksta daļas netulkot, piemēram, 19. punkts: Sevišķs džems, sevišķa želeja un kastaņu biezenis, kā arī "crème de pruneaux". (nav tulkots - žāvētu plūmju krēms). Modernā, reālā un normālā latviešu valoda vai pidžins Valsts (latviešu literārā) valoda visiem ir viena. Ne juristu, ne ārstu u.tml. profesionālais žargons vai atsevišķu tulkotāju savārstījums nav uzlūkojams par normu. Visām valsts iestādēm, organizācijām un poligrāfiskiem izdevumiem obligāti ir tikai Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumi. Šķiet, ka daudzi jau ir paspējuši aizmirst krievu valodu, bet vēl nav paspējuši iemācīties angļu valodu. Tā, piemēram, TV programmās var atrast arī šādus raidījumus - Uguns, ūdens un vara taures; Pirkstiņus aplaizīsi!; Naobums. Latviešu valodā tas tomēr skan citādi - iziet caur deviņām ugunīm vai iet caur uguni un ūdeni; Mēli norīsi!; Uz labu laimi/No zila gaisa/Nesagatavojies. Latvijas Republikas (pilsoņa) pasēs tās īpašnieka vai īpašnieces dzimums tiek ierskstīts ailītē, kuru grezno vārda "dzimums" saīsinātais apzīmējums tikai angļu valodā. Latviešu valodas alfabētā pagaidām vēl nav burta W, toties uzraksti WC Latvijā jau sastopami itin bieži. Vairākās Latvijas pasta nodaļās māca, kā ir jāraksta atpakaļadrese (Brīvības Street). Saskaņā ar starptautiskajiem pasta noteikumiem adrese rakstāma attiecīgās valsts oficiālajā valodā vai franču valodā. Ja vēstule tiek sūtīta uz Zviedriju, un adrese uzrakstīta zviedru valodā, tad norādīt valsts nosaukumu angļu valodā Sweden nav nekāda pamata - ir jāraksta Sverige (zviedru valodā) un Zviedrija. Ja šādi procesi turpināsies, latviešu valodu var piemeklēt pidžina (vienkāršota valoda, kuru saziņā izmanto divas vai vairākas grupas, ja tās nerunā cita citas valodā - Svešvārdu vārdnīca, apgāds "Norden", 1996, 575. lpp.) liktenis vai arī laika gaitā izveidosies divi valodas paveidi (kā tas notika ar latīņu valodu), savstarpēji grūti saprotami. Viens no tiem būs angliskotais un amerikanizētais latviešu valodas paveids ar rusismu, ģermānismu u. c.piedevu. Ar Eiropas Padomes atbalstu ir izdots divsimt lappušu biezs sacerējums "Latviešu valodas prasmes līmenis" . No šā sacerējuma var uzzināt, ka latviešu valoda ir modernā valoda (varbūt tomēr mūsdienu vai jaunā valoda), tā ir reāla, normāla valsts valoda (vai ir arī nereālas un anormālas, nenormālas valodas?). Šī valoda esot bieži nepieciešama ikdienā, šķērsojot valsts robežu; apmeklētājam jāspēj izteikt savu neapmierinātību par ēdiena vai dzēriena kvalitāti, apkalpošanas kultūru ( kāpēc gan ne jāprot izteikt apmierinātība?). Jēdzieni teikuma priekšmets, izteicējs tiek aizstāti ar svešvārdiem subjekts, predikāts. Apzīmētājs tomēr ir izglābies un nav kļuvis par atribūtu varbūt pārprotamās analoģijas dēļ ( bet subjekts?). Ja valsts institūcijas, apgādi, masu saziņas līdzekļi nelieto latviešu literāro valodu (bet gan tās drazainu paveidu) un neievēro spēkā esošos likumus, tad naivi cerēt, ka tas tiks darīts, teiksim, Centrāltirgū. JURIS CIBUĻS
Juris Cibuļs  [04.12.02, 11:33]
Vai Bābeles lāsts būs mūžīgs Francijas valdība turpina cīņu par franču valodas tīrības saglabāšanu, tāpēc valdības oficiālajos dokumentos tiek ieviesti franču valodas ekvivalenti angļu valodas vārdiem, ko plaši lieto datoros, biržā u.tml. Piemēram, vārds, "e-mail" aizstāts ar "courrier electronique", tas ir, elektroniskais ziņnesis. Ja kāda amatpersona lieto svešvārdu, kuram franču valodā ir ekvivalents (piemēram "telefons" un "tālrunis"), par to viņu var sodīt. Neskatoties uz valdības pūlēm latviešu valodas pozīciju nostiprināšanā un tās atrašanās Latvijā lietojamo valodu hierarhijas kāpņu pašā augšā nodrošināšanu, atrodas cilvēki, kuriem piemīt tieksme jauninājumu vārdā radīt liekus sarežģījumus un jaunas problēmas. Neviena valodā nav iespējams precīzi atveidot otras valodas īpašvārdu izrunu Runa ir par apgāda "Atēna" mēģinājumu atstāt tulkojumā īpašvārdu rakstību oriģinālvalodā. Ja intervijā "Runāsim un rakstīsim, lai saprot Eiropā" ("Neatkarīgā Rīta Avīze" (2000. gada 17. maijs) tika klāstīts, ka tas tā notiek jebkurā citā valstī, izņemot Latviju, tad apgāda direktors Pēteris Jankavs savā rakstā "Stiprināsim latviešu valodu" ("Diena" 2000. gada 17. jūlijs) jau aprobežojas tikai ar mūsu kaimiņiem - lietuviešiem un igauņiem - kuri nekad neesot transkribējuši svešvalodu īpašvārdus, kas arī nav taisnība. Pietiek aiziet uz Rīgas starptautisko autoostu un izlasīt, kā tiek rakstīts Latvijas galvaspilsētas nosaukums lietuviešu un igauņu valodā maršruta autobusu uzrakstos: Ryga un Riia. Igauņi raksta Luksemburg, Kreeka (Grieķija), Mehhiko, Milaano, Pariis u.tml. Igauņu valodā līdzīgi kā latviešu, lietuviešu valodā valstu, pilsētu u.c. apzīmēšanai lieto arī tikai igauņu valodā sastopamus vārdus: Rootsi (Zviedrija), Saksamaa (Vācija), Ruhja (Rūjiena), Koiva (Gauja), Pikhva (Pleskava) u.tml. Saglabājot īpašvārdu rakstību oriģinālvalodā un tos netranskribējot vai netransliterējot (ja divās valodās lieto dažādus alfabētus), tas ir, neatveidojot latviešu valodā saskaņā ar noteikumiem par īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu valodā, tiek radītas vairākas liekas problēmas. Lasītājs, kurš prot tikai latviešu valodu (cilvēku kategorija, kam tulkojumi paredzēti), nemaz nespēs pateikt, kā sauc kāda romāna varoņus, ja viņu vārdi tiek atstāti oriģinālrakstībā? Atliks rakstīt uz papīra un rādīt - lūk, šā romāna galveno varoni sauc …, un viņš dzīvo … . To zinās tikai tāds cilvēks, kurš prot arī to valodu, no kuras daiļdarbs ir tulkots, taču šim cilvēkam nav nekādas īpašas vajadzības lasīt tulkojumu. Tas ir tikpat kā atzīties mīlestībā ar trešās personas starpniecību. Armēņiem ir tēlains un ļoti precīzs izteiciens: "Tulkojums ir kā roze zem stikla kupola: rozi redz, bet smaržas nav." Ja arī lugu tulkotāji rīkosies līdzīgi un īpašvārdus netranskribēs, kā tos izrunās aktieri? Kā varoņi viens otru sauks tulkojumu ekranizējumā? Kā diktori lasīs, piemēram, Dailes teātrī notiks William Shakespeare "Julius Caesar" pirmizrāde? Kura alfabēta secībā tad būs rakstāmi autoru uzvārdi bibliotēku kartotēkās Latvijā? Kāds gan izskatītos Bībeles tulkojums, ja īpašvārdi būtu atstāti to oriģinālrakstībā! Lancashire, Jersey, Cambridge, Bordeaux, Brussels…. George, Hugo, Hugh, Judy … Lasītājs, kurš nopircis grāmatu latviešu valodā un kurš nezina to valodu, kurā šie īpašvārdi ir uzrakstīti, nevar pat iztēloties, kā tie skan. Čehu, poļu, lietuviešu, albāņu, ungāru, somu u.c. valodu īpašvārdos tiek lietoti burti ar dažādām diakritiskajām zīmēm. Vienu un to pašu burtu dažādās valodās un pat vienā un tajā pašā valodā atkarībā no šā burta atrašanās pozīcijas vārdā var lasīt ļoti atšķirīgi. Vēl ir izņēmumi. Tālabad tas ir tulkotāja uzdevums un pienākums sniegt šo īpašvārdu aptuvenu skanējuma atveidi latviešu valodā, nevis atstāt lasītāju neziņā, argumentējot to ar eksperimentu ar latviešu valodu tikai tāpēc vien, kā tā vēl nav kļuvusi par muzeja eksponātu. Tulkojumi taču paredzēti lasītājiem, kuri nezina valodu, kurā daiļdarbs uzrakstīts, nevis bezjēdzīgu eksperimentu cienītājiem. Demokrātijas piesaukšana, lai runātu un rakstītu, kā ienāk prātā, ir nevietā. Kādam var ienākt prātā pabradāt pa kaimiņa puķu dobi demokrātijas vārdā. Parasti jau nebradā arī pa savējo. Tā ir drīzāk nevēlēšanās, negribēšana mācīties un iemācīties, nevarēšana vai neprašana transkribēt un transliterēt citu valodu īpašvārdus latviešu valodā vai arī akla kāda jauninājuma atdarināšana. Valodas ir dažādas, un tas, kas ir derīgs vienai, var nemaz neatbilst citai valodai. Pat ja apgāda "Atēna" direktora Pētera Jankava savā rakstā minēto angļu vārdu park latviešu valodā atveido ka pāk, cilvēkam, kurš zina tikai latviešu valodu, tas sniedz visai maz informācijas par šā vārda precīzo izrunu, jo angļu valodā līdzskaņus p un k izrunā aspirēti jeb ar piedvesumu, bet garo patskani ā citādi nekā latviešu valodā (arī transkripcijā šo angļu valodas garo patskani apzīmē citādi). Nevienā valodā nav iespējams precīzi atveidot otras valodas īpašvārdu izrunu, tāpēc ka valodās ir atšķirīgas gan skaņas, gan skaņu, gan šo skaņu grafiskai attēlošanai lietoto burtu skaits. Turklāt dažādās valodās tādu pašu vai līdzīgu skaņu grafiski apzīmē atšķirīgi. Šņāceni š poļu valodā apzīmē ar burtkopu sz, vācu valodā ar sch, toties ungāru valodā ar burtu s (ungāru valodā ar sz apzīmē skaņu s). Skaņu, kuru rakstībā attēlo ar burtu r, ļoti atšķirīgi izrunā latviešu, angļu un franču valodā. Latviešu valodā skaņa k, ja to izrunā ar piedvesumu kā angļu valodā (kā to parasti dara, piemēram, ASV dzimušie un augušie latvieši) vai angļu valodā bez piedvesuma, vārda nozīmi nemaina. Toties hindi valodā vārda nozīme mainās: kar - roka un k'ar - ēzelis. Avāru valodā ir 14 dažādas k fonēmas. Tulkotājs nedrīkst atstāt lasītāju neziņā un likt nodarboties ar minēšanu Tātad paliek vienīgi iespēja atveidot citu valodu īpašvārdus saskaņā ar citu valodu īpašvārdu pareizrakstības un pareizrunas atveidošanas noteikumiem latviešu valodā, pēc iespējas tuvinot izrunai oriģinālvalodā. Ja tādi nav izstrādāti, tad lasītājam atliek vien paļauties uz tulkotāja prasmi tos atveidot. No tulkotāja viedokļa, protams, vieglāk būtu atstāt tos nepārveidotus. Taču lasītāju parasti ir daudz vairāk nekā tulkotāju. Der atcerēties, ka literārā jeb rakstu valoda parasti ir apzināti izkopta un normēta (nosacīti mākslīga veidota) valoda un lai zinātu īpašvārdu precīzu izrunu, ir jāzina, kā tos izrunā vietējie iedzīvotāji. Latgales īpašvārdos burtu o izrunā kā patskani, kas savukārt latviešu valodā sastopams tikai svešvārdos. Lībiešu apdzīvoto vietu nosaukumos burta o izruna arī atšķiras no latviešu literārās valodas normām. Cerēsim, ka Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības dokumentos saglabās latviešu valodas īpašvārdus to oriģinālrakstībā - Rīga, Bērziņš, Šķēle u.tml. Taču ticamāk, ka Oļa Kūle pārvērtīsies par Olu Kuli un Kāpu prospekts par Kapu prospektu. Vairākās Latvijas pasta nodaļās jau māca, kā ir jāraksta atpakaļadrese (Brīvības Street). Saskaņā ar starptautiskajiem pasta noteikumiem adrese rakstāma attiecīgās valsts oficiālajā valodā vai franču valodā. Ja vēstule tiek sūtīta uz Zviedriju, un adrese uzrakstīta zviedru valodā, tad norādīt valsts nosaukumu angļu valodā Sweden nav nekāda pamata - ir jāraksta Sverige (zviedru valodā) un Zviedrija. Saeimas pieņemti likumi ir jāievēro visiem, uz kuriem tie attiecas. Kā zināms, grozījumi tiesību aktos izdarāmi tikai likumā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka tulkotājs nedrīkst nodarboties ar pašdarbību un rīkoties pretēji spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Protams, savu neapmierinātību vai jaunatklājumus var darīt zināmus savās tulkotāja piezīmēs. Ir smieklīgi televījas skatītājiem klāstīt (tulkotāja S. Brice, ja atmiņa neviļ)brīnīties, ka, lūk, vācu autori, ieraugot savu vārdu un uzvārdu uzrakstītu latviski, brīnoties. Un ko viņi dara, ieraugot savu vārdu u uzvārdu uzrakstītu krieviski, arābiski, ķīniski? Vai Bābeles lāsts būs mūžīgs? Valoda ir galvenais līdzeklis, ar kura palīdzību cilvēki sazinās viens ar otru. Likteņa ironija, taču valoda ir arī galvenais šķērslis, kurš traucē cilvēkiem sazināties savā starpā. Reizumis to sekmē arī masu saziņas līdzekļi, kā arī tulki un tulkotāji:  ASV kara lidmašīna Nighthawk (iznīcinātājs F-117), kas tika izmantota karā pret Dienvidslāviju vairākos masu saziņas līdzekļos tika nodēvēta par nakts vanagu (vai gan vanagi naktī lido?), kaut gan tulkojumā tas nozīmē "vakarlēpis"(putns, kurš pazīstams ar savu kluso lidošanu). "Lauku Avīze" publicē ceļojuma piezīmes uz Islandi, un autors Islandes simbolu alku nodēvē par Islandes piekūnu. Šķiet, ka nekur pasaulē nemīt piekūni ar pleznām. Iegūto zinātnisko grādu skaits nav visai pārliecinošs arguments. Tos parasti piesauc, ja nav citu. Diemžēl nav izstrādāti vēl daudzu valodu īpašvārdu pareizrakstības un pareizrunas atveidošanas noteikumi latviešu valodā. Cilvēki, kuriem ir šie attiecīgie zinātniskie grādi un valodu zināšanas, un kuri nodarbojas ar tulkošanu, var iesniegt savus priekšlikumus Terminoloģijas komisijā, lai tos apstiprinātu likuma noteiktajā kārtībā. Lai varētu pilnvērtīgi sazināties ar pasauli, ir jāmācās svešvalodas. Tomēr Bābeles lāsts varētu katrā ziņā mazināties, ja mēs censtos saglabāt tīru un izkopt savu dzimto valodu. Nezinot dzimto valodu, nav iespējams apzināti iemācīties citu valodu. JURIS CIBUĻS
     

 
Jūs esat 5460403. apmeklētājs | Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 03.09.12

Lapu uztur VVK. Portāls aptver plašu materiālu klāstu, kas ne vienmēr atspoguļo veidotāju uzskatus.
Autortiesības © VVK 2002 / Izstrādājis © LU MII 2002
VVK, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900
Lapas uzturētājs